Atbildot uz jautājumu, vai gadījumā, ja Saeimas balsojums par sarunām ar aizdevējiem būs negatīvs, varētu krist valdība, premjers Valdis Dombrovskis atbild, ka primārais šobrīd nav valdības stabilitāte, bet gan valsts finansiālā stabilitāte.

Gadījumā, ja Saeimas balsojumā netiks atbalstīts pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem, negatīvas sekas būs novērojamas vairākās jomās, tostarp būs grūti izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu par pensiju atmaksu.

Tautas partija (TP) nākusi klajā ar savu priekšlikumu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, piedāvājot it kā skaidrākus nosacījumus, kurus premjers uzskata par ultimatīviem. V. Dombrovskis LNT raidījumam 900 sekundes skaidro, ka ir lietas, kurām aizdevēji vienkārši nepiekritīs, līdz ar ko sarunas par tālāku aizdevuma saņemšanu varētu nonākt strupceļā. Pārtrūkstot sarunām ar aizdevējiem, Latvijai vairs nebūtu līdzekļu, ar kuriem finansēt budžeta deficītu. Iespēju aizņemties naudu finanšu tirgos premjers uzskata par gandrīz neiespējamu.

Tautas partija (TP) varētu izmantot Satversmes tiesas (ST) spriedumā par pensiju izmaksu ietverto kritiku, ka valdība nav saņēmusi Saeimas pilnvarojumu vienošanām, kuras tā slēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šī ST spriedumā norādītā sprauga ir jāizmanto, lai Saeimā saņemtu valdībai jaunu mandātu, kas ļautu nepiekrist atsevišķām aizdevēju prasībām, piemēram, nodokļu politikas jomā, uzskata politiķis. "Premjeram tas dod iespēju neparakstīt jauno nodomu memorandu ar valūtas fondu, atsaucoties uz šo spriedumu," Neatkarīgajai otrdien teica TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns.

Valdība otrdien vienojās atbalstīt iesniegšanai Saeimā lēmumprojektu, ar kuru premjers un finanšu ministrs tiek pilnvaroti parakstīt ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdzamās jaunās vienošanās. Lēmums pieņemts vienprātīgi, pret nav iebildusi arī Tautas partija (TP), kas iepriekš norādīja, ka neatbalstīs nodomu vēstules saturu.

Paredzams, ka par pilnvarojumu Saeimas Budžeta komisija lems, iespējams, šonedēļ, bet Saeimas plenārsēdē jautājums varētu tikt izskatīts nākamnedēļ. Par dokumentu saturu ziņojumu sniegs premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Valdības lēmums ir konkrēts apliecinājums tam, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums tiks pildīt, tomēr, kā izriet no premjera V.Dombrovska pēc valdības sēdes atzītā, pensiju atmaksu un samaksu pilnā apmērā valdība varēs nodrošināt, ja Saeimā atbalstīs pilnvarojumu valdības vadītājam un finanšu ministram parakstīt jaunās vienošanās – nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) – ar starptautiskajiem aizdevējiem.

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

47 % Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā šajā reģionā ir izplatīta, kas ir zemāks rādītājs par 74 % Austrumeiropā kopumā, bet pārsniedz 39% rādītāju Rietumeiropā, liecina jaunākais Ernst & Young krāpšanas risku pētījums Navigating today’s complex business risks.

Tāpat Baltijā 21 % uzņēmēju uzskata, ka to nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus, kas ir mazāk par 37 % vidējo rādītāju Austrumeiropā, bet pārsniedz 14 % līmeni Rietumeiropā.

