Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes locekļi tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Krievijas embargo atsevišķu preču importam un iespējamos pasākumus tā negatīvās ietekmes uz autotransporta nozari mazināšanai, informē asociācijas pārstāvji.

Sarunas laikā autopārvadātāji akcentēja aktuālos jautājumus, par piemēru minot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. A.Matīss piekrita, ka grozījumu formulējums attiecīgajā likumā ir koriģējams punktā par ekspluatācijas nodokļa sasaisti ar autoceļu lietošanas nodevas nomaksu. Likumprojektu Saeimā varētu skatīt un grozījumus pieņemt jau pēc nedēļas.

Tāpat izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ tiks iesniegti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz nodokļu brīvdienas tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Autopārvadātāji aicināja ātrāk apstiprināt ne tikai šos grozījumus, bet arī tajos normatīvajos aktos, kas paredz kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu un kas vienkāršo un paātrina muitas kontroles procedūras, lai būtu iespēja tikt pie jaunām kravām.

Ave Line atdzims vistuvākajā laikā, taču, iespējams, ne ar šo zīmolu, jo notiek sarunas par stratēģiskā investora piesaisti, starptautiskās tranzītbiznesa konferences TransBaltica izbraukuma sesijas laikā, sarunā ar DB, atklāja Ave Trans Group biznesa attīstības vadītājs Uldis Cimdiņš.

2012. gada rudens būtu pārāk optimistisks termiņš, taču 2013. gada pavasarī varētu būt gan jaunas prāmju līnijas, gan jauni, modernāki prāmji, prognozēja U. Cimdiņš, norādot, ka runa ir par Liepājas ostu.

DB rakstīja, ka 2010. gadā Ave Line pārtrauca prāmja Baltic Amber kursēšanu maršrutā Rīga - Lībeka. Kā iemesls tika minēts fakts, ka kuģis Baltic Amber nav ledus klases kuģis un līdz ar to nav iespējams to izmantot ziemas periodā.

Savukārt 2009. gadā Ave Line aizgāja no Liepājas ostas, jo nespēja vienoties ar stividorkompāniju Terrabalt.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Vispirms tiek atrasti tirgi un tad tiem tiek ražotas preces. Latvijas politiķi piedāvā, ka varētu arī otrādi, tomēr ekonomikas loģika šādām manipulācijām nepadodas

Ģeopolitiskajā kontekstā viens no Latvijas politiķu pēdējā laikā ļoti bieži skandētiem vārdu savirknējumiem ir «tirgus diversifikācija». Izteiksmes formas atšķiras, bet galvenā vadošo politiķu paustā doma ir tāda: ko jūs, uzņēmēji, tagad žēlojaties, vajadzēja meklēt citus tirgus, nevis Krieviju. Viņiem piebasē arī vairāki ļoti neatkarīgi eksperti un vienkārši objektīva viedokļa paudēji, kas gan, kāda sagadīšanās, paši neko neražo un naudas pelnīšana šiem cilvēkiem asociējas vienkārši ar algas «ieripošanu» kontā konkrētā datumā. Daļa no viņiem savu atalgojumu saņem no turīgām ES institūcijām, Latvijā viņus nemaz tik bieži neredz, bet tas jau netraucē spriedelēt un gudri pamācīt.

Latvijas starptautiskajiem autopārvadātājiem šobrīd vakantas ir apmēram tūkstotis šoferu vietas, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

«Šobrīd trūkst normāli autovadītāji. Jaunieši visbiežāk negrib šo darbu darīt. Lai kļūtu par tālbraucējšoferi, tas process ir diezgan darbietilpīgs,» atzina Trēziņš.

Viņš stāstīja, ka problēma ir aktualizēta arī valstiskā līmenī. «Mēs domājam, ka tā ir lieta, kur valsts var piepalīdzēt - atdeve būs. Kāpēc arodskolās māca to, kas mums nav vajadzīgs. Šobrīd mums ir nepieciešami tūkstotis šoferu. Kāpēc arodskolas ar to nenodarbojas?» jautāja Latvijas auto prezidents.

Trēziņš stāstīja, ka starptautiskajiem pārvadātājiem šobrīd ir 11 tūkstoši mašīnas un apmēram 15 tūkstoši šoferi. Aptuveni tūkstotis šoferu trūkstot. «Mēs pat aicinājām tos Latgales iedzīvotājus, kam zināma daļa biznesa ir atņemta, nākt pie mums. Viņi zina robežu, ziņi zina muitu, lai nāk pie mums. Te valsts valsts varētu reāli palīdzēt Latgalei,» klāstīja asociācijas vadītājs.

Covid-19 ierobežojošo pasākumu rezultātā kravu autopārvadājumu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies par 30%. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi pamazām atjaunojas, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Šā gada pirmajā pusgadā par 9,3% ir palielinājies kopējais licencēto uzņēmumu skaits, kas nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu autopārvadājumus un pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Tomēr licences kartīšu un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ir samazinājies par 2,3%, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Šobrīd spēkā esošas ir 23 997 licences kartības un EK atļaujas kopijas.

Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijas kravu autopārvadātāji visvairāk kravu veda uz Krieviju, Baltkrieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Poliju. Tomēr šobrīd, ņemot vērā visus ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, vislielākais pārvadājumu apjoma samazinājums ir tieši uz Krieviju, Itāliju un Vāciju.

Vinjetes ietekme uz biznesu ir dažāda; autopārvadātāji nav apmierināti ar samaksas kārtību un ceļu kvalitāti , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gada ieviesto jauno nodevu, proti, autoceļu lietošanas maksu jeb vinjeti autopārvadātāji «norijuši», un šis jautājums vairs aktīvi netiek apspriests, liecina komersantu sacītais. Tās sitienu pa kabatu dažādos virzienos darbojošies uzņēmēji sajutuši atšķirīgi.

Kokvedējiem nekaiš

Ja par vienu kokvedēju mēnesī jāmaksā ap 50 līdz 60 eiro, uzņēmējs tik ļoti to neizjūt salīdzinājumā ar situāciju, ja uzņēmējam par vairākiem auto vienā reizē būtu jāmaksā ap 700 eiro, saka Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Gada maksājums noteikti nav pirmā izvēle kompānijām; izdevīgāk varētu būt maksāt pa mēnešiem, ņemot vērā kokvedēju darbības specifiku. Proti, mēnesi vai divus gadā ir pauze, piemēram, remontu dēļ.

Zviedru prāmju kompānija šodien un rīt tiekas ar Latvijas tranzīta, tranporta un loģistikas biznesā iesaistītajiem. Vienota piedāvājuma, ko celt priekšā Stena Line vadībai, Latvijas pusei gan nav.

DB jau rakstīja, ka Stena Line pārņēma Scandlines Latvijas prāmju maršrutus, un šobrīd strādā Ventspilī un Liepājā. Satiksmes ministrija līdzīgi pāris lielajām ostām izsaka vispārēju vēlmi iegūt vairāk maršrutu un kravu. Savukārt biznesa pārstāvjiem domas dalās par piemērotāko ostu un maršrutu izvēli.

Būtu svarīgi palielināt pārvadājumu kapacitāti virzienā uz Zviedriju no Rīgas, norāda SIA DSV Transport vadītājs Jānis Meikulāns. Lai pilnībā izmantotu Rīgas ostas potenciālu, pakalpojumu kvalitātes un cenas attiecībai jābūt ne sliktākai kā Vācijā vai Zviedrijā, kas ne visos gadījumos tā ir, saka Ave Trans Group pārstāvis Uldis Cimdiņš.

Lai potenciālie investori un Kurzemes reģiona uzņēmēji, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji kopīgi atrastu veidus, kā attīstīt un palielināt komercdarbības apjomus Latvijas reģionos, tostarp transporta un tranzīta nozarē, starptautiskās konferences TransBaltica2012 dalībnieki 8. jūnijā tiksies biznesa forumā Liepājā.

Foruma mērķis ir veicināt Liepājas pilsētas un Liepājas SEZ, kā arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas biedru atpazīstamību Latvijas un ārvalstu komercdarbības vidē, panākt izdevīgāku un nozīmīgāku LTBA pozicionējumu tranzīta nozares nevalstisko organizāciju sadarbībā ar valsts atbildīgajām institūcijām un Kurzemes reģiona uzņēmējiem. Foruma dalībnieki – Latvijas un ārvalstu komersanti un investori – tiks iepazīstināti ar Liepājas pilsētu, Liepājas SEZ un ostu, demonstrējot brīvās ekonomiskās zonas priekšrocības un parādot ostas pakalpojumu daudzveidību un kvalitāti. Vienlaikus foruma dalībnieki iegūs informāciju par pilsētas un ostas attīstības perspektīvām, investīciju piesaistīšanas nosacījumiem, par Latvijas valsts politiku ekonomiskās sadarbības, tranzīta un transporta infrastruktūras attīstības projektu finansēšanas jomā un stimuliem investīciju piesaistei, diskutēs par Latvijas piedāvājumu investoriem, Baltijas tranzīta koridora priekšrocībām, iegūs informāciju par nodokļu plānošanas iespējām un atbalsta rīkiem racionālu un efektīvu investīciju lēmumu pieņemšanai. Praktiskus un uzņēmējiem noderīgus padomus par ikdienas norēķinu optimizāciju konkurētspējas uzlabošanai informatīvajā seminārā sniegs UniCredit Bank speciālisti, savukārt UniCredit Leasing vadošie darbinieki stāstīs par Latvijas transporta un ražošanas uzņēmumiem pieejamo finansējumu.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Autopārvadātājiem darba šobrīd netrūkst, taču samaksa aizvien ir neatbilstoša, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu skaidrojumu šķietami pretrunīgajiem komersantu skaļajiem paziņojumiem par negatīvo ietekmi, ko uz autopārvadājumiem atstāj Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējas sankcijas, no vienas puses un pozitīvo kravu komercpārvadājumu statistiku no otras puses min Latvijas Autopārvadātāju asociācijas prezidents Valdis Trēziņš. Šī gada deviņos mēnešos pārvadāts par 2,1% vairāk kravu nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā, kopumā veidojot 33,21 milj. t kravu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kamēr iekšzemes pārvadājumos vērojams kritums par 0,5% jeb 131 tūkst. t, starpautiskajā satiksmē kopumā apkalpots par 11,2% jeb 814 tūkst. t kravu vairāk. Neliels kritums 1,5% jeb 44 tūkst. t apjomā gan vērojams eksporta pārvadājumos.

Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.

Nākamajā gadā Latvijas autopārvadātāju veikto komercpārvadājumu kravu apgrozība būs lielāka nekā šogad, aģentūrai LETA norādīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš pauda, ka, izanalizējot šī gada pēdējo deviņu mēnešu rādītājus, redzams, ka lielāks kritums bijis tikai 2016.gadā, kad dažādi politiskie lēmumi un sankcijas pret Krieviju atstāja negatīvu iespaidu uz Latvijas pārvadātājiem. 2018.gada rādītāji praktiski ir 2017.gada līmenī, bet šogad jau ir vērojams kravu apgrozības palielinājums. Turklāt pieaug arī transportlīdzekļu skaits, ar kuriem kravas tiek vestas.

"Tas ļauj secināt, ka Latvijas pārvadātāji pamazām ir piemērojušies situācijai, turpinot veiksmīgi darboties starptautiskajos autopārvadājumu tirgos," norādīja Godiņš, piebilstot, ka savukārt izsniegto atļauju skaits turpinās samazināties un, lai arī Krievijas tirgus joprojām ir viens no dominējošajiem, Latvijas autopārvadātāji galvenokārt darbojas Eiropas tirgū.

Transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Vervo" atvēris filiāli Polijas galvaspilsētā Varšavā, informē "Vervo" pārstāvji.

Līdz ar filiāles atvēršanu kompānija spēs efektīvāk nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus uz un no Polijas.

"Vervo" direktors Māris Dreimanis uzsver, ka Polija gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu autopārvadātājiem ir viena no nozīmīgākajām valstīm. Lielākā daļa kravu pārvadājumu, ko Latvijas autopārvadātāji veic uz un no Rietumeiropas valstīm, iet tranzītā caur Polijas teritoriju. No "Vervo" jau šobrīd katru nedēļu uz un no Polijas dodas vairāk nekā 20 dažāda veida kravas transporta vienību ar visa veida kravām.

No viesmīļa par miljonāru 

Vervo strauji audzē apgrozījumu, laužas Polijas tirgū un sarīko nozares sporta spēles,...

"Vervo" apgrozījums 2021.gadā ir palielinājies par 30%, sasniedzot 13,3 miljonus eiro. Tāpat pērn ir nodrošinātas piecas jaunas darba vietas un veikts 13 021 starptautiskais kravu pārvadājums.

"Vervo" ir pilna servisa loģistikas uzņēmums, kas kopš 2008.gada piedāvā vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus un visus ar tiem saistītos pakalpojumus, tostarp muitas brokeru un kravas apdrošināšanas pakalpojumus.

Līdz šim "Vervo" ir nodrošinājis pakalpojumus vairāk nekā 8000 uzņēmumiem un individuālajiem kravu sūtītājiem, veicot kravu pārvadājumus uz un no vairāk nekā 120 valstīm. Uzņēmumam ir filiāles Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, kā arī Igaunijā, Ķīnā un tagad arī Polijā, Varšavā.

"Vervo" 2020.gadā strādāja ar 8,355 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1810 eiro peļņu. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

"Vervo" reģistrēts 2008.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 88 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki vienādās daļās ir Dreimanis un Aija Bērziņa.

Autopārvadātāji aizvien vairāk izmanto iespēju pašiem iesniegt priekšdeklarāciju dažādu valstu muitas iestādēm par šajās valstīs ievedamajām precēm, izmantojot bezmaksas TIR elektroniskās iepriekšējās deklarēšanās (EPD) sistēmu. Tas saistīts ar kaimiņvalstu lēmumu, ka no šā gada 17.jūnija EPD ir obligāta preču ievešanai ar autotransportu Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienības teritorijā.

Pērnā gada jūnijā nedēļā tika saņemti 1416 pieteikumi, bet 2012. gada jūnijā - jau 6782, autoārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) rīkotajā seminārā sacīja Starptautiskās Autotransporta savienības (IRU) TIR audita un pielaides departamenta vadītājs Julians Genkovs. Jāpaskaidro, ka visas tranzīta procedūras muitas iestādēm Latvijā tiek iesniegtas elektroniski jau no 01.05.2004., un visas TIR procedūras - no 01.01. 2009., izmantojot muitas tranzīta kontroles sistēmas komersanta moduli (TKS). Savukārt IRU veidotā TIR EPD sistēma, kas savienota ar TKS, Latvijā darbojas no 2010. gada 19. jūlija.

«Pārvadātāji līdz šim 10 gadus caur dažādiem starpniekiem iesniedza šo deklarāciju, maksājot par to apmēram 30 eiro, kaut arī darbs to nemaksāja. Starpnieku bizness izmantoja muitas darbinieku vai vietējās administrācijas protekcionismu,» līdzšinējo situāciju apraksta transporta ekspedīcijas firmas ATEK pārvaldnieks Vladimirs Butanovs. Taču viņš zinājis, ka tam reiz pienāks gals, un Latvijas auto veikusi darbu, lai pārvadātāji to varētu darīt bez maksas paši.

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Redzot situāciju austrumos, šis būs pārbaudījumu gads vienam otram autopārvadātājam, aģentūrai BNS sacīja Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs Valdis Trēziņš.

«Redzot situāciju Krievijā un kaimiņvalstīs, īpaši optimisti šajā gadā neesam. Tas būs zināms pārbaudījumu gads vienam otram [autopārvadātājam],» skaidroja Trēziņš.

Viņš pastāstīja, ka pērnā gada nogalē aktivitāte bijusi zemāka nekā citus gadus un, ņemot vērā Krievijas tirgus nozīmi Latvijas autopārvadātājiem, finansiālā situācija komersantiem nav laba. Krievijā klienti mazāk iepirkuši, kā arī saistībā ar Krievijas rubļa vērtības kritumu gribējuši pazemināt fraktu cenu, jo lielākoties autopārvadātāji līgumus ar klientiem slēdz eiro valūtā.

«Līdz ar to kopumā gads varēja būt labāks, kaut gan pēc statistikas apmēra nav samazinājušies, bet ar finansēm ir smagāk nekā citus gadus. Līdz ar to šis gads sākās diezgan saspringti,» sacīja Trēziņš.

Februāra sākumā Latvija saņēma oficiālu informāciju no Krievijas par izmaiņām valsts likumdošanā saistībā ar autopārvadājumu kontroli, informē Autotransporta direkcija.

Minētās izmaiņas, kas spēkā stājās jau 2015.gada 20.decembrī, rada būtiskus sarežģījumus Latvijas pārvadātājiem, jo Krievijas kontrolējošās institūcijas pieprasa dokumentus, kuri tiešā veidā neattiecas uz pārvadājumu veikšanu, divpusējās atļaujas vairs nav iespējams izmantot gadījumos, ja Latvijā tiek iekrautas trešo valstu izcelsmes preces, kā arī Latvijas muitai jāizpilda prasības, kādas neparedz Eiropas Savienības likumdošana. Pamatojoties uz jaunajām Krievijas Transporta ministrijas pavēlēm, vairākiem Latvijas pārvadātājiem Krievijas kontrolējošās institūcijas piespriedušas bargu naudas sodu.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Audzējot apjomu par 300 tūkst. tonnu, Latvijas autopārvadātāji otrajā ceturksnī sasniedz 2,5 miljonu tonnu apgrozījumu.

Kopumā šā gada otrajā ceturksnī pārvadāti 13,5 miljoni tonnu autokravu, kas ir par 6% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, tostarp 11 miljoni tonnu pārvadāts iekšzemē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Spriežot pēc izsniegto TIR grāmatiņu skaita un kārtējā iztrūkuma pārvadājumu atļauju jomā Krievijas virzienā, pieagumam bija jābūt vismaz 5 – 10% apmērā, DB atzina autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Ja konteinerpārvadājumi no ostu termināliem uzņem apgriezienus, tad Eirozonā notiekošais liek sevi nedaudz manīt, ko vēl pastiprina asā autopārvadājumu konkurence, tā viņš. Jāpiebilst, ka CSP datus iegūst, izlases veidā apsekojot kravas automašīnas, līdz ar to tie var arī nebūt pilnībā objektīvi, uz ko ir norādījuši arī pārvadātāju pārstāvji.

Latvijā uzņēmumi neziņā par 8,5 eiro stundā minimālās algas maksāšanu darbiniekiem, kuri šķērsojuši Vācijas robežu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas transporta uzņēmumi un to asociācijas pauž neapmierinātību par Vācijas lēmumu attiecināt minimālā atalgojuma likmi 8,50 eiro/stundā (bruto) arī uz tranzīta pārvadājumiem. Komersantiem joprojām ir arī daudz neatbildētu jautājumu par to, kā vācu iekšējā tirgus aizsardzībai ieviestos nosacījumus ievērot. Bargo sodu dēļ, kas var sasniegt pat 500 tūkstošus eiro, atsevišķi uzņēmumi pagaidām pārvadājumus uz Vāciju neveic.

«Nav nekādu normālu skaidrojumu ne no vienas ministrijas, tāpat nav normālu instrukciju,» neizpratnē ir lielākā Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma SIA Kreiss pārstāvis Boriss Zaks. Kompānija gan pārvadājumus uz Vāciju veic un «strādā» pie jautājuma, lai nosūtītu vāciešiem nepieciešamo informāciju. Starptautisko kravu pārvadājumu veicējas SIA Vervo direktors Māris Dreimanis norāda, ka Vācijas virzienā izmanto ārpakalpojumu, un kravu plūsma uz šo valsti nav apstājusies. Turpretī SIA Panway Logistics pagaidām uz Vāciju nebrauc, jo nav skaidrības, ko īsti sevī ietver prasība par minimālo algu, proti, vai šajā summā iekļautas arī komandējuma naudas, norāda kompānijas valdes locekle Inga Varnasa. Pēc viņas teiktā – atbildes nespēj sniegt ne autopārvadātāju asociācijā Latvijas auto (LA), ne Valsts Darba inspekcijā. Latvija nav tiesīga skaidrot Vācijas iekšējos normatīvos aktus, norāda Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, piebilstot, ka skaidrojums būtu jāprasa vācu iestādēm. Noprotams, ka citu valstu iebildumu dēļ Eiropas Komisijas dienesti pētīs, vai vācu normatīvie akti atbilst ES tiesību normām.

Krievija sola atzīt Latvijas muitas noliktavas, varbūt mainīs normatīvos aktus, bet pagaidām situācija neuzlabojas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd ne komersanti, ne kontrolējošās institūcijas īsti nesaprot, kā pareizi veikt starptautiskos autopārvadājumus, sarunā ar DB norādīja Krievijas juridiskās kompānijas Urvest vadošais partneris Romans Obrazcovs. Nav arī skaidrs, kā esošo likumdošanu piemērot dzīvē. DB jau rakstījis, ka pērn izdotā Krievijas Transporta ministrijas pavēle praksē nozīmē to, ka ārvalstu pārvadātājiem nepamatoti tiek prasīti dokumenti, kas tiešā veidā neattiecas uz pārvadājumu veikšanu. Savukārt gadījumos, kad Latvijā tiek iekrautas trešo valstu izcelsmes preces, divpusējo atļauju vietā tiek prasītas trīspusējās atļaujas, kas ir ļoti ierobežotā skaitā. Dokumentu neesamības gadījumā autopārvadātāji saņem ievērojamus sodus (ap 1200 eiro).

Ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem pērn nodarbojās 5185 licencēti uzņēmumi. To skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājies par 3,5%, liecina SIA Autotransporta direkcija apkopotie 2019. gada dati.

Pērn reģistrēti 24 110 transportlīdzekļi, kas ir par aptuveni 1% vairāk nekā 2018. gadā. Pieprasītākās atļaujas no Latvijas pārvadātāju puses joprojām bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju.

Kopumā pērn vērojams autopārvadātāju uzņēmumu un transportlīdzekļu skaita pieaugums, kas nozīmē, ka komercpārvadājumu nozare turpina attīstīties. Pērn bija 5185 spēkā esošas licences, kas izsniegtas kravu un pasažieru pārvadātājiem. No tām 86,1% izsniegts starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, 5,3% - kravu pārvadājumiem Latvijas teritorijā, 8,4% - starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, 0,2% - pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iekšzemē.