37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Pārrobežu organizētās noziedzības apgrozījums sasniedz 870 miljardus ASV dolāru gadā, kas ir līdzvērtīgi 1,5% pasaules kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājusi ANO narkotiku un noziedzības pārvalde (UNDOC), vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Minētā summa ir vairāk nekā sešas reizes lielāka, nekā, piemēram, tiek atvēlēts jaunattīstības valstīm. Visienesīgākā organizētās noziedzības nodarbe ir narkotiku kontrabanda, kas, saskaņā ar ANO aprēķiniem ienes 320 miljardus ASV dolāru, kā arī preču viltošana (250 miljardi ASV dolāru).

ANO aprēķinājusi, ka katru gadu no Dienvidamerikas uz Ziemeļameriku kontrabandas ceļā tiek ievests ap 300 tonnām kokaīna, bet uz Eiropu – 200 tonnas. Savukārt no Afganistānas Eiropa tiek ievestas140 tonnas heroīna. Tāpat ik gadu Eiropā tiek ievesti divi miljardi viltotu preču no Āzijas.

Aptuveni divas trešdaļas organizētās noziedzības iegūtās naudas pēc tam tiek «atmazgātas» ar finanšu sistēmas palīdzību, bet tikai vienu procentu izdodas konfiscēt. Tāpat milzīgā organizētās noziedzības ietekme ir pietiekoša arī, lai destabilizētu situāciju atsevišķos pasaules reģionos un valstīs, norāda UNDOC.

Žurnāla Forbes sarakstā, kurā apkopotas Eiropas valstis, kurās no 2003. līdz 2006. gadam visstraujāk pieaudzis dažāda rakstura noziedzību skaits, Latvija ar 4.8% gūst sudrabu, atrodoties otrajā vietā aiz Turcijas.

10. vieta

Skotija

Šeit noziedzības līmenis no 2003. līdz 2006. gadam palielinājies vien par 0.8%. Taču, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, noziedzības līmenis Skotijā ir samērā augsts. 2006. gadā Skotijā tika ziņots par 29 378 vardarbīga rakstura noziegumiem.

9. vieta

Ungārija

Trīs gadu laikā Ungārijā noziegumu skaits palielinājies par 0.8%. Valsts galvenā problēma ir apreibināties gribošie autobraucēji, kuru izraisīto negadījumu skaits no 2003. līdz 2006. gadam ir dubultojies. Tāpat Ungārija tiek uzskatīta par vienu no narkotisko vielu tranzītvalstīm uz Eiropas Savienības Austrumu daļu. Ungārijas policija sadarbībā ar citu valstu varasiestādēm vēl nesen aizturēja kopumā 5 tonnas ar ķimikālijām, kuras izmanto heroīna ražošanai.

Kriminālizlūkošanas attīstībai līdz 2022.gadam Latvijā plānots izveidot miljoniem eiro vērtu informācijas sistēmu, kurā tiesībsargājošās iestādes apmainītos ar operatīva rakstura informāciju.Par šo projektu šodien diskutēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Pēc komisijas sēdes Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes priekšniece Jolanta Ļuta žurnālistiem skaidroja, ka kriminālizlūkošanā atslēgas vārds ir informācija, tāpēc ir svarīgi tiesībsargājošām iestādēm izveidot kopīgu informācijas platformu, kurā iestādes varēs apmainīties ar informāciju un to analizēt.Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas izveidei šobrīd ir iedalīti aptuveni 5,7 miljoni eiro, taču sākotnējie aprēķini liecina, ka sistēmas kvalitatīvai izveidei izmaksas ir lielākas - 12 miljoni eiro.

Tomēr arī pie esošā finansējuma plānots sākt veidot jauno sistēmu.Attiecībā par pārējo finansējumu tiekot gatavots ziņojums valdībai. Ja izdosies pārskatīt praksi par informācijas klasifikāciju, tad varētu izdoties samazināt projekta izmaksas, norādīja Ļuta.Informācijas sistēmas darbību regulēs speciāli Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteikti parametri kāda veida informācija ir jāievada sistēmā. Tāpat tiekot plānoti pasākumi, lai īstenotu drošu informācijas apriti.

Vērienīgajā naudas atmazgāšanas (Rēķa – Rozenšteina grupējuma) shēmā pēdas ved uz neskaidras izcelsmes naudas legalizēšanu, izmantojot aizdevumus.

Pagājušajā nedēļā, 2008. gada 7. augustā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes darbinieki, veicot kratīšanas kāda uzņēmuma telpās Valmierā, Rīgas ielā 9, kā arī divās dzīvojamās telpās, ieguva papildus pierādījumus kriminālprocesos, kas tiek izmeklēti par organizētās noziedzības grupējuma darbību – nodokļu izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 6.5 miljonu latu apmērā laika periodā no 2007. gada septembra līdz decembrim. Minētā organizētās noziedzības grupējuma darbību VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki pārtrauca 2008. gada 6. martā.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 2006.gadā uzrādīja tās pastāvēšanas vēsturē vislielāko atklāto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu, tai skaitā, prioritārajos virzienos - cīņā pret naudas "atmazgāšanu", nodokļu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītās organizētās noziedzības apkarošanā.

Pagājušajā gadā VID Finanšu policijas pārvaldē lietvedībā tika pieņemti 1 272 kriminālprocesi, kas ir par 510 kriminālprocesiem jeb 67% vairāk nekā 2005.gadā. Aptuveni trešdaļa jeb 410 kriminālprocesi tika uzsākti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 434 kriminālprocesi - par pārkāpumiem maksātnespējas procesā, bet pārējie - par naudas "atmazgāšanu", krāpšanos ar nodokļiem, grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā.

2006.gada laikā pieaudzis Finanšu policijas pārvaldē atklāto noziegumu skaits par naudas "atmazgāšanu" (2005.gadā - 2; 2006.gadā - 12), nodokļu krāpšanas gadījumu jomā (2005.gadā - 11; 2006.gadā - 33), bet par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieaugums ir 28% (2005.gadā - 60, 2007.gadā - 77).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 2006.gadā uzrādīja tās pastāvēšanas vēsturē vislielāko atklāto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu, tai skaitā, prioritārajos virzienos - cīņā pret naudas atmazgāšanu, nodokļu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītās organizētās noziedzības apkarošanā, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Pagājušajā gadā VID Finanšu policijas pārvaldē lietvedībā tika pieņemti 1 272 kriminālprocesi, kas ir par 510 kriminālprocesiem jeb 67% vairāk nekā 2005.gadā. Aptuveni trešdaļa jeb 410 kriminālprocesi tika uzsākti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 434 kriminālprocesi - par pārkāpumiem maksātnespējas procesā, bet pārējie - par naudas atmazgāšanu, krāpšanos ar nodokļiem, grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā.

2006.gada laikā pieaudzis Finanšu policijas pārvaldē atklāto noziegumu skaits par naudas atmazgāšanu (2005.gadā - 2; 2006.gadā - 12), nodokļu krāpšanas gadījumu jomā (2005.gadā - 11; 2006.gadā - 33), bet par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieaugums ir 28% (2005.gadā - 60, 2007.gadā - 77).

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Vakar, 6.martā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde pārtraukusi organizētās noziedzības grupējuma darbību, kas nodarbojās ar nodokļu izkrāpšanu un noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu (naudas atmazgāšanu). Pēc sākotnējiem aprēķiniem organizētās noziedzības grupējums 2007.gadā no septembra līdz decembrim ir legalizējis 6,5 miljonus latu.

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, organizētās noziedzības grupējums naudas atmazgāšanu īstenoja visā Latvijas teritorijā. Grupējumā ir iesaistītas aptuveni 10 personas un grupējuma pakalpojumus izmantoja gandrīz 100 Latvijas uzņēmumi, to starpā ir arī Latvijā labi pazīstami uzņēmumi. Šie uzņēmumi paralēli savai legālajai darbībai veica virkni aizdomīgu darījumu un ievērojamus naudas pārskaitījumus buferorganizācijām. Buferorganizācijas atradās naudas atmazgāšanas organizatoru tiešā kontrolē, kur no šiem uzņēmumiem ienākušajiem finanšu līdzekļiem tika vairakkārt mainīta piederība un veiktas citas darbības noziegumu pēdu un naudas noziedzīgās izcelsmes slēpšanai. Vēlāk šie finanšu līdzekļi nonāca fiktīvo uzņēmumu un bezpajumtnieku kontos gan Latvijas, gan ārvalstu kredītiestādēs. Pārskaitītie finanšu līdzekļi no kredītiestāžu kontiem tika izņemti skaidrā naudā un atgriezti uzņēmumiem, kas sākotnēji šos finanšu līdzekļus pārskaitīja.

Nelikumīgo preču tranzīts ir organizētās noziedzības veids, kas īpaši raksturīgs Baltijas valstīm kā vienam no pieciem noziedzības aktivitāšu mezgliem Eiropā, norādīts Eiropas policijas aģentūras (Eiropols) veiktajā organizētās noziedzības draudu novērtējumā.

Ziemeļaustrumu noziedzīgo aktivitāšu mezglā, kuru veido Igaunija, Latvija, Lietuva un Krievijas Kaļiņingradas apgabals, lielākais fokuss ir uz nelikumīgo preču tranzītu no un uz bijušās Padomju Savienības valstīm, kā arī tā ir vardarbīgu noziegumu grupējumu bāze ar starptautisku ietekmi, secināts Eiropolā. Novērtējumā ziemeļaustrumu mezgls vairākkārt dēvēts par Lietuvas organizēto grupu, kurai piemīt strauja izplatīšanās pa visu Eiropu.

Šajā mezglā noziedznieki ir aktīvi kokaīna tirdzniecībā, lai gan vietējais pieprasījums nav būtisks, un reģions kalpo kā tranzīta punkts piegādei uz Krieviju. Lietuvas grupa iesaistīta narkotiku plūsmā no Latīņamerikas caur Rietumāfriku un Eiropas dienvidu un ziemeļu noziedzīgajiem centriem, secināts noziedzības draudu novērtējumā.

«Kontinentālie» alkohola lietošanas paradumi Zviedrijā ir samazinājuši vardarbīgās noziedzības līmeni. Tas ir samazinājies, neņemot vērā kopējo alkohola patēriņa pieaugumu, citējot laikrakstu Svenska Dagbladet, raksta thelocal.se.

«No kultūras, kurā dzer stipros alkoholiskos dzērienus, esam kļuvuši par kultūru, kurā vairāk tiek dzerts alus un vīns. Mūsu alkohola lietošanas paradumi ir kļuvuši vairāk «kontinentāli»,» norāda Nacionālās Padomes noziedzības novēršanas kriminologs Svens Granats (Sven Granath).

Viņš stāsta, ka alkohola patēriņš un vardarbīgā noziedzība Zviedrijā vienmēr ir bijuši saistīti jēdzieni.

Laika posmā, kad zviedri vairāk esot lietojuši stipros alkoholiskos dzērienus, vardarbīgās noziedzības līmenis valstī ir attiecīgi pieaudzis. «19. gadsimta pirmajā pusē zviedri diezgan daudz patērēja stipros grādīgos, un tajā pašā laikā vairāk cilvēku tika vardarbīgi nogalināti,» stāstīja S. Granats. Pēc tam, kad gadsimta otrajā pusē valsts sāka regulēt alkohola patēriņu, attiecīgi samazinājās arī slepkavību skaits.

Ēdināšanas un būvniecības uzņēmumus Somijā bieži vien kontrolē kriminālas organizācijas, atsaucoties uz Nacionālā izmeklēšanas biroja apgalvojumu, vēsta laikraksts Helsinki Sanomat.

Somijas Nacionālās izmeklēšanas birojs tur aizdomās simtiem uzņēmumu, ko kontrolē organizētās noziedzības grupas. «Kompānijas ļauj tajās notikt nelegālām aktivitātēm un «dod patvērumu» noziedzīgiem grupējumiem,» pavēstījis Nacionālās izmeklēšanas biroja galvenais inspektors Arto Tuomela.

Ar noziedzīgo pasauli saistīti cilvēki ir iefiltrējušies daudzos būvniecības uzņēmumos, restorānos, apsardzes firmās un parādu piedziņas kompānijās, novērojusi Somijas policija.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) neatrisināto organizēto noziegumu tiek klasificēti kā ekonomiskie noziegumi. Organizētās noziedzības grupas Somijā pārsvarā iesaistītas narkotiku un ekonomisko noziegumu veikšanā. Tiek izdarīti tādi noziegumi kā zādzības, uzbrukumi, šantāža un dažkārt arī fiziska vardarbība, norādījis A. Tuomela.

Mazāk nekā desmitā daļa jeb 8% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir cietuši no noziedzības, savukārt trešā daļa no cietušajiem nav informējuši par to policiju, liecina pētījumu centra SKDS šā gada novembrī veiktais pētījums.

Atbildot uz jautājumu, «Vai pēdējā gada laikā Jūs vai kāds cits Jūsu ģimenes loceklis ir kļuvis par kāda nozieguma upuri?» 91% aptaujāto atbildējis noraidoši, bet 1% norādījis atbildes variantu «grūti pateikt».

Vienlaikus divas trešdaļas no tiem, kuri apgalvoja, ka pēdējā gada laikā ir saskārušies ar noziedzību, atzina, ka par to ir tikusi informēta policija (68%). Savukārt gandrīz katrs trešais (31%) apgalvoja, ka policija par to nav tikusi informēta. Var pieņemt, ka šis rādītājs atklāj aptuvenu nereģistrētās noziedzības līmeni Latvijā, norāda SKDS pārstāvji.

Vērtējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju saskarsmi ar noziedzību, pētījumā atklājies, ka pēdējā gada laikā biežāk kā vidēji ar noziedzību ir saskārušies iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem (10%), privātajā sektorā strādājošie (10%) un Rīgas iedzīvotāji (10%). Savukārt mazliet retāk nekā vidēji ar noziedzību ir saskārušies gados vecākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupā 55 līdz 74 gadi: 6%), publiskajā sektorā strādājošie (4%), kā arī ārpus Rīgas dzīvojošie (7%).

Latvijas kriminālo struktūru darbība, īpaši ekonomikas jomā, lielā mērā atkarīga no ārvalstu, tai skaitā Krievijas, organizētās noziedzības struktūrām, Saeimas pretkorupcijas komisijas sēdē, stāstot par organizētās noziedzības tendencēm un Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes (ONAP) šāgada darba rezultātiem, norādīja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Vonda. Līdz ar to nevar runāt par Latvijas organizēto noziedzību klasiskā izpratnē, bet par ārvalstu, piemēram, Krievijas, kā arī transnacionālas organizētās noziedzības «filiāli» Latvijā. J. Vonda skaidroja, ka joprojām noziedzīgo struktūru kodols parasti ir agrāk tiesātas kriminālās autoritātes.

No šā gada 1. janvāra Latvija pārņem prezidentūru Baltijas jūras valstu padomes Speciālajā grupā organizētās noziedzības apkarošanai. Iekšlietu ministrijai ir vadošā loma Latvijas prezidentūras norises pārraudzībā, bet prezidentūras sekretariāta darbību nodrošinās Valsts policija, informē Iekšlietu ministrija.

Drošs reģions ir viena no Baltijas jūras valstu padomes noteiktajām ilgtermiņa prioritātēm. Atbalstu prioritātes īstenošanā sniedz vairāki ar Baltijas jūras valstu padomi saistīti sadarbības tīkli un struktūras, kuru ietvaros pārrobežu noziedzības apkarošanā sadarbojas arī tiesību aizsardzības iestādes. Viena no šādām iniciatīvām ir Baltijas jūras valstu padomes Speciālā grupa organizētās noziedzības apkarošanai (BSTF). BSTF dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Islande, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.

BSTF stratēģiskā līmeņa lēmumus pieņem 11 dalībvalstu valdību vadītāju personiskie pārstāvji, savukārt to izpildi operatīvā līmenī nodrošina Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksmju formāts, kurā piedalās policijas, muitas, robežsardzes, valstu iekšlietu ministriju un tieslietu ministriju augsta līmeņa pārstāvji, kā arī pastāvīgie novērotāji – Eiropas Komisijas, Interpol, Europol, Eurojust, Frontex pārstāvji.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Aģentūra nodarbotos ar pilnvērtīgu noziedzības stāvokļa un tā cēloņu izpēti, šodien, 25.martā, ziņo laikraksts Diena.

"Lai arī pēdējā piecgadē noziedzības līmenis valstī pieaudzis par ceturtdaļu, Latvijā kopš Kriminoloģijas pētījumu centra slēgšanas 2003.gadā, kopējās situācijas analīze noziedzības apkarošanas un novēršanas jomā netiek veikta. Tas arī kalpojis par iemeslu Rīgas domes (RD) deputāta Daiņa Stalta ierosinājumam izveidot Kriminoloģisko un viktimoloģisko pētījumu aģentūru - tā nodarbotos ar pilnvērtīgu noziedzības stāvokļa un tā cēloņu izpēti," informē laikraksts.

Kā norāda Diena, ierosinājums guvis vienbalsīgu atbalstu drošības un kārtības jautājumu komitejā un nodots izvērtēšanai RD priekšsēdētājam Jānim Birkam (TB/LNNK). Pozitīvas atbildes gadījumā lems par aģentūras tiesisko statusu, organizāciju un finansējuma piešķiršanu.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Turpmākajos mēnešos cenu samazinājuma tempi sērijveida dzīvokļiem varētu būt salīdzinoši zemi – 2 līdz 3%, prognozē nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pēc uzņēmuma apkopotajiem datiem, šā gada jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 2.8 %. Cenu samazinājums esot vērtējams kā neliels. Pašlaik varētu būt cenu stabilizācijas process, jo cilvēki nav gatavi lētāk pārdot savus mājokļus. Jāņem vērā arī, ka arī iepriekš vasaras mēnešos ir bijusi diezgan maza aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū. Atsevišķos mikrorajonos vērojams pavisam neliels cenu kritums (0.3 %; 0.7 %). Prognozē lēnu turpmāko dzīvokļu cenu samazinājumu

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Latvijā cilvēki kā šobrīd aktuālāko problēmu min dzīves dārdzību, tomēr domā, ka nākamajā paaudzēm par to nebūs jāuztraucas, liecina Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Latvijā cilvēki uzskata, ka nākamajām paaudzēm būs mazāk jāsaskaras ar tām problēmām, kuras pašreiz satrauc cilvēkus – dzīves dārdzība, bezdarbs, veselības aprūpe, pensijas un ekonomikas pieaugums. Tomēr cilvēki Latvijā ir nobažījušies par izglītības iespējām, noziedzības līmeni, apkārtējo vidi, imigrāciju un terorismu nākotnē.

Situāciju Latvijā komentē TNS Latvia projektu vadītāja Inta Priedola: „Kaut arī Latvijā šobrīd cilvēki ir satraukti par dažādām sociāli ekonomiskajām problēmām, tomēr vērtējot nākotni, saskata šo problēmu samazinājumu. Līdz ar to cilvēki spēj kritiskāk izvērtēt globalizācijas dēļ pieaugošās problēmas.”

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.