Šonedēļ, 2007.gada 17. septembrī, Priedainē tika uzsākti arheoloģiskās izpētes darbi, kurus ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu veic Latvijas Vēstures institūta un Latvijas Vēstures muzeja speciālisti, kā arī Jūrmalas pilsētas muzeja galvenais zemūdens speciālists Voldemārs Rains.
Ir izvirzīta hipotēze, ka Priedainē atrodas senākā cilvēku apmetne Jūrmalas teritorijā. Tādus secinājumus pēc Baltās kāpas rajonā atrastajiem aizvēsturiskajiem priekšmetiem izdarīja vēsturnieki.
Līdz šim arheoloģiskie pētījumi Jūrmalā nav veikti, tāpēc nekas nav zināms par laiku pirms 13. gadsimta (Jūrmalas vēsture sākas ar 1245.gadu, kad pirmoreiz rakstiski tiek pieminēta Sloka).
Galvenais jautājums un pētījumu mērķis ir noskaidrot, kad Jūrmalas teritorijā parādījās pirmie cilvēki, vai tie šeit dzīvojuši periodiski, vai pastāvīgi? Tas dotu iespēju detalizētāk izzināt Jūrmalas pilsētas vēsturi.
Ir jau vēsturiski atradumi, kas apliecina, ka Priedaines apkārtne apdzīvota vismaz pirms 5000 gadiem, kad tagadējā Priedaines kāpu josla veidoja plašās Babītes lagūnas ziemeļu krastu.
Jūrmalas pilsētas muzeja fondos kopš 1975.gada glabājas arheoloģiskie atradumi, kas iegūti mežā pie Priedaines. Toreiz Priedaines iedzīvotāja Regīna Ērgle ar dēliem atrada un uz muzeju atnesa akmens cirvi, kas noteikts kā vēlās formas tā sauktais "laivas cirvis", ķemmes un bedrīšu tipa keramikas trauka lausku un krama atšķilu. Kā akcentēja Latvijas Vēstures institūta arheologs Valdis Bērziņš, kramu pie mums nebija, tātad tie tika ievesti vai cilvēki tos atnesa. Tika noskaidrots, ka šie priekšmeti saistāmi ar akmens laikmetu. Tie ir parādījušies zemes virskārtā pateicoties tam, ka savulaik vietējie iedzīvotāji tur rakuši kūdru piemājas saimniecībām.
Senā apmetne atrodas mežā starp tagadējo Priedaines privātmāju rajonu un pilsētas atkritumu izgāztuvi, uz nogāzes, kur kāpu josla pāriet purvainā zemienē - senās jūras lagūnas krastā, uz zemes strēles, kas lagūnu atdalīja no atklātās jūras. Apmetnes izvietojums kūdrainā vietā pats par sevi ir ļoti cerīgs apstāklis, jo, kā zināms, tieši mitros apstākļos, kur vāji sadalās organika, vislabāk mēdz saglabāties arheoloģiskais materiāls. Veicot arheoloģiskos izrakumus, varētu spriest par senās apmetnes robežām un kultūrslāņa saglabāšanās stāvokli.
Arheoloģiskie darbi ilgs visu šo nedēļu, un to laikā ir paredzēts izrakt un izpētīt vairākas pārbaudes tranšejas plašākā teritorijā, fiksējos arheoloģiskā materiāla horizontālo un vertikālo izplatību. Visi atradumi, ja tādi būs, tiks nodoti Jūrmalas pilsētas muzeja krājumā. Ja izrādītos, ka šeit tiešām ir sena apmetnes vieta, tas ļautu ne tikai pilnveidot un padziļināt Jūrmalas pilsētas vēsturi, bet šī vieta varētu kļūt arī par interesantu tūrisma objektu.
Jūrmalas pilsētas muzeja ēka atjaunota 2004.gadā. Tajā ir daudz vietas ekspozīcijām par kūrorta dzīvi un zemūdens pasauli, kā arī interesantām izstādēm, semināru rīkošanai, suvenīru veikaliņam un kafejnīcai. Suvenīru veikaliņš, piemēram, piedāvā muzeja apmeklētājiem un interesentiem iespēju iegādāties dažādus oriģinālus izstrādājumus, kas vēl ilgi atgādinās par viesošanos Jūrmalā.
Muzeja krājumā ir daudz eksponātu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19.gs.beigām līdz mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, zemūdens arheoloģijas eksponāti.
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieka p.i. Veronika Ramāne
Papildinformācija: 7093872 (V), fakss 7093871, e-pasts: [email protected]
