2007.gada 14.jūlijā Talsos darbību uzsāka ceturtais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals PROFS, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Veicot plānotos pasākumus darbības paplašināšanai, inženierkomunikāciju materiālu tirgotājs SIA PROFS Latvija noslēdzis jau četrus franšīzes līgumus par veikalu PROFS izveidi ārpus Rīgas. Pirmais franšīzes veikals tika atvērts pērn Aizkrauklē.

Jauno veikalu, saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu ar SIA PROFS Latvija, atklāja SIA CVS.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: "SIA PROFS Latvija jau ir atvēris četrus no sešiem plānotajiem franšīzes veikaliem. Šo veikalu atvēršana liecina par sekmīgu veikalu tīkla attīstību Latvijas reģionos. Un kā loģisks turpinājums uzsāktajam darbam augustā Daugavpilī tiks atklāts pirmais uzņēmuma lielveikals ārpus Rīgas."

SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

Š.g. 4. novembrī aprit gads kopš durvis vaļā vēra pirmais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals Aizkrauklē. Lielākais Latvijas elektroinstalācijas materiālu tirgotājs gada laikā reģionos ir atvēris četrus franšīzes veikals un vienu lielveikalu PROFS, ieguldot vairāk kā 5 milj. eiro, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija Valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: „Pēc rūpīgas tirgus analīzes pirms gada SIA PROFS Latvija pieņēma lēmumu par franšīzes veikalu attīstīšanu. Gada laikā uzņēmums ir atvēris jau četrus franšīzes veikalus un, kā liecina finanšu dati, šis lēmums ir sevi attaisnojis.

Franšīze ir izdevīga gan mums, franšīzes devējiem, gan franšīzes ņēmējiem. Mums tas dod iespēju palielināt tirgus daļu bez lielām investīcijām jaunu tirdzniecības vietu izveidē. Vietējiem uzņēmējiem ar atpazīstamu zīmolu ir vieglāk ieiet tirgū, izmantojot uzticības „bonusu”, ko nodrošina uzņēmuma reputācija.”

SIA PROFS Latvija ir atvēris četrus franšīzes veikalus Aizkrauklē, Talsos, Ventspilī un Kuldīgā, kā arī pirmo lielveikalu PROFS ārpus Rīgas, Daugavpilī. Pirmo franšīzes veikalu uzņēmums atvēra 2006. gada 4. novembrī Aizkrauklē, noslēdzot līgumu ar SIA Jards. Veikals ir specializējies elektromateriālu tirdzniecībā.

Līdz ar tirdzniecības centra būvniecības un labiekārtošanas darbu pabeigšanu rītdien, 1.augustā, Daugavpilī, Dzelzceļu ielā 9a durvis vērs jaunais lielveikals PROFS, kas ir pirmais SIA Profs Latvija attīstītais lielveikals reģionos. Tā izveidē ieguldīti 5 milj.eiro, Db.lv informēja uzņēmums.

SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš, komentējot veikala atklāšanu sacīja: "Lielveikals PROFS Daugavpilī ir pirmais kompānijas lielveikals ārpus Rīgas, un tā atklāšana ir stratēģisks solis, lai nostiprinātu kompānijas pozīcijas Latgales reģionā, kā arī nodrošinātu ar nepieciešamo servisu tos PROFS Latvija klientus, kas nodarbojas ar būvniecību šajā Latvijas daļā."

Patlaban darbojas lielveikals PROFS Rīgā un no 1.augusta arī Daugavpilī, kā arī četri franšīzes veikali Aizkrauklē, Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Šobrīd noris attīstības darbi pie vēl divu lielveikalu atvēršanas Valmierā un Liepājā, kā arī gada laikā plānots atklāt vēl sešus franšīzes veikalus dažādās Latvijas pilsētās.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Profs Latvija plāns izvērsties reģionos izrādījies nesekmīgs - jau slēgts veikals Daugavpilī, bet par projektiem Liepājā un Valmierā nav skaidrības, šodien, 26.februārī, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Kā Daugavpils veikala slēgšanas iemeslu SIA Profs Latvija rīkotājdirektors Juris Zinkevičs norādījis tā zemo rentabilitāti. Uzņēmums ēku un zemi nomāja no SIA Profs nekustamie īpašumi, kas zemes iegādē un veikalā būvniecībā investējis 5 milj. eiro. Savukārt par plānotajiem Profs projektiem Liepājā un Valmierā, ar kuru būvniecību arī nodarbojas SIA Profs nekustamie īpašumi, tas informāciju nevēlējās sniegt līdz marta sākumam, informē laikraksts.

"Prognozēto peļņu Daugavpilī nenesa mazumtirdzniecība. Lai uzņēmums neciestu zaudējumus, veikals tika slēgts. Redzam, ka arī pārējiem lielajiem sfēras tirgotājiem šeit neiet spoži tieši mazumtirdzniecības ziņā," tā Dienas biznesam stāstījis J. Zinkevičs.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja SIA PROFS Latvija apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā bijis 14,8 milj. lati. SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš, komentējot darbības rezultātus, sacīja: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. PROFS Latvija vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums."

Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto PROFS Latvija pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons Moduls, SIA PRACTIS un citi.

Šogad starp PROFS Latvija nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam Jaunbiķeri Kaivas ielā, tirdzniecības centram Spice IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

Straujākais būvmateriālu noieta pieaugums inženierkomunikāciju jomā šogad esot vērojams elektroinstalāciju kabeļiem. Tiem seko citi ar elektroinstalāciju saistīti materiāli.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA Profs Latvija, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot situāciju, KP secinājusi, ka SIA Profs Latvija elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA Profs Latvija kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunu tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "Profs Latvija".

Izvērtējot situāciju, KP secināja, ka SIA "Profs Latvija" elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA "Profs Latvija" kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunas tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Kopš Profs Latvija likvidācijas sākuma tiesa pret uzņēmuma parādniekiem ierosinājusi jau 14 maksātnespējas lietas un divos gadījumos parādnieki pasludināti par maksātnespējīgiem.

Vēl aptuveni tikpat daudz lietas tiks nodotas tiesai tuvāko 2 nedēļu laikā, kas diemžēl liecina par to, ka daļa parādu var izrādīties neatgūstami, informēja Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse.

Maksātnespējas procesa ierosināšanas mērķis gan nav parāda atgūšana, un tā tiek veikta vienīgi tad, ja parādnieks jau ilgstoši ir ignorējis brīdinājumus par parādu apmaksu, kas nepārprotami norāda uz maksātspējas problēmām. Tomēr bieži izrādās, ka attiecīgie parādnieki vienkārši ir vieglprātīgi izturējušies pret savām saistībām, neapzinoties, kādas sekas var būt parāda savlaicīgai nesamaksāšanai. Ja tiesa ir ierosinājusi lietu pret parādnieku, prasības iesniedzējs to vairs nevar atsaukt, šadā gadījumā parādniekam tiesā jāpierāda, ka tas nav maksātnespējīgs.

Līdz martam iecerēts pabeigt SIA Profs Latvija likvidācijas procesu, un tajā laikā plānots arī rosināt parādnieku maksātnespējas, Db pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Patreiz uzņēmums aktīvi strādā ar parādniekiem un tiek izsūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Februāra vidū, iespējams, tiks ierosināti vairāki maksātnespējas procesi uzņēmumiem, kas nespēj norēķināties par PROFĀ iegādāto preci, pavēstīja SIA Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse. Tie galvenokārt ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar celtniecību un būvmateriālu tirdzniecību.Pašlaik veikalā notiek pēdējā izpārdošana pirms slēgšanas.

SIA Profs Latvija bija lielākais vairuma un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus. SIA Profs Latvija tika izveidots 2001.gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

2007. gada 1.pusgadā ar dzelzceļa transportu Latvijā pārvadāja 25,5 milj. t kravu, kas ir par 0,1 % mazāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,9 milj. t kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2006.gada janvārī - jūnijā. Starptautiskajos pārvadājumos - 24,6 milj. t kravu - par 0,8 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. 77,6 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu pārveda 18,4 milj. t kravu, kas ir par 2,2 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies par 8,2 % un veidoja 0,7 milj. t kravu.

2007. gada 1. pusgadā ir palielinājušies kravu pārvadājumi ar autotransportu. Ar to 2007. gada pirmajos sešos mēnešos pārvadāja 29,4 milj. t kravu, kas ir par 5,3 milj. t jeb 22 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - jūnijā. Lielāko daļu (86,1 %) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 25,3 milj. t kravu, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. Būtiski palielinājušies arī starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu. 2007. gada pirmajos sešos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,1 milj. t kravu, kas ir par 33,5 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga importa kravu pārvadājumi.

Šī gada maijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 426,07 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada maiju, ir par 101,78 milj. latu jeb 31,4 % vairāk, liecina VID sniegtā informācija.

Valsts pamatbudžetā šī gada maijā kopā iekasēti 239,53 milj. latu, kas ir par 47,9 milj. latu jeb 25% vairāk nekā pagājušā gada maija mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 113,9 milj. latu (+ 33,8 milj. latu jeb 42,2 % attiecībā pret 2006.gada maiju), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 72,2 milj. latu (+ 20,5 milj. latu jeb 39,6%).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - maijā iekasēti 67,55 milj. latu, kas ir par 19,6 milj. latu jeb par 40,8 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 95,28 milj. latu (+19,86 milj. latu jeb 26,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada maijā iekasēti 35,8 milj. latu (+ 8,54 milj. latu jeb 31,4 %), ko ietekmēja gan akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, gan akcīzes nodokļa par naftas produktiem, gan arī akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem. Akcīzes nodoklim par tabakas izstrādājumiem kombinētā likme palielinājusies līdz 8,4 latiem par 1000 cigaretēm + 19,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (2006.gadā nodokļa likme bija 7,6 lati par 1000 cigaretēm + 14,8% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas). Savukārt benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem maijā iekasēts 8,33 milj. latu apmērā, par alu 1,03 milj. latu, par naftas produktiem 23,5 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 2,4 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,47 milj. latu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.8 milj. tonnu kravu, kas ir par 9.3% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā.

2008. gada 1. pusgadā starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.0 milj. tonnas kravu – par 9.9 % vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā. 79.2% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Savukārt iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir samazinājies par 9.7% un veidoja 0.8 milj. tonnas.

2008. gada 1. pusgadā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies - tika pārvadātas 26.2 milj. tonnu kravu, kas ir par 3.0 milj. tonnu jeb 10.3 % mazāk nekā iepriekšējā gada 1. pusgadā.

Lielāko daļu (84.3%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 22.1 milj. t kravu, kas ir par 12.1 % mazāk nekā 2007. gada 1. pusgadā.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.