Transports un loģistika

Prognozē Krievijas kravu plūsmas pieaugumu

Vēsma Lēvalde, 11.06.2012

Jaunākais izdevums

Krievijas ekonomika tuvākajā laikā augs par 3-4%, līdz ar to Krievijas kravu plūsma caur Latvijas ostām varētu augt par 6-7%, konferences TransBaltica izbraukuma sēdē prognozēja Ave Trans Group biznesa attīstības vadītājs Uldis Cimdiņš.

Savu apgalvojumu viņš pamatoja ar Krievijas valdības ekspertu un Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, tāpat ar auglīgām sarunām starp Latvijas un Krievijas transporta un loģistikas nozares uzņēmējiem. U. Cimdiņš apgalvoja, ka Krievijas pusē notikušas pozitīvas pārmaiņas likumdošanā, tiekot arī sakārtota infrastruktūra. Kravu plūsma, viņš norādīja, pieaug jau kopš pagājušā gada - memorands ar Krievijas autopārvadātājiem novirzīja kravas no Polijas uz Baltijas valstu ceļiem, konkrēti - uz Klaipēdas, Liepājas un Ventspils ostām. «Mēs redzam, ka ir 150 - 250 mašīnas ar Krievijas numura zīmēm, kas šķērso Baltijas valstu robežas jau tagad, bez kādām tieši Krievijas pārvadātājiem pieskaņotām kravu plūsmām,» tā U. Cimdiņš. Kad sadarbībā ar Krieviju tiks atrisināts robežšķērsošanas jautājums, kravu plūsma pieaugs vēl daudz straujāk, prognozēja uzņēmējs. Viņaprāt, somi un igauņi ir labs piemērs, un nekas no jauna nav jāizgudro.

Runājot par Latvijas priekšrocībām tranzītkravu piesaistē, U. Cimdiņš nosauca īso sauszemes ceļu, kravu apstrādes ātrumu, iespēju smagajam transportam pārvietoties pa Latvijas ceļiem bez ierobežojumiem un bez nodevām. Savukārt par mīnusiem - vairāku dienu ilgu robežas šķērsošanas procedūru, vāju valdības atbalstu līdzvērtīgi visiem tirgus dalībniekiem, augstākā līmeņa loģistikas speciālistu trūkumu, ierobežotu pārvadātāju atļauju skaitu.

Db.lv rakstīja, ka 2011. gada vasarā Liepājā, Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija sēdes laikā, Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, ASMAP un Liepājas speciālā ekonomiskā zona parakstīja trīspusēju memorandu par sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja – Lībeka (Trāveminde) Vācija. iepriekš uzskaitītie trūkumi bija aktuāli arī pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Briest pārvadātāju kariņš, kurā ieraus arī pašvaldības

Vēsma Lēvalde, Egons Mudulis, Māris Ķirsons, 18.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas embargo dēļ zaudējuši 11,6 miljonus eiro

BNS, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Autopārvadātāji aicina pieņemt grozījumus kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanai

Žanete Hāka, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes locekļi tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Krievijas embargo atsevišķu preču importam un iespējamos pasākumus tā negatīvās ietekmes uz autotransporta nozari mazināšanai, informē asociācijas pārstāvji.

Sarunas laikā autopārvadātāji akcentēja aktuālos jautājumus, par piemēru minot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. A.Matīss piekrita, ka grozījumu formulējums attiecīgajā likumā ir koriģējams punktā par ekspluatācijas nodokļa sasaisti ar autoceļu lietošanas nodevas nomaksu. Likumprojektu Saeimā varētu skatīt un grozījumus pieņemt jau pēc nedēļas.

Tāpat izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ tiks iesniegti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz nodokļu brīvdienas tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Autopārvadātāji aicināja ātrāk apstiprināt ne tikai šos grozījumus, bet arī tajos normatīvajos aktos, kas paredz kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu un kas vienkāršo un paātrina muitas kontroles procedūras, lai būtu iespēja tikt pie jaunām kravām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prāmju operators Ave Line varētu mainīt īpašniekus

Vēsma Lēvalde, 11.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ave Line atdzims vistuvākajā laikā, taču, iespējams, ne ar šo zīmolu, jo notiek sarunas par stratēģiskā investora piesaisti, starptautiskās tranzītbiznesa konferences TransBaltica izbraukuma sesijas laikā, sarunā ar DB, atklāja Ave Trans Group biznesa attīstības vadītājs Uldis Cimdiņš.

2012. gada rudens būtu pārāk optimistisks termiņš, taču 2013. gada pavasarī varētu būt gan jaunas prāmju līnijas, gan jauni, modernāki prāmji, prognozēja U. Cimdiņš, norādot, ka runa ir par Liepājas ostu.

DB rakstīja, ka 2010. gadā Ave Line pārtrauca prāmja Baltic Amber kursēšanu maršrutā Rīga - Lībeka. Kā iemesls tika minēts fakts, ka kuģis Baltic Amber nav ledus klases kuģis un līdz ar to nav iespējams to izmantot ziemas periodā.

Savukārt 2009. gadā Ave Line aizgāja no Liepājas ostas, jo nespēja vienoties ar stividorkompāniju Terrabalt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Trēziņš: starptautiskajos pārvadājumos trūkst apmēram tūkstotis šoferu

BNS, 16.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas starptautiskajiem autopārvadātājiem šobrīd vakantas ir apmēram tūkstotis šoferu vietas, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

«Šobrīd trūkst normāli autovadītāji. Jaunieši visbiežāk negrib šo darbu darīt. Lai kļūtu par tālbraucējšoferi, tas process ir diezgan darbietilpīgs,» atzina Trēziņš.

Viņš stāstīja, ka problēma ir aktualizēta arī valstiskā līmenī. «Mēs domājam, ka tā ir lieta, kur valsts var piepalīdzēt - atdeve būs. Kāpēc arodskolās māca to, kas mums nav vajadzīgs. Šobrīd mums ir nepieciešami tūkstotis šoferu. Kāpēc arodskolas ar to nenodarbojas?» jautāja Latvijas auto prezidents.

Trēziņš stāstīja, ka starptautiskajiem pārvadātājiem šobrīd ir 11 tūkstoši mašīnas un apmēram 15 tūkstoši šoferi. Aptuveni tūkstotis šoferu trūkstot. «Mēs pat aicinājām tos Latgales iedzīvotājus, kam zināma daļa biznesa ir atņemta, nākt pie mums. Viņi zina robežu, ziņi zina muitu, lai nāk pie mums. Te valsts valsts varētu reāli palīdzēt Latgalei,» klāstīja asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežojošo pasākumu rezultātā kravu autopārvadājumu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies par 30%. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi pamazām atjaunojas, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Šā gada pirmajā pusgadā par 9,3% ir palielinājies kopējais licencēto uzņēmumu skaits, kas nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu autopārvadājumus un pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Tomēr licences kartīšu un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ir samazinājies par 2,3%, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Šobrīd spēkā esošas ir 23 997 licences kartības un EK atļaujas kopijas.

Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijas kravu autopārvadātāji visvairāk kravu veda uz Krieviju, Baltkrieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Poliju. Tomēr šobrīd, ņemot vērā visus ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, vislielākais pārvadājumu apjoma samazinājums ir tieši uz Krieviju, Itāliju un Vāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vinjetes ietekme uz biznesu ir dažāda; autopārvadātāji nav apmierināti ar samaksas kārtību un ceļu kvalitāti , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gada ieviesto jauno nodevu, proti, autoceļu lietošanas maksu jeb vinjeti autopārvadātāji «norijuši», un šis jautājums vairs aktīvi netiek apspriests, liecina komersantu sacītais. Tās sitienu pa kabatu dažādos virzienos darbojošies uzņēmēji sajutuši atšķirīgi.

Kokvedējiem nekaiš

Ja par vienu kokvedēju mēnesī jāmaksā ap 50 līdz 60 eiro, uzņēmējs tik ļoti to neizjūt salīdzinājumā ar situāciju, ja uzņēmējam par vairākiem auto vienā reizē būtu jāmaksā ap 700 eiro, saka Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Gada maksājums noteikti nav pirmā izvēle kompānijām; izdevīgāk varētu būt maksāt pa mēnešiem, ņemot vērā kokvedēju darbības specifiku. Proti, mēnesi vai divus gadā ir pauze, piemēram, remontu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Apgrieztā ekonomikas loģika Latvijas politiķu prātos

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 18.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms tiek atrasti tirgi un tad tiem tiek ražotas preces. Latvijas politiķi piedāvā, ka varētu arī otrādi, tomēr ekonomikas loģika šādām manipulācijām nepadodas

Ģeopolitiskajā kontekstā viens no Latvijas politiķu pēdējā laikā ļoti bieži skandētiem vārdu savirknējumiem ir «tirgus diversifikācija». Izteiksmes formas atšķiras, bet galvenā vadošo politiķu paustā doma ir tāda: ko jūs, uzņēmēji, tagad žēlojaties, vajadzēja meklēt citus tirgus, nevis Krieviju. Viņiem piebasē arī vairāki ļoti neatkarīgi eksperti un vienkārši objektīva viedokļa paudēji, kas gan, kāda sagadīšanās, paši neko neražo un naudas pelnīšana šiem cilvēkiem asociējas vienkārši ar algas «ieripošanu» kontā konkrētā datumā. Daļa no viņiem savu atalgojumu saņem no turīgām ES institūcijām, Latvijā viņus nemaz tik bieži neredz, bet tas jau netraucē spriedelēt un gudri pamācīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line zondē perspektīvas

Egons Mudulis, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju kompānija šodien un rīt tiekas ar Latvijas tranzīta, tranporta un loģistikas biznesā iesaistītajiem. Vienota piedāvājuma, ko celt priekšā Stena Line vadībai, Latvijas pusei gan nav.

DB jau rakstīja, ka Stena Line pārņēma Scandlines Latvijas prāmju maršrutus, un šobrīd strādā Ventspilī un Liepājā. Satiksmes ministrija līdzīgi pāris lielajām ostām izsaka vispārēju vēlmi iegūt vairāk maršrutu un kravu. Savukārt biznesa pārstāvjiem domas dalās par piemērotāko ostu un maršrutu izvēli.

Būtu svarīgi palielināt pārvadājumu kapacitāti virzienā uz Zviedriju no Rīgas, norāda SIA DSV Transport vadītājs Jānis Meikulāns. Lai pilnībā izmantotu Rīgas ostas potenciālu, pakalpojumu kvalitātes un cenas attiecībai jābūt ne sliktākai kā Vācijā vai Zviedrijā, kas ne visos gadījumos tā ir, saka Ave Trans Group pārstāvis Uldis Cimdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

TransBaltica2012 Liepājā spriedīs par tranzīta attīstību reģionos

Vēsma Lēvalde, 04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai potenciālie investori un Kurzemes reģiona uzņēmēji, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji kopīgi atrastu veidus, kā attīstīt un palielināt komercdarbības apjomus Latvijas reģionos, tostarp transporta un tranzīta nozarē, starptautiskās konferences TransBaltica2012 dalībnieki 8. jūnijā tiksies biznesa forumā Liepājā.

Foruma mērķis ir veicināt Liepājas pilsētas un Liepājas SEZ, kā arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas biedru atpazīstamību Latvijas un ārvalstu komercdarbības vidē, panākt izdevīgāku un nozīmīgāku LTBA pozicionējumu tranzīta nozares nevalstisko organizāciju sadarbībā ar valsts atbildīgajām institūcijām un Kurzemes reģiona uzņēmējiem. Foruma dalībnieki – Latvijas un ārvalstu komersanti un investori – tiks iepazīstināti ar Liepājas pilsētu, Liepājas SEZ un ostu, demonstrējot brīvās ekonomiskās zonas priekšrocības un parādot ostas pakalpojumu daudzveidību un kvalitāti. Vienlaikus foruma dalībnieki iegūs informāciju par pilsētas un ostas attīstības perspektīvām, investīciju piesaistīšanas nosacījumiem, par Latvijas valsts politiku ekonomiskās sadarbības, tranzīta un transporta infrastruktūras attīstības projektu finansēšanas jomā un stimuliem investīciju piesaistei, diskutēs par Latvijas piedāvājumu investoriem, Baltijas tranzīta koridora priekšrocībām, iegūs informāciju par nodokļu plānošanas iespējām un atbalsta rīkiem racionālu un efektīvu investīciju lēmumu pieņemšanai. Praktiskus un uzņēmējiem noderīgus padomus par ikdienas norēķinu optimizāciju konkurētspējas uzlabošanai informatīvajā seminārā sniegs UniCredit Bank speciālisti, savukārt UniCredit Leasing vadošie darbinieki stāstīs par Latvijas transporta un ražošanas uzņēmumiem pieejamo finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vjačeslavs Dombrovskis: Ekonomikas ministrija ir reaģējusi visoperatīvāk

Intervēja Līva Melbārzde, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādi ir jūsu piedāvātie atbalsta mehānismi Krievijas sankciju uzņēmumiem? Kāpēc par kaut kādiem krīzes risinājumiem tiek diskutēts tikai tagad?

Šobrīd ir trīs sankciju skartās grupas – pārtikas pārstrādes uzņēmumi, autopārvadātāji un zemnieki. Es neizvairos no atbildības, bet katrai ministrijai ir sava kompetence, par abām pēdējām grupām atbild Satiksmes un Zemkopības ministrija, kas attiecīgi izstrādā savus nozares atbalsta mehānismus. Pirmās grupas uzņēmumiem ir arī dalīta Ekonomikas ministrijas atbildība, turklāt mēs koordinējam visus atbalsta pasākumus kopumā. Sankciju efekts pašlaik nav tik liels, tas skar ap 4% no mūsu kopējā eksporta uz Krieviju, taču, ja būs nākamās sankciju kārtas, kas attieksies uz šprotu, alkohola un farmācijas ražotājiem, tad sankcijas skars ap 40% no mūsu eksporta. Pirmajai grupai mēs uzreiz piedāvājām palīdzību ārējo tirgu meklēšanā. Pārdalot savus līdzekļus no Latvijas Garantiju aģentūras, mēs arī palīdzēsim tiem uzņēmumiem, kam ir kaut kādas attiecības ar bankām tas varētu attiekties arī uz autopārvadātājiem. Mēs piedāvājām arī nodokļu atlaides, piemēram, uzņēmuma ienākuma nodokli sankciju skartajiem uzņēmumiem atcelt vispār. Bet tas pat nebija svarīgākais, jo šiem uzņēmumiem, visticamāk, peļņas tāpat nebūs. Mēs piedāvājām arī ļaut krīzes skartajiem uzņēmumiem vienu gadu nemaksāt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šis priekšlikums valdībā atbalstu neguva. Taču par savu atbildības jomu Ekonomikas ministrija ir reaģējusi visoperatīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn pārvadātāji visvairāk pieprasīja Krievijas, Kazahstānas, Baltkrievijas un Polijas atļaujas

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ir nedaudz samazinājies licencēto autopārvadātāju, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus, skaits, tomēr ir pieaudzis pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaits.

Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sankciju piemērošanu pret Krieviju, Latvijas pārvadātāji spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem un pielāgoties esošajai situācijai, informē Autotransporta direkcija.

Salīdzinot 2016. gada decembra beigu datus ar analogu periodu 2015. gadā, licencēto autopārvadātāju, kas nodrošina kravu un pasažieru komercpārvadājumus, skaits samazinājās par nepilnu 1%. Pagājušajā gadā bija izsniegtas 4588 licences komercpārvadājumu veikšanai; 85% licenču tika izsniegti starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, nepilni 6% – kravu pārvadājumiem iekšzemē, nepilni 9% – starptautisko pasažieru pārvadājumiem, 0,2% – pasažieru pārvadājumiem iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadātājiem šobrīd situācija ir katastrofāla un krīze ir daudz smagāka nekā 2008.gadā, atzīst asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

"Ja godīgi, tad šobrīd kravu pārvadātājiem situācija ir katastrofāla, citādāk to nevaru raksturot. Situācija ir tāda, ka nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi. Mēs esam tie, kas saņem preci vai kravu punktā A un aizgādā līdz punktam B, bet šobrīd nestrādā ne punkts A, ne punkts B," teica Pociluiko.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd no kravām praktiski tiek piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces.

Tāpat Pociluiko norādīja, ka dažas nozares ir apstājušās pilnībā, piemēram, mēbeļu pārvadāšana, auto rūpniecība.

"Rezerves daļas nevajag piegādāt, automašīnas arī nevajag. Būvniecība ir apstājusies pilnībā. Palikusi vien medicīnas preču un pārtikas produktu piegāde, bet arī tā ir samazinājusies par apmēram 50%," atzina Pociluiko, piebilstot, ka transports ir tā nozare, kurā sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos. Skaidrāki rezultāti būs redzami turpmāko nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas cenas var kāpt vēl; pārvadātāji paredz drūmus scenārijus

Egons Mudulis, 15.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties konfliktiem Tuvajos Austrumos un uzlabojoties ASV ekonomikai, degvielas cenu kāpums varētu turpināties, tikmēr Latvijas autopārvadātājiem jau pašreizējā situācija ir traģiska, un uzņēnumiem nav naudas algu izmaksai.

«Degvielas cenas kāpa visu pagājušo gadu, par laimi, gada otrajā pusē, beidzoties Lībijas konfliktam, naftas un tās produktu cenas kritās,» saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. Līdz decembrim kritās arī mazumtirdzniecības cenas. Tad Irānas briestošā konflikta dēļ naftas cenas biržās aizgāja uz augšu. Pusotru nedēļu cenu kāpums bija apstājies. «Pieļauju - tirgotāji cerēja, ka nebūs cenu kāpuma turpinājuma un cenu pieturēja,» tā viņš. Cenu kāpumu negatīvi ietekmē arī dolāra kurss. M. Stirāns domā - ja konflikti turpinās briest un ASV būs pozitīvas ekonomikas prognozes, tad cena var turpināt augt. Vienīgais mierinājums esot, ka visa Eiropa kliedz par šo situāciju. Tādēļ, ja konflikti Tuvajos Austrumos atstās negatīvu iespaidu uz visu Eiropu, tad Eiropas Parlaments varētu lemt par akcīzes likmju samazināšanu, kas attiektos arī uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Komerctransportu un automašīnas līzingā pērk vairāk

Žanete Hāka, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cietīs importa un eksporta pārvadājumi

Egons Mudulis, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta pārvadātājiem vācieši 8,50 eiro minimālo algu neprasīs; citiem komandējuma nauda algā neietilps.

«Vācijas minimālās algas likme neietver kompensāciju, ko darba devējs izmaksā darbiniekam par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem.» Tāda ir Vācijas muitas informācijas departamenta sniegtā atbilde valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD). Tas nozīmē, ka Latvijas autopārvadātājiem, kas veic pārvadājumus starp Vāciju un kādu citu valsti, tostarp Latviju, saviem šoferiem par Vācijā pavadīto laiku būs jāmaksā gan vācu minimālā alga 8,5 eiro/stundā (bruto), gan komandējuma nauda.

No vāciešu un Latvijas Labklājības ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumiem izriet, ka nepastāv iespēja maksāt esošo algu, komandējuma naudu un piemaksu, kas segtu starpību starp Vācijas minimālo algu un Latvijas šoferiem maksāto algu, bet kas netiktu aplikta ar nodokļiem, skaidro ATD Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No 15.aprīļa tiks palielināti Krievijas koplietošanas autoceļu lietošanas maksas sistēmas Platon tarifi

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Krievijas federālo koplietošanas autoceļu lietošanas maksas sistēmas Platon tarifu palielināšanu no šā gada 15.aprīļa autopārvadātājiem būs jāmaksā divas reizes lielāka summa par katru nobraukto kilometru.

Turpmāk Platon sistēmas maksa veidos 3,06 rubļus jeb 0,05 eiro par nobraukto kilometru. Nosacījumi attieksies uz visu valstu, tostarp Krievijas, autopārvadātājiem, kuri veic kravu pārvadājumus ar transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 tonnām.

2015.gada maijā Krievijas puse noteica, ka maksa par Krievijas federālo autoceļu lietošanu būs 3,73 rubļi par katru nobrauktos kilometru, tomēr, lai pārvadātāji nejustu strauju cenu kāpumu, tika nolemts, ka līdz šā gada 15.aprīlim autopārvadātāji, tostarp Krievijas pārvadātāji, Platon sistēmas ietvaros maksās mazāk – 1,53 rubļus.

Savukārt no 15.aprīļa šī summa būs divas reizes lielāka, sastādot 3,06 rubļus jeb 0,05 eiro par nobraukto kilometru. Ņemot vērā, ka arī pēc 15.aprīļa Platon sistēmas maksa būs zemāka par sākotnēji noteikto, tā varētu vēl palielināties. Sistēmas Platon maksu tieši ietekmē Krievijas patēriņa cenu indekss, un nākamā autoceļu lietošanas maksas indeksācija paredzēta 2018.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sagandē 
UIN likuma grozījumus

Madara Fridrihsone, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere paplašināt nozaru klāstu, kurām ir tiesības izmantot peļņas nodokļa atlaides, var izčākstēt.

Par iemeslu attiecīgu likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» grozījumu atlikšanai var kļūt fakts, ka Saeima 14. martā, skatot likumprojektu 2. lasījumā, pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam, atbalstīja vairākus neatkarīgās deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumus, Dienas Biznesam atzina par grozījumu sagatavošanu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Jānis Reirs (Vienotība).

«Iniciatīva paplašināt atbal- stāmo nozaru loku, dodot tiesības uz nodokļa atlaidi pretendēt ne tikai ekportētājiem, bet visām ražojošajām nozarēm, kuras atbalstīt ļauj ES, nāca no Ekonomikas ministrijas. Taču, ņemot vērā to, ka likumā tagad ir sabalsoti priekšlikumi, pret kuriem kategoriski iebilst Finanšu un Satiksmes ministrijas, kā arī autopārvadātāji, un kuru fiskālā ietekme nav paredzama, likums, kurā ir šādas normas, tālāk virzīts netiks un diemžēl netiks paplašināts arī atbalstāmo nozaru klāsts,» skaidro J. Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājiem, kuri vēlas pārdot savu produkciju Ķīnā, ir jārēķinās, ka tas nenotiks tik ātri, jo no paziņojuma par tirgus atvēršanu līdz brīdim, kad tiks saņemti visi apstiprinājumi, paies laiks, intervijā Nozare.lv norāda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš.

Viņš arī skaidro, ka cenu ziņā produktus transportēt uz Ķīnu būs izdevīgāk pa jūru, ņemot vērā, ka no Ķīnas tiek transportētas vērienīgākas kravu plūsmas, sevišķi tās, kas nāk uz Latvijas pusi. Tas nozīmē, ka ir daudz tukšu konteineru, kurus «par smieklīgu cenu» var aizsūtīt atpakaļ uz Ķīnu.

Kā uzsver eksperts, esot skaidrs, ka uz Ķīnu, visticamāk, netiks vesti svaigie piena produkti. Tas būšot piena pulveris un produkti, kam ir ilgs uzglabāšanas termiņš. «Domāju, ka tie nebūs autopārvadātāji, kuri iegūs jaunas kravas, jo savu teritoriju Ķīna ir bloķējusi un svešus autopārvadātājus iekšā nelaiž. Līdz ar to attiecīgi būtu jāveic pārkraušana. Cenu ziņā ir skaidrs, ka izdevīgākais variants būs vest produkciju pa jūru, ņemot vērā disbalansu, kas pastāv starp kravu plūsmām no un uz Ķīnu. No Ķīnas tiek transportētas vērienīgākas kravu plūsmas, sevišķi tās, kas nāk uz Latvijas pusi. Tas nozīmē, ka ir daudz tukšu konteineru, kurus var aizsūtīt atpakaļ uz Ķīnu,» uzsver Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzreiz gan jāsaka, ka šoreiz stāsts nav ne par nojauktām sliedēm Latvijas virzienā un nevēlēšanos tās uzlikt atpakaļ, ne arī par Klaipēdas ostas reklamēšanu pasaulē uz Latvijas ostu apcelšanas rēķina. Drīzāk tā ir atgriešanās pie DB jau aprakstītā un komentētā par kaimiņvalsts transporta sektora ilgtspējību salīdzinājumā ar šo jomu Latvijā. Pēc kārtējās vizītes – šoreiz lielākajā leišu autopārvadājumu kompānijā, ar ko rēķinās arī Eiropā, Girteka (par to lasiet kādā no nākamajiem avīzes numuriem) – pārņem deja vu sajūta. Proti, kaut kā lietuviešiem transporta sektorā izdodas būt solīti mums priekšā konkurētspējas ziņā.

Protams, kompānijas īpašnieki un vadītāji nekur never vaļā skeletu skapjus – ja tādi ir – un nemēģina sevi attēlot sliktā gaismā. Taču ir lietas, kuras neapslēpsi, pat ja vēlētos. Pirmā kaitinošā lieta bija atvērtība un pretimnākšana. Piemēram, lai saņemtu pozitīvu atbildi uz lūgumu sniegt interviju ar vienu no kompānijas līdzīpašniekiem un vadības pārstāvjiem, bija vajadzīgs ne vairāk, ne mazāk kā viena stunda. Es gan melotu, ja teiktu, ka Latvijas autopārvadātāji nevēlas runāt, taču pretimnākošāki parasti ir ne pašu lielāko kompāniju pārstāvji. Otrs, kas dūrās acīs – līdzīgi kā iepriekš apmeklējot ostas un dzelzceļa uzņēmumus Lietuvā ‒ pie birojiem redzamais autoparks. Iespējams, ka šeit bija kādas slepenas autostāvvietas, bet katrā ziņā publiski neviens nemēģināja kompensēt kādus savus kompleksus ar superdārgiem braucamajiem. Trešā kaitinošā lieta – attieksme pret šoferiem. Ja dušas, virtuves un gaidīšanai domātās telpas ir vismaz tikpat labas kā mājās, tad konkurentiem ir grūti pārvilināt kompānijas darbiniekus, kaut arī par velti veiktās šoferu apmācības neuzliek viņiem nekādas saistības pret kompāniju. Un tas ir tikai loģiski – ja ir vēlēšanās pēc pozitīvām atsauksmēm un jauniem kontraktiem Eiropā un Skandināvijā, tad vajadzīgi šoferi ar augstu darba kultūru. Savukārt autovadītāju trūkuma apstākļos, par ko sūdzas visā Eiropas Savienībā, tādus nedabūt, ja pati kompānija saviem darbiniekiem nenodrošina cieņpilnu darba vidi un atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Mobilitātes pakotnes I nosacījumiem turpmākos gadus gaidāmas pārmaiņas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, informē VSIA "Autotransporta direkcija".

2020. gada 31. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēti Mobilitātes pakotnes noteikumi, kas šogad un turpmākos gadus pakāpeniski stāsies spēkā, mainot kārtību, kā Eiropas Savienības ietvaros tiks nodrošināti kravu autopārvadājumi. Būtiskas pārmaiņas gaidāmas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, jo šīs izmaiņas būs saistītas gan ar autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību un Eiropas Savienības valstu minimālās algas nodrošināšanu autovadītājiem, gan ar nosacījumiem, kas jāievēro, lai pārvadātājs varētu veikt uzņēmējdarbību šajā jomā.

"Mobilitātes pakotnes izstrāde ir prasījusi vairāk nekā trīs gadus, kas aizvadīti spraigās diskusijās un aktīvā darbā, pārstāvot mūsu valsts pārvadātāju intereses. Ne visi pieņemtie lēmumi bijuši viennozīmīgi vērtēti un atbalstīti no dažādu valstu puses. Piedāvātais risinājums Latviju nostāda nekonkurētspējīgākās pozīcijas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu. Mēs no savas puses centīsimies sniegt pēc iespējas plašāku informatīvo atbalstu pārvadātājiem. Latvijas autopārvadātāji būs konkurētspējīgi arī pie šādiem nosacījumiem, tomēr uzskatām, ka pieņemtie lēmumi būtu jāpārskata," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Izvērš kūdras ieguvi un bagātināšanu

Vēsma Lēvalde, 19.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kapitāla uzņēmums CompaQpeat dažu gadu laikā Latvijā uzbūvējis divas uz eksportu orientētas kūdras pārstrādes rūpnīcas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums plāno 150 ha jaunu purva platību apguvi Rucavas novadā, kur atrodas 2009.gadā būvēta kūdras pārstrādes rūpnīca. Tās struktūrvienības un saistītie uzņēmumi strādā arī Kuldīgas un Nīcas novadā, bet šā gada septembrī, ieguldot piecus miljonus eiro, atvērta jauna rūpnīca Balvu novadā. Pērn par 26% pieaudzis CompaQpeat produkcijas eksporta apjoms, bet par 27% – uzņēmuma apgrozījums. Ražotājs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 pretendē uz balvu kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Plaša ģeogrāfija

SIA CompaQpeat nodarbojas ar kūdras ieguvi, pārstrādi un dažādu substrātu gatavošanu. Ar uzņēmuma zīmolu top gan substrātu maisījumi, gan substrāti pavairošanai un podiņiem. Savukārt izstrādāto kūdru var iedalīt frēzkultūras un grieztās gabalkūdras produktos. Gandrīz visu saražoto (vairāk nekā 97%) SIA CompaQpeat eksportē – tikai neliela daļa nonāk Latvijas dārzniecībās. Eksporta ģeogrāfija ir ļoti plaša –Eiropa, Ķīna, Japāna, Taivāna, Koreja, Omāna, Saūda Arābija, Libāna, Irāna, Kipra, Jemena, Katara, Pakistāna, Grieķija, Ukraina, pavisam 34 valstis. Produkcijas noiets tiek organizēts ar uzņēmuma radīto aģentūru distribūcijas sistēmas starpniecību dažādās valstīs, kā arī tiek izmantotas lielās nozares izstādes, lai atrastu jaunus klientus. Pārvadājumus koordinē CompaQpeat loģistikas nodaļa. Eksporta nodrošināšanai uzņēmums sadarbojas ar autopārvadātājiem, kā arī konteineru pārvadātājiem Klaipēdas ostā. No jaunās Balvu rūpnīcas produkciju ved pa autoceļiem, bet no Rucavas izdevīgākais maršruts ir caur netālo Klaipēdas ostu. «No Krievijas caur Terehovu daudzi autopārvadātāji brauc ar tukšu transportu. Gan viņiem, gan mums ir izdevīgi, ja varam Eiropas virzienā uzkraut savu produkciju,» sadarbību ar tranzītbraucējiem skaidro SIA CompaQpeat projektu vadītājs Valdis Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuva varētu ieviest ceļu nodokli Krievijas pārvadātājiem

LETA, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva varētu ieviest ceļu nodokli Krievijas pārvadātājiem, ņemot vērā, ka Krievijā no 15.novembra šāds nodoklis uz federālās nozīmes ceļiem noteikts kravas automašīnām, kuru masa pārsniedz 12 tonnas, raksta Verslo žinios.

Kā norāda Lietuvas autopārvadātāji, valstī nav laikus gādāts, lai arī Krievijas pārvadātājiem būtu jāmaksā par Lietuvas ceļu izmantošanu.

Lietuvas autopārvadātāju asociācijas Linava prezidents Erlands Miķēns pastāstījis, ka ar Satiksmes ministriju pārrunāta iespēja grozīt starpvalstu līgumu, kas paredz, ka abu valstu pārvadātāji nemaksā par kaimiņvalsts ceļu izmantošanu.

Satiksmes ministra vietnieks Aļģis Žvaļausks norādījis, ka nākamnedēļ šis jautājums tiks apspriests ar Ārlietu ministriju. Par to, vai ieviest nodokli Krievijas pārvadātājiem, lems tranzīta komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru