Transports un loģistika

Prasa neatbalstīt ES direktīvu

Artis Kalveits, 11.11.2004

Jaunākais izdevums

Latvijas Ostu padomes (LOP) uzskata, ka ES direktīva par ostas pakalpojumu tirgus pieejamību, negatīvi ietekmēs Latvijas stividorus. Direktīva paredz, ka kuģi ostās varēs izmantot savus krāvējus, ločus un citu ostu aprīkojumu. LOP izpilddirektors Kārlis Leiškalns skaidroja, ka Latvijas ostas nav gatavas šādas direktīvas ieviešanai, jo tā var izraisīt stividoru bankrotu. LOP vienojās, ka direktīva jānoraida kopumā un to pašu vajadzētu darīt arī Latvijas pārstāvjiem Eiroparlamentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība uzklausa informāciju par ES direktīvu pārņemšanas procesu Latvijā

, 04.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien uzklausīja Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas nepārņemtajām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) direktīvām, kā arī par pārkāpuma procedūrām, kas ierosinātas pret Latviju kā ES dalībvalsti.

Kā informē TM Eiropas un starptautisko tiesību departaments, salīdzinot ar šā gada maiju, kad iepriekšējo reizi valdībai tika sniegta šāda informācija, nepārņemto direktīvu, tas ir - direktīvas, kuras nav pārņemtas un kuru pārņemšanas termiņš ir iestājies, skaits ir samazinājies par piecām direktīvām, un pašlaik Latvija nav pārņēmusi 23 ES direktīvas.

Kopumā TM uzskaitījusi 63 direktīvas, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās sagaidāma nākotnē - tuvāko četru gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijai draud tiesa par neziņošanu EK

, 12.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija šodien pieņēmusi lēmumu uzsākt pārkāpumu tiesvedību pret trim dalībvalstīm, tostarp Latviju, kuras Komisijai nav paziņojušas par divu būtiskāko otrās dzelzceļa direktīvu paketes direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Minēto direktīvu mērķis ir atvērt starptautiskā un valsts mēroga dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu, kā arī visā Eiropas teritorijā nodrošināt augstu dzelzceļa sistēmas drošības un savstarpējas izmantojamības līmeni. Komisija apņēmusies dzelzceļa transporta nozari visā vienotā tirgus teritorijā nodrošināt ar līdzvērtīgiem spēles noteikumiem.

Komisija ir pieņēmusi lēmumu Portugāli un Slovēniju iesūdzēt Tiesā par to, ka tās nav paziņojušas par pieņemtajiem valsts pasākumiem, lai ieviestu Direktīvu 2004/51/EK par dzelzceļa tirgus atvēršanu. Ar Direktīvu 2004/51/EK paredzēts 2006. gada 1. janvārī atvērt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu, bet 2007. gada 1. janvārī — valstu tirgus. Nepieciešamos sertifikātus ieguvušie Eiropas dzelzceļa uzņēmumi kopš minētā datuma vietējos un starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus drīkst sniegt visā Eiropas Savienības teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES pilnībā iekļāvušies neesam

Jānis Lasmanis, Db, 22.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju piecus gadus pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, mūsu ministrijas nav spējušas pārņemt 17 ES direktīvas.

Salīdzinot ar situāciju 2008. gada septembrī, kad TM iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits samazinājies par piecām direktīvām un Latvija nav pārņēmusi 17 ES direktīvas. Vēl 55 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvāko trīs gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Kopumā sešas nepārņemtas direktīvas ir Ekonomikas ministrijai, trim no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par deviņu direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, divām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš piecas ES direktīvas, divu pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam jāievieš viena direktīva ar iestājušos pārņemšanas termiņu. Aizsardzības ministrijai jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta

Dienas Bizness, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija pārņēmusi 99,33% ES direktīvu

, 27.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārņemto Eiropas Savienības direktīvu skaita Latvija ir otrā labākā 27 dalībvalstu vidū. Patlaban Latvija ir pārņēmusi 99,33 procentus ES direktīvu, Db.lv informēja Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.

Latviju apsteidz vienīgi Lietuva, kas uz šo brīdi savā nacionālajā likumdošanā iestrādājusi 99,61 procentu ES direktīvu. Par to šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus informēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inese Ņikuļceva.

Tuvākās sekotājas ES direktīvu pārņemšanas ziņā Latvijai ir Slovākija, Vācija, Dānija, Lielbritānija un Igaunija, norādīja Tieslietu ministrijas pārstāve. Savukārt vislielākās problēmas ar ES direktīvu pārņemšanu ir Rumānijai, kas ES pievienojās šā gada janvārī.

Pirms gada Latvija ieņēma 10.vietu ES direktīvu pārņemšanas ziņā. Līdz ar to šogad panākts ievērojams progress, norādīja Inese Ņikuļceva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija pārņēmusi 99,65% ES direktīvu

, 12.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd ieņem ceturto vietu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Latvijai līdz šā gada 3.jūlijam bija jāpārņem 2861 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2851 jeb 99,65% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2861 direktīvu jeb 99,86% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita – 2865. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Lietuvas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Beļģija, kas pārņēmusi 99,79% jeb 2856 no 2862 valstij saistošajām direktīvām. Latviju apsteigusi arī Slovākija, kas ierindojas trešajā vietā 2850 pārņemtām direktīvām no nepieciešamajām 2858 jeb 99,72%.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus iz nedaudz pazeminājusi, jo 2007. gada janvārī atradusies 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas, savukārt nākamos mēnešus stabili atradusies otrajā vietā pēc Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūroperatoru patvaļu iegrožos

Jānis Lasmanis kopā ar Valteru Grīnvaldu, 29.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotāji no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem turpmāk varēs piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu.

Šāds ir viens no tūrisma biznesam, iespējams, netīkamākajiem piedāvājumiem ES direktīvas par tūrisma pakalpojumiem modernizēšanai, kuram par labu izteikusies arī Eiropas Komisija (EK). Komisijas piedāvātajā variantā ieteikts noteikt griestus šādām prasībām. Griesti regulētu to, ka pieprasītā summa ir adekvāta ceļojuma izmaksām un nodarītajam kaitējumam, piekrīt viesnīcas Europa Royale Riga ģenerāldirektors Jānis Jenzis. Viņš arī uzskata, ka direktīvas modernizācija ir nepieciešama. Kompānijas Impro direktors Vilnis Klinovičs: «Mēs bieži izmantojam tādu aviokompāniju pakalpojumus, kuras nemaz nestrādā Latvijā, līdz ar to problēmu gadījumā, kuras radušās ne mūsu vainas dēļ, vēršoties pret tām, jārēķinās ar tiesu darbiem ārpus Latvijas. Es uzskatu, ka atbildība tūrisma pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzņemas tik tālu, cik tālu ir tā iespējas kaut ko mainīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija un Lietuva centīgākās direktīvu pārņemšanā

, 21.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Latvijai līdz šā gada 8. martam bija jāpārņem 2828 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2809 jeb 99,33% no kopējā skaita, Db.lv informēja TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2821 direktīvu jeb 99,61% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita - 2832. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Slovākija, kas pārņēmusi 99,26% jeb 2804 no 2824 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus atkal ir uzlabojusi, jo 2006. gada novembrī Latvija bija 3. vietā pēc Lietuvas un Dānijas, savukārt 2007. gada janvārī - 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija - otra aktīvākā ES direktīvu pārņemšanā

, 21.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Latvijai līdz šā gada 8. martam bija jāpārņem 2828 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2809 jeb 99,33% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2821 direktīvu jeb 99,61% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita - 2832. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Slovākija, kas pārņēmusi 99,26% jeb 2804 no 2824 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus atkal ir uzlabojusi, jo 2006. gada novembrī Latvija bija 3. vietā pēc Lietuvas un Dānijas, savukārt 2007. gada janvārī - 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gulbis: Lattelecom turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums

LETA, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Lattelecom» respektē valdības šodien pieņemto lēmumu neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom» apvienošanu, un turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums, aģentūrai LETA sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Mēs respektējam valdības pieņemto lēmumu. «Lattelecom» biznesa stratēģiju esam veidojuši, lai šodien un nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu pasaules līmeņa pakalpojumus, nodrošinātu kvalitatīvu servisu, kā arī izpildītu akcionāru noteiktos mērķus. «Lattelecom» turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Kučinskis: Iespējams, Telia tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas

Papildināta - LMT un Lattelecom neapvienos

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija čakla direktīvu pārņemšanā

, 22.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija atkal ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju Latvijai līdz šā gada 2. maijam bija jāpārņem 2844 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2834 jeb 99,65% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā joprojām ir Lietuva, kura ieviesusi 2843 direktīvas jeb 99,82% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita - 2848. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Beļģija, kas pārņēmusi 99,61% jeb 2834 no 2845 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri. Pēdējā vietā šajā sarakstā maija sākumā bija Rumānija, kura pārņēmusi 2845 direktīvas no 2947 jeb 96,54%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karstas debates par pakalpojumu direktivu

Dace Preisa, 15.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamentā 14. februārī notika debates pirms ilgi gaidītā balsojuma par Pakalpojumu direktīvu, kam jāatvieglo ES uzņēmēju iespējas brīvi sniegt pakalpojumus visā ES. Parlamenta lielākās frakcijas PPE-DE un PSE vēlas direktīvu pieņemt pēc iespējas ātrāk, tomēr debatēs izklausījās šķeltas jautājumā par izcelsmes valsts principu, ko savukārt atbalsta Liberāļi un demokrāti (ALDE). Kreiso spēku pārstāvji gatavojas balsot pret direktīvu. Sagaidāms, ka, neskatoties uz politisko grupu viedokļiem, daudz deputātu 16. februārī balsos, pārstāvot savu valstu intereses. Brīvībai sniegt pakalpojumus iekšējā tirgū jābūt tikpat stabilai kā preču un kapitāla brīvai plūsmai, par Pakalpojumu direktīvas mērķi atgādināja Eiropas Parlamenta ziņojuma autore Evelyne Gebhardt (PSE, DE). Taču jānodrošina, lai ieguvēji būtu visi ES iedzīvotāji, ne tikai lielie uzņēmumi. Tāpēc ir svarīgi tikt vaļā no, viņasprāt, "postošā" izcelsmes valsts principa, kas paredz, ka uzņēmēji pakalpojumus citā dalībvalstī var sniegt pēc savas valsts likumiem. Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupas priekšsēdētājs Hans-Gert Poettering (PPE/DE, DE) norādīja, ka jebkura vilcināšanās direktīvu pieņemt nozīmē papildu zaudējumus ES ekonomikai, taču EPP-DE grupa nevēlas "kompromisu par katru cenu". Martin Schulz (PSE, DE) otras lielākās grupas — Sociāldemokrātu (PSE) — vārdā izteica gandarījumu, ka "Bolkesteina direktīva ir mirusi", jo abu lielāko frakciju kompromiss ļaujot paredzēt, ka 16. februārī Parlaments pirmajā lasījumā balsos par pilnīgi izmainītas direktīvas redakciju. Viņaprāt, pakalpojumi jāsniedz pēc uzņēmējas valsts principa, un Parlaments esot sagatavojis veiksmīgus grozījumus, kas aizsargā darba tiesības, patērētājus un vidi. Bolkesteina direktīva ir dzīva un spirgta, Liberāldemokrātu (ALDE) grupas vārdā Sociāldemokrātiem atbildēja Graham R. Watson (ALDE, UK). Deputāts kritizēja veco dalībvalstu protekcionistisko pieeju, norādot, ka izcelsmes valsts principa svītrošana no direktīvas samazinās ES izaugsmes iespējas uz pusi. Zaļie/ALE neatbalsta ne izcelsmes valsts principu, ne divu lielāko EP grupu priekšlikumus par noteikumiem, kas principu aizstāj ar uzskatījumu par dalībvalstīm liegto praksi. Heide Rūhle (Verts/ALE, DE) grupas vārdā prasīja Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu likumprojektu par vispārējas intereses pakalpojumiem. Kreisie spēki aicināja balsot pret direktīvas projektu kopumā, deputātei Sahra Wagenknecht (GUE/NGL, DE) uzsverot, ka katra jauna liberalizācija Eiropas Savienībā ir vedusi pie bezdarba pieauguma, mazākam algām un pazeminājusi labklājības līmeni. Nāciju Eiropas grupā (UEN) jauno un veco dalībvalstu pārstāvju viedokļi atšķiras. "Acīmredzot sabiedriskā doma vecajās dalībvalstīs, kurās ieklausījušās abas lielākās frakcijas, šobrīd visus tirgus liberalizācijas pasākumus uztver kā draudus, lai gan tieši šo pasākumu mērķis ir padarīt Eiropas Savienību stiprāku," debatēs teica Guntars Krasts (UEN). Viņš uzskata, ka "viens no argumentiem pret izcelsmes valsts principu ir bažas, ka tiks apdraudēti labklājības standarti vecajās dalībvalstīs, taču izcelsmes valsts principa svītrošana vai būtiska tās ierobežošana padara Pakalpojumu direktīvu neefektīvu. Nākotnē tas noteikti drupinātu šos standartus." G. Krasts apstrīdēja uzskatu, ka pakalpojumu tirgus liberalizācija ir labvēlīga tikai tirgus "lētajam galam", tas ir, jaunajām dalībvalstīm. Jau šobrīd augstas pievienotās vērtības pakalpojumu sektoros šī plūsma no vecajām uz jaunajām valstīm ir lielāka, piemēram, veco dalībvalstu īpatsvars kopējā ES celtniecības nozares pievienotajā vērtībā ir 95 %. Pēc deputāta domām, veco dalībvalstu pakalpojumu sektoram ar augstu pievienoto vērtību noteikti atradīsies stabila vieta jauno dalībvalstu tirgos. Valdis Dombrovskis (EPP-DE) aicināja balsot par spēcīgu pakalpojumu direktīvu, saglabājot izcelsmes dalībvalsts principu vismaz Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus komitejas pieņemtajā variantā un atjaunojot pantus, kas atrunā pakalpojumu sniedzēju tiesības darbinieku nosūtīšanai uz citu va

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Tādēļ jauna direktīva paredzēs, ka dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.

Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.

Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vienojas par elektronisko maksājumu tirgus attīstīšanu Eiropas Savienībā

Dienas Bizness, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlaments panācis pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija.

Šo vienošanos panāca neformālajā trialoga sanāksmē Briselē.

«Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā,» sacīja Latvijas finanšu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs. «Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū. Es uzskatu, ka papildu nosacījumi par drošību un uzraudzību palielinās tiešsaistes maksājumu drošību un klientu aizsardzību ES».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspils ostai piedāvāts iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu būvniecības projektā

LETA, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Papildināta - LMT un Lattelecom neapvienos

LETA, 07.11.2017

LMT prezidents Juris Binde (no kreisās) un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom» apvienošanu, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Papildināta visa ziņa

Viņš norādīja, ka Ministru kabinets šodien pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri «Telia Company» par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

Ašeradens pauda, ka lēmums ir politisks, ņemot vērā Nacionālā apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes vakardienas lēmumu apvienošanu neatbalstīt. Jau iepriekš bijusi vienošanās, ka lēmumā par apvienošanu vajadzīga vienprātība.

Ministrs norādīja, ka turpināsies sarunas ar «Telia Company» par tālāko sadarbību, lai nodrošinātu uzņēmumu spēju tālāk strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kristovski atstāj ārlietu ministra amatā

Jānis Lasmanis, 09.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pilsoniskā savienība var neatbalstīt Dombrovski, ja Kristovskis nebūs satiksmes ministrs

, 02.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja satiksmes ministra amats netiks piedāvāts Pilsoniskajai savienībai, tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis neiesaistīsies topošajā Valda Dombrovska valdībā un koncentrēsies Rīgas mēra vēlēšanām, informē Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sākot ar brīdi, kad V. Dombrovskis sāka veidot valdību un Jaunais laiks kopā ar Pilsonisko savienību apņēmās savā kontrolē pārņemt Satiksmes ministriju uz Pilsonisko savienību ir izdarīts neticams spiediens atkāpties no šīs apņemšanās.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sabiedrības interesēs ir, lai V. Dombrovskis būtu premjers, bet ar nosacījumu, ka Aināra Šlesera (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) līdz šim vadītā Satiksmes ministrija nokļūst opozīcijas partiju kontrolē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārrobežu apvienošanās palīdz samazināt izmaksas

Eva Berlaus, [email protected], 11.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā ne viens vien uzņēmums, lai saglabātu vietu tirgū un nodrošinātu stabilu izaugsmi turpmāk, ir spiests pārskatīt savu darbību un lemt par darbības optimizāciju. Arvien vairāk uzņēmumu, kuri darbojas vairākās ES valstīs, izlemj par labu pārrobežu apvienošanai.

Latvijā līdz šim pārrobežu apvienošanās vispopulārākā bijusi apdrošināšanas sektorā –piemēram, 2007.gadā tika reorganizētaSeesam Life, izveidojot Eiropas komercsabiedrībuSeesam Life Insurance SE; šogad, izmantojot ES direktīvu par pārrobežu apvienošanos, tika veikta apdrošināšanas sabiedrības If pārrobežu apvienošana; Eiropas komercsabiedrības statusā darbojas arīSampo unCompensa. Apdrošināšanas sektorā būtisks apvienošanās ieguvums ir nepieciešamība izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus tikai vienā – galvenās mītnes valstī. Taču arī citu sektoru uzņēmumiem pārrobežu apvienošanās var palīdzēt būtiski optimizēt to darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien noraidīja ieceri atbildīgajai EP komitejai ļaut sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem par pretrunīgi vērtēto autortiesību noteikumu atjaunināšanu.

Pret sarunu sākšanu par direktīvu balsoja 318 deputāti, to atbalstīja 278, bet 31 - balsojumā atturējās.

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, deputāti noraidīja Juridisko jautājumu komitejas 20.jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu. Tas nozīmē, kas septembra plenārsēdē EP diskutēs un balsos par grozījumiem EP pozīcijā.

Pēc balsojuma EP ziņotājs Aksels Voss sacīja, ka deputātu vairākums diemžēl neatbalstīja viņa un Juridisko jautājumu komitejas nostāju, taču tā ir daļa no demokrātiskā procesa. «Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies septembrī, kad mēģināsim kliedēt cilvēku bažas, vienlaikus pielāgojot autortiesību noteikumus digitālā laikmeta prasībām,» uzsvēra politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valdība atbalsta iepirkuma procedūras atcelšanu pirkumiem līdz 10 000 eiro

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai valstij, kas ir Eiropas Savienības locekle, ir jāpilda direktīvas. Direktīvu neizpilde valstij var maksāt ļoti dārgi, ziņo Dv.ee.

Direktīvu vajadzēja iekļaut likumdošanā līdz 2002. gada 27. decembrim.

Ja valstis divu mēnešu laikā neatbildēs un šo brīdinājumu, tad notiks sēde.

Eiropas Komisija arī brīdināja Igauniju un Vāciju par to, ka tās nav iekļāvušas savos likumprojektos direktīvu par vienādu dividenžu izmaksu no pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru