Jaunākais izdevums

Tā sauktais melnais PR ne vienmēr ir tik melns, bet, lai no tā izsargātos, eksperti iesaka tikai vienas zāles.

Nav patīkami, ja tā vietā, lai sabiedrībai stāstītu par saviem jaunumiem un panākumiem, ir jāmēģina atvairīt konkurentu vai citu nelabvēļu apvainojumi un nomelnojumi – tā sauktais melnais PR. Tomēr ir uzņēmumi un cilvēki, no kuriem viss negatīvais pazūd gluži kā netīrumi no teflona. Kā kļūt par šādu kompāniju? Eksperti atzīst – ar saviem vārdiem un darbiem nodrošinot nevainojamu reputāciju.

Nekļūt par vēršiem

Uzņēmuma reputācija neveidojas, tikai pateicoties pareizai komunikācijai, bet galvenokārt tieši pateicoties pareizai uzvedībai – galu galā darbi runā labāk par vārdiem. Savukārt tie uzņēmumi, kuru teiktais ir pretējs praksei, kļūst par ļoti viegliem uzbrukuma mērķiem. «Ja kompānija, piemēram, rīkojas agresīvi, bet likumīgi un konvencionāli, to nav iespējams tik viegli kompromitēt. Pat ja būs mēģinājumi, uzņēmuma rīcībā būs plašs arsenāls savai publiskai aizstāvībai. Uzbrukuma gadījumā sākumā var nebūt viegli, bet situāciju iespējams atrisināt. Ilgtermiņā veidota sabiedrības uzticība ir tas, kas palīdzēs pirmajā brīdī pat bez jebkādiem argumentiem,» norāda Hill + Knowlton Strategies valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands.

«Ir grūti diskreditēt cilvēku un kompāniju ar nevainojumu reputāciju: tā ir kā drošības spilvens krīzes brīžos, kas ļauj no tās iziet salīdzinoši sausām kājām,» skaidro sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli direktore un valdes locekle Evija Ansonska. «Ir pat tādi piemēri, kad cilvēks ir iemantojis tādu reputāciju un nekritisku cilvēku apbrīnu un uzmanību, ka viņam nekas slikts «nelīp klāt» gluži kā teflonam.» Šādām personām cilvēki gatavi piedot visas kļūdas un turpināt tās idealizēt. «Savukārt uzņēmumiem ar apšaubāmu vai ne tik stabilu reputāciju jārēķinās, ka krīze vai problēmas neizbēgami sašķobīs viņu tā jau nestabilās pozīcijas un nāksies visu būvēt no pamatiem.» Protams, reputācija ir grūti izmērāma un visai mainīga, tāpēc, lai ieviestu skaidrību šajā lauciņā, arī šogad Nords Porter Novelli veido Uzņēmumu reputācijas topu, ko žurnāls LD publicēs 13. jūnijā.

Pret uzbrukumu atbildes nav

Gatavojot atbildi uz mērķtiecīgi veiktiem uzbrukumiem uzņēmumam, Ivetas Balodes komunikāciju konsultāciju vadītāja I. Balode iesaka kompānijām «septiņreiz nomērīt, pirms griezt». «Pret uzbrukumu nav atbildes, var būt tikai pretuzbrukums, un šādā situācijā uzvarētāja nav. Tad abas puses cīnās kā vērši arēnā. Ja publiskajā telpā parādās nepatīkama informācija, tad kompānijai ir jāizvērtē, vai sniegt kādu paziņojumu, vai arī rīkoties kā citādi. Tomēr uzbrukuma gadījumā visbiežāk labāk ir neatbildēt un tā vietā noskaidrot, no kurienes šis uzbrukums nāk.»

«Kamēr eksistēs konkurence, būs mēģinājumi atsevišķos gadījumos konkurentiem vienam otru atmaskot. Tas, ka nozares uzņēmumi viens otru uzrauga, ir pozitīvi. Tā ir nozares pašattīrīšanās forma un ir izdevīga visiem. Ja kāds rīkojas pretēji likumiem un uzvedības principiem, kāpēc lai citi nozares dalībnieki par to nerunātu?» jautā R. Vīlands. Kā piemēru viņš min gadījumu, ja kāds uzņēmums nemaksā nodokļus. Pārējiem attiecīgās nozares uzņēmumiem ir tiesības izmantot dažādus mehānismus, lai attīrītu nozari no šādas prakses, jo šāda biznesa prakse kropļo konkurenci un tirgu, nemaz nerunājot par kaitējumu valstij. Viņš iesaka būt kritiskiem ne tikai pret negatīvo informāciju, kas vērsta pret kādu, bet arī pret atbildētāju: «Ja dzirdam kādu sākām: «Pret mani vērsts melnais PR», tā ir vienkāršojoša atruna, ja nav argumentu, lai atbildētu uz apvainojumiem. Šo atrunu nevajadzētu ņemt vērā kā atbildi.»

Piegādātāji tā arī nenoticēja

Par klasisku piemēru uzņēmuma reputācijas nozīmīgumam krīzes situācijā R. Vīlands min savas aģentūras klientu Swedbank. Pērnā gada nogalē šī banka nokļuva nepamatotu baumu epicentrā, tomēr tikai dažu dienu laikā kredītie­stādei izdevās bažas sabiedrībā likvidēt, pat negūstot būtiskus zaudējumus. «Tieši ilgtermiņā veidota reputācija ir tas faktors, kas nosaka izglītotākās sabiedrības daļas ticību vai neticību baumām. Šī sabiedrības daļa [šajā gadījumā] neticēja un tas deva handikapu racionālas informācijas gatavošanai. Stāstu ar baumām izdevās atrisināt burtiski dažu dienu laikā. Agrāk investētais pareizā uzvedībā tirgū atmaksājās ar uzviju.»

Kādam citam Hill + Knowlton Strategies klientam gan tik vienkārši ar reputācijas nosargāšanu neveicās. Proti, mazumtirdzniecības uzņēmumam Palink vairāku mēnešu garumā nācās atbildēt uz dažādiem biznesa partneru un organizāciju apvainojumiem, līdz tas vainagojās ar to, ka uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu, kā vēlāk izrādījās – nepamatoti. «Pat par spīti tiesas lēmumam par maksātnespēju, kas ir daudz vairāk nekā melnais PR, situāciju izdevās atrisināt, jo piegādātāji nespēja noticēt maksātnespējas faktam, un salīdzinoši ātri pierādījās, ka maksātnespējas pieteikums ir fiktīvs un tā ir netipiska saimnieciska konflikta izpausmes forma. Tik spēcīga uzbrukuma rezultātā uzņēmumam ar nestabilu reputāciju tā sadarbībā ar partneriem sabruktu kā kāršu namiņš. Šajā gadījumā pierādījās pretējais,» skaidro R. Vīlands.

Spēt piecelties no kritiena

Sabiedrisko attiecību speciālisti gan atzīst, ka Latvijā ir maz klasisku melnā PR piemēru, tomēr pasaulē tādu netrūkst. Piemēram, intervijā Dienas Biznesam vadošs Krievijas sabiedrisko attiecību speciālists, vairāku melnajam PR veltītu grāmatu autors Antons Vuima atceras, ka savulaik tika izvērsta mērķtiecīga kampaņa pret Ķīnā ražotiem auto: «Tiem bija labs dizains, tie bija lētāki nekā Eiropas firmu ražojumi un šķita, ka tos šeit varētu labi pirkt. Taču tad daudz kur tika izplatīti drošības testu video, parādot, ka, ar lielu ātrumu ietriecoties sienā, Ķīnas auto sēdošie cieš vairāk nekā Eiropas auto pasažieri. Un tas nekas, ka, braucot ar ļoti lielu ātrumu, nosisties var ar jebkuru mašīnu – tika izplatīta informācija, kas radīja stipras bažas.»

«Labas reputācijas pamatā nav vis nevainojamība visā, ko dari, bet gan cilvēcība un atklātums, patiesa vēlme būt dialogā ar sabiedrību un klientiem gan par savām veiksmēm, gan neveiksmēm, kas neizbēgami ir visiem, kuri kaut ko dara. Šīs īpašības var piemist gan cilvēkam, gan uzņēmumam,» norāda E. Ansonska. «Manuprāt, izcils reputācijas kaldinātājs un tas, ko cilvēki novērtē, ir spēja piecelties no kritiena, tas, ar kādu pašcieņu cilvēks vai uzņēmums tiek galā ar grūtībām.» Viens no šādiem piemēriem ir Lido, kura īpašnieks Gunārs Ķirsons pēc kompānijas finanšu neveiksmēm savas kļūdas atzinis publiski un darbu turpina.

Šī uzņēmuma piemēru min arī I. Balode, viņa uzsver, ka laba reputācija nav izveidojama vienā dienā, bet vienā dienā to nevar arī iznīcināt. «Reputāciju arī nevar veidot mākslīgi, jo tā veidojas no daudzām dažādām komponentēm. Mākslīgi veidota reputācija ir kā namiņš, kur ķieģeļi ir vienkārši sakrauti cits virs cita, un, izņemot vienu ķieģeli, sabrūk visa ēka.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen ekspremjers Aigars Kalvītis publiski izteica šādu novērojumu – latviešiem esot trīs mentālas problēmas. Savā ziņā tā ir laimīga sakritība, ka tieši trīs, nevis divas vai, piemēram, septiņas. Jo uz katru no mentālajām problēmām mums kā reiz pa vienai lietai zāļu skapītī stāv, ar ko problēmu dzesināt. Un latviešiem taču vispār visas lietas nāk pa trijām – trīs jaunas māsas rožu dārzā, trīs sidraba upītes, trīs ministru maiņas trīs mēnešu laikā. Vienvārdsakot, trīs lietas labas lietas, pat ja tās ir problēmas.

Iespējams, Kalvītis savos aprēķinos mazdrusciņ kļūdījies, jo pilnīgi noteikti ikviens no mums sev tuvākajā latvietī – kaimiņā, kolēģī, priekšniekā vai trolejbusa kontrolierī – spēs sameklēt nevis trīs, bet trīs reiz trīs mentālas problēmas (un vēl pārīti fizisku bonusā). Tomēr iesākumam, kā māca tautas gudrība, jāsamierinās ar mazumiņu. Šajā gadījumā – trīs problēmām, kuras izlauzušās no mūsu kolektīvās zemapziņas pēdējo dienu laikā.

Cīņa par vienlīdzību... tramvajos un trolejbusos

Atrisinājusi visas problēmas valstī, Vienotība beidzot var veltīties galvenajai no tām – regulēt, kurš drīkst un kurš nedrīkst saņemt atlaides Rīgas transportā. Izrādās, atlaižu piešķiršana rīdziniekiem ir dalīšana kastās, faktiski – tāda segregācija, ko pat Nelsons Mandela nav pieredzējis. Sirds žņaudzas, cik Vienotības politiķi patiesi savā vēlmē izskaust jebkādu diskrimināciju un klīdināt mazāko nevienlīdzības ēnu. Bet apaujiet kājas un sieniet ādas priekšautus, Vienotības dāmas un pārītis tur vēl atlikušo kungu, jo rīdzinieku privilēģijas ir tikai sīka spiriņa tajā diskriminācijas kaudzē, ko sauc par Rīgas sabiedrisko transportu. Tajā valda vēl vismaz 17 kastas un priviliģēties slāņi. Piemēram, dženderisms – dalīšana kastās pēc vecuma. Gados jaunākie un pavisam vecie brauc par velti, jaunekļi un jaunietes studiju gados – par smieklīgiem santīmiem, bet tiem, kas pa vidu, jāmaksā pilna cena. Kādēļ? Tad vēl dalīšana izredzēto profesijās – skolotāji kā tādi aristokrāti var braukāt no rīta līdz vakaram. Un ar ko labāki ir tie, kas piedalījušies Černobiļas seku likvidēšanā? Visi taču maksājam vienādus nodokļus, visi vienādi Dieva bērni – tad visiem arī vienādas biļetes!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Monti: iespējama Eiropas Savienības psiholoģiska šķelšanās

Dienas Bizness, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas parādu krīze radījusi apstākļus, kuru iespaidā sašķelšanās iespējama ne tikai eirozonā, bet arī plašākā Eiropas Savienībā.

Šādu viedokli Vācijas izdevumam Der Spiegel paudis Itālijas premjerministrs Mario Monti, piebilstot, ka pāris pēdējo gadu laikā saspīlējumi eirozonā jau radījuši psiholoģskas Eiropas sabrukšanas iezīmes, līdz ar ko Eiropai ir smagi jāstrādā, lai kontrolētu situāciju.

Jautāts par situāciju Eiropas ziemeļu un dienvidu valstu attiecībās Eiropas finanšu problēmu risināšanā, M. Monti sacīja, ka situācija «ir ļoti satraucoša, un mums pret to it jācīnās». «Jā, pastāv frontes līnija šajā jomā starp ziemeļiem un dienvidiem, ir abpusēji aizspriedumi,» tā Itālijas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Itālija: eiro neveicina Eiropas valstu integrāciju

Jānis Rancāns, 02.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas vienotajai valūtai nav izdevies veicināt reģiona valstu integrāciju, un tas var kļūt par noteicošu faktoru, kas izraisīs eirozonas sabrukumu. Izaugsmi iespējams atgriezt ar vienotā tirgus padziļināšanu, uzskata Itālijas premjerministrs Mario Monti.

«Eiro kādreiz vajadzēja būt par Eiropas integrācijas kulmināciju, taču tagad tas riskē kļūt par sairuma izraisītāju,» vizītē Somijā sacīja M. Monti. Par iemeslu tam kalpojot eirozonas parādu krīzes izraisīti aizspriedumi un stereotipi, kuri sekmējuši to, ka daļa valstu tiek uzskatītas par tikumīgām, bet daļa – ļaunām, atsaucoties uz Itālijas premjera sacīto, vēsta Wall Street Journal.

Tāpat Itālijas premjers uzsvēra, ka Eiropas finanšu tirgi nespējot pienācīgi atspoguļot un atzīt krīzes risināšanas progresu, tāpēc reģiona politiskajiem un ekonomiskajiem līderiem vajadzētu atrast veidus, kā šo situāciju tirgos labot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašsaziņas līdzekļu vainošana AirBaltic diskreditācijā, bet nevēlēšanās atklāt patiesību par investīcijām kompānijā un Bombardier lidmašīnu iegādi, tikai vairos aizdomu ēnu

Varētu šķist, ka nav nekā vienkāršāka, kā gadījumā, ja tevi kāds apmelo, cirst pretī faktos balstītu baltu patiesību, liekot ļaunajām mēlēm ja ne nokaunēties, tad vismaz apklust. Proti, pateikt, ka AirBaltic ieguldītie 52 milj. eiro ir paša Ralfa Dītera Montāga-Girmesa nauda, un nebūt nav tā, ka naudas avots būtu kāds cits, kurš par šo izlīdzēšanu saņems 20% kompānijas akciju un vēl pelnīs procentus no Bombardier lidmašīnu līzinga.

Diemžēl Satiksmes ministrija (SM) līdz ar nacionālo lidsabiedrību un tās privāto investoru izvēlējušies citas pieejas, ko darīt ar pašu izraisīto ne- smukumu. AirBaltic klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi. Privātais investors ir tik ļoti pievērsies lidsabiedrības biznesa plāna īstenošanai un vērtības audzēšanai, ka nekādi nevar komentēt jelkādas baumas vai izdomājumus. Savukārt SM, šķiet, nolēmusi pāriet pretuzbrukumā. Noslēpumainā ministrija, kā to savulaik nodēvēja premjers Māris Kučinskis, vaino plašsaziņas līdzekļus, ka tajos izplatītā informācija ļoti diskreditē nacionālo lidsabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: «Tā visi dara» politiskie maldi

Raivis Bahšteins, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās ētikas slieksnis tagad ir no gumijas, bet atbildība sabiedrības priekšā ieslēdzas tikai pēc «sasmērēšanās» publiskas izgaismošanas

Dzintars Rasnačs vada ministriju, kuru par tiesisko kišmišu, mēlēm nepagurstot, lamā kā pašu mājās, tā aiz tās robežām, jo paralēli citām nebūšanām tieslietu dūksnājam cauri nevar un negrib rāpties ārvalstu investori, liekot investīciju apjomam ievērojami sarukt, kā iepriekš jau vēstījis DB.

Tieslietu ministra skapja transportēšanas gadījums ar ministrijas mikroautobusu, ietaupot nelielu daudzumu Rasnača privāto līdzekļu, viņa krāšņo biogrāfiju papildinājis ar vēl vienu spilgtu epizodi. Rasnača mikroautobusa vadītājam pasniegtie 20 eiro ilustrē, kā tiesiskuma lāktura nesēja izpratnē kārtojamas lietas valsts pārvaldē. Tomēr sekas šim ļoti būtiskā posteņa valsts amatpersonas izgājienam pagaidām ir saudzējoši maigos toņos krāsotas, jo zem ministra personas apakšā tiek turēts mīksts ķisens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais kriptovalūtu bums: kā aprēķināsim nodokļus Latvijā?

Jānis Gavars, PwC Legal jurists un Irēna Arbidāne, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši nesen. Presē un citos medijos parādās raksti par izmaiņām kriptovalūtu tirgū, precēm un pakalpojumiem, par kuriem beidzot var norēķināties ar Bitcoin, kā arī dažādajiem riskiem, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem.

Šīs publikācijas mērķis ir sniegt lasītājam īsu «ievadu kriptovalūtās», kā arī atbildēt uz jautājumu, kā fiziskām personām ir piemērojami nodokļi darījumos ar kriptovalūtu.

Ievads kriptovalūtās

Kriptovalūta ir virtuālā valūta, kas, līdzīgi kā jebkuras valsts valūta var tikt izmantota kā maiņas (maksājumu) līdzeklis. Taču atšķirībā no valūtas tradicionālā izpratnē, to neemitē un negarantē nevienas valsts centrālā banka. Darījumi ar kriptovalūtu tiek aizsargāti un kontrolēti, izmantojot kriptogrāfiju. Iepriekš jau pieminētā kriptovalūta Bitcoin tiek uzskatīta par pasaulē pirmo kriptovalūtu, taču tā nebūt nav vienīgā – tirgū ir pieejamas arī citas vairāk vai mazāk pazīstamas kriptovalūtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igauņi demonstrē militāro bezpilota sauszemes transporta līdzekli

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko militāro mācību laikā Sudraba bulta 2016 Igaunijas aizsardzības industrijas uzņēmums MILREM demonstrēja Igaunijā izstrādāto un ražoto militāro bezpilota sauszemes transporta līdzekli THeMIS (Tracked Hybrid Modular Infantry System) jeb kāpurķēžu hibrīddzinēja modulāro kājnieku kaujas atbalsta sistēmu.

Bezpilota transporta līdzeklis ir piemērots dažādu kaujas funkciju veikšanai. Platformas kravnesība ir 750 kg, un robustais dizains ļauj to izmantot kravu pārvietošanai, kā arī dažādu iekārtu, piemēram, izlūkošanai paredzētu novērošanas sistēmu, improvizēto spridzināšanas ierīču un mīnu meklēšanas ekipējuma, kā arī dažāda veida un kalibra ieroču uzstādīšanai. Mācībās tika izrādīts ekipējuma transportēšanas modelis, kas var tikt izmantots kājnieku ekipējuma, munīcijas un cita veida kravu transportēšanai. Izmantojot THeMIS transportēšanas modeli kaujas operāciju laikā, tiek paaugstināta kājnieku vienību mobilitāte un darbības rādiuss. Transporta līdzeklis spēj pārvietoties ar ātrumu 24 km/h, pārvarot augstas sarežģītības apvidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptur starptautiska noziedzīga grupējuma darbību, kas organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes

Žanete Hāka, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu apturējušas starptautiska noziedzīga grupējuma darbību, kas laika posmā no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada maijam izvairījās no nodokļa nomaksas, izkrāpa pievienotās vērtības nodokli un legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Kā informē VID, noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā, bet Lietuvas valsts budžetam aptuveni 2,5 miljonu eiro apmērā. Aizturētas 12 personas, sešām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Izmeklēšanas gaitā VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas noskaidroja, ka noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus.

Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas klienti (patiesā noziedzīgā labuma guvēji), kuri darbojās alkohola, pārtikas ražošanas un tirdzniecības, kā arī būvmateriālu tirdzniecības jomā, iegādājās sev nepieciešamo preci (tai skaitā, cukuru, eļļu, sieru, būvmateriālus) no ārvalstu uzņēmumiem Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā un citās valstīs, taču PVN atskaitēs uzrādīja, ka prece iegādāta no Latvijā reģistrētiem noziedzīgās grupas kontrolē esošiem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumu apmēru valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakarpusē ir atbrīvojis šorīt aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK), informēja Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš.

Vārpiņš informēja, ka Helmanim ir noteikts drošības līdzeklis, tomēr sīkāku informāciju viņš nesniedza, jo drošības līdzeklis saistīts ar izmeklēšanu. Piemērotais drošības līdzeklis, pēc advokāta vārdiem, netraucēšot Helmanim «dzīvot un turpināt strādāt».

Helmaņa aizstāvis sacīja, ka KNAB apsūdzības uzskata par nesaprašanos, proti, Helmanim bijusi slimības lapa, kas izdota ASV, un slimības lapa, kas vienlaikus izdota Latvijā.

«Jautājums, kā to vērtēt. Šajā gadījumā mēs ceram, ka KNAB darbinieki tiks ar to skaidrībā,» sacīja Vārpiņš, piebilstot, ka KNAB tiks sniegta visa nepieciešamā informācija, lai skaidrība tiktu rasta pēc iespējas ātrāk. Vārpiņš sacīja, ka ir pārsteigts par slimības lapas jautājuma aktualizēšanas laiku, jo Helmaņa puse grasoties aktualizēt jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu par citu lietu. Advokāts izteicās, ka, iespējams, kādas personas vai politiski spēki esot ieinteresēti, ka šī problēma tiek risināta tieši šobrīd. Uz jautājumu, vai Vāpiņš uzskata, ka notiek politiska izrēķināšanās ar Helmani, viņš sacīja, ka viņam aizdomu nav, tomēr sakritība esot vērojama, turklāt saistībā ar Helmani tā neesot pirmā reize, kad tiek radīts skandāls, kas veido negatīvu fonu. Jau ziņots, ka KNAB šorīt aizturēja Ogres novada domes priekšsēdētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai norēķini ar virtuāliem aktīviem aizstās tradicionālos?

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperts Deniss Fiļipovs, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperts: Bitkoina cena var sasniegt vairākus miljonus dolāru

Natālija Poriete, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas Bitcoin cena var samazināties līdz nulles līmenim, taču var arī sasniegt vairākus miljonus dolāru, intervijā DB sacīja BHB Network vadītājs Džakomo Zuko.

«Mums visā pasaulē ir viens internets, un mums nav nepieciešami pieci vai seši dažādi interneti. Kad mēs runājam par produktu, mums ir nepieciešama konkurence, kas virza evolūciju. Internetam pašam par sevi nav nepieciešama konkurence un evolūcija, tam ir nepieciešamība stabilitāte, viendabīgums un konverģence. Bitkoins nav produkts, tas ir protokols, un kā protokolam tam ir labāk, kad viss notiek atbilstoši vienam vienkāršam un labi izstrādātam standartam, kā pats internets. Ja runājam par bitkoinu kā par zeltu, tad šajā gadījumā biznesam nav cerību. Lai uzbūvētu daudz perspektīvāku finansiālo bāzi, iespējams, ir nepieciešams kaut kas savādāks, nevis bitkoins. Kaut kas, kas būvēts uz bitkoina,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.

«No 2019.gada 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknotes,» norādīja Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju un saistībā ar loģistikas iemesliem, skaidroja ECB.

Tāpat bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes. «Cilvēkiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka nekur nav jādodas, 500 eiro banknotes nav jāmaina, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. Nākotnē, ja tiks nolemts no šo banknošu izmantošanas apgrozībā atteikties, tās nezaudēs savu vērtību un tās mūžīgi, līdzīgi kā latus pret eiro, varēs apmainīt pret citu nominālu eiro naudas zīmēm,» pauda Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā ir pirmoreiz izkalta monēta ar nominālvērtību 5 eiro, kas ir jauna kolekciju monēta, bet ir izmantojama arī kā maksāšanas līdzeklis tikai Vācijā, ziņo radiostacija Deutsche Welle.

Jauno monētu, kuras temats ir Zilā planēta Zeme, jau no 14.aprīļa var iegādāties Federālās bankas filiālēs un citās kredītiestādēs, informēja Finanšu ministrija.

Vācijā un pārējās eiro zonas valstīs turpinās pastāvēt 5 eiro banknote kā maksāšanas līdzeklis, bet 5 eiro monēta kā maksāšanas līdzeklis ir izmantojama tikai Vācijā, paziņoja Finanšu ministrija.

Jaunā kolekciju monēta ir izgatavota ar inovatīvas tehnoloģijas palīdzību – tajā ir iestrādāts gaismas caurlaidīgs zils polimēru gredzens, kurš atdala iekšējo metālisko loku no ārējā. Iespējams, nākotnē šo tehnoloģiju sāks izmantot arī citu monētu izgatavošanā, lai efektīvāk cīnītos pret monētu viltošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūta – vieni aizliedz, citi mēģina «pieradināt»

Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas profesore, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.

Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Deniņš: Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva

Nozare.lv, 02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā uzsākta jaunas paaudzes dezinfekcijas līdzekļa HAND SANITIZER ražošana

European Distribution Center, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiskais jaunuzņēmums European Distribution Center, laikā, kad Covid-19 pandēmija sasniedza saslimstības pīķi, sāka izmantot ādas dezinfekcijas līdzekļa (jeb sanitaizera) sērijveida ražošanas tehnoloģiju, kam pasaulē nav analogu – rokas dezinficējošu un mitrinošu putu izgatavošanu. Šajā produktā – HAND SANITIZER – tiek pielietota biocīdā viela, kuras pamatu veido sudrabs, toties spirts netiek izmantots.

Dezinfekcijas līdzekļa formula ir starptautiski patentēta, savukārt produkta tehnoloģiju izstrādājuši Latvijas, Izraēlas un Somijas speciālisti. Pirmais sanitaizera pasūtītājs mazumtirdzniecībai ir no Somijas.

Kā baktericīdie un pretvīrusu aģenti formulā tiek izmantotas sīkas sudraba daļiņas – pikosudrabs. Vienmērīga sudraba daļiņu klātbūtne produktā tiek nodrošināta ar 3D matrici, kas var piesaistīties praktiski jebkurai virsmai, tādējādi nodrošinot paildzinātu iedarbības efektu. Pētījumi un testi apliecina formulas efektivitāti attiecībā uz baktērijām un vīrusiem. Hand Sanitizer ir efektīvs līdzeklis pat attiecībā pret piecām cilvēkam visbīstamākajām baktērijām, kuras iekļautas Pasaules Veselības organizācijas sarakstā: Enterococcus faecalis; Staphylococcus aureus (MRSA); Acinetobacter baumannii; Escherishia coli; Pseudomonas aeruginosa. Uz sudraba bāzes izstrādātās dezinficējošās putas, atšķirībā no spirtu saturošajiem dezinfekcijas līdzekļiem, ir hipoalergēns izstrādājums, kas ādu nevis padara sausu, bet mitrina un mīkstina to, līdzeklis, kas nesatur smaržvielas un kas uz cilvēka ādas veido ļoti plānu plēves kārtiņu, kura saglabā savas aizsargājošās īpašības vairākas stundas no vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru