Trešdien, 14.novembrī, notika Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas, kurās jautājumā par valsts un pašvaldību autoceļu finansējumu 2008.gadam un mērķdotāciju sadales shēmu un pamatkritērijiem, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka Dienvidu tilta būvniecībai Rīgā jāpiesaista arī valsts budžeta līdzekļi, jo līdz šim to Rīgas dome ir būvējusi tikai par saviem līdzekļiem, nesaņemot ne valsts, ne ES fondu atbalstu, informēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.
''Rīga tika politiski apdalīta pēdējos gados,'' uzsvēra Andris Jaunsleinis. ''Dienvidu tilta būvniecībā Rīga tika nostādīta bezizejas situācijā bez Kohēzijas, ERAF un bez valsts budžeta līdzekļiem. Dienvidu tilta dēļ Rīgas dome tagad prasa sev lielāku daļu no valsts mērķdotācijām pašvaldību ielām un ceļiem, bet šo problēmu nevar risināt uz pārējo pašvaldību rēķina. Dienvidu tilts ir valdības līmeņa jautājums, kuram 2008.gadā ir nepieciešams atsevišķs atbalsts no valsts budžeta.''
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers teica, ka viņš Rīgas domes priekšlikumu par nepieciešamo finansējumu pilsētas infrastruktūras objektu atbalstam virzīs izskatīšanai valdībai.
''Ja valdībā tiktu panākts atbalsts Valsts 2.šķiras autoceļu programmai, tad būtu vieglāk runāt par mērķdotāciju pārdali par labu pilsētām,'' uzsvēra Andris Jaunsleinis.
LPS priekšsēdis arī norādīja, ka ir nepieciešams ekspertu pētījums, lai izstrādātu objektīvu formulu mērķdotāciju sadalei. Viņš ierosināja 2008.gadā veikt šādu pētījumu un izstrādāt mērķdotāciju sadales formulu, kuru varētu pielietot no 2009.gada.
Puses vienojās, ka nepieciešamā finansējuma deficīts Rīgas pilsētas ielām nav risināms uz citu pašvaldību finansējuma rēķina. Rīgas domes priekšlikums noteikt, ka Rīga saņem 36% no pašvaldībām pienākošos mērķdotāciju apjoma, nozīmētu finansējuma apjoma samazināšanu pārējām pašvaldībām. Saglabājot pašreizējos kritērijus mērķdotāciju sadalē, finansējums pašvaldību ielām un autoceļiem 2008.gadā pieaugtu par 21%.
Par valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanu novadu atbalstam satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka Satiksmes ministrija izvirza politikas iniciatīvu palielināt par 15% autoceļu finansējumam novirzīto ieņēmumu daļu no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kas varētu palielināt finansējumu valsts 2.šķiras autoceļiem līdz 35 miljoniem latu, vienlaikus atzīstot, ka arī tad finansējuma apjoms šīs programmas realizēšanai būtu nepietiekams. Puses bija vienisprātis, ka valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai būtu jāmeklē alternatīvi finansēšanas avoti, kuri varētu būt: daļa no Lattelecom privatizācijas līdzekļiem, kā arī, sākot ar 2009.gadu, puse no Investīciju programmas novadu atbalstam būtu novirzāma valsts 2.šķiras ceļu sakārtošanai.
Par Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju 2008.gadam un par valsts atbalstu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto zaudējumu un izdevumu segšanai puses vienojās, ka ir jāpilda Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizācijas likumā paredzētās normas, ka no valsts budžeta tiek 100% apmērā kompensēti reģionālo vietējo un pilsētu maršrutu zaudējumi un izdevumi. Savukārt republikas pilsētām sabiedriskā transporta zaudējumi un izdevumi no valsts budžeta ir jākompensē 35% apmērā, bet 2008.gadam pietrūkst 10 miljoni latu. Puses vienojās: ja 2008.gada budžetā finanšu līdzekļi ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītiem zaudējumiem un izdevumiem būs nepietiekami, tie jākompensē no 2009.gada valsts budžeta līdzekļiem.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka 2008.gadā ne tikai Rīgā, bet arī reģionos sabiedriskā transporta šoferu algas būs 600-700 latu mēnesī.
Autotransporta direkcijas valdes loceklis Andrians Ļubļins atgādināja, ka, lai saņemtu nepieciešamo finansējumu, rajonu padomēm un pilsētu domēm pēc iespējas ātrāk ir jāiesniedz direkcijā saskaņošanai sabiedriskā transporta maršrutu tīklu apkalpošanas nosacījumi.