SIA Aguz pieteikusi sevi Latvijas tirgū ar dažādu riekstu sviestiem, kurus pagaidām ražo mazā apjomā, nemērķējot uz lielveikalu plauktiem

Esot bērna kopšanas atvaļinājumā ar trešo mazuli, Evita Roze sapratusi, ka vairs nevēlas atgriezties darbā birojā, kur iepriekš viņa pildījusi tirdzniecības vadītājas pienākumus. «Pārtikas tirdzniecības jomā strādāju 15 gadus, bet tikai tagad man radās vēlme veidot savu uzņēmumu. Man tas bija liels solis, taču palīdzēja gadu gaitā uzkrātā pieredze, kā arī iegūtie kontakti. Nodibināju kopuzņēmumu ar Ģiedri Janču (Giedrius Jančius) no Lietuvas. Viņš savā uzņēmumā UAB Nutvila divus gadus ražo dažādu riekstu sviestus,» stāsta SIA Aguz tirdzniecības direktore, prokūriste Evita Roze. Idejas par produktu garšu tiek ģenerētas ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Reizi mēnesī abu valstu uzņēmumu vadības komanda sapulcējas, lai domātu par jaunu produktu ražošanu, garšu kombinācijām, kuras izmēģināt. Taujāta, kādēļ tika izvēlēts zīmola nosaukums Aguz, viņa teic, ka šis vārds ebreju valodā nozīmē «rieksts».

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) daļēji slēdzis vēl vienu Latvijas lielākā mazumtirgotāja Maxima veikala ražošanas cehu, kas atrodas Rīgā, Nīcgales ielā.

Maxima veikalā Nīcgales ielā pilnībā aizliegta silto ēdienu tirgošana, savukārt auksto ēdienu tirgošana atļauta, taču mazākos apjomos nekā līdz šim. Siltos ēdienus tirgot aizliegts, jo konstatētas šādu ēdienu pārdošanai neatbilstošas vitrīnas, bet auksto ēdienu pārdošanas apjomi samazināti, jo secināts, ka vitrīnu platība neatļāva tur likt tik daudz ēdienu, kā tas tika darīts.

Patlaban notiek visu Maxima ražošanas cehu pārbaude. Tiek pieļauts, ka varētu tikt pilnībā vai daļēji slēgts vēl kāds gatavo ēdienu ražošanas cehs. Savukārt veicot pārbaudi SIA Maxima Latvija lielveikala kulinārijas cehā Rīgā, A. Saharova ielā 20a, konstatēja pārtikas higiēnas prasību pārkāpumus. Vakar, 5. jūnijā PVD Rīgas pilsētas pārvalde apturējusi šī kulinārijas ceha darbību, Db.lv informē PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

PVD ir konstatējis gadījumu, kad kādam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, kas sezonāli darbojās Jūrmalā, ir pārdots dokuments, kas apliecina, ka uzņēmuma darbinieki ir noklausījušies mācību kursu Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā. Šis mācību kurss ir obligāts visiem pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem un apliecības neesamība pārbaudes laikā tiek traktēta kā pārkāpums. Kā starpnieks apliecības nodošanai un naudas iekasēšanai ir izmantots PVD darbinieks, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka, veicot pārbaudi uzņēmumā un atklājot, ka tā darbinieki nav noklausījušies obligāto mācību kursu, PVD inspektors ir piedāvājis palīdzēt to atrisināt iepazīstinot ar kursu organizatoru, kurš par samaksu izsniegs nepieciešamo apliecību, bez pašu apmācību apmeklēšanas.

«PVD inspektors ir rupji pārkāpis ētikas normas un ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli, nododot tālāk inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesaistoties nelikumīgās darbībās», saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, «PVD ar vislielāko nopietnību attiecas pret šo gadījumu, tādēļ inspektors darbu dienestā ir pametis, savukārt dienests turpina izmeklēšanu, kā arī par notikušo ir informējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju».

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Otrdien pircēju interese par pirmo Latvijas eiro īpašā dizaina apgrozības monētu ir liela, stāsta Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons.

Popularitātes ziņā īpašo apgrozības monētu tradīcija turpinās. Cilvēki pulcējās pie Latvijas Bankas kasēm gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan Liepājā jau no paša rīta, un arī pašlaik visās filiālēs ir jāizstāv visai gara rinda. Dažādās kasēs ir dažādi, bet visās, arī reģionos, ir runa par vairākiem desmitiem cilvēku, kas rindā stāv nepārtraukti.

Paredzams, ka īpašā kaluma monētas suvenīriesaiņojumos šodien Latvijas Bankas kasēs būs izpirktas, savukārt apgrozības kvalitātes monētas nonāk apgrozībā ne tikai Latvijas Bankai piedāvājot maiņu savās kasēs, bet kā cita apgrozības nauda - caur komercbankām.

Ja cilvēks vēlēsies nākamajās dienās apmainīt šo monētu (monētas), tad ir vērts noskaidrot to pieejamību, sazinoties ar savu vai tuvāko banku vai ar Latvijas Bankas kasēm.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) izstrādāts un kopš 3.marta stājies spēkā jauns PVD inspekciju plāns. Tas paredz retākas PVD pārbaudes uzņēmumos, kas iepriekš novērtēti kā pilnībā atbilstoši pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Visi Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētie vai atzītie pārtikas uzņēmumi pēc pēdējās inspekcijas rezultātiem tiek sadalīti trīs grupās:

A – pilnībā atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

B – atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, taču konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu;

C – neatbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti kopš 2007. gada vasaras ir pieejami ikvienam interneta lietotājam (lai iegūtu minēto informāciju, jāatver sākumlapa PVD mājas lapā http://www.pvd.gov.lv/ , tad Datu bāzes un PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrs. Pērn PVD inspektori veica vairāk nekā 40 000 pārbaužu pārtikas aprites uzņēmumos, konstatējot, ka 27 % no uzņēmumiem atbilst A grupai, bet 72 % atbilst B grupai. Tikai 171 uzņēmums jeb 1% no pārbaudītajiem uzņēmumiem novērtēts kā neatbilstošs normatīvo aktu prasībām.

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pirms Lieldienām veicot pārbaudes pārtikas aprites uzņēmumos, konstatējis, ka viena vairumtirdzniecības uzņēmuma noliktavā atrodas liels daudzums - vairāk nekā 40 tūkstoši Polijas izcelsmes vistu olu, kurām ražotāja noteiktais derīguma termiņš beidzies 14.aprīlī, informē PVD.

Produkta izplatītājs ir SIA Walux.

Konstatēts, ka olu iepakojumam ir veikts pārmarķējums, lai šādu, jau pārtikai nederīgu produkciju, izplatītu patērētājiem. PVD ir noskaidrojis tirdzniecības uzņēmumus, kuriem olas ir izplatītas un uzsācis olu izņemšanu no apgrozības.

Veicot detalizētāku pārbaudi atklājās, ka vistu olu marķējuma vizuālais izskats un teksta saturs atšķiras no ražotāja marķējuma, uz dažām olu iepakojuma kastēm bija pat divi marķējumi – ražotāja un pārmarķētais. Tāpat pārbaudes laikā PVD inspektori konstatēja pazīmes - bojātu olu kārbas virsmu, kas liecina, ka olas pārmarķētas ar mērķi pagarināt derīguma termiņu.

Noslēdzoties Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirmajai reorganizācijas kārtai, no 1. aprīļa pārtikas aprites un veterināro uzraudzību Latvijas reģionos līdzšinējo 27 PVD pārvalžu vietā veiks 11 PVD pārvaldes ar filiālēm Latvijas rajonos.

Katra reģiona inspektoru darbs tiks plānots attiecīgajā PVD reģionālajā pārvaldē, kur inspektori saņems uzdevumus un dosies veikt pārbaudes savas uzraudzības teritorijas objektos, savukārt filiālēs otrdienās no plkst. 13:00 līdz 17:00 un ceturtdienās no 9:00 līdz 13:00 būs pieejami pārvalžu darbinieki, kas pieņems apmeklētājus, informē PVD. Tas nozīmē, ka zemniekiem, uzņēmējiem un patērētājiem nebūs jādodas uz reģiona centru, lai iesniegtu iesniegumu, saņemtu izziņu, uzdotu jautājumu vai pieteiktu sūdzību, to būs iespējams izdarīt arī filiālē. Šādi pat pieņemšanas laiki būs arī pārvaldēs. Pieņemšanas laikos filiālēs varēs arī nodot paraugus laboratoriskai izmeklēšanai PVD Nacionālā diagnostikas centra laboratorijās. Tas nozīmē, ka nekādu izmaiņu attiecībā uz PVD pieejamību Latvijas rajonos nebūs.

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, jo vairāku dalībvalstu dienesti atklājuši, ka Comigel un Findus ražotajos pārtikas produktos liellopu gaļa aizstāta ar zirgu gaļu, turklāt ir aizdomas par veterināro zāļu atliekvielām šajā gaļā. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim veiktajās pārbaudes aizdomīgu gaļu nav konstatējis, tomēr novēroti citi pārkāpumi.

Papildināta ar 1., 2. un 3. rindkopu.

Ja EK pieņems lēmumu visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem vekt DNS pārbaudes pārstrādātai liellopu gaļai, arī PVD, iepriekš izvērtējot, kuros pārtikas aprites posmos un kādiem pārtikas produktiem, ņems paraugus laboratoriskajām pārbaudēm. Līdz šim Latvijā nav bijuši tādi gadījumi, kad liellopu gaļā tikusi konstatēta zirga gaļas klātbūtne, Db.lv stāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Tomēr līdz šim ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji ir nepareizi norādījuši dzīvnieka vecuma kategoriju, tādējādi maldinot pircējus, stāstīja PVD pārstāve. PVD ir konstatējis tādus gadījumus, kad piemēram, aitas gaļa tiek uzdota par jēra gaļu (jērs ir līdz 12 mēnešu vecumam, aita – no 12 mēnešiem), un liellopa gaļa – par jaunlopa gaļu (teļš – līdz 8 mēnešiem, jaunlops – no 8 līdz 12 mēnešiem, no 12 mēnešiem – liellops), skaidro PVD pārstāve.

Šā gada sešos mēnešos samazinājies dzīvnieku trakumsērgas gadījumu skaits. Lai arī 98% liellopu novietņu jau ir piešķirts no leikozes brīvu novietņu statuss, valstī joprojām ir aktuāla govju enzootiskā leikoze, Db.lv informē PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

PVD valsts uzraudzības ietvaros katru gadu veic dažādus pasākumus – laboratoriskos izmeklējumus vairāku infekcijas slimību noteikšanai, vakcinācijas utt., lai saglabātu labvēlīgu statusu. Pēdējos desmit gados aktuālas ir divas infekcijas slimības – trakumsērga un govju enzootiskā leikoze, kuru apkarošanu PVD ir izvirzījis kā prioritātes.

Pateicoties iepriekšējos gados kvalitatīvi veiktajām savvaļas dzīvnieku – lapsu un jenotsuņu - orālās vakcinācijas kampaņām (vakcīnas izlika visā valsts teritorijā ar mazās aviācijas palīdzību), šogad turpina samazināties ar trakumsērgu saslimušo dzīvnieku skaits. 2008. gada sešos mēnešos reģistrēti 67 saslimšanas gