Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Starptautiskā pārtikas izstāde World Food Ukraine 2007 notiks jau desmito reizi, kas tiek saukta par jubilejas forumu ēdienu, dzērienu ražotājiem un izplatītājiem. Svinīga izstādes atklāšana notiks šodien, 30.oktobrī 11:00 (pēc vietējā laika) 1.hallē, piedaloties Ukrainas valdības un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Izstādes norises vieta ir starptautiskais izstāžu centrs Kijevā, informēja biedrība Mārketinga Padome.

Pagājušajā, 2006.gadā Latvija izstādē piedalījās pirmo reizi un tās stends World Food Ukraine 2006 saņēma atzinību kā skaistāk noformētais un kā vislabāk prezentētais.

„Ņemot vērā to, cik strauji aug un attīstās Ukrainas pārtikas nozare, izstāde dod lieliskas iespējas iepazīties ar lielākajiem un vadošākajiem Ukrainas uzņēmumiem, kā arī iepazīties un veidot profesionālus kontaktus mazā un lielā biznesa attīstībai, lai iekarotu šo tirgus segmentu. Latvijas pārtikas uzņēmēji ar savu piedāvājumu spēj apmierināt Ukrainas tirgu gan ar cenu, gan kvalitāti”, komentēja biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe.

«Ciršanai izsniegtās koksnes apjoma lielais kāpums ir saistīts ar vētrā lauzto/gāzto mežaudžu izstrādi,» uzsver Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš atzīst, ka vētra ir būtiski koriģējusi daudzu mežsaimnieku plānus, it īpaši Kurzemē un Zemgalē. Turklāt meža īpašnieki izmanto situāciju, kad, ejot pēc ciršanas apliecinājuma vētras postījumu sakopšanai, vienlaikus vēlākam laikam izņem arī augošu koku ciršanas atļaujas, — tā A. Saulītis izskaidro situāciju, ka vairāk nekā 50 % no ciršanai izsniegtajiem tomēr ir augoši koki. Kā vēl vienu iemeslu tam asociācijas valdes loceklis min to, ka tūlīt pēc vētras mežu īpašnieki metoties glābt vētras izpostītās — pārsvarā skujkoku audzes, kā rezultātā pieaudzis lapkoku sortimentu deficīts, kas atkal stimulējis tieši augošu lapkoku ciršanas apliecinājumu izņemšanu un arī reālu nociršanu. A. Saulītis arī uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes apjomi Latvijā būtu pavisam citādāki, ja nebūtu jālikvidē vētras postījumi.

Ķīpsalas izstāžu hallē atklāta 14. Baltijas apvienotā skaistumkopšanas izstāde Baltic Beauty 2018, kurā varēs iepazīties ar plašu skaistumkopšanas produktu un pakalpojumu klāstu, vērot meistaru sniegumu, piedalīties konferencēs un meistarklasēs, informē mediju koordinatore Inese Libere.

Līdz 4. novembrim izstādē dažādus plaša patēriņa un profesionālos skaistumkopšanas produktus un pakalpojumus prezentēs vairāk nekā 340 dalībnieku no 20 pasaules valstīm.

Šogad Baltic Beauty norisinās rekordliels konferenču skaits - sešas plaša mēroga konferences sadaļā Sejas un ķermeņa skaistuma pasaule un sešas vērtīgas konferences sadaļā Matu skaistuma pasaule. Konferencēs ar pieredzi dalīsies vismaz 13 valstu lektori.

Izstādi rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 un Skaistums matu kosmētika sadarbībā ar Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociāciju - CIDESCO sekciju Latvijā, Latvijas Frizieru un kosmetologu asociāciju, OMC Latvijas komiteju, Latvijas Stilistu asociāciju, Nagu skaistumkopšanas amatu apvienību, Latvijas Spa & Wellness federāciju un Latvijas Ārstu biedrību, Baltijas Imidža speciālistu asociāciju, Starptautisko Skropstu un uzacu profesionālo meistaru asociāciju, Pigmalions, Aroma Life Institute.

Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?

Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.

Šodien, 24.aprīlī sākas Rail Baltica projektam veltīts divu dienu starptautisks pasākums Rail Baltica Global Forum 2017 - Building A New Economic Corridor, kura laikā skatīs Rail Baltica ekonomisko potenciālu, iepirkumu politiku un organizāciju.

Forumu organizē RB Rail AS, trīs Baltijas valstu kopuzņēmums, ar trīs projekta nacionālo ieviesējorganizāciju – Rail Baltic Estonia, Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica statyba atbalstu.

Abu dienu pasākumu norisi ikvienam interesentam iespēja vērot tiešsaistē interneta vietnē railbaltica.org/forum.

Pirmā pasākuma diena veltīta diskusijām par Rail Baltica infrastruktūras potenciālo iespēju kļūt par katalizatoru jauna ekonomiskā koridora izveidē. Pasākuma laikā pirmo reizi prezentēs Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Turklāt pasākumā runās par biznesa un pasažieru interesi ne tikai par Rail Baltica projektu, bet arī par citiem līdzīgiem šāda līmeņa projektiem Eiropā. Pasākumā piedalīsies augsta līmeņa amatpersonas un viedokļu līderi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, ES Komisijas un Parlamenta. Foruma otrā diena jeb Projekta piegādātāju diena, 25. aprīlis, būs īpaši veltīts projekta iepirkumu tēmai, un tajā piedalīsies turpat 200 uzņēmumi no 18 pasaules valstīm.

Ar uzvarētāju paziņošanu noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 13 būvniecības nozares lielajām profesionālajām organizācijām organizētā valsts mēroga skate Gada labākā būve Latvijā 2016, informē Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāve Aija Zūle.

Pirmo reizi 19 gadu laikā, kopš notiek skate Gada labākā būve Latvijā, tika piešķirta Gada lielā balva.

Gada labākās būves skatiet galerijā!

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu Būvinženieris, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem Dienas Bizness un Latvijas Avīze.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Lai varētu sekmīgi risināt mežsaimniecības problēmas Latvijā, septiņas juridiskās personas un viena fiziskā persona ir izveidojušas Latvijas Mežsaimnieku asociāciju. «Ja nekooperēsies mežu audzētāji un izstrādātāji, tad katram atsevišķi valsts struktūrās panākt labvēlīgu lēmumu pieņemšanu ir ļoti grūti,» tā savu līdzdalību šajā asociācijā skaidroja liels mežu īpašnieks Modris Fokerots. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas mērķis ir īstenot efektīvu sadarbību starp privātajiem mežizstrādes un mežsaimniecības uzņēmumiem, privātiem meža zemes īpašniekiem Latvijā un iestādēm, kas realizē valsts pārvaldes funkcijas meža nozarē un veido meža nozares politiku, kā arī pārstāvēt biedrības viedokli un intereses visās valsts iestādēs, uzsver, asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš norādīja, ka asociācija ir atvērta arī citiem biedriem, taču pagaidām šajā asociācijā ir apvienojušies SIA Silva, SIA Latsin, SIA GRK, a/s Talsu mežrūpsaimniecība, SIA Kursa MRU, a/s Lindeks, SIA Līvas koks un mežsaimnieks Modris Fokerots.

Konkurences padome (KP) pēc apsardzes pakalpojumu tirgus uzraudzības noslēgšanas nekonstatē aizliegtas vienošanās starp uzņēmumiem vai nozares asociāciju ietvaros, kā arī nesaredz barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū vai kļūšanai par asociāciju biedriem, informē KP.

Tirgus uzraudzības laikā KP secināja un apsardzes pakalpojumu sniedzēji apstiprināja, ka tirgū valda sīva konkurence – apsardzes pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 500 uzņēmumu. Tikmēr nozarē darbojas divas asociācijas – Drošības Nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija, kuras kopumā pulcē aptuveni 7% no visiem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

KP nesaredz konkurences ierobežojumus un barjeras jaunu konkurentu ienākšanai tirgū. Lai uzņēmums varētu sniegt apsardzes pakalpojumus, tam nepieciešams iegūt licenci Valsts policijā, savukārt pēc licences iegūšanas uzņēmums var brīvi darboties tirgū un piedāvāt pakalpojumus dažāda segmenta klientiem, kā arī piedalīties publiskajos iepirkumos.

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

No 26. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde Latvijas Grāmatu izstāde 2009.

"Grāmata bija, ir un būs ļoti nozīmīgs katra cilvēka attīstības un pilnveidošanās avots. Kādam tā ir garīga vērtība, kādam informācijas avots, kādam domubiedrs, bet tās nozīmība mūsu dzīvē ir nenoliedzama. Šodien ir būtiski neaizmirst grāmatu un meklēt ceļu pie tās – vai tā būtu bibliotēka, novārtā atstāts grāmatu plaukts, draugu grāmatu kolekcija vai izstāde, kurā tikties ar iemīļotiem rakstniekiem, būt klāt viņu grāmatu atklāšanas svētkos un izmantot izdevniecību piedāvātās īpašās cenas," uzskata Latvijas Grāmatu izstādes projekta vadītājs Valts Jirgensons.

Izstādi organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Grāmatnieku ģildi, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Grāmattirgotāju asociāciju, Latvijas Literatūras centru, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Rakstnieku savienību, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Latvijas Dramaturgu ģildi, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi, Latvijas Lasīšanas asociāciju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā ar mērķi efektivizēt konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicināt konkurences tiesību ievērošanu, piemērotā naudas soda samaksu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādejādi sekmējot godīgu konkurenci, informē EM.

Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu labā prakse.

Viens no būtiskākajiem jaunā likumprojekta grozījumiem paredz Konkurences Padomei (KP) tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas, kā arī iespēju prioritizēt izskatāmās lietas, tādējādi nodrošinot, ka iestāde savus resursus veltīs tieši smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī tādu pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses, izpētei. Vienlaicīgi likumprojekts saglabā arī tirgus dalībniekiem iespēju ziņot par likuma pārkāpumiem.

No 16. līdz 19. oktobrim Ķīpsalā notiks izstāde Māja. Dzīvoklis 2008. Šī gada īpašie izstādes akcenti – jauni apdares materiāli, dizains un interjers, jaunās tehnoloģijas māju renovācijā, siltumsistēmu risinājumi, kā arī ekoloģiski un veselībai draudzīgi materiāli.

Būvniecības, remonta, labiekārtošanas un interjera preces un pakalpojumus izstādē piedāvās 237 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Somijas, Jaunzēlandes, Kanāriju salām. Šogad īpaši aktīvi ir Lietuvas uzņēmumi, piedaloties izstādē ar 12 stendiem.

Izstādē varēs novērtēt arī Lietuvas un Tenerifes (Kanāriju salas) nekustamā īpašuma projektus, kā arī tipveida projektus, ko piedāvās Latvijas kompānijas.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija un BT 1 izstādes laikā 16. oktobrī, plkst. 10.00 rīkos starptautisku konferenci “Nekustamā īpašuma pārvaldīšana – XXI gadsimta iezīmes un attīstības virzieni dažādās Eiropas valstīs”, kurā piedalīsies nozares profesionāļi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Holandes, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas.

Turpinot darbu pie valsts nodokļu pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaits nepārsniedz 5 cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tāpat MK nolēma, ka pēc 2018. gada 1. janvāra, kad grozījumiem jāstājas spēkā, maksimālā darba alga mikrouzņēmumos (MU) nodarbinātajiem jāsaglabā līdzšinējā apmērā - 720 eiro mēnesī.

EM atzīmē, ka jau šonedēļ likumprojektu plānots skatīt Saeimā.

Vienlaikus valdība uzdeva EM līdz likumprojekta 2. lasījumam Saeimā iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt MUN paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā mikrouzņēmumā, lai ierobežotu negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina.

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

Starptautiskajā Izstāžu centrā Ķīpsalā no 3. līdz 5. novembrim notiks pasākums Baltic Beauty World 2006.

Tā ietvaros notiks konkursi, konferences, meistarklases, semināri, paraugdemonstrējumi - viss, lai apmeklētāji un skaistumkopšanas industrijas pārstāvji uzzinātu pašu jaunāko informāciju par ādas, matu un ķermeņa kopšanu. Izstādē Baltic Beauty World 2006 būs vairāk nekā 230 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Maltas, Itālijas, Polijas, Ukrainas, Spānija, Vācijas un Korejas, kas piedāvās produkciju no 36 valstīm.Izstādes ekspozīcija pirmo reizi būs izvietota abās hallēs trīs tematiskās zālēs - Matu skaistuma pasaule (kosmētika matiem, instrumenti, aprīkojums un aparatūra frizētavām), Sejas un ķermeņa skaistuma pasaule (kosmētika sejai un ķermenim, nagu kopšanas līdzekļi, instrumenti, aprīkojums skaistumkopšanas saloniem) un jaunums šogad - Rotaslietu pasaule.

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

Lai Saeimas deputāti atbalstītu kooperāciju ne tikai darbos, bet arī vārdos, lauksaimnieku organizācijas aicinājušas parlamentāriešus apmeklēt kooperatīvus, tādējādi parādot kooperatīvu lomu lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības veicināšanā.

Zemnieku saeimas pārstāvji atgādina, ka Saeima 21. jūnijā 3. lasījumā noraidīja grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, un atgrieza likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijas pauž viedokli, ka Saeimas sēdē deputāti parādīja, ka diskusijas un argumenti, ko iepriekš pauda lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperatīvu pārstāvji, nav sadzirdēti. «Piemēram, priekšlikums paplašināt padomes tiesības ir aktuāls, jo kooperatīvā, kurā biedru skaits sasniedz vairākus simtus, padome daudz labāk spēj novērtēt, vai esošā valde strādā pietiekami efektīvi, nekā biedri, kas sanāk kopā, iespējams, tikai vienu reizi gadā,» uzsver Zemnieku saeima, norādot, ka kooperācijas attīstība meža nozarē ir sākuma stadijā un nepieciešams politisks atbalsts, lai tā veiksmīgi turpinātos. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons piebilst: «Lai veiksmīgi uzsākto turpinātu, ir nepieciešams atbalsts valstiskā līmenī. Tas nozīmē, ka nevajadzētu nākotnē likt kooperatīviem tādus šķēršļus, kā tas notika ar grozījumu neapstiprināšanu Kooperatīvo sabiedrību likumā».

ES regula paredz kompensācijas no 40 līdz 200 eiro/ha par neiegūtiem ienākumiem no saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 iekļautajām mežu platībām. Privātajiem meža īpašniekiem ir jāsaņem kompensācijas no ES ~70 eur/ha par kailcirtes aizliegumu, jo par šādu saimnieciskās darbības ierobežojumu nav paredzētas kompensācijas saskaņā ar likumu «Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos». Šāds aicinājums izteikts trīs meža īpašnieku un apsaimniekotāju sabiedrisko organizāciju —Mežsaimnieku asociācijas, asociācijas Latvijas privātie meži un Latvijas meža īpašnieku asociācijas vēstulē Zemkopības ministrijai saistībā ar lauku atbalsta plāna 2007. — 2013. gadam projektā ietvertajām aktivitātēm. «Mežu īpašnieki ir nobažījušies, jo saimnieciskās darbības ierobežojumi — kailcirte Natura 2000 platībā ir aizliegta ļoti lielās platībās, bet kompensāciju nav,» skaidro Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš norāda, ka pēc aptuvenām aplēsēm privātmežu īpašniekiem un pašvaldībām kopumā kompensācijās būtu nepieciešami ap 10 milj. eiro. Tā kā šī ir ievērojama nauda, tad mežsaimniekiem neesot pārliecības, ka tik daudz šim pasākumam tiks atvēlēts. «Ja netiks saņemta kompensācijām paredzētā nauda, tad ir jāpārskata Latvijā aizsargājamo platību daudzums atbilstoši finansējumam vai arī šīs platības no privātajiem mežiem «jāpārceļ» uz valsts mežiem,» situāciju skaidro A. Saulītis. Viņš norāda, ka ES regulas noteiktais minimālais kompensācijas apjoms par neiegūtiem ienākumiem 40 eiro/ha, bet faktiski būtu nepieciešams atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojumiem 70 —100 eiro/ha un Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem ap 135 000 ha, šai kompensācijai vajadzētu būt vismaz 5 milj. eiro apmērā.

Vislielāko mežsaimnieku sašutumu izraisījis jauno ciršanas noteikumu ierosinājums noteikt termiņu, kādā pēc kopšanas cirtes izpildes ir atļauta galvenā cirte pēc caurmēra. Pēc 2005. gada janvāra vētras daudzi meža īpašnieki vējgāžu sakopšanai (arī mežaudzēs, kuras bija sasniegušas norādītos ciršanas caurmērus) izņēma ciršanas apliecinājumus kopšanas cirtei, kā rezultātā pēc grozījumu stāšanās spēkā viņiem būs aizliegta ciršana pēc galvenās cirtes caurmērā 5 gadus, uzsver Latvijas mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Gadījumos, kad meža īpašnieks mežaudzē, kura sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, būs veicis koku ciršanu mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai (piem., vējgāze, kukaiņu bojājumi u.c.), viņa saimnieciskā darbība nepamatoti tiks ierobežota uz 5 gadiem. Tas nozīmē, ka visās mežaudzēs, kurās pēc 2005. gada janvāra vētras ir veikta kopšanas cirte, praktiski ir aizliegta galvenā cirte pēc caurmēra 5 gadus, secina A. Saulītis. Īpašniekiem netīk arī dabas draugu priekšlikums samazināt kailcirtes maksimālo platību vērī un gāršā. «Dabas aizsardzībai Latvijā kopumā ir atvēlētas lielas platības, kas īpašniekiem rada zaudējumus un nav iespēju par lielu daļu no tām pat saņemt kompensācijas,» uzsver A. Saulītis. Viņš norāda, ka pēc Valsts meža dienesta datiem pārējo īpašnieku mežos vēris ir 396404 ha (27%), gārša 34791 ha (2,4%), kas kopā ir gandrīz trešdaļa no kopējās meža platības. Jāmaina arī projektā iestrādātā norma mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt ar dastmēru 4cm pakāpē, kas nozīmē, ka aizliegts mērīt ar precīzāku metodi. «Ierosinām noteikt, ka mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt, izmantojot metodes, kas nodrošina precizitāti 10%,» uzsver A. Saulītis. Neesot pieņemama arī norma, kas precizē tos bojātos kokus, kas netiek ieskaitīti paliekošās mežaudzes šķērslaukumā. Tajā neesot ņemts vērā tas, ka pārbaude var tikt veikta pat vairāk nekā gadu pēc kopšanas vai sanitārās cirtes veikšanas. «Tas nozīmē, ka meža īpašniekam var tikt uzliktas dažādas sankcijas par to, ka mežaudzē atstātajiem kokiem pēc kopšanas ir radušies bojājumi (piem., kukaiņu bojājumi, mizas bojājumi, sniega vai vēja lauzti koki),» uzsver A. Saulītis.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.