''Fotogrāfija ir patiesība,'' - tā fotogrāfiju raksturojis viens no cita vizuālās mākslas žanra - kino 20.gadsimta slavenākajiem meistariem Žans Liks Godārs. Šie vārdi izvēlēti kā vadmotīvs Latvijas Fotogrāfijas gada balvas ceremonijai, kurā šogad tika apbalvoti starptautiskās žūrijas noteiktie Latvijas labākie fotogrāfi kopā astoņās nominācijās. Par nozīmīgākās Gada balvas nominācijas – Gaismas balvas laureātu šogad kļuva fotogrāfs un pedagogs Andrejs Grants, informēja konkursa organizatori.

Lai veidotu Latvijas kultūras dzīvē jaunu ilgtermiņa tradīciju, Latvijas Fotogrāfijas gada balva, ko organizē nekustamo īpašumu uzņēmums Latio sadarbībā ar Kultūras ministriju, šogad tiek rīkota jau otro reizi. Balstoties uz ekspertu žūrijas vērtējumu, tajā tiks godināti gan atzīti fotogrāfijas meistari, gan jaunie fotogrāfijas jomas talanti. Par Latvijas Fotogrāfijas gada balvas 2007 laureātiem kļuvuši:

Īpašo balvu kategorijā:

·Gaismas balva un prēmija Ls 3500 apmērā piešķirta fotogrāfam un pedagogam Andrejam Grantam.

·Gada fotogrāfijas izstāde - balva un prēmija Ls 2500 apmērā piešķirta biedrībai Orbīta par Romana Korovina izstādi Right In The Middle

Eksponējot piecas lielformāta fotogrāfijas, tirdzniecības centra (t/c) Galerija Centrs skatlogi ļauj sajust, kā tas ir – būt vairāku simtu metru augstumā, paverot skatu, ko ikdienā liegts ieraudzīt. Skatlogu bilžu autors ir Reinis Vilnis Baltiņš, kurš ar dronu iemūžinājis neskaitāmi daudz ainavu.

«Jau pašos t/c Galerija Centrs pirmsākumos skatlogi tika iekārtoti kā nelielas, sadzīviskas gleznas. Vaļņu ielas garāmgājējiem tiek atainotas piecas skaistākās galvaspilsētas ainavas, kas notvertas no putna lidojuma,» stāsta tirdzniecības centra vadītāja Zita Siliņa.

Skatlogu bilžu autors R. V. Baltiņš skaidro: «Rīgas pilsētai ir ļoti izteiksmīga panorāma un, raugoties no augšas, gandrīz ikviena tās vieta izskatās satriecoši. Video un foto ir viens visspēcīgākajiem kanāliem, kā saviem sekotājiem nodot brīvības atainojumu!»

T/c Galerija Centrs skatlogos iespējams ieraudzīt, kā pilsētu redz Sv. Pētera Baznīcas gailis un kā izskatās Rīga caur Brīvības pieminekļa trīs zvaigznēm.

Latvijas Banka ceturtdien, 4. septembrī, laidīs apgrozībā latviešu laicīgās literatūras dibinātājam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714–1796) 300 gadu jubilejā veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monētas aversa sižets ņemts no G. F. Stendera (saukts par Veco Stenderu) «Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas» pirmizdevuma titullapas – mācītājs rāda zēnam, cik brīnumu pilna ir šī pasaule. Savukārt monētas reversā atspoguļota progresīvā ideja par pasaules uzbūvi – heliocentrisma koncepcija.

Izcilākais Vecā Stendera darbs ir Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas (1774) – faktiski pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Tajā skaidrotas dabas parādības, izklāstīti fizikas un astronomijas pamatprincipi, arī Zemes griešanās ap savu asi un ap Sauli, sniegtas pamatatziņas par meteoroloģijas, zooloģijas, botānikas, ķīmijas un ģeogrāfijas jautājumiem, rakstīts par kalniem un tuksnešiem, zemestrīcēm un vulkāniem, jūrām un upēm.

Ar skaistāko un sapostāko skatlogu vērtēšanu Ziemassvētkos noslēdzies šī gada konkurss Liepāja pucējas par labākajiem uzņēmumu un iestāžu skatlogiem. Par labākajiem gada pēdējā kārtā konkursa žūrija atzina SIA Elektrons&K, SIA Kaja, SIA Palass, SIA Grāmata un salona Ideju lidlauks skatlogus.

Konkursa Liepāja pucējas Ziemassvētku skatlogu vērtēšanas kārta tradicionāli ir tā, kurā iestāžu un uzņēmumu, arī skolu, saimnieki izpaužas visaktīvāk. Liepāja šogad īpaši izceļas ar Ziemassvētku rotājumiem. Gan pilsētvidē, gan arī teju visos pilsētas veikalos un citās sabiedriskās vietās Ziemassvētku dekorāciju klāsts ir visdažādākais, sākot no vienkāršām lampiņām līdz krāšņi izpušķotiem Ziemassvētku tēliem.

2008. gada konkursa par labākajiem iestāžu un uzņēmumu skatlogiem apbalvošana notiks nākamā gada sākumā.

Ziemassvētku skatlogu vērtēšanas kārtu finansiāli atbalstīja banka Nordea, kura kārtas uzvarētājam piešķirs naudas balvu 200 Ls vērtībā.

Nobela prēmija literatūrā piešķirta Zviedrijas dzejniekam Tomasam Transtremeram, paziņojusi Zviedrijas Akadēmija.

Prēmija zviedru dzejniekam piešķirta jo «caur koncentrētajiem, caurspīdīgajiem tēliem viņš sniedz jaunu skatījumu uz realitāti,» vēstīts Akadēmijas paziņojumā. T. Transtremerts kļuvis jau par astoto eiropieti, kas saņēmis prestižo apbalvojumu pēdējo desmit gadu laikā.

Dzejnieks dzimis 1931. gadā Stokholmā, 1956. gadā ieguvis grādu psiholoģijā. Pirmie viņa darbi publicēti 1954. gadā, kad viņš vēl studējis universitātē.

1990. gadā T. Transtremerts pārdzīvoja trieku, kas ietekmēja viņa runas spējas. Pēc sešiem gadiem dzejnieks nāca klajā ar dzejoļu krājumu Sorgegondolen, kas Zviedrijā ticis pārdots 30 tūkstošos eksemplāru.

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta Izraēlas Tehnoloģiju institūta zinātniekam Danielam Šehtmanam.

D. Šehtmans prēmiju saņēmis par kvazikristālu atklāšanu 1982. gadā, paziņojusi Nobela komiteja. Kvazikristāli ir viena no cietu ķermeņu struktūras organizācijas formām, tomēr tiem nepiemīt tradicionālās parasto kristālu simetrijas formas.

Iesākumā pētnieka izdarītie atklājumi saskārušies ar kolēģu skepsi un izsmieklu. Tomēr laikam ejot kvazikristāli tika iegūti arī labaratorijas apstākļos un mainījuši veidu kā zinātnieki skatās uz cietām vielām.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien Nobela prēmiju fizikā saņēma Zauls Perlmaters, Braiens Šmits un Adams Rīss. Prēmija zinātniekiem piešķirta par «pieaugošas visuma izplešanās atklāšanu pētot supernovas», vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Šodien tiks piešķirta Nobela prēmija medicīnā, tādējādi aizsākot nedēļu, kurā tiks godināti cilvēces sasniegumi fizikā, ķīmijā, literatūrā un ekonomikā.

Pērn Nobela prēmija medicīnā 10 miljonu Zviedrijas kronu vētībā (1,5 miljoni ASV dolāru) tika piešķirta britu zinātniekam Robertam Edvardsam, atzīstot viņa nopelnus ārpusdzemdes apaugļošanas (IVF) attīstībā.

Otrdien Nobela prēmija tiks piešķirta fizikā, bet trešdien – ķīmijā. Piektdien tiks piešķirta Noblela Miera prēmija. Savukārt 10. oktorbrī tiks piešķirta Nobela prēmija ekonomikā. Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanas datumu komisija saskaņā ar tradīciju vēl nav noteikusi.

Kopš 1901. gada Nobela prēmija medicīnā vai fizioloģijā piešķirta 101 reizes.

Nobela komitejas pasniegto Zviedrijas Valsts bankas prēmiju ekonomikā šogad saņēmuši trīs ASV ekonomisti – Jūdžins Fams, Larss Pīters Hansens un Roberts Šillers.

Prēmiju ekonomisti saņēmuši par saviem pētījumiem un izveidotajām teorijām akciju un obligāciju cenu ilgtermiņa prognozēšanai. Ekonomisti atklājuši, ka akciju cenas īstermiņā ir ļoti sarežģīti prognozēt, jo tās ātri reaģē uz jaunu informāciju. Tomēr ilgtermiņā akciju cenām ir tendence samazināties, kad tās ir augstas, un palielināties, kad ir zemas. Šādā veidā iespējams prognozēt ne tikai akcijas, bet arī obligācijas.

Lai gan pētnieku darbu šķir gadu desmiti (J. Fams savus atklājumus veica sešdesmitajos, bet R. Šillers astoņdesmitajos gados), ekonomistu pētījumi ietekmējuši ne tikai teorētiskos pētījumus, bet arī vērtspapīru tirgu. Viens no šādiem piemēriem ir akciju indeksu rašanās, kura izveidei liels nopelns ir Jūdžina Fama darbam.

Šī gada Nobela prēmiju fizikā saņēmuši trīs zinātnieki par pētījumiem, kas saistīti ar supernovām.

Puse no prēmijas piešķirta ASV zinātniekam Zaulam Perlmateram, bet otra puse Austrālijas un ASV pētniekiem Braienam Šmitam un Adamam Rīsam. Prēmija zinātniekiem piešķirta par «pieaugošas visuma izplešanās atklāšanu pētot supernovas», vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Zinātnieki pētījuši eksplodējušas zvaigznes, kas tiek sauktas par supernovām vai pārnovām, un secinājuši, ka visuma izplešanās ātrums pieaug. Tiek uzskatīts, ka to izraisa tā sauktā tumšā enerģija. Tomēr fiziķi joprojām lauza galvu par to, kas īsti ir tumšā enerģija.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmdien sākās Nobela prēmiju piešķiršana. Pirmdien Nobela prēmiju medicīnā vai fizioloģijā saņēma trīs zinātnieki –Brūss Boitlers, Žils Hofmans un Ralfs Steinmans. Zinātniekiem prēmija piešķirta par ieguldījumiem imūnsistēmas pētīšanā. Pēc prēmijas piešķiršanas atklājās, ka Ralfs Steinmans no aizkuņģa dziedzera vēža miris trīs dienas iepriekš.

Šī gada Nobela prēmiju medicīnā vai fizioloģijā gadā saņēmuši trīs zinātnieki – ASV pārstāvis Brūss Boitlers, Žils Hofmans no Luksemburgas un kanādietis Ralfs Steinmans. Zinātniekiem prēmija piešķirta par ieguldījumiem imūnsistēmas pētīšanā, vēsta Reuters.

«Šī gada Nobela prēmijas laureāti snieguši revolucionāru ieguldījumu mūsu izpratnē par imūnsistēmu,» teikts Nobela prēmijas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Pusi no prēmijas saņēma B. Boitlers un Ž. Hofmans, bet otru pusi R. Steinmans.

Db.lv jau vēstīja, ka šodien sākas Nobela prēmiju piešķiršana. Otrdien Nobela prēmija tiks piešķirta fizikā, bet trešdien – ķīmijā. Piektdien tiks piešķirta Noblela Miera prēmija. Savukārt 10. oktorbrī tiks piešķirta Nobela prēmija ekonomikā. Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanas datumu komisija saskaņā ar tradīciju vēl nav noteikusi.

Pagājušajā mēnesī First Choice uzsāka aptauju, lūdzot dalīties ar to, kura ir skaistākā pasaules valsts. Ievērojamu atsaucību sociālajos tīklos guvušā projekta rezultāti patlaban liecina, ka pasaules iedzīvotāji par skaistāko Zemeslodes valsti uzskata Latviju.

Ņemot vērā, ka First Chioce aktivitāte guva ievērojamu atsaucību, balsošana ir pagarināta vēl par vienu nedēļu.

Patlaban pasaules skaistāko valstu First Choice saraksta augšgalā gozējas Latvija, tai seko Meksika un Turcija. Ceturtajā vietā «iebalsota» Indonēzija, piektajā – Apvienotā Karaliste, sestajā – Itālija, par septīto skaistāko valsti atzīta Jauzēlande, par astoto – Brazīlija, tai seko Indija, un, visbeidzot, sarakstu noslēdz Kanāda.

«Vai šie rezultāti tevi pārsteidz?» lasītājiem jautāts First Chioce mājas lapā. Ja atbilde ir apstiprinoša, First Choice aicinājis balsot par valsti, kas lasītājaprāt, ir visskaistākā pasaulē. Savukārt par labākajām atzītās iesūtītās valstu bildes aplūkojamas šeit. Tās pēc tam tiks iesniegtas ceļojumu laikrakstu pārstāvjiem, fotogrāfiem un ceļojumu ekspertiem.

Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap ir vienojies ar tā portfeļa uzņēmumu - Latvijas kosmētikas ražotāju un franšīzes devēju Stenders, par papildus viena miljona eiro ieguldījuma veikšanu, informē BaltCap pārstāvji.

Stenders ir kosmētikas ražotājs ar 200 franšīzes veikaliem 22 pasaules valstīs. Stenderam ir viena no plašākajām kosmētikas ķēdēm Ķīnā, kas sastāv no 110 franšīzes veikaliem, kas atrodas lielākajās Ķīnas pilsētās. 2014 gadā Stendera globālās mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza 27 miljonus eiro. Stenders veiksmes stāsts ir balstīts uz augstas kvalitātes produktiem un īpašu iepakojumu, pievilcīgu veikalu konceptu un veiksmīgu franšīzes konceptu.

Kopš 2015 gada sākuma par Stenders vadītāju ir kļuvis pasaules līmeņa kosmētikas nozares vadītājs Julien Laporte, kurš iepriekš bijis valdes loceklis pasaules slavenajā franču zīmolā L’Occitane, kura apgrozījums ir virs 1 miljarda eiro, vadītājs Angļu kosmētikas uzņēmumā Crabtree & Evelyn, kā arī L’oreal Turcijas un Baltijas pārstāvniecības vadītājs. Vadības komandas stiprināšana ar starptautiskiem kosmētikas nozares profesionāļiem un papildus investīciju piesaiste, apliecina Stenders ambiciozos attīstības plānus. 2015 gadā Stenders plāno atvērt veikalus dzīvīgajās Singapūras un Londonas pilsētās, kā arī ievērojami paplašināt produktu klāstu.

Latvijas Bankas (LB) izsludinājusi konkursu par Vecajam Stenderam un Baltijas ceļam veltītu monētu izgatavošanu, liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja mājaslapā.

Centrālā banka paredzējusi kalt Baltijas ceļam veltītu sudraba kolekcijas monētu un kalšanai plānots atvēlēt 80 tūkstošus eiro. Savukārt Vecajam Stenderam veltītas sudraba kolekcijas monētas izgatavošanai paredzēt izdot 75 tūkstošus eiro.

Katras monētas tirāža būs 5000 eksemplāru. Tirāžas pirmā daļa – 3000 eksemplāru, katra nākamā tirāžas daļa – ne mazāka kā 500 eksemplāru.

Konkursam piedāvājumi jāiesniedz līdz 4. martam.

LB šajā gadā plāno kopumā izdot sešas eiro kolekcijas jubilejas monētas.

Pasaules gala prognozētāji, zinātnieki, kas izstrādājuši vasabi ugunsgrēka signalizācijas, kā arī pētnieki, kas pēta to kā vēlme doties uz tualeti ietekmē lēmumu pieņemšanu, aizvadītajā nedēļā pulcējās Hārvardas universitātē, lai saņemtu Ig Nobela jeb joku Nobela prēmijas, vēsta Reuters.

Prēmijas izsniedza iepriekšējo gadu īsto Nobela prēmiju ieguvēji. Tā, piemēram, Sabiedriskās drošības prēmiju saņēmis Džons Senders no Toronto Universitātes, kurš veicis eksperimentus kādā veidā traucējošas lietas – šajā gadījumā ķivere ar vizieri, kas periodiski attaisījās un aiztaisījās – ietekmē uzmanību braucot pa automaģistrāli.

Savukārt Rodailendas profesors Peters Snaiders saņēma prēmiju medicīnā, jo bija veicis pētījumus par to, kādā veidā vēlme apmeklēt tualeti ietekmē lēmumu pieņemšanu. P. Snaidera komanda lika brīvprātīgajiem periodiski izdzert 250 mililitrus ūdens un mēģināja noskaidrot, kurš izturēs visilgāk neapmeklējot tualeti. Pētījumā tika secināts, ka uzmanība un lēmumu pieņemšana tiek pamatīgi iedragātas, kad cilvēkam ir liela vēlme apmeklēt tualeti.

Nobela prēmiju medicīnā par atklājumiem, kas ļauj izprast hormonu transporta mehānismus šūnu iekšpusē un starp tām, saņēmuši amerikāņu zinātnieki Džeims Rotmens un Rendijs Šekmens, kā arī vācietis - Tomass Zīdhofs.

Zinātnieku darbs sniedz jaunu ieskatu tādās slimībā kā diabēts un Alcheimera slimība. Nobela komiteja norādījusi, ka zinātnieku darbs ir atstājis lielu ietekmi uz neiroloģisku saslimšanu pētīšanu, vēsta Reuters.

«Ar saviem pētījumiem Dž. Rotmens, R. Šekmens un T. Zīdhofs ir atkājuši ārkārtīgi sarežģītos mehānismus. Bez šīs apbrīnojamās organizācijas šūna iegrimtu haosā,» norādījuši Nobela komitejas pārstāvji, zinātniekiem piešķirot naudas balvu astoņu miljonu kronu (1,2 miljonu ASV dolāru) apmērā. Prēmiju paredzēts vienlīdzīgi sadalīt starp visiem trijiem tās saņēmējiem. Iepriekš Nobela prēmija bija desmit miljonu kronu apmērā, bet tika samazināta ekomomiskās krīzes iespaidā.

Prestižā Nobela miera prēmija piešķirta sieviešu tiesību aktīvistēm no Libērijas un Jemenas.

Prēmiju vienādās daļās saņems Libērijas prezidente Helēna Džonsone Sirlīfa (Ellen Johnson Sirleaf), Libērijas sieviešu tiesību aktīviste Leimaha Gbovī (Leymah Gbowee) un Jemenas aktīviste Tavakula Karmane (Tawakkul Karman)

Prēmija piešķirta atzīstot minēto trīs sieviešu «nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un sieviešu tiesībām piedalīties miera veidošanā,» vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Helēna Džonsone Sirlīfa ir pirmā Āfrikas demokrātiskie ievēlētā prezidente sieviete, kas daudz darījusi, lai nodrošinātu mieru Libērijā un uzlabotu sieviešu stāvokli.

Savukārt Leimaha Gbovī centusies uzlabot sieviešu stāvokli kara, etnisko un reliģisko atšķirību plosītajā Libērijā, bet Tavakula Karmane ir viena no galvenajām sieviešu tiesību aktīvistēm Jemenā, liecina Nobela komitejas paziņojums.

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, saistībā ar tās ilggadējiem centieniem izskaust pasaulē ķīmiskos ieročus.

Pirmā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika aktīvi izmantoti. Pēc Ženēvas konvencijas pieņemšanas 1925. gadā ieroču izmantošana tika aizliegta. Tas gan neattiecas uz ķīmisko ieroču ražošanu vai uzglabāšanu. Otrā Pasaules kara laikā ķīmiskie ieroči tika izmantoti Hitlera paveiktajās masu slepkavībās.

Deviņdesmito gadu sākumā – 1992. – 1993. gadā tika izstrādāta konvencija, kas aizliedza ķīmisko ieroču izgatavošanu un uzglabāšanu. Konvencija stājās spēkā 1997. gadā. Kopš tā laika Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija daudzās pasaules valstīs veikusi inspekcijas, iznīcinājusi ķīmisko ieroču arsenālu un citos veidos īstenojusi konvencijas noteikumus.

Konkurss Latvijas Gada auto 2007 ir finišējis, liecina organizatoru sniegtā informācija medijiem. Noteikts arī gada taupīgākais un skaistākais auto.

Par Latvijas Gada auto 2007 tika pasludināts Nissan QASHQAI, ko konkursam pieteica dīleris SIA Motorcentrs. Fināla balsojumā šis auto ieguva 203 punktu, pārliecinoši apsteidzot otro vietu, kuru ar 156 punktiem ieguva Kia Cee’d.

3.vietā ar 147 punktiem ierindojās Škoda Fabia, bet 4.vietu ar 134 punktiem ieguva Peugeot 308, kas tikai par trīs punktiem apsteidza piektās vietas ieguvēju – Ford Mondeo.

Gada taupīgākā auto titulu piešķīra Škoda Fabia, par skaistāko auto žūrijas pārstāvji atzina Audi R8. Smilšu kalna karaļa titulu ieguva Jeep Wrangler, bet Smilšu kalna prinča titulu piešķīra Land Rover Freelander.

Lielbritānijas interneta vietnes First Choice aptaujā par skaistāko pasaules valstu līderpozīcijas joprojām pārliecinoši ieņem Latvija, par kuru nobalsojuši 2298 Twitter un Pinterest lietotāju.

Latvija aiz sevis atstājusi Meksiku (480 balsis), Turciju (235 balsis), Indonēziju (154 balsis) un Lielbritāniju (146 balsis). Balsojums par skaistāko vietu pasaulē notiks līdz 18. maijam.

Balsojumā var piedalīties jebkurš pasaules iedzīvotājs un starp dalībniekim tiks izlozēta Nikon D3100 SLR fotokamera un viedtālrunis iPhone4S. Konkursa organizētāji norāda, ka jūtas pārsteigti par šādiem rezultātiem, tomēr arī iepriecināti par cilvēku aktīvo piedalīšanos.

Par labākajām atzītās iesūtītās valstu bildes aplūkojamas šeit. Tās pēc tam tiks iesniegtas ceļojumu laikrakstu pārstāvjiem, fotogrāfiem un ceļojumu ekspertiem.

Latvijas Pasts otro gadu pēc kārtas aicina balsot par skaistāko pērn izdoto pastmarku.

2012. gadā Latvijas Pasts izdeva 27 pastmarkas 17 pastmarku sērijās. Latvijas Pasts ik gadu izdod vidēji 20 jaunu pastmarku sēriju, kuru tematika saistīta ar Latvijai svarīgiem notikumiem vai personībām valsts vēsturē, kultūrā un apkārtējā vidē, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Visu pastmarku kopējā tirāža sasniedz aptuveni 17 miljonu eksemplāru. Pastmarku izdošanas plānu apstiprina speciāla Pastmarku emisijas komisija.

Tāpat Latvijas Pasts jau divus gadus pēc kārtas aicināja ikvienu interesentu iesūtīt savu pastmarkas dizaina ideju. Pastmarka, kas publiskā balsojumā interneta sociālajos tīklos iegūst visvairāk balsu, tiek izdota 300 tūkst. eksemplāru tirāžā.

Konkursā par Skaistāko lauku saimniecību 2013 atzīta Ločmeļu ģimenes saimniecība Mazdzērvītes Kocēnu novadā.

Ločmeļu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2013 statusu un braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi un citas saimniecībā noderīgas dāvanas.

«Šogad jau otro gadu apzinām skaistākās lauku saimniecības Latvijā. Mūs priecē, ka līdztekus tradicionālajai lauksaimniecībai – piena lopkopībai, graudkopībai, augkopībai, mūsu zemnieku saimniecībās tiek attīstīts lauku tūrisms, audzēta bioloģiskā produkcija, plaukst kupli rožu dārzi un audzētas pat šitaki sēnes. Katra no šīm saimniecībām ar savu attieksmi pret darbu, apkārtējo vidi un attiecībām ģimenē ir kā miniatūrs valsts modelis, kā paraugs, kurā virzienā valstij vajadzētu attīstīties,» informē Food Union sastāvā ietilpstošās AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, konkursa Rīgas skaistākie iestāžu apstādījumi un privātie dārzi komisijas priekšsēdētājs Andris Ārgalis (TP) aicina rīdziniekus piedalīties tradicionālajā skaistāko dārzu konkursā, Db.lv informē

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Konkurss par skaistāko Rīgas dārzu jau kļuvis par tradīciju, taču šogad tam ir īpaša nozīme, jo Latvijas svinēs savu 90 gadu jubileju un galvaspilsēta īpaši gatavosies šiem svētkiem. Ar skaisti sakoptu dārzu katrs dārznieks var vairot svētku noskaņas un sapost Rīgu šai valsts jubilejai. Aicinu rīdziniekus būt aktīviem un pieteikt skaistos dārzus konkursam,” saka A. Ārgalis.

Konkurss notiks visu vasaras periodu. Pieteikt dārzus konkursam varēs līdz 20. jūlijam, pēc tam darbu sāks konkursa komisija, kura apskatīs un vērtēs pieteiktos dārzus. Dārzus varēs pieteikt šādās kategorijās: pašvaldības un valsts iestādes, komercsabiedrības un fiziskās personas. Pretendentu izvērtēšana notiks līdz 1. septembrim. Konkursa dalībnieku pieteikšanās notiek Rīgas domes Vides departamentā.

Šveices finansisti atzinuši Ukrainas grivnu par skaistāko naudu, bet Latvijas lats novērtēts kā viena no trauslākajām valūtām.

Šādi secinājumi izskanējuši ikgadējā Starptautiskās finansu bankas saietā. Šveices finansisti vērtējuši vairāk nekā 50 populārākās pasaules valūtas pēc estētiskuma, seguma, bankas nodrošinājuma, attēlu vēsturiskās nozīmes un naudas zīmju izturības, raksta biznews.lv.

Šveices finansisti atzinuši Ukrainas grivnu par skaistāko naudu, otrajā vietā pēc skaistuma ierindots Austrālijas dolārs, bet trešajā – eiro.

Izturības ziņā vistrauslākie izrādījušies Kanādas dolāri, Lielbritānijas mārciņas, Latvijas lats.

Kādā no Rīgas parkiem varētu tapt Mīlestības aleja, kurā jaunlaulāti pāri varēs iemūrēt «mīlestības akmeņus». Šādu ideju aktualizējusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

Jautājums aktualizēts saistībā ar tradīciju, kuru aizsākuši jaunlaulātie, kas pilsētā sākušie iemūrēt bruģakmeņus ar uzrakstiem. Viens šāds «mīlestības akmens» parādījies iepretim Latvijas Universitātes galvenajai ēkai, bet otrs netālu no Krišjāņa Barona pieminekļa Vērmanes dārzā.

«Ir saprotams, ka jaunlaulātie vēlas atzīmēt skaistāko dienu savā mūžā, tomēr tā nedrīkstētu būt pašdarbība. Uzskatu, ka kādā no Rīgas parkiem varētu tapt Mīlestības aleja, kur jaunajiem pāriem varētu atļaut izpausties šādā veidā. Viņi, samaksājot zināmu nodevu pilsētai, varēs iemūrēt savu mīlestības akmeni,» sacīja Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzies konkurss Skaistākā lauku saimniecība, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība Vārpas un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici, informē konkursa organizētāji.

Vārpu saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad Vārpas nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2015 statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.