Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Aptuveni 65 tūkstoši Igaunijas elektroenerģijas kompānijas Eesti Energia klientu var pārstāt maksāt savus rēķinus par elektrību, jo tie ir nelikumīgi, raksta Postimees.

Par klientu krāpšanu, kas slēpta arī no uzraugošajām institūcijām, ziņojusi Igaunijas televīzija.

Pērn Eesti Energia vēlējās nomainīt vecos skaitītājus, taču tas prasītu 1.6 miljardus kronu, un krīzes apstākļos šāda nauda neatradās. Viens no variantiem bijis pagarināt skaitītāja ekspluatāciju, ja tas «nemelo» vairāk par 50 %.

Kompānija lūgusi valdību pagarināt termiņu, kurā atļauts izmantot vecos skaitītājus, līdz 2013. gadam, jo tie drīzāk esot neprecīzi klienta labā, nevis kompānijas, norādījusi Jaotusvõrk vadība.

Pret Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonām uzsākts kriminālprocess par vairāku personu fiktīvu pieņemšanu darbā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Fiktīvi nodarbinātie darbinieki ilgstoši un sistemātiski veikuši nelikumīgus naudas pārskaitījumus uz VDI amatpersonu bankas kontiem

Par to Db.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ( KNAB) Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Db.lv jau rakstīja, ka VDI sniegtā informācija apstiprina vien to, ka KNAB konstatējis kādu pārkāpumu ES projekta ieviešanas procedūrā un tāpēc uz laiku atstādinājis VDI vadītāju Ritu Elci.

KNAB izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka fiktīvi nodarbinātie darbinieki ilgstoši un sistemātiski veikuši nelikumīgus naudas pārskaitījumus uz VDI amatpersonu bankas kontiem. Uzskatot, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, KNAB izmeklētājs atzinis piecas personas par aizdomās turētajām, Aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, t.sk. amatpersonām – aizliegums ieņemt noteiktus amatus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniegs priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā rezultātā varētu apturēt arī domēna ss.com darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Tā kā pašlaik sludinājumu portāls ss.lv, kura domēna lietotāja - SIA Internet - saimniecisko darbību VID ir apturējis, ir nomainījis domēna vārdu uz ss.com, dienests tā darbību apturēt nevar, jo tam nav tiesību slēgt paplašinājuma domēnus «.com». Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Priekšlikumi jau būtībā ir sagatavoti, jo VID jau iepriekš norādījis uz šādiem riskiem, bet nozares spiediena rezultātā tas netika sadzirdēts un VID priekšlikumi, kas paredz, ka dienests var prasīt apturēt jebkuru domēnu darbību, netika apstiprināti.

Jaunizveidotajā interneta vietnē ss.com nav norādīta informācija par pakalpojumu sniedzēju, tāpat nav pieejama kontaktinformācija, kas esot patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums. Vienlaikus viņa norādīja, ka dienests pētīs iespējamās turpmākās darbības metodes, tās sabiedrībai gan neatklājot. «Mēs no savas puses izmantosim likumā noteiktās iespējas,» viņa teica.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) darbībā Valsts kontrole (VK), veicot revīziju, konstatējusi nelikumīgus tēriņus, kā arī nelietderīgu izdevumu un negūtu ieņēmumu rezultātā izveidojušos zaudējumus vairāku miljonu latu apmerā. Par revīzijā konstatētajiem tiesību aktu pārkāpumiem VK nolēmusi ziņot Latvijas Republikas Prokuratūrai.

RBP finanšu līdzekļi 595 tūkst. latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai, atklājusi VK.

Normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču RBP, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 milj. latu, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem RBP ir izlietojusi 145 tūkst. latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 tūkst. latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Pagājušā gada noslēgumā db.lv ziņoja, ka Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbus, neraugoties uz līdzšinējām problēmām, turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai. To biznesa portālam db.lv apstiprināja gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, gan Kauno tiltai pārstāve Giedre Samulionyte-Lekavičiene.

Saskaņā ar portāla rīcībā esošo informāciju ir apturēts sertifikāts Kauno tiltai atbildīgajam būvdarbu vadītājam Nikolajam Suško. Lūgta komentēt šo informāciju, G. Samulionyte-Lekavičiene db.lv uzsvēra, ka «Kauno tiltai turpina savas saistības Pāvilostas projektā». Uzņēmums esot vienojies par sadarbību ar citu būvdarbu vadītāju. «Mēs strādājam atbildīgi un ievērojam Latvijas Republikas likumdošanu,» piebilda G. Samulionyte-Lekavičiene.

Nacionālās būvkompāniju apvienība, kas Rīgā būvē Gaismas pili, norāda, ka bibliotēkas būvniecība netika pārtraukta nacionālboļševiku protestu dēļ, informēja būvnieku apvienības pārstāvji.

Šorīt grupa Latvijas nacionālboļševiku centusies bloķēt Gaismas pils būvniecības laukuma iebraucamos vārtus, ziņo lenta.ru. Protesta akcijas dalībnieki krieviski saukuši: «Nost ar Gaismas pili un valdību!» Protestētāji uzskata, ka taupības laikā bibliotēkas būvniecība ir nepieļaujama.

Gaismas pils būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilpst SIA Skonto būve, a/s RBSSKALS, un SIA Re&Re. Bibliotēkas būvniecībā kopumā plānots ieguldīt 114 miljonus latu (bez PVN). Šogad bibliotēkas izmaksas samazinātas par 10 %.

Šodien, 13. martā, atsākas būvdarbi posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06.-23,84. km) un posmā no tilta pār Lielupi (36,49.-38,57. km) līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru pie Statoil benzīntanka, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šonedēļ vēl tiks veikti sagatavošanās darbi – uzstādītas brīdinājuma zīmes un noteikti ātruma ierobežojumi. Plānots, ka būvdarbi tiks izvērsti no nākamās pirmdienas, 20. marta, un tad uz Lielupes tilta tiks ierīkots viens ar luksoforu regulējams posms.

Remontdarbus šajos posmos veic AS A.C.B. ar apakšuzņēmējiem SIA Tilts un AS LNK Industries, un būvdarbu izmaksas ir 11 miljoni eiro (ar PVN).

Kā jau ziņots iepriekš, vēl pagājušajā piektdienā atsākās ceļa remontdarbi arī uz Ventspils šosejas posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, būvdarbus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, bet līdz 1.decembrim ēku varētu nodot ekspluatācijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tādējādi muzeja būvdarbi būs ieilguši aptuveni pusgadu ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Noslēdzot līgumu, tika prognozēts, ka ēkas remontdarbi un pazemes apjoma būvniecība pilnībā tiks pabeigti līdz 2015.gada vidum.

Burovs arī piebilda, ka 2015.gada novembris ir kompromisa variants starp pasūtītāja un būvnieku vēlmēm. SIA "Re&Re" sākotnēji norādījuši, ka būvdarbus varētu pabeigt tikai 2016.gada februārī vai martā, taču panākta vienošanās par īsāku termiņu, veicot izmaiņas darba organizācijā un piesaistot vairāk strādnieku.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzejavēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas.

SIA Savel, kas realizē divus celtniecības projektus Jūrmalā, vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Savel pārstāvji izteikuši aizdomas par Kirova Lipmana ietekmi Jūrmalas domē, kādēļ jau teju gadu Jūrmalas pašvaldība apturējusi būvdarbus SIA Savel projektos. Tāpat Savel pārstāvji uzskata – gan K. Lipmanam, gan Jūrmalas domes amatpersonām ir materiāli izdevīgi, ka būvdarbus objektos nav iespējams turpināt.

Atbilstoši K. Lipmana 2011. gada 23. marta iesniegumam Jūrmalas dome gandrīz gadu ir apturējusi būvdarbus Edinburgas prospektā 101 un Meža prospektā 32, medijiem skaidro uzņēmuma pārstāvji. «Jūrmalas domes juridiskās daļas vadītāja Evija Rakiša jau četras reizes ir pagarinājusi iesnieguma izskatīšanas termiņu, kā pēdējo datumu lēmuma pieņemšanas nosakot šā gada 20. maiju, tomēr līdz šim brīdim nekāds lēmums nav ticis pieņemts, un SIA Savel nevar turpināt būvdarbus,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

«Šāda Jūrmalas domes rīcība ir uzkatāma par nelikumīgu un rada aizdomas par K. Lipmana ietekmi un atsevišķu domes amatpersonu, piemēram, E. Rakišas, materiālu ieinteresētību novilcināt lēmuma pieņemšanu,» norāda SIA Savel pārstāvji, piebilstot, ka uzņēmuma rīcībā esot neoficiāla informācija par K. Lipmana un atsevišķu Jūrmalas domes amatpersonu iespējamu saistību.

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Personas, kuras turpinās veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, varēs saukt pie kriminālatbildības. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien, 13.augustā, atbalstītais priekšlikums grozījumiem Krimināllikumā. Komisijas deputāti šo likumprojektu šodien atbalstīja otrajā lasījumā, informē Saeimas Preses dienests.

«Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību. Būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmums un smiedamies maksā salīdzinoši niecīgos sodus. Tiesāšanās ilgst gadiem, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiek legalizētas. Šādam tiesiskajam nihilismam ir jāpieliek trekns punkts,» skaidro Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Deputātu atbalstītā Krimināllikuma redakcija paredz kriminālatbildību par būvdarbu apturēšanas nepildīšanu, veicot trešās grupas būves būvdarbus vai būvdarbus daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā bez būvatļaujas, ja tāda attiecīgo darbu veikšanai bija nepieciešama, vai pirms tam, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par nosacījumu izpildi.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Jaunizveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs nebūs brīnumnūjiņa, ar kuru atrisināt visas nozares problēmas

Tā intervijā DB saka Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Birojs ir gatavs procesus pārraudzīt tā, kā līdz šim Latvijā tas nav darīts.

Šis gads paies biroja veidošanas zīmē. Tas notiek trīs posmos. Jau no 1. janvāra tam ir deleģēta ekspluatācijā esošu publisku ēku uzraudzība. Valstī šāda uzraudzība līdz šim nav bijusi, tādēļ iestādei ir svarīgi ne tikai atlasīt cilvēkus, kuri šo darbu darīs, bet arī izstrādāt metodiskās vadlīnijas, kā šo kontroli veikt. Kā pierādījusi diskusija Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, teorētiski ēkas pārbaudi var veikt, gan braucot tai garām, paskatoties pa logu, gan ekspertu komandai to apsekojot pusotru mēnesi. Normatīvajos aktos ir tikai noteikts, ka jāveic vizuālā apsekošana, nepaskaidrojot, kā tas ir jādara. Vienīgais, ko normatīvi noteic – tas ir jādara būvinspektoram, kuram ir vismaz piecus gadus spēkā esošs sertifikāts par būvdarbu vadīšanu vai būvuzraudzību. Taču ne vienam, ne otram pēc būtības nav nepieciešamā kompetence šādas pārbaudes veikšanai. Faktiski cilvēkus, kurus birojs pieņems darbā, arī īpaši apmācīs.

29.jūnija pēcpusdienā Virbu pagasta Virbupē, veicot tās attīrīšanas darbus, tika konstatēts mazuta izskalojums. Šodien, 1.jūlijā Talsu novada Būvvalde saņēma Ventspils reģionālās vides pārvaldes lēmumu, kurā, pamatojoties uz Vides aizsardzības likumu, būvvaldei uzdots nekavējoties apturēt būvdarbus, informē Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko.

«Tā kā minētais piesārņojuma avots apdraud virszemes ūdeņus (..), pārvalde ir tiesīga uzdot atbildīgai personai veikt neatliekamos pasākumus piesārņojuma ierobežošanai un uzsākt piesārņotās vietas sanācijas organizēšanu, nosakot veicamās darbības. Līdz neatliekamo pasākumu uzsākšanai, nepieciešams apturēt ūdensnotekas Svente (Virbupīte) renovācijas darbus, norobežot vēsturiskā piesārņojuma vietu, maksimāli novēršot piesārņojuma izplatīšanās iespēju,» vēsta pārvaldes lēmums.

Talsu novada Būvvaldes vadītājs Reinis Mārtinsons informēja, ka patlaban tiek gatavoti visi nepieciešamie dokumenti, ko nosūtīt gan darbu pasūtītājiem, gan veicējiem, lai būvdarbi nekavējoties tiktu pārtraukti.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

SIA «Latima», kas ir reģistrējusi medikamentu «Rigvir šķīdums injekcijām» («Rigvir»), nav nodrošinājusi savlaicīgu Zāļu valsts aģentūras (ZVA) noteikto nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par minētā medikamenta reģistrācijas apturēšanu, informēja ZVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.

Viņa skaidroja, ka 2018.gada maijā «Rigvir» reģistrācijas uzturēšanai Latvijas Zāļu reģistrā ZVA noteica virkni nosacījumu, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentācijas pilnveidošanu atbilstoši šī brīža prasībām. «Šobrīd uzņēmums, kas zāles ir reģistrējis - SIA «Latima» - nav nodrošinājis savlaicīgu nosacījumu izpildi, tādēļ tiks lemts par zāļu reģistrācijas apturēšanu,» informēja Okmane.

Viņa skaidroja, ka laboratorijas testu rezultāti, par kuriem iepriekš tika ziņots, kalpoja par pamatu tūlītējai rīcībai saistībā ar zāļu izplatīšanas apturēšanu. «Uzņēmumam ir jānovērš visi konstatētie trūkumi, kas saistīti ar zāļu reģistrācijas dokumentāciju un kvalitātes neatbilstību,» norādīja ZVA pārstāve.

Pēc konsultācijas ar juristiem būvmateriālu ražotāja SIA Aeroc nonākusi pie secinājuma, ka Valsts vides dienesta (VVD) lēmums apturēt Aeroc piecu autoklāvu darbību nav likumīgs, tāpēc uzņēmums plāno iesniegt prasību tiesā un veikt zaudējumu piedziņu, informēja Aeroc valdes priekšsēdētājs Māris Cimmermanis.

VVD nekādā veidā neņem vērā uzņēmuma prettrokšņu efektīvās operatīvās darbības, jo akreditētas organizācijas testēšanas pārskats pierāda, ka uzņēmums tuvākajām mājsaimniecībām nav traucējošs, uzsvēra Cimmermanis.

«No uzņēmuma puses iesniegtā prettrokšņu pasākumu plāna realizācija, kur ir jāiesaista akreditēta organizācija, objektīvi nav iespējama VVD uzdotajos termiņos. Neskatoties uz to, no VVD ir saņemts lēmums par uzņēmuma daļas apturēšanu, kas nozīmē apturēt ražošanu visā uzņēmumā,» sacīja Cimmermanis.

Viņš norādīja, ka Aeroc ražotne atrodas industriālā zonā, kurai vienā pusē ir automaģistrāle A6, bet otrā pusē maģistrālā dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils, un šie trokšņu avoti ir daudz skaļāki par uzņēmuma darbības radīto troksni.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Caurulē plīsuma vietā ir ievietota noplūdi ierobežojoša ierīce, atklāj British Petroleum (BP). Tomēr vēl nav skaidrs, cik veiksmīgi būs šie centieni apturēt jēlnaftas noplūdi, kas Meksikas līcī ilgst jau sešas nedēļas.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada 20. aprīlī Meksikas līcī eksplodēja BP piederoša naftas ieguves platforma. Negadījumā gāja bojā 11 cilvēki, kas atradās uz platformas, un kopš tās eksplozijas dienas ūdenī nonāk liels daudzums naftas.

Zemūdens roboti ir pabeiguši otro plīsušās caurules griešanu, līdz ar to darbu varēja uzsākt inženieri, kas ievieto noplūdi ierobežojošas ierīces. Ar šo ierīču palīdzību ir paredzēts lielāko daļu naftas nosūtīt uz 1,6 km augstāk esošo kuģi.

«Ierobežojošo ierīču uzstādīšana ir vēl viens pozitīvs solis BP pēdējos centienos apturēt noplūdi. Tomēr paies zināms laiks pirms mēs varēsim apstiprināt, ka šī metode strādās un cik lielā mērā tas mazinās naftas noplūdi,» skaidro ASV Krasta apsardzes admirālis Tads Allens (Thad Allen).

Veselības ministrijā (VM) ar lūgumu atcelt zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu un atjaunot medikamenta pieejamību vērsušies 37 pacienti, informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Pacienti nosoda medijos notikušas diskusijas par zāļu «Rigvir» efektivitāti, jo onkoloģijā neesot medikamentu, kas palīdzētu visos gadījumos. «Lēmums apturēt zāļu pieejamību apdraud pacientiem veiksmīgi uzsākto terapiju un vairāku gadu gaitā panāktos sekmīgos rezultātus,» apgalvots vēstulē.

Tāpat vēstulē pausta, ka «Rigvir» izplatīšanas aizliegums uzskatāms par vēršanos pret melanomas vēža veida slimniekiem. Vēstules autori uzskata, ka laikā, kad notiek pārbaudes, ražošanas procesa pārstrukturēšana un dokumentu sakārtošana, jautājumu par zāļu lietošanu vai atteikšanos no tām būtu jāļauj izšķirt katra pacienta ārstam un arī pašam pacientam.

Vēstulē, paužot nosodījumu lēmumam par «Rigvir» izplatīšanu, autori norāda, ka aizliegums apdraudot viņu veselību un dzīvību, kā arī liedz iespēju izveseļoties, saglabāt un uzlabot dzīves kvalitāti.

Lai uzņēmējdarbības vidi «neinficētu» ar bomžu uzņēmumiem un tos ātri varētu izolēt, tiks ieviests riska adrešu saraksts.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Paredzēts, ka riska adrešu sarakstu uzturēs VID. Par šādām adresēm tiks uzskatītas: juridiskās personas adrese, ja tajā saimnieciskā darbība nevar tikt veikta, vai arī tāda adrese, kas ir uzņēmuma vienīgā īpašnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese, bet sakrīt ar patversmes vai ieslodzījuma vietas adresi.

Taču tieši arī pēc šīs riska adreses VID būs tiesības šādu uzņēmumu saimniecisko darbību apturēt bez brīdināšanas. Nodokļu administrācija varēs apturēt arī tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka komerc- reģistrā norādītais vienīgais dalībnieks vai amatpersona ir bezpajumtnieks - persona, kuras nolūks nav bijis nodarboties ar biznesu un kuras personas dati (zagta pase) bez pašas personas piekrišanas tika izmantoti ierakstīšanai komercreģistrā vai arī tie, kuri par īpašnieku un amatpersonu kļuvuši pēc trešo personu lūguma. VID tagad būs tiesības apturēt tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka to atsevišķu dalībnieku vai amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību.

Uzturēšanās atļauju izsniegšanā arvien saglabājas neskaidrības – varētu mainīties Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš, arī ieceri par valdības pilnvaru paplašināšanu nozarē saista tikai ar politiskiem mērķiem.

Lai arī koalīcija jau vienojusies par jaunu priekšlikumu piešķirt valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, pilnībā vēl nav pabeigts darbs pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Atbildīgā komisija darbu gandrīz noslēgusi, nolemjot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, taču šis termiņš nesaskan ar politiķu iepriekš lemto un var mainīties. «Šāds termiņš ir par ilgu, tā ir vilkšana garumā,» DB saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija).

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.