Annija Dāce, kura līdz pat vasaras vidum vadīja Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamentu, lūdz policiju sākt kriminālprocesu par tīšu neatļautu piekļūšanu viņas elektroniskajam pastam un informācijas neatļautu izmantošanu.
Viņas vēstules, ne tikai darba, bet iespējams arī privātās, lasījis darba devējs - Tiesībsargs Romāns Apsītis.
Tas noticis pēc tam, kad biroja darbinieku atalgojumu sarakstu Dāce bija nosūtījusi Saeimas deputātiem, lai viņi uzzinātu kā Tiesībsargs izmanto budžeta līdzekļus, ziņo TV 3 raidījums «Nekā personīga».
«Saskaņā ar cilvēktiesību standartiem, darbiniekus ir jābrīdina, ka tiek, lasīti viņu e-pasti. Mūs neviens nebrīdināja. Arī instrukcijas, kas noteiktu tādu kārtību pie mums nebija,» norāda Dāce.
Konlflikts Tiesībsarga birojā radās pēc tam, kad vadībai un daļai darbinieku bija atšķirīgs redzējums par biroja struktūru nākotnē. Līdz Saeimas deputātiem nonāca štatu un algu saraksts, ko nebija iesniegusi vadība, bet gan kāds anonīms sūtītājs. Tiesībsargā sākās izmeklēšana. Divus darbiniekus atstādināja no amata. Viena no viņām Annija Dāce tagad zina, ka darba devējs skatījis viņas e pastus. Viņa vērsusies policijā, lai tā izmeklē, cik tas ir likumīgi, jo privātās korespondences neaizskaramību sargā Satversme.
Tiesībsargs, kurš atrada laiku sarunai tikai pa telefonu norāda, ka pārbaudīt darba e-pastus ir likumīgi. «Darba e-pastus drīkst pārbaudīt. Vai tas bija ētiski? Man diezgan grūti uz šo jautājumu atbildēt, jo es ar tiem e-pastiem nekrāmējos,» sacījis Apsītis.
Apsītis savu viedokli pamato ar publikāciju laikrakstā, kur norādīts, ka darba devējs var atlaist darbinieku, ja viņš pārkāpj iekšējos noteikumus par interneta vides izmantošanu, piemēram, komunicē ar konkurentiem vai ceļ neslavu darba devējam blogojot.
Dāce nosūtīja informāciju, kurā bija Tiesībsarga biroja štatu un algu saraksts un pozīcijas, kurās varētu līdzekļus ekonomēt. Kā norāda raidījums, tad šādu informāciju nevar uzskatīt par slepenu, un vēršanos pie likumdevēja par konkurentu. Apsītis tam nepiekrīt.
«Tas nebija smuki un tas arī neietilpa viņas tiešajos darba pienākumos. Neviens to arī viņai nav prasījis. To viņa no brīvas gribas ir darījusi,» - tā Tiesībsargs.
«Mans mērķis nav bijis kaitēt institūcijai, gluži otrādi – nodrošināt, lai iestāde strādā maksimāli efektīvi, īpaši šajos laikos ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem,» norāda Dāce.
Tiesībsarga alga uz papīra ir 2 400 lati, Viņam ir divas padomnieces – katra ar atalgojumu 1140 lati mēnesī. Apsītim palīdz gan sekretāre ar 640 latu algu, gan palīdze, kas saņem 880 latus. Tiek algotas divas darbinieces, kuras atbild par biroja labo tēlu ( 880 Ls un 760 Ls ).
Tiesībsarga birojā štatā strādā ap 40 darbinieku, kuri veic pārbaudes pēc iedzīvotāju sūdzībām, taču ir vairāki amati, kas vieš izbrīnu. Piemēram, ir izpilddirektors, kaut tādu likums neparedz, ar algu 1140 latu. Birojam ir savs autovadītājs kurjers ( 640), arī apsaimniekošanas meistars (320), trīs apkopējas – katra ar algu 320 lati.
Cilvēktiesību eksperte Ilze Brants-Kehre atzīst, ka nepilnu miljonu lielais budžets birojam no nodokļu maksātāju kabatām ir pietiekami nopietns, taču Tiesībsargs nav sniedzis gaidīto rezultātu.
«Ir jautājums, cik efektīva vai neefektīva šī institūcija bijusi. Ņemot vērā, cik tās budžets ir nopietns un daudz štata vietas, tomēr tās darbu mēs īpaši neesam pamanījuši, izņemot tagad, kad uzvirmoja intrigas un, tas, protams, ir ārkārtīgi bēdīgi,» sacīja eksperte.