Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Šodien Saeimas darba kārtībā kā pēdējais jautājums iekļauts arī Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas jau izraisījis plašas diskusijas gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī uzņēmēju vidū.

DB aptaujātie juristi un uzņēmēji atzīmē, ka konkrēti nevar pateikt, kurš no piedāvātajiem variantiem, proti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vai izstrādātais Oficiālo publikāciju likumprojektā paredzētais variants, būtu pieņemamāks. Viņi norāda, ka svarīgākais būtu, lai oficiālās informācijas publicēšana būtu par tādu maksu, kas nepārsniedz publikācijas pašizmaksas.

Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis lūgts vērtēt, kurš no variantiem būtu pieņemamākais, uzsver, ka labākajam variantam ir jābūt vienkāršākam un operatīvāk pieejamam. Proti, izlasīju un sapratu vai arī izlasīju un sapratu, ka neder. Viņš apstiprina, ka nav svarīgi, kurš nodrošina obligāto sludinājumu publicēšanu, galvenais lai tas būtu ātrāk, ērtāk, saprotamāk, lētāk utt. Viņš norādīja, ka par oficiālo publikāciju valsts nodevu samazināšanu atbilstoši to administratīvajiem izdevumiem runā daudzus gadus, mazs solītis gan biznesam ir sperts, taču kardinālu lēmumu vēl nav bijis.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Latvijas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju pirktspēja ir zemāka nekā Lietuvas kolēģiem, tomēr augstāka nekā Skandināvijā.

To atklāj jaunākais starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group pētījums, kas aptver 51 pasaules valsti. Pētījumā ir salīdzinātas augstākā līmeņa vadītāju reālās algas — kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas un dzīvošanas izmaksām, ko apēķina pēc vidējiem patēriņa paradumiem konkrētajā valstī.

Pasaules kartē, kas ataino augstākā līmeņa vadītāju pirktspēju, Latvijā un Igaunijā, tāpat kā, piemēram, ASV, Kanādā, Indijā, Ukrainā un Francijā, tā raksturota kā zema. Savukārt Lietuvas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā viņu kolēģi Krievijā, Ķīnā, Spānijā, Vācijā un Polijā, bauda relatīvi augsta atalgojuma augļus.

Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā samazinājies uzņēmumu vadītāju optimisms par savu uzņēmumu izaugsmes iespējām un visvairāk to ir ietekmējušas bažas par iespējamo ekonomisko krīzi, liecina Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros prezentētie PricewaterhouseCoopers ikgadējās vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas (11th Global CEO Survey) rezultāti.

Tomēr kopumā uzņēmumu vadītāji nākotnes izredzes vērtē samērā optimistiski – 50% respondentu ir pārliecināti, ka to vadītajiem uzņēmumiem tuvāko 12 mēnešu laikā izdosies palielināt savus ieņēmumus. Šādi atbildējušo respondentu īpatsvars ir tikai nedaudz mazāks kā gadu iepriekš (52%) un ir gandrīz divas reizes lielāks kā 2003. gadā.

Turklāt kā mazāk nozīmīgi nekā iepriekš tiek vērtēti tādi riski kā energoresursu piegādes drošība, globālās klimata izmaiņas un terorisms.

Ievērojami atšķīrās arī dažādus reģionus pārstāvošo uzņēmumu vadītāju vērtējums. Visstraujāk – no 53% gadu iepriekš uz 35% šobrīd – samazinājās par savu uzņēmumu izaugsmi pārliecināto vadītāju īpatsvars Ziemeļamerikas reģionā. Līdzīga tendence vērojama arī Rietumeiropā, kur optimistiski noskaņoto vadītāju īpatsvars samazinājās no 52% gadu iepriekš līdz 44% šobrīd. Pretēja tendence ir vērojama reģionos, kur notiek dinamiska attīstība – Centrāleiropā, Austrumeiropā, Latīņamerikā, Āzijā un Klusā okeāna reģiona valstīs – optimistiski noskaņoto vadītāju īpatsvars ir palielinājies, sasniedzot apmēram 55% visos šajos reģionos. Visoptimistiskākie ir Ķīnas un Indijas uzņēmumu vadītāji - attiecīgi 73% un 90% ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Latvijas Satiksmes ministrija pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1. novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi, un patlaban potenciālie investori, atsaucoties uz laikrakstā ievietoto sludinājumu, jau sāk izrādīt interesi, Db.lv stāstīja par investora piesaisti atbildīgā airBaltic konsultanta IBS Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju.

Satiksmes ministijas pārstāve Elīna Balgalve Db.lv norādīja, ka sludinājuma ievietošanu tās uzdevumā organizē piesaistītais konsultants Prudentia.

«Patlaban, atsaucoties uz sludinājumu, potenciālie investori jau pamazām sākuši izādīt interesi,» Db.lv norādīja Prudentia partneris K. Krastiņš, tomēr vēl ir pāragri spriest par sludinājuma ievietošanas iznākumu, jo kopš tā publicēšanas pagājusi mazāk nekā viena diena.

Valdība ir ieinteresēta piesaistīt akcionāru, tomēr valdības mērķis nav šo procesu sasteigt, bet gan atrast labu partneri ilgtermiņā, pauda Prudentia partneris.

Augsta līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljons eiro, kas ir 3,8 % pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Dati atspoguļoti augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners vispasaules pētījumā, kas aptvēra 1800 augsta līmeņa vadītājus 340 uzņēmumos no 18 valstīm. Dati par algām tika iegūti no pasaules lielākajiem uzņēmumiem ar vidēji 133,3 tūkstoši darbiniekiem, 42,7 miljardu eiro vidējo apgrozījumu un EBIT 4,1 miljardu eiro vērtībā.

Atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstošu eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro vērtībā. Augsta līmeņa vadītāju pamatalgas pieaugums vidēji ir 4,5 %, mainīgo lielumu atlīdzībai sasniedzot 2,7 % pieaugumu.

«Stagnējošās ekonomikas apstākļos augsta līmeņa vadītāju atalgojums vairumā Rietumvalstu ir pieaudzis mēreni, par 3 – 4% gadā,» skaidro Konrads Prambuks (Conrad Pramboeck), Pedersen & Partners Atalgojuma konsultāciju vadītājs un pētījuma autors. «ASV uzņēmumi ir lielākais izņēmums – augsta līmeņa vadītāju atalgojums pieaudzis par vidēji 5,6% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Objektīvu iemeslu pieaugumam nav, jo nedaudz samazinājās gan uzņēmumu peļņa, gan darbinieku skaits.»

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Ekonomikas lejupslīde ir mazinājusi uzņēmumu vadītāju pārliecību par nākotnes biznesa perspektīvām un tuvāko trīs gadu laikā ir sagaidāma tikai lēna un pakāpeniska situācijas uzlabošanās, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) ikgadējās vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti.

Visu pasaules reģionu uzņēmumu vadītāju optimisms sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2003.gada, kad PwC uzsāka apkopot uzņēmumu vadītāju prognozes. Tikai 21% vadītāju ir pārliecināti par to pārstāvēto uzņēmumu ienākumu palielināšanos nākamo 12 mēnešu laikā, savukārt pagājušajā gadā uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 50% aptaujāto. Vairāk kā ceturtdaļa respondentu atzīst, ka ir pesimistiski noskaņoti par nākamā gada izredzēm. Pētījuma rezultāti šodien tika prezentēti Davosā, Šveicē notiekošā ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros.

Pasaules uzņēmumu vadītāji nav pārliecināti par ilgtermiņa izaugsmi, paredzot lēnu atgūšanos. Izteikti - no 42% gadu iepriekš, kad vadītāji tikai sāka izjust kredītu krīzes ietekmi globālajā ekonomikā, uz 34% šobrīd - ir samazinājies to vadītāju īpatsvars, kas ir pārliecināti par sava uzņēmuma izaugsmi trīs gadu laikā. Negatīvo ekonomikas ziņu ietekme uz pasaules uzņēmumu vadītāju noskaņojumu bija novērojama arī aptaujas veikšanas laikā (intervijas tika veiktas vairāku nedēļu periodā) – aptaujas sākumā aptaujāto vadītāju vērtējums bija daudz optimistiskāks nekā aptaujas noslēgumā.

Pasaules uzņēmumu vadītāju pārliecība par nākotnes biznesa perspektīvām ir būtiski palielinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada prognozēm. Gandrīz 40% aptaujāto uzņēmuma vadītāju tuvākā gada laikā plāno palielināt darbinieku skaitu.

Tā secināts PricewaterhouseCoopers vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujā.

25% vadītāju plāno samazināt darbinieku skaitu šī gada laikā, kas ir gandrīz uz pusi mazāk salīdzinājumā ar tiem, kas darbinieku skaitu samazināja pagājušajā gadā.

Gandrīz puse Āzijas un Kanādas uzņēmumu vadītāju 2010.gadā plāno palielināt uzņēmumā nodarbināto skaitu, Brazīlijā šis rādītājs sasniedz 60 %. Savukārt gandrīz piektdaļa Apvienotās Karalistes uzņēmumu vadītāju apgalvo, ka šā gada laikā savu uzņēmumu darbinieku skaitu plāno palielināt par 8 %.

Kopumā aptaujas rezultāti liecina, ka 81 % pasaules uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par savām izredzēm turpmāko 12 mēnešu laikā, un tikai 18 % ir noskaņoti pesimistiski. Pagājušā gada aptaujā uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 64 %, bet pesimistiski noskaņoti bija 35 %.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.

Saeima sākotnēji pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V/Par) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums. Regulējums paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publicē iestādes mājaslapā, norādot vārdus un uzvārdus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Žurnāls Fortune publiskojis visaugstāk novērtēto uzņēmumu topu dažādās nozarēs, kurā kopumā iekļuvuši 1500 uzņēmumi.

Pētījums balstīts uzņēmumu vadītāju, izpilddirektoru un analītiķu vērtējumā, vadoties pēc deviņiem kritērijiem, tostarp investīciju apjoms, vadība, produkti, pakalpojumu klāsts, sociālās atbildības kvalitāte u.c, raksta Business Insider.

Avionozares vērtējumā topā iekļuvušas astoņas aviokompānijas, kuras saskaņā ar Fortune aptauju, ir visvairāk apbrīnotās un iecienītās visā pasaulē.

Aviokompāniju topu skatiet raksta galerijā!

Jaunākais janvāra EY Eiropas uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums 2023 EY European CEO Outlook Pulse, atklāj, ka par galveno uzņēmējdarbības attīstības risku kļuvusi nenoteikta monetārā politika un kapitāla izmaksu pieaugums – tā domā 35% Eiropas uzņēmumu vadītāju.

Kā otrais nozīmīgākais risks joprojām tiek saistīts ar pandēmiju – 32% uzņēmēju satraucas, ka varētu atgriezties ar COVID-19 saistīti ierobežojumi, kas ietekmētu piegādes ķēdes. Trešais nozīmīgākais attīstības risks Eiropas uzņēmēju redzeslokā ir inflācija un ar to saistītais ražošanas izmaksu pieaugums – to starp riskiem ierindo 31% uzņēmumu vadītāju.

Pieaugošu ģeopolitisku saspīlējumu kā savas uzņēmējdarbības izaugsmes risku min 30% uzņēmumu vadītāju un tikpat satraucas arī par arvien stingrāku regulējošo prasību vidi uzņēmumu darbības galvenajos tirgos. Tāpat, 30% uzņēmumu vadītāju kā attīstības risku min arī pasaules ekonomikas “reģionalizāciju”, proti, globālā tirgus fragmentāciju nošķirtos ekonomiku reģionos pretēji savstarpēji savienotām ekonomikām, kurās dominē brīva tirdzniecības un kapitāla kustība.

«Jums netiks dota iespēja kļūt par vadītāju, ja vien nesignalizēsiet par savām līdera dotībām,» uzskata ekonomiste un Center for Talent Inoovation (CTI) dibinātāja Silvija Anna Hevleta (Sylvia Ann Hewlett).

Saskaņā ar pētījumu, ko CTI sadarbībā ar žurnālu Marie Claire veica pēdējā gada laikā, aptaujājot 4000 profesionāļus ar koledžas izglītību un 268 vacākos vadītājus, cilvēkam ir jābūt uzskatītam par līderi vēl pirms viņš tiek ieteikts vadošiem amatiem. Cilvēkam, kas tiek uzskatīts par līderi, jāpiemīt tādām īpašībām kā nopietnība un nosvērtība, izcilas komunikācijas prasmes un kopta āriene, citējot pētījumu, raksta Forbes.

Šīs īpašības ir nepieciešamas, tomēr to esamība vēl neliecina, ka saņemsiet «bonusa punktus». Gluži pretēji, ja jums tiek piedēvētas negatīvas īpašības, augstāk minētie punkti vairs netiks ņemti vērā.

17.martā Arēnā Rīga koncertu sniegs viena no šī brīža aktuālākajām un pārdotākajām popzvaigznēm pasaulē – Riana (Rihanna). Dziedātāja, kas šogad tika nominēta sešām Grammy balvām, Rīgā ieradīsies savas pasaules koncerturnejas Good Girl Gone Bad ietvaros, informēja koncertaģentūra FBI.

Riana, kuras singli no jaunākā albuma Good Girl Gone Bad viens pēc otra iekaro topu virsotnes, ir tikai 19 gadus veca. Pirmais albuma singls Umbrella guva fenomenālus panākumus visā pasaulē un 2007. gadā ieguva visvairāk pārdotās un radio atskaņotās dziesmas statusu. Umbrella ieņēma pirmo pozīciju ASV, Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Lielbritānijas un daudzu Eiropas valstu topos, un mūzikas kanāls MTV to atzina par Gada labāko singlu. Pēc Umbrella seko hiti Shut Up And Drive, Don't Stop the Music un Hate That I Love You, kas pašlaik ir daudz pasaules valstu topu līderi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izveidojusi Latvijas Atvērto datu portālu (https://data.gov.lv) — vienotu platformu, kas nodrošinās centralizētu piekļuvi valsts pārvaldes atvērtajiem datiem, informē ministrijā.

Atvērtie dati ir publiska informācija, kas tiek nodota sabiedrībai tādā tehniskā veidā, lai to varētu lejupielādēt, apstrādāt un izmantot, piemēram, jaunu pētījumu un pakalpojumu izveidē.

Atvērto datu pieeju var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestāde publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām – pētījumiem, statistiku, tabulām. Atvērtos datus iestādes publicē pēc savas iniciatīvas, kas uzskatāma par labu praksi un labas pārvaldības piemēru.

Latvijas Atvērto datu portāls ir izveidots, izmantojot atvērtā koda tehnoloģijas un CKAN atvērto datu kataloga platformu.

Par portālā publicētajiem datiem ir atbildīgi datu publicētāji. VARAM sniedz metodiska rakstura atbalstu publicētājiem, kā arī veido portāla satura daļas. Portāla tehnisko darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Insaideri pirms svarīgām ziņām mēdz pieņemt pareizākus lēmumus , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Insaideru tirdzniecība ar akcijām, lai kā to necenstos kontrolēt attiecīgie jomas uzraugi, ne vienmēr ir godīga attiecībā pret pārējiem kompānijas investoriem. Bieži vien kompānijas vadība, valde vai citi uzņēmuma censoņi zina kādu papildu informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgā vērtspapīra cenu biržā. Tad nu arī tie attiecīgi dažkārt izlemj pirkt vai pārdot konkrētās kompānijas akcijas. Jāatgādina, ka šī informācija bieži vien ir dati par uzņēmuma finansiālo stāvokli, peļņu, izmaiņām stratēģijā utt. Būtībā kompānijas insaiders zina to, ko plašāka publika vēl nezina un kas varētu iespaidot konkrētā uzņēmuma akcijas cenu.

Pārsteidzoši veiksmīgi