Citas ziņas

Preses līderi paliek mazāki, bet nemainās

Dace Preisa, 05.01.2006

Jaunākais izdevums

Pagājušā gada jaunievedumi mediju tirgū — bezmaksas izdevumi dramatiski šī gada abonēšanas rezultātus nav ietekmējuši, lielāko mediju abonentu skaits samazinājies salīdzinoši nedaudz. Tikmēr krievvalodīgo laikrakstu lasītāju skaits pārsvarā audzis, gan salīdzinot ar pagājušā gada janvāra datiem, gan salīdzinājumā ar decembri. Izdevniecības Petit vadītājs, komentējot laikraksta Čas abonentu skaita kāpumu, saka, ka šis fakts vērtējams pozitīvi, ņemot vērā to, ka Čas šogad atteicies no krievvalodīgai presesi tik raksturīgajiem abonēšanas kamapņu bonusiem. Tomēr daži izdevumi piedzīvojuši būtisku lasītāju skaita samazināšanos — dienas laikraksts Telegraf zaudējis trešdaļu lasītāju, abonentu skaitam sarūkot no 4.3 tūkst. uz 2.8 tūkst. pret pagājušā gada sākumu. Arī krievvalodīgā biznesa prese kļuvusi mazāk populāra: Bizness & Baltija abonentu skaits sarucis no 7.4 tūkst līdz 6.7 tūkst. Jau otro gadu arī vairāk par 880 abonentu uzmanību nav spējis piesaistīt izdevniecības Rīgas Viļņi iknedēļas žurnāls Nedēļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasta monopoltermiņa beigu tuvošanās saistīta ar milzu investīcijām tā modernizācijā, savukārt LP darījumi izraisījuši uzraugu uzmanību.

Es pēc savas būtības esmu cilvēks, kam patīk izvirzīt lielus mērķus, un es nespēju izsekot visiem tehniskajiem piedāvājumiem un jauninājumiem, tāpēc Latvijas Pastā (LP) strādā vairāki struktūrvienību vadītāji un daudzi citi padotības darbinieki, kas sakārto visu pa plauktiņiem, bet mūsu lielākā problēma ir tā, ka mums nav daudz laika un iemesls ir 2009. gads, kad beigsies LP monopols, to sarunā ar Db atzīst LP ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Kuluāros dzirdēts, ka LP tiek gatavots pārdošanai un par tā iegādi interesējies Somijas pasts. Cik patiesas ir runas par šāda darījuma iespējamību?

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderi var izaudzināt

Dienas Bizness, 06.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā konservatīvie līderi vairs nebūs pieprasīti, tos nomainīs globāli domājošie

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban SIA Plus punkts veic pārrunas ar SIA Preses serviss un preses piegāde tiks atjaunota tuvākajā laikā, norādīts Plus Punkta paziņojumā.

«Līguma izpildes laikā periodiski rodas dažādas domstarpības, kuras puses parasti atrisināja līgumā paredzētajā strīdu izskatīšanas kārtībā. Arī šobrīd ir dažādi skatījumi uz vairākiem komercdarbības jautājumiem, kā tas dažreiz notiek starp partneriem,» norāda Plus Punkts pārstāve Svetlana Kiseļova.

«Mūs pārsteidz, ka šoreiz, lai risinātu iekšējas viedokļu atšķirības, Preses serviss nolēmis izmantot masu mediju starpniecību, apejot līgumā noteiktu strīdu izskatīšanas kārtību un neievērojot komercinformācijas konfidencialitātes principu, tajā pašā laikā noraidot visus mēģinājumus atrisināt nesaskaņu līguma noteikumu ietvaros,» norāda Plus Punkta pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LP jauno tarifu apstiprināšanas gadījumā SM prasīs vairāk nekā divus miljonus eiro

LETA, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, gadījumam, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinās VAS "Latvijas pasts" iesniegto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu, pavēstīja SM pārstāvji.

Papildu finansējuma pieprasījums nosūtīts saskaņošanai Kultūras ministrijai, kā atbildīgai ministrijai par mediju politiku. Pēc saskaņošanas pieprasījums attiecīgi tiks iesniegts Finanšu ministrijai.

Aicina nepieļaut Latvijas pasta novēloto preses piegādes tarifu apstiprināšanu 

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas...

Atbilstoši tarifu plānam, kas iesniegts SPRK apstiprināšanai, un procentu likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nemainot tās, aptuvenais tarifa maksājumu sadalījums būtu 77,77% valsts daļa un 22,23% izdevēju daļa, kas ir atbilstoši ar Ministru kabineta 2020.gada 17.jūlija rīkojumu apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" norādītajam, pauž SM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "Latvijas pastam", tāpat kā jebkurā nozarē strādājošam uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jārēķinās ar būtisku energoresursu, degvielas un citu izmaksu būtisku pieaugumu.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Atbilstoši Pasta likumam no 2023.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir pilnvērtīga universālā pasta pakalpojuma komponente, kas sniedzama atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Tāpat Pasta likums nosaka, ka SPRK apstiprina tarifus atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Minētais likums nosaka, ka universālā pasta pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

SM pārstāvji skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām. Līdz ar to SPRK izvērtēs "Latvijas pasta" iesniegtā tarifu izmaiņu projekta pamatojumu un pieņems lēmumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut "Latvijas pasta" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Vēstulē skaidrots, ka SPRK pērn novembrī pieņēma lēmumu par "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Preses izdevēji norāda, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris. Projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,2 eiro.

Vienlaikus "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka "Latvijas pasts" pilnībā noraida LPIA paustos izteikumus par vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Uzņēmums arī pilnībā noliedz "spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ". Tajā pašā laikā "Latvijas pasts" ir vienisprātis ar LPIA, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Vārpa skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus "Latvijas pastam" kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 3000 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Trīs pazīmes, kuras atšķir īstu līderi no vienkārši vadītāja

Dienas Bizness, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot līderībai veltīto literatūru, reizēm šķiet, ka potenciāls būt par līderi visiem ierakstīts jau zvaigznēs. Autors Lī Makkeons (Les McKeown) žurnālā Business Insider raksta, ka minētajam tomēr nevar piekrist.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mareka Segliņa virzīšanai jaunajā amatā piekrīt arī Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis, kurš uzsver, ka uz priekšsēdētāja amatu izvirzītais M. Segliņš 18. oktobrī partijas kongresā varētu kļūt par viņa pēcteci, jo arī nodaļu vadītāji viņu atbalstot.

Tiesa, kāds būs kongresa iznākums ir neproSegliņš varētu atstāt ministra amatu ja viņu ievēlēs par TP līderi gnozējami. Kā norāda A. Kalvītis ar "Mareka Segliņa ievēlēšanu vēl var būt sarežģījumi", jo viņa kļūšanai par līderi varētu tikt veikta arī pretdarbība. Pats M. Segliņš agrāk ir uzsvēris: Tautas partijā būs spēkā tikai tie lēmumi, kas tiks pieņemti valdē, un, viņš uzklausīs katru, bet "es neklausīšu ne Šķēlem, ne Lembergam", 18. septembrī raksta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārejas perioda ideju maksimālās PVN likmes piemērošanai presei uz 2009. gadu valdības sēdē vakar tika noraidīta un šis jautājums nu ir Saeimas ziņā. Ja parlaments neko nemainīs, tad jau ar 2009. gadu PVN likme presei pieaugs vairāk nekā 4 reizes.

Tomēr, ja parlaments nākamgad saglabās 10 % PVN likmi, tā būs viena no augstākajām likmēm ES, apdraudot preses biznesa nākotni. Ņemot vērā, ka liela daļa preses izdevumu jau noslēguši ar abonentiem līgumus uz nākamo gadu, presei vēl 2009. gadā tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kura gan pieaugs no pašreizējiem 5 % līdz 10 %.

Saeima par valdībā otrdien apstiprināto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kā arī likumprojektiem, kas saistīti ar tās ieviešanu, lems šodien.

PVN nepalielināt

Tomēr nemierā arī ar šo kompromisa variantu ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) biedri. Asociācijas biedri ārkārtas sēdē vakar secināja, ka valdības piedāvātās PVN likmes - ne 10 %, ne 21 % - ir nepieņemamas un preses industriju iznīcinošas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses izdevēji cer uz valdības atbalstu

LETA, 09.08.2019

Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis

Foto: IEVA LEINIŠA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Preses izdevēju asociācija cer uz valdības atbalstu, lai rastu risinājumu jautājumā par preses piegādes iespējām visos Latvijas reģionos, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

Viņš uzsvēra, ka tikšanās laikā prezidents uzklausīja problēmu, kā arī pauda izpratni par preses lomu Latvijas attīstībā. Tikšanās laikā pārrunātas ne tikai VAS «Latvijas pasts» piegādes kompensāciju problēmas, bet arī spriests par preses lomu, sabiedriskajiem medijiem, mediju politiku un turpmāko attīstību.

Jautāts, kā vērtē Satiksmes ministrijas (SM) apsvērto iespēju preses piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei, Kļavinskis norādīja, ka priecātos, ja valdība atbalstītu preses izdevējus un problēmai rastu risinājumu.

«Laika ir palicis maz. Konkrētie risinājumi ir valdības kompetencē un mēs priecāsimies, ja to atrisinātu. Patlaban nepieciešamā summa «Latvijas pastam» par preses piegāžu nodrošināšanu reģionos un, lai saglabātu esošās abonēšanas cenas jau esošajiem diviem miljoniem, ir nedaudz virs trim miljoniem eiro,» skaidroja Kļavinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas pastam mega-laža

Aigars Kauliņš, 10.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts atzinis savu vainu preses piegādes traucējumos, kas radās jaunās preses piegādes sistēmas datorprogrammā, un ir nolēmis atgriezties pie vecās manuālās izdevumu šķirošanas metodes.

Db.lv jau ziņoja, ka kopš gada sākuma Latvijas Pasta preses piegādes datorsistēmas dēļ radušās problēmas ar preses piegādi tika solīts novērst līdz 10. janvārim, tomēr trešdien, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas biedriem, problēmu novēršanas termiņš pārcelts līdz 15. janvārim. "Lielā vairumā preses piegāde jau notiekot normālā režīmā," Db.lv norādīja Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs. Tam nepiekrīt preses izdevēji, kas ik dienu saņem neapmierināto klientu zvanus, kas jau lūguši segt zaudējumus par nesaņemtajiem preses izdevumiem.

Latvijas pasta pārstāvji tikšanās laikā norādīja, ka tas, iespējams, ir tāpēc, ka pastnieki ir pārslogoti, jo piegādā preses izdevumus ne tikai par pašreizējo dienu, bet arī iepriekšējo dienu izdevumus. "Mēs darām maksimāli iespējamo, turklāt situācija ar preses izdevumu tirāžas palielināšanās, kas nepieciešamas piegādēm, mainās nevis pa dienām, bet pa stundām," norāda Latvijas Pasta pārstāvis Adrians Jurciks, uzsverot, ka šobrīd datorsistēma netiks palaista un preses šķirošana norisināsies manuāli. "Sistēmu testēsim tik ilgi, kamēr būs pārliecība, ka tā darbojas normāli, pat ja tas no mums prasīs pāris gadus," tā A. Jurciks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES brīdina par stingrākām sankcijām pret Krieviju

LETA, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien izteikusi bažas, ka kauju saasināšanās Ukrainas austrumos var radīt jaunu vardarbības spirāli, un atgādinājusi, ka ES līderi brīdinājuši par iespēju noteikt stingrākas sankcijas pret Krieviju.

Saasinoties karadarbībai, Ukrainas vēstnieks ES Konstantīns Jeļisejevs aicināja 28 valstu bloku nekavējoties rīkoties, lai pastiprinātu sankcijas pret Maskavu.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāve trešdienas sadursmes pie Doņeckas nodēvēja par smagāko Minskas vienošanās pārkāpumu. Šī atjaunotā, intensīvā karadarbība var radīt jaunu vardarbības spirāli un ciešanas, sacīja EK preses sekretāre.

Viņa aicināja visas puses respektēt Minskas ugunspārtraukšanas vienošanos un atgādināja, ka ES līderi turpmākos lēmumus par sankciju atvieglošanu vai pastiprināšanu pret Maskavu piesaistījuši šīs vienošanās izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vienalga, kuru nodokli cel, sāp tāpat

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists, 19.09.2016

Izlaides izmaiņas 2016. gadā pēc IIN likmes palielinājuma (%, attiecībā pret bāzes scenāriju)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās diskusijas par kompāniju pārpirkšanu un izmaiņām uzņēmuma vadībā.