Saskaņā ar Baltijas valstu uzņēmēju viedokli, krāpšanas un kukuļdošanas izplatība Baltijas valstu uzņēmējdarbībā ir zemāka nekā, piemēram, Itālijā vai Polijā, kur attiecīgi 60 % un 59 % uzņēmēju uzskata, ka krāpšana un kukuļdošana ir izplatīta parādība. Baltijas valstu uzņēmēji tomēr ir daudz skeptiskāki par saviem Vācijas vai Francijas kolēģiem, kur tikai attiecīgi 30 % un 27 % uzskata, ka krāpšanas un kukuļdošanas gadījumi uzņēmējdarbībā ir izplatīta parādība. Valstis ar godīgāko uzņēmējdarbības vidi ir Šveice, kur tikai 10 % piekrīt apgalovojumam par koruptīvas prakses izplatību, kam cieši seko Somija un Zviedrija ar 12 % rādītāju.

Pēdējā laikā liela ažiotāža ir sacelta saistībā ar šodien gaidāmo Saeimas balsojumu par starptautiskā aizdevuma pilnvarojuma likumprojektu. Jāteic pat, ka šajā sakarā ir sacelta pamatīga vētra ūdens glāzē.

Par ko tad ir šis balsojums, runājot «vienkāršā» tautas valodā? Par to — drīkst vai nedrīkst Latvijas valdība risināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Tiesa, var piekrist apgalvojumam, ka, jau parakstot iepriekšējās vienošanās ar aizdevējiem, valdībai būtu bijis nepieciešams Saeimas mandāts. Proti, ir jāņem vērā, ka Saeimu atšķirībā no valdības tomēr ir vēlējusi tauta. Savukārt, runājot par šodienas balsojuma būtību… Var būt pretenzijas par to, uz kādiem nosacījumiem valdība (neatkarīgi no tā, kura persona un no kādas partijas) slēdz vienošanās ar aizdevējiem — SVF un Eiropas Komisiju. Taču būtu muļķīga situācija, ja tiktu nolemts, ka valdība šo procesu nedrīkst veikt. Faktiski šādā veidā tiktu izteikta neuzticība šajā gadījumā Valda Dombrovska (JL) valdībai, jo negatīva balsojuma rezultātā tiktu pateikts — Latvijai nav neviena, kas varētu turpināt runāt ar aizdevējiem. Un tas jau būtu absurds! Protams, diskutēt var par to, cik lielā mērā ir vai nav pareizi tas, ka Saeimai, balsojot par šo jautājumu, nav iespēju veikt nekādus labojumus vienošanās nosacījumu tekstā.

Zemkopības ministrijā vērsusies SIA Mārupes siltumnīcas ar ziņu, ka atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izplatīta nepatiesa informācija, ka SIA Mārupes siltumnīcas ražotā produkcija esot nekvalitatīva, jo gurķos konstatēts augsts nitrātu saturs. Tālab šī nepatiesā informācija negatīvi ietekmējot saimniecībā audzētās produkcijas noietu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) veikt ārkārtas pārbaudes SIA Mārupes siltumnīcas ražotajiem gurķiem. PVD inspektori ārkārtas pārbaudes laikā paraugus analīzēm noņēmuši SIA Mārupes siltumnīcas uz vietas dārzniecībā, kur gurķi un citi dārzeņi tiek audzēti. Paraugu analīzes veikuši valsts zinātniskā institūta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR eksperti.

«Saskaņā ar veikto analīžu rezultātiem SIA Mārupe siltumnīcas audzētajos gurķos nitrātu daudzums ir minimāls. Gurķiem veiktās analīzes tikai vēlreiz apliecina, ka SIA Mārupes siltumnīcas ražo un patērētājiem piedāvā drošu un kvalitatīvu pārtiku,» šodien medijiem izplatītā paziņojumā uzsver zemkopības ministrs.

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Pēdējās pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (ES) un Pasaules Bankas (PB) - līdzekļus, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā. Par šo konceptuālo vienošanos gala lēmums gan būs zināms jūlija beigās.

Kā norādīja Jarockis, šāds lēmums tiek pamatos ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pietiekamajiem Valsts kases likviditātes rādītājiem. Tādejādi līdz 2010.gada beigām Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem plāno aizņemties 400 miljonus eiro (280 miljonus latu) no iepriekš plānotā viena miljarda eiro (700 miljoni latu).

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtām vienošanām, paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, t.i. - valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.

Latvija no starptautiskā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem, kas rezervēti finanšu sektora stabilizācijai, varēs izmantot apmēram 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), ceturtdien pēc tikšanās ar aizdevējiem žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šī ir viena vienošanās no vairākām, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem pārskata misijas laikā.

Pēc Dombrovska teiktā, ar aizdevējiem precizēta summa, kas tiks atbrīvota no finanšu sektora stabilizācijai rezervētajiem līdzekļiem, un pašlaik tie ir 300 miljoni eiro. Priekšnosacījums, kas ir jāizpilda, ir bankas Citadele pārdošanas stratēģijas iesniegšana Eiropas Komisijā, un tad šo jautājumu izvērtēs Ekonomikas un finanšu komiteja, paskaidroja premjers.

«Misijas līmenī šī vienošanās ir panākta,» viņš sacīja.

Dombrovskis informēja, ka ceturtdien kopumā sarunas par pārskata misiju ir beigušās un valdība ar aizdevējiem ir panākusi pārskata misijas vienošanos. Ir atsevišķi nelieli jautājumi, kas vēl tiks risināti ar Latvijas Banku.

Swedbank klienta Swedbank maksātnespējas pieteikums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) desmit gadu darbības laikā ir tikai otrais šāda veida gadījums.

Db.lv jau ziņoja, ka Swedbank klients – vērtspapīru turētājs Gundars Vectīrelis 14. februārī ir iesniedzis FKTK a/s Swedbank maksātnespējas pieteikumu «sakarā ar pamatotām aizdomām, ka a/s Swedbank nespēj nokārtot savas saistības». Banka pārmetumus noraida.

FKTK Biroja vadītāja Anna Dravniece atgādina, ka, ja pieteikuma izsniedzējs ir to personu skaitā, kuras likuma noteiktajā kārtībā ir tiesīgas iesniegt kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu, tad FKTK saskaņā ar Kredītiestāžu likuma (KIL) piecu dienu laikā no maksātnespējas pieteikuma saņemšanas dienas izskata šo pieteikumu. Ja tā konstatē faktisko maksātnespēju vai tās iestāšanās iespējamību, komisija lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

A/s Preiļu siers un tās valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts nav izmantojuši SIA Latvijas Piens piedāvāto iespēju atsaukt nepatieso ziņu, kas tika izplatīta 15.marta preses konferencē, un tādējādi izvairīties no tiesvedības procesa, līdz ar to šonedēļ Latvijas Piens plāno vērsties tiesā ar lūgumu atsaukt nepatieso ziņu un piedzīt mantisko kompensāciju 20 tūkstošu Ls apmērā.

Latvijas Piens tiesā nolēmis vērsties, jo nepatiesās ziņas izplatīšana par kompānijas attīstāmo projektu – jaunu piena pārstrādes rūpnīcu ir radījusi SIA Latvijas Piens būtisku kaitējumu, informē uzņēmuma pārstāve, zvērināta advokāte Anete Bergmane.

Zvērināta advokāte skaidro : «Kaut arī J.Šņepsts minējis, ka varot ar pilnu atbildību apgalvot, ka tas esot naudas atmazgāšanas projekts, tagad J.Šņepsts mēģina aizbēgt no atbildības par nepatiesu ziņu izplatīšanu, apgalvojot, ka tas esot bijis tikai viņa viedoklis, par kura izteikšanu atbildība neiestājoties. Tomēr SIA Latvijas Piens uzskata, ka ir izplatīta nepatiesa ziņa un vainīgajiem par to būs jāatbild tiesas priekšā.» Latvijas Piens pārstāvis un piena kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs jau iepriekš informēja, ka Latvijas Piens iesniedzis juridisku pretenziju a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājam J.Šņepstam par nepatiesu ziņu izplatīšanu par jauno piena rūpnīcas projektu, ko Preiļu siera vadītājs publiski 15.martā notikušajā LPCS prese konferencē nosaucis par «naudas atmazgāšanas projektu». U. Krievārs uzskata, ka J.Šņepsts publiski un bez pamatojumiem faktiski apsūdzējis jauno projektu un tā attīstītājus kriminālnoziegumā tautas valodā sauktā par «naudas atmazgāšanu».

Nacionālās drošības komisijas sēde par aktuālo situāciju banku sektorā notiks pirmdien, liecina Nacionālās drošības komisijas vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres paziņojums Twitter.

Sēde notiks pirmdien, 19. februārī, plkst.11.30.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumāmedijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Latvijā pēdējā gada laikā 6% iedzīvotājiem prasīts kukulis par pakalpojumu, liecina Eiropas Komisijas dati. Turklāt 25% personiski pazīst kādu cilvēku, kurš ir ņēmis kukuli.

Latvijā 83% iedzīvotāju uzskata, ka korupcija valstī ir izplatīta, savukārt 20% atbildējuši, ka viņu dzīvi ikdienā ietekmē korupcija.

Vidēji ES valstīs divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstī korupcija ir izplatīta, un nedaudz vairāk kā puse domā, ka situācija pēdējo trīs gadu laikā ir pasliktinājusies.

Vislielākais skaits iedzīvotāju, kuri uzskata, ka korupcija valstī ir izplatīta, ir Grieķijā – tā atbildējuši 99%. Otrs lielākais skaits ir Itālijā – 97%, bet trešajā vietā ierindojas Lietuva, Čehija un Spānija ar 95%, liecina pētījums.

Savukārt Igaunijā 65% uzskata, ka valstī ir izplatīta korupcija.

Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un prognozējamos nodokļu ieņēmumus, 2011. gada valsts budžeta deficīts būs jāmazina «ievērojami mazāk» nekā par iepriekš provizoriski nosauktajiem 500 miljoniem latu, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio pieļāva premjers Valdis Dombrovskis (JL).

«Jāmazina būs ievērojami zem 500 miljoniem, tiešām būtiski mazāk,» teica premjers. Pēc V. Dombrovska teiktā, samazināmais budžeta deficīta apjoms ir aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IK). «Tas atbilst nedaudz vairāk kā 250 miljoniem latu,» teica premjers.

V. Dombrovskis arī, atsaucoties uz FM datiem, norādīja, ka aprīļa rādītāji liecina par nodokļu ieņēmumu plāna «zināmu pārpildi».

Maija beigās vai jūnija sākumā būšot gatavas Finanšu ministrijas (FM) aprēķinātās nodokļu ieņēmumu prognozes, drīzumā arī makroekonomiskās prognozes, tad arī par gaidāmo budžeta deficīta apmēru un nepieciešamajiem samazinājumiem varēšot spriest konkrētāk. «Budžeta aprises būs skaidras pirms Saeimas vēlēšanām,» atkārtoti solīja premjers.

Valdība jau otrdien Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā plāno grozīt esošo vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas komisiju (EK), iestrādājot izmaiņas, par kurām ar aizdevējiem vienojās pirmdien, DB uzzināja no avotiem valdības koalīcijā.

Pirmdienas vakarā šis jautājums valdības sēdes dienaskārtībā vēl nebija iekļauts. Pirmdien panāktā vienošanās paredz, ka valdība 2010. gada budžetā drīkst par kopumā 200 miljoniem latu palielināt Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei domāto līdzfinansējumu un maksājumiem lauksaimniekiem, kas tomēr ļautu nepārsniegt ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņoto šā gada budžeta deficīta līmeni – 8,5% no IKP. Par to pirmdien pēc koalīcijas tikšanās ar SVF un EK pārstāvjiem informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Tāpat ar aizdevējiem pirmdien apspriesta iespēja 2011. gadā par 243 miljoniem latu palielināt ES fondu apguves līdzfinansējumu. Premjers gan atzina, ka šādā gadījumā aizdevēji uzstāj uz kompensējošiem pasākumiem budžeta deficīta samazināšanai vēl par 30 miljoniem latu.

Latvijas Banka nevar komentēt Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja veiktās izmeklēšanas darbības. Vienlaikus savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku attiecībā pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Esam snieguši un arī turpmāk sniegsim visu iespējamo palīdzību likumsargiem situācijas ātrākā noskaidrošanā,» viņš pastāstīja.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču uz laiku aizvietos viņa vietniece Zoja Razmusa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējamu sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu un citus uzdevumus, informē LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, pirmdien nacionālā banka atsāks darbību ierastajā darbadienas režīmā. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiks nodrošināti visi ierastie pakalpojumi.

Latvijas Bankas uzdevumi ir:

– līdzdarboties eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;

– emitēt skaidro naudu Latvijā un piedalīties skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– nodrošināt valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– uzturēt starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru) un veicināt to raitu darbību;

– pārvaldīt ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

Šādu jautājumu, uzsākot priekšvēlēšanu politisko partiju aptauju, mēs uzdevām partiju līderiem:

Andris Šķēle, Tautas partijas līderis, Par labu Latviju valdes loceklis

Starptautiskā aizdevuma programmu iespējams mainīt, tikai ievērojot noteiktu procedūru un kārtību. Sarunas ar aizdevējiem nebūs tās vieglākās, un pašreizējā valdība jau ir aizņēmusies ievērojamus līdzekļus un uzņēmusies saistības. Tomēr Valsts kasē nevajadzētu turēt lieku naudu, ko valsts ir aizņēmusies par dārgu naudu. Tātad pirmkārt situācijā, kad valstī naudas trūkst, nav pieļaujams tas, ka tā vienkārši stāv. Tādēļ ar tādu pašu mērķi – finanšu tirgus stabilizācija – caur bankām šo naudu vajadzētu novirzīt tautsaimniecībai.

AŠ2 līderu Tautas partijas (TP) vadītāja Andra Šķēles un LPP/LC galvas Aināra Šlesera izteikumus panākt labvēlīgākus starptautiskā aizdevuma nosacījumus vai arī lauzt līgumu ar naudas aizdevējiem, ekonomisti vērtē kā populismu un priekšvēlēšanu kampaņas daļu.

Tā otrdien raksta Diena. Pēc ekonomistu domām, ja Latvija līgumu lauztu, tad valsts nonāktu daudz bēdīgākā situācijā nekā patlaban.

Par to, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai nav izdevīga, neveicina valsts ekonomiskās atveseļošanu un tāpēc būtu jāpārtrauc, A. Šķēle un A. Šlesers pagājušajā nedēļā paziņoja reģionālajā konferencē Daugavpilī.

TP līdera preses sekretārs Romāns Meļņiks norāda, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem vispirms var mēģināt vienoties, lai aizdevums tiktu novirzīts nevis banku glābšanai un parādu pārfinansēšanai, bet ekonomikas stimulēšanas un lai Latvija ar aizdevumu saistītos jautājumus varētu izlemt patstāvīgi.

Kaut arī vēl šorīt pēc Zatera reformu partijas (ZRP) un Vienotības tikšanās abu politisko spēku pārstāvji informēja, ka tālāk uz sarunām ar citiem iespējamajiem koalīcijas partneriem dosies kopā, šo pēcpusdien notika ZRP sarunas ar apvienību Saskaņas centrs (SC), par kurām Vienotība neesot bijusi informēta.

«Vienotība par šīm sarunām nebija informēta un ir pārsteigta, kādēļ paralēli tiek rīkota šāda tikšanās. Tomēr Vienotība pieturēsies pie vienošanās, ka uz tālākām sarunām dosies kopā,» aģentūrai LETA sacīja Vienotības preses sekretāre Laila Timrota.

Pēc ZRP un SC tikšanās abu partiju pārstāvji paziņoja, ka vienojušies veidot ekspertu darba grupas, kas pētītu abu politisko spēku sadarbības iespējas dažādos jautājumu blokos: ekonomikas un finanšu; tiesiskuma, politiskās reformas un drošības; sociālajā, izglītības un kultūras.

Par šādu ekspertu darba grupu veidošanu tika paziņots arī pēc šī rīta ZRP un Vienotības tikšanās. Trešā iespējamā koalīcijas partnera pārstāvji šajās ekspertu darba grupas pagaidām netikšot piesaistīti, norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V). Sākumā ekspertu grupas būs tikai divu partiju pārstāvji, bet pēc tam arī trešie, piebilda politiķis.

Pirms izšķirošajām sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem premjers sola nepiekāpties.

Sarunas norisinās smagnēji, premjers Valdis Dombrovskis atkārtoja jau nodeldēto frāzi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēdē, kurā tika skatīti jautājumi par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.–2014. gadam, budžeta konsolidācijas pasākumiem 2012.–2014.gadam, Latvijas pozīciju par galvenajiem jautājumiem sarunās ar Starptautiskās aizņēmuma programmas partneriem 5. Pārskata misijas ietvaros un valsts budžeta bāzes izdevumiem 2012.–2014. gadam.

Premjers norādīja, ja 122 miljoni latu, ko valdība piedāvā konsolidēt nākamgad, ir pilnīgi pietiekami, lai budžeta deficīts tādējādi būtu 2,5% no IKP un atbilstu Mārstrihtas kritērijiem. Pēc 22. decembra, kad paredzēts starptautiskā aizdevuma programmu beigt, vairs nebūs garantu, bet Latvijai pašai vajadzēs pārliecināt finanšu tirgus, ka Latvijai ir droši aizdot naudu.

Kopumā 1600 «ABLV Bank» klientiem Latvijā uz laiku ir ierobežota «Visa» maksājumu karšu darbība, pavēstīja bankas sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte.

Viņš informēja, ka kopumā Latvijas klientiem banka ir izsniegusi 1621 «Visa» karti, kas ir 0,07% no Latvijā kopumā izsniegto maksājumu karšu skaita. «Katrs klients individuāli ir informēts par situāciju,» piebilda Bunte.

Tāpat viņš norādīja, ka banka turpina sarunas ar «Visa», lai atrisinātu operacionālos jautājumus maksājumu karšu darbības atjaunošanai.

«Kopumā tas saistīts ar noteiktiem ierobežojumiem darījumos ar ASV dolāriem, kas jau bija paredzami pēc ASV Finanšu ministrijas izplatītā priekšlikuma. Banka turpina aktīvi sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, sniedzot nepieciešamo informāciju par radušos situāciju,» pauda Bunte.

LASI:

Pašvaldības nākamgad varētu saņemt 81% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, bet 19% nonāks valsts budžetā, šodien tikšanās laikā konceptuāli vienojās vadība un pašvaldības. Šim variantam gan vēl būs jāsaņem aizdevēju akcepts.

Pašlaik pašvaldības saņem 82% no IIN ieņēmumiem, bet valdība vēlas šo daļu samazināt, «lai pašvaldības solidāri ar valsti uzņemtos budžeta konsolidācijas pasākumus». Budžeta tapšanas gaitā tika spriests, ka pašvaldību daļa IIN varētu tikt samazināta līdz pat 77%.

Pēc ilgām un sarežģītām sarunām puses vairākkārt mainīja savas pozīcijas un piedāvāja sev vēlamos kompromisus. Valdības sākotnējais piedāvājums paredzēja pašvaldībām nākamgad vēl vairāk samazināt IIN daļu, bet pašvaldības to vēlējās palielināt līdz 84%.

Šodien apspriestais un balsojumā vairākuma atbalstu guvušais variants paredz sarunās ar aizdevējiem virzīt pozīciju par IIN sadalījumu 81% pret 19%, pašvaldībām vienlaikus no 1.janvāra pārņemot sociālā tīkla pasākumu finansēšanu, apmaksājot garantēto minimālo ienākumu un dzīvokļa pabalstus.

#Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis kratīšanu.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija. Aģentūrai LETA ar Rimšēviču nav izdevies sazināties. Latvijas Banka aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.

KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. «KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.