Būvtehnikas tirgus šogad sarucis teju uz pusi, uzņēmēji to saista ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī ar ES fondu sadales periodu maiņu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa, samazinoties jaunas tehnikas tirdzniecības apjomam, ir palielinājusies aktivitāte citos būvtehnikas tirgus segmentos – pieprasītāki kļuvuši būvtehnikas servisa pakalpojumi, tāpat augšupejošas tendences uzrāda būvtehnikas nomas tirgus.

Pārejošs pesimisms

Kā skaidro Gunārs Pētersons, Konekesko Latvija produktu grupas vadītājs, kopumā pēc 2012. gadā piedzīvotā uzvaras gājiena tirgus ir sācis bremzēties, un šogad jau vērojams tirgus kritums gandrīz uz pusi. Viņš piebilst, ka joprojām ļoti niecīgs apjoms saglabājoties ceļu būves tehnikas segmentā, kurā Konekesko Latvija pārstāv Atlas Copco (agrāk – Dynapac) zīmolu. Tai pašā laikā veiksmīgs šis gads ir bijis tehnikas nomas nišā – noma šogad ejot «uz urrā».

Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, būvniecības apjomi Latvijā ir sarukuši – liecina būvtehnikas nomas kompānijas Cramo apkopotie dati. Turklāt būvkompānijas pašlaik daudz uzmanīgāk seko līdzi savām izmaksām un cenšas projektu celtniecību pabeigt, izmantojot savā rīcībā esošo būvtehniku, to nomājot vien neatliekamos gadījumos.

Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai un iestājoties pārejas periodam Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē, būtiski samazinājies ne vien mājokļu jaunbūvju un ēku siltināšanas projektu skaits, bet arī valsts pasūtījumu apjoms būvniekiem. Ņemot vērā, ka būvniecības projektu šogad ir mazāk un tie nav tik apjomīgi kā pagājušajā gadā, celtniecības uzņēmumi izvēlas nomāt būvtehniku uz daudz īsāku laika periodu nekā pērn.

Lai gan būvniecības projektu skaits šogad ir mazāks kā pērn, konkurence būvtehnikas nomas pakalpojumu tirgū augusi, izlīdzinot būvtehnikas nomas cenas Latvijā un Lietuvā, norāda Cramo pārdošanas direktors Latvijā Imants Martužans. «Ja vēsturiski Latvijā nomas pakalpojumu cenas vidēji bija 10% augstākas kā kaimiņvalstī Lietuvā, tad šogad cenu līmenis abās valstīs ir izlīdzinājies. Neskatoties uz to, ka mājokļu būvniecības apjomi samazinājušies uz pusi, salīdzinot ar pērno gadu, un daļai būvobjektu realizācija tiek pārcelta uz 2016. gada sākumu, nomas pakalpojumu industrijā pašlaik valda sīva konkurence. Uzņēmējiem, cenšoties izvairīties no lieliem ieguldījumiem un būvtehnikas iegādes, arvien pieprasītāki kļūst būvtehnikas nomas pakalpojumi, tādēļ arī pakalpojumu sniedzēju skaits šajā nozarē strauji aug.»

Mārupes pagasta Jaunbrīdagi-1 19. jūnijā atklāts jaunais Ramirent industriālais parks.

Industriālais parks ir projektēts speciāli SIA Ramirent vajadzībām. Saskaņā ar Ramirent stratēģiju nekustamajos īpašumos līdzekļi netiek ieguldīti, uzņēmums slēdz ilgtermiņa nomas līgumus, arī Ramirent industriālā parka telpas tiek nomātas no SIA K Parks, Db.lv informē Sanita Rībena EURO RSCG PR sabiedrisko attiecību konsultante.

Industriālais parks aizņem vairāk kā 5 ha lielu teritoriju, 1500 m2 no šīs teritorijas veido biroja telpas, savukārt 5400 m2 teritoriju (zem jumta) aizņem noliktavas un remonta zonas.

SIA Ramirent ir Ramirent Oyj grupas Latvijas uzņēmums. Ramirent ir līderis būvtehnikas nomas tirgū Ziemeļvalstīs un Austrumeiropā (Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Ungārijā un Ukrainā).

Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

«Šogad tikai desmit mēnešos jaunas būvtehnikas mašīnas pārdotas par 35 % vairāk jeb 101 vienību vairāk nekā pērn visa gada laikā,» norāda Case un Bomag būvtehnikas tirdzniecības SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Viņaprāt, straujam būvtehnikas pārdošanas apjomam ir vairāki iemesli. Kā pirmo viņš minēja pēdējos gados gan ēku, gan infrastruktūras objektu būvniecības un rekonstrukcijas apjomu straujo pieaugumu Latvijā. «Neapšaubāmi padomju laikā un arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pirmajos gados pirktā būvtehnika savu laiku ir nokalpojusi un ekonomiski izdevīgāk ir pirkt jaunu, nevis nemitīgi remontēt veco,» uzsver A. Bružs. Viņaprāt, nemitīgi pieaugot darbaspēka izmaksām, remonti vecajām mašīnām izmaksā arvien dārgāk, turklāt remontu laikā tehnikas dīkstāves palielina izmaksas, nevis dod ieņēmumus. «Būvniecības kompānijām ir pieaugusi rocība, turklāt, krītoties kredītprocentiem, kā arī līzinga procentiem, jaunas tehnikas iegādes iespējas paveras ne tikai lielajiem, bet arī nelielajām būvniecības kompānijām,» uzsver A. Bružs.

Būvtehnikas nomas uzņēmums SIA «Storent» 2018.gadā strādājis ar apgrozījumu 20,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 45% jeb 6,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā.

Pērn būvniecības nozare Latvijā atkārtoti piedzīvoja uzplaukumu, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam, kas tika novirzīts siltināšanas, rūpniecības un sporta projektu celtniecībai. «Apgrozījuma pieaugums lielā mērā saistāms ar būvniecības nozares straujo attīstību, kas attiecīgi veicinājusi nomas tehnikas pieprasījuma pieaugumu. Esam gandarīti ieņemt stabilu līdera pozīciju būvtehnikas nomas uzņēmumu vidū un turpinām palielināt savu tirgus daļu,» saka uzņēmuma direktors Guntis Grīnbergs.

«Labvēlīgā tirgus situācija ļāva SIA «Storent» veiksmīgi īstenot uzņēmuma izstrādāto attīstības stratēģiju. Tehnikas parks tika apgādāts ar jaunām tehnikas vienībām, lai apmierinātu aizvien pieaugošās klientu prasības. Kā arī šogad turpinām darbu pie pakalpojumu inovācijām – no jūlija saviem klientiem piedāvājam elektroniski parakstīt dokumentus, izmantojot Smart-ID aplikāciju,» stāsta G. Grīnbergs. Būvtehnikas nomas nozarē SIA «Storent» ir pirmais uzņēmums, kas šo pakalpojumu ieviesis jau visās trīs Baltijas valstīs.

2020. gadu Storent sāka ar digitālo pakalpojumu attīstīšanu, un līdz ar vispārējām tirgus pārmaiņām, online nomas platformas ieviešanas procesi tika paātrināti divtik, un tas veicināja attālināto pakalpojumu aktīvāku izmantošanu. Izstrādes laikā uzņēmums apguvis, piemēram, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās integrēšanu biznesa risinājumā, kā arī klientu digitālas autentifikācijas ieviešanu.

Vadītājiem jārīkojas ātri un apdomīgi, jo rīt nekas nebūs pa vecam

“Mēs esam pirmie nozarē ar pilnu digitālu tehnikas nomas ciklu – no līguma slēgšanas līdz tehnikas saņemšanai norādītajā adresē. Turpinām pārliecinoši fokusēties uz uzņēmuma digitālo attīstību un pozīciju stiprināšanu Latvijā, radot arvien jaunus un inovatīvus risinājumus būvtehnikas nomas segmentā. Esam gandarīti, ka mūsu attīstība vērsta ilgtspējības virzienā, un tā ir neatņemama daļa no mūsu biznesa,” uzsver Storent Latvija vadītājs Guntis Grīnbergs.

Online pilna cikla tehnikas nomas platformā nomas cena un transporta izmaksas tiek aprēķinātas automātiski atkarībā no nomas termiņa un piegādes attāluma, tādēļ klientam nav nepieciešams zvanīt un kaut ko vēl noskaidrot. Tā dod iespēju visu izdarīt attālināti, sākot ar līguma noslēgšanu līdz tehnikas piegādei objektā un pēc tam nogādāšanai atpakaļ nomas punktā. Visa nepieciešamā dokumentācija tiek parakstīta digitāli ar Smart ID, tāpēc nav nepieciešams apmeklēt nomas punktu, kas ir būtiski Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments sasniegs vēl nebijušu spraigas konkurences stadiju.

Tā intervijā Db atzīst Linstow center management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Šādos apstākļos apgrozījuma pieaugums grupas tirdzniecības centros par 14 % - no 92 milj. Ls 2006. gada pirmajā pusgadā līdz 105 milj. Ls šā gada pirmajā pusgadā - esot vērtējams pat kā ļoti labs.

Kā vērtējat šā gada pirmā pusgada rezultātus?

14 % apgrozījuma pieaugums ir pietiekami augsts, jo šobrīd tirdzniecības centru piedāvājums ir sasniedzis patērētāja pieprasījumu. Ja skatāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu Latvijā (+ 26 %) un salīdzinām ar Linstow center management apgrozījuma pieaugumu, esam ļoti apmierināti ar rādītājiem. Statistikā lielākais mazumtirdzniecības pieaugums bijis būvmateriālu tirdzniecībā. Mēs visi redzam - ikviens ceļ, katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par nepieciešamu būt par celtnieku un vēl izremontēt savu dzīvokli. Tad seko elektropreces un mēbeles. Šīs trīs kategorijas veido mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā. Un ne visas šīs kategorijas ir mūsu veikalos - mums nav celtniecības materiālu, elektroprecēm mums vērojams neliels kritums, jo centros uz rekonstrukciju bija aizvērušies vairāki veikali. Tas arī iespaidoja apgrozījuma pieaugumu.

SIA Arsenal Industrial piesaistījis investīcijas celtniecības tehnikas nomas un tirdzniecības pakalpojumu izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

SIA Arsenal Industrial ir dibināta 2014. gadā ar mērķi piedāvāt tirgū celtniecības tehnikas, instrumentu nomas un tirdzniecības pakalpojumus B2B tirgū. Produktu portfelis sastāvēs no industriālas, ceļu būves, betonēšanas, rokas instrumentiem un tehnikas darbam augstumā. Ilgus gadus strādājot celtniecības nozarē, esam sapratuši, ka klienti praktiski vienmēr vienlaicīgi gan nomā instrumentus, gan tos arī iegādājas atkarībā no situācijas, objekta ilguma, finansējuma pieejamības un daudziem citiem faktoriem.

Gints Vanags SIA Arsenal Industrial valdes loceklis: «FlyCap ieguldītie līdzekļi mums ļaus nodrošināt klientiem inovatīvus risinājumus būvtehnikas tirgū, kā arī sniegs klientiem labāko izvēli un pakalpojuma kopējās cenas piedāvājumu būvtehnikas nomā vai tās iegādē. Kopumā celtniecības tehnikas un instrumentu tirgus Baltijas valstīs pieaug un tam vēl ir izaugsmes potenciāls.»

Martā spāru svētkus nosvinējis “Ulmaņa parks II”, kura vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Tas ir jau ceturtais uzņēmuma ''PICHE'' attīstītais biznesa parks, kas atrodas lidostas “Rīga” tuvumā un piedāvā nomāt lielas noliktavu un biroju telpas.

Šobrīd rezervēti 70% no kopējās pieejamās platības.

“Ulmaņa Parks II” atrodas blakus “Lidostas Parks”, kas savu darbu sāka 2018. gadā, “Green Park”, kas nomniekiem tika piedāvāts divus gadus vēlāk, un “Ulmaņa Parks I”, kas darbību sāka 2017. gadā.

“Mums ir liels prieks, ka pasaulē šķietami sarežģītā situācija netraucē uzņēmumiem augt. Tie meklē iespējas paplašināt gan savas biroja, gan noliktavas telpas, par ko liecina fakts, ka 70% “Ulmaņa Parks II” platības ir iznomātas jau būvniecības stadijā. Plānojam pirmo kārtu ekspluatācijā nodot jūlija vidū. Šis objekts turpinās nostiprināt Mārupi kā vienu no nozīmīgākajām biznesa apkārtnēm Latvijā. Uzņēmums plāno šeit attīstīt vēl vismaz 100 000 m² industriālās platības,” saka “Ulmaņa Parks II” būvnieka un attīstītāja, uzņēmuma ''PICHE'' vadītājs Pēteris Senkāns.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent Investment pārņem Cramo darbību Latvijā un Kaļiņingradā. «Pēdējos gados būvniecībā Latvijā bija ievērojams kritums, kas negatīvi ietekmēja būvtehnikas nomas biznesu,» par Cramo lēmumu atteikties no darbības Latvijā biznesa portālam db.lv saka Storent valdes loceklis Andris Bisnieks.

Cramo Group prezidents un vadītājs Leifs Gustafsons (Leif Gustafsson) vakar norādīja, ka «līdzšinējās darbības rezultāti Latvijā un Kaļiņingradā nav attaisnojuši mūsu cerības - nav sasniegta nedz plānotā atdeve no ieguldījumiem, nedz gūti prognozētie ienākumi».

Storent, kas darbojas Baltijā, Somijā un Zviedrijā, ir pārņēmis Cramo grupas uzņēmumu darbību Latvijā un Kaļiņingradā, iegādājoties SIA Cramo un OOO Cramo Kaliningrad. Minētajiem Cramo grupas uzņēmumiem kopā ir 7 nomas punkti ar 43 darbiniekiem.

Pārņemšanas darījuma summu gan A. Bisnieks neizpauž.

Būvtehnikas nomas uzņēmums SIA BG NOMA piedāvā iznomāt un iegādāties fasādes sastatnes un alumīnija torņus - pirmajā darbības gadā uzņēmums sasniedzis 35 000 eiro peļņu. Uzņēmumu izveidojuši divi Biznesa augstskolas Turība 4. kursa studenti – Krists Blaževics un Viesturs Gailītis, kuri savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā spēra ar Biznesa inkubatora atbalstu.

K.Blaževics dalās pieredzē par to, uz ko jākoncentrējas jaunajiem uzņēmējiem.

Bizness jāveido jomā, kuru pats arī izproti

Uzņēmums dibināts 2013. gada oktobrī - ideja piedāvāt klientiem alumīnija torņu un fasādes sastatņu nomu radās, jo mans tēvs strādāja arhitektu birojā, kur bija cieša sadarbība ar celtniecības uzņēmumiem, kuri norādīja, ka trūkst sastatņu. Sapratu, ka šī varētu būt brīva niša uzņēmējdarbībai. Līdz tam jau biju iemēģinājis spēkus biznesā, atverot interneta veikalu, taču neveiksmīgi, galvenokārt tāpēc, ka man pašam nav IT izglītības. Tā bija mācība, ka bizness jāveido lauciņā, kuru pats arī izproti. Neveido tādu biznesu, kura problēmas pats nespēsi atrisināt! Biju tikko pabeidzis 1. kursu, darbojos Biznesa inkubatorā, kad sāku meklēt piegādātājus un iegādājos pirmo alumīnija torni, kas uzreiz arī tika izīrēts.

Jūlija beigās apstiprināts STATS grupas uzņēmumu konsolidētais finanšu pārskats. Tajā norādīts, ka STATS grupas apgrozījums 2006.gadā ir sasniedzis 14 628 686 LVL. Konsolidētā sabiedrību peļņa 2006.gadā bijusi 1 503 956 LVL, tās lielākā daļa tiks novirzīta STATS grupas uzņēmumu attīstībai.

STATS grupa ir vienīgais koncerns Latvijā, kas klientiem nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - sākot ar nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, finansējuma piesaisti un projektēšanu līdz pat būvniecībai, būvtehnikas nomai un apsaimniekošanai.

STATS grupas mātes uzņēmuma SIA "STATS Invest" valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs koncerna 2006.gada darbības rezultātus vērtē kā labus. "2006.gadā tika veikta mātes un meitas uzņēmumu struktūras pilnveidošana un optimizācija, lai nodrošinātu labāku sadarbību grupas ietvaros un izmantotu sinerģijas principu labāku kopējo rezultātu sasniegšanai. Tāpat turpinājās sagatavošanas darbi un situācijas apzināšana, lai novērtētu iespējas sākt darbu ārvalstu tirgos", teic J.Skvarnovičs.

SIA «Tapeks» profesionāļiem šogad izstādē "Būvniecības pasaule – 2006", kura norisināsies Olimpiskajā sporta centrā no 9. – 12. martam iepazīstinās ar vairākiem jaunumiem: FIXER montāžas putām un līmēm, PROTEKTOR profiliem apmetumam un ģipškartonam, TUBESCA multifunkcionālajām kāpnēm. Izstādē piedalīsies arī SIA «Tapeks» meitas uzņēmumi: SIA «Tapeks Instrumenti», kura klāstā jaunumi ir OLFA nolaužamie naži un GUIDE aizsargcimdi. Savukārt SIA «Tapeks Noma» pārstāvētais būvtehnikas klāsts ir: Haulotte, Comabi, Matilsa, PFT, Enarco, Mikasa, VEAB u.c. Jaunums ir būvtehnikas tirdzniecība, celtnieks sākumā var nomāt un, ja nepieciešams, arī nopirkt nepieciešamo tehniku. Izstādē "Māja I 2006" starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 15. – 19. martam profesionāļi un individuālie celtnieki varēs iepazīties un saņemt konsultācijas par FAKRO jumta logiem, kurus jau pazīst un atzinīgi novērtē Latvijā, kā arī apskatīt jaunumus. Turpretī ISOLA bitumena šindeļu jumta segumu klāsts pārsteigs ikvienu ar sešu dažādu formu un 12 krāsu kombinācijām. Jaunais SIA «Tapeks» meitas uzņēmums «Sanitex», kurš piedāvā plašu, augstas kvalitātes santehnikas klāstu, izstādē prezentēs trīs zīmolus: TAB dušas kabīnes, ORAS ūdens maisītājus un CERAMIKA PARADYZ keramiskās flīzes. «Sanitex» kā TAB ekskluzīvie izplatītāji Latvijā izstādes apmeklētājus iepazīstinās ar jauno Glamour - tvaika un dušas kabīni. Tāpat arī būs jaunumi no ORAS un CERAMIKA PARADYZ jaunajām kolekcijām.

Uzkrājuši vairāk nekā 10 gadu pieredzi un veikuši apjomīgas investīcijas uzņēmumā, būvkompānija Stats ir pārliecināta, ka 2007. gadā tā spēs dubultot apgrozījumu un trīskāršot peļņu, apgalvoja Stats valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs.

Būvkompānijas Stats, kura darbojas no 1993. gada, 2006. gada apgrozījums bijis 21,8 miljoni latu, savukārt gūtā peļņa, no kuras puse tiks ieguldīta uzņēmuma attīstībā un puse izmaksāta akcionāriem dividendēs, bijusi 3,9 miljoni latu.

Kā pastāstīja kompānijas J. Skvarnovičs, kompānija ir izaugusi tik tālu, kad ar esošo darbinieku - projektētāju skaitu, kuru pašlaik nodarbina kompānija, nevar izpildīt pieprasītos pasūtījumus. Līdz ar to būvuzņēmums plāno attīstīties vēl citās valstīs bez Bulgārijas un Krievijas, kurās jau atrodas Stats filiāles.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

" Tirdzniecība palielinājusies par 1.9 procentiem līdz 3,293 miljoniem eiro

" Pamattirdzniecība palielinājusies par 4.3 procentiem

" Koriģētā pamatražošanas peļņa (EBIT) līdz 6.4 procentiem un 345 miljoniem eiro

" Nepārtraukta dinamiska paplašināšanās attīstības rajonos

"Mēs esam turpinājuši savu labo sākumu kārtējā budžeta gadā ar tālākiem panākumiem otrajā ceturksnī. Visas mūsu komercdarbības nozares uzrādīja dabiskā pieauguma apsteidzošu attīstību mūsu tirgos. Mēs arī spējām izmantot pastāvīgo dinamismu, kas dominē attīstības rajonos, lai tālāk paplašinātu mūsu tirgus pozīcijas," teica Ulrihs Lehners, Henkel KGaA Valdes Priekšsēdētājs. "Pateicoties veiksmīgajai attīstībai pirmajā pusgadā, mēs paredzam gūt pieaugumu pamattirdzniecībā no 4 līdz 5 procentiem pilnam 2007. budžeta gadam. Mēs arī turpinām sagaidīt pieaugumu pamatražošanas peļņā - kura pielāgota pēc ārvalstu valūtas - vairāk nekā pamattirdzniecības pieaugumu."

Turpmākajos mēnešos cenu samazinājuma tempi sērijveida dzīvokļiem varētu būt salīdzinoši zemi – 2 līdz 3%, prognozē nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pēc uzņēmuma apkopotajiem datiem, šā gada jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 2.8 %. Cenu samazinājums esot vērtējams kā neliels. Pašlaik varētu būt cenu stabilizācijas process, jo cilvēki nav gatavi lētāk pārdot savus mājokļus. Jāņem vērā arī, ka arī iepriekš vasaras mēnešos ir bijusi diezgan maza aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū. Atsevišķos mikrorajonos vērojams pavisam neliels cenu kritums (0.3 %; 0.7 %). Prognozē lēnu turpmāko dzīvokļu cenu samazinājumu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.