Šīs pārmaiņas nedrīkstētu ietekmēt uzņēmuma ikdienas gaitu, tādēļ ļoti svarīga ir spēja veiksmīgi pārņemt visus vadības procesus. Būtiska šī procesa sastāvdaļa ir spēcīgs uzņēmuma vadītājs - līderis un vadības komanda, jo līderi ir tie, kas ir spējīgi vadīt pārmaiņas uzņēmumā un virzīt to pareizajā virzienā tik atbildīgā brīdī.

Strādājot Latvijā jau vairākus gadus, man ir iespēja izdarīt savus subjektīvos secinājumus par vietējiem biznesa līderiem – viņu spēcīgajām pusēm un trūkumiem. Uzskatu, ka cilvēks paliek cilvēks ar līdzīgām vajadzībām, neraugoties uz to, kur viņš dzīvo vai strādā, līdz ar to Latvijā šajā aspektā biznesa vide nav krasi atšķirīga no citu Eiropas valstu biznesa vides. Tomēr ir pazīmes, kas izceļas. Piemēram, Latvijas biznesa līderiem ļoti raksturīgs ir ātrums un steidzamība. Proti, ja lēmums ir pieņemts, tad idejas ir jārealizē un jāievieš dzīvē ātri, un rezultāti ir jāredz nekavējoties. Tas liecina, ka līderi ir uz sasniegumiem orientēti, kas biznesā – saprāta robežās – ir laba īpašība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kavētu norēķinu dēļ aptur e-talonu tirdzniecību Plus punkta tirdzniecības vietās

LETA, Žanete Hāka, 25.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kavētu norēķinu dēļ pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmums SIA Rīgas karte apturējusi e-talonu tirdzniecību SIA Plus punkts tirdzniecības vietās, apstiprināja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Patlaban aptuveni puse biļešu tirdzniecības termināļu ir apturēti.

Kā ziņots, no 22.aprīļa preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss apturējis jaunu preses izdevumu piegādi SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, jo tirgotājs ir ilgstoši kavējis maksājumus par piegādātajiem preses izdevumiem.

Preses serviss pārstāvji portālam db.lv apstiprināja, ka joprojām maksājumi nav saņemti.

Preses izdevumu piegādes apturētas līdz brīdim, kamēr Plus punkts spēs pilnībā norēķināties par savām kavētajām parādsaistībām, kas pārsniedz 190 000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vasarā 96,6% Latvijas iedzīvotāju ir lasījuši vai caurskatījuši kaut vienu preses izdevumu

, 22.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi jaunākos preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Vasara 2007 rezultātus.

Jaunākie preses auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati liecina, ka kaut vienu no 294 pētījumā iekļauto preses izdevumu pēdējiem 6 numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši 96,6 % aptaujāto respondentu 15 līdz 74 gadu vecumā.

Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Vasara 2007 dati liecina, ka patēriņš atsevišķās preses izdevumu grupās gan laikrakstiem, gan žurnāliem ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar Pavasaris 2007 periodu. Kaut vienu dienas laikrakstu dienā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 43 % respondentu ( Pavasaris 2007 periodā - 47 %), kaut vienu laikraksta pielikumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 33 % aptaujāto respondentu ( Pavasaris 2007 periodā – 37 %). TNS Latvia preses un interneta projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka nemainīgs patēriņš 2007. gada vasarā, salīdzinot ar pavasari, ir saglabājies nedēļas laikrakstiem un reģionāliem preses izdevumiem. Kaut vienu nedēļas laikrakstu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 52 % Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, kaut vienu reģionālo laikrakstu nedēļā – vidēji 47 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais preses lasītāju skaits šajā rudenī, salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījuma periodu Vasara 2006 ir saglabājies līdzšinējā līmenī, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Rudens 2006.

Arī jaunākā pētījuma Rudens 2006 dati liecina, ka 96 % no aptaujātajiem respondentiem 2006. gada rudenī ir lasījuši vismaz vienu no 286 pētījumā iekļauto preses izdevumu pēdējiem sešiem numuriem.

Aplūkojot preses izdevumu lasīšanu pa izdevumu grupām, kopumā Latvijā būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nav novērojamas. Dati liecina, ka visā Latvijā šajā periodā vismaz vienu dienas laikrakstu dienā lasīja vidēji 47 % Latvijas iedzīvotāju. Puse jeb 50 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir lasījuši vismaz vienu nedēļas laikrakstu nedēļā, 43 % - vismaz vienu nedēļas žurnālu nedēļā. Neliels lasīšanas samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījuma periodu ir vērojams dienas laikrakstu pielikumiem. Rudenī kaut vienu dienas laikraksta pielikumu nedēļā izlasīja 31 % Latvijas iedzīvotāju. Kā norāda TNS Latvia preses un Interneta projektu vadītāja Elīna Krūze, tad arī šā gada rudens periodā tirgū turpinājās jau iepriekš novērotā tendence laikrakstu pielikumus turpmāk izdot žurnālu formā un kategorijā, kas arī izskaidro lasīšanas rādītāju samazināšanos pielikumu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvieši visvairāk joprojām lasa žurnālus Ieva, Privātā Dzīve un Kas Jauns

Līva Melbārzde, 11.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas auditorijā visiemīļotākie ir reizi nedēļā un reizi mēnesī iznākošie preses izdevumi.

Par to liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotais jaunākais preses auditorijas pētījums par 2010. gada rudens periodu.Kā liecina 2010. gada rudens pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 94 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Salīdzinot ar 2010. gada vasaras periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs. Pētījuma rudens periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši vairāk nekā 78 % Latvijas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EK un galvenie redaktori apspriež preses nākotni un plurālismu plašsaziņas līdzekļos

, 03.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga tikās ar galvenajiem redaktoriem no deviņiem Eiropas preses izdevumiem, tostarp, Le Monde (Francija) un Lidové Noviny (Čehija), lai augsta līmeņa sanāksmē apspriestu situāciju, kāda patlaban valda drukātajos plašsaziņas līdzekļos, Db.lv uzzināja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

Apspriedes dienas kārtība: vai preses izdevumi ievēro augstus rakstītā vārda standartus tiešsaistē vai arī tie par katru cenu cenšas pirmie publicēt jaunas ziņas? Vai rakstošajiem žurnālistiem nav jāuzņemas pārāk daudzas lomas daudzveidīgajā drukātā vārda, tīmekļa, podcast un videoklipu pasaulē un, ja tā notiek, vai tas neiespaido kvalitāti? Vai galvenajiem redaktoriem no jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir kopēja nostāja par plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kas varētu Komisijai palīdzēt noteikt rādītājus plašsaziņas līdzekļu plurālisma pakāpes izvērtēšanai? Kā raidorganizāciju tiešsaistes darbību publiskais finansējums varētu negatīvi ietekmēt preses brīvību?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maximai labākais preses sekretārs, Rīgas domei sliktākā komunikācija

Raivis Spalvēns, Db, 17.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par labāko preses sekretāru privātajā sektorā nosaukts mazumtirdzniecības tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš, turpretī visneprofesionālāk ar medijiem sadarbojas Rīgas dome, vēsta mārketinga komunikāciju portāla 7guru.lv veiktais pētījums.

Portāls 7guru.lv jau trešo reizi veica aptauju, kuras laikā mediju pārstāvjiem bija iespēja novērtēt viņuprāt labākos preses sekretārus valsts, pašvaldību un privātajā sektorā, kā arī nosaukt profesionālākās sabiedrisko attiecību aģentūras sadarbībā ar medijiem. Kopumā tika aptaujāti 93 žurnālisti no dažādiem Latvijas nacionālajiem un reģionālajiem medijiem.

Mediju pārstāvji arī šī gada aptaujā atzina, ka visprofesionālāk ar medijiem sadarbojas un klientu viedokli pauž privātajā sektorā strādājošie preses sekretāri. Kā vienu no galvenajām nepieciešamajām preses sekretāra prasmēm nosaucot zināšanas par pārstāvēto nozari. Žurnālisti augstu vērtē arī tādas prasmes, kā operativitāte un mediju darba specifikas pārzināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru