Ustjlugas ostas tirdzniecības gada apjoms no 11,8 miljoniem tonnu būs pieaudzis līdz 180 miljoniem tonnu 2018.gadā, un tā jau tagad kļūst par nopietnu konkurentu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām, paziņojis Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins.
«Ustjluga ir spēcīgas industrializācijas simbols,» teicis Putins Vienotās Krievijas partijas kongresā Čerepovecā, ziņo Interfakss. Jau šobrīd tur tiek būvēti moderni industriāli kompleksi un veidota infrastruktūra jaunai pilsētai ar 35 tūkst. – 40 tūkst. iedzīvotāju, norādījis V. Putins.
Tieši ar Putina rīkojumu Ustjlugu 1997.gadā sāka būvēt kā Baltijas ostu konkurenti. Ustjluga ir izvietota pie Lugas upes Ļeņingradas apgabalā Krievijā, aptuveni 2000 cilvēku apdzīvotā vietā. Ustjluga ir arī II Baltijas cauruļvadu sistēmas galējais punkts.
Igaunijas Ekonomikas attīstības fonda eksperts Heido Vitsurs portālam news.err atzinis, ka Putina zīmētie plāni izklausās reāli, tomēr tie nevarētu būtiski ietekmēt Igaunijas ostu apgrozījumu, jo Igaunija nodarbojas ar nišas produktu tranzītu nevis milzīgiem viena produkta apjomiem. Turklāt Ustjlugā ledus situācija ir smagāka nekā Baltijas ostās.
Uz Latvijas neaizsalstošo ostu priekšrocībām norādīja arī Db.lv aptaujātie Latvijas ostu pārstāvji. Tomēr jāņem vērā fakts, ka Ustjlugas specifika ir energonesēju kravu eksports – šķidrās kravas un ogles. Industrializācija nozīmē, ka jēlnaftas vietā tiks eksportēti naftas produkti, kas nozīmē augstāku pievienoto vērtību un lielākus ienākumus ostai, ļaujot tai ieguldīt konkurētspējā. Pat, ja ieguves baseiniem izdevīgāka kravu loģistika būtu caur Baltiju, pārstrādes centra attīstība Ustjlugā varētu vismaz daļēji kravu plūsmu novirzīt šajā virzienā. Putina paziņojums nozīmē arī politisku spiedienu uz tirgu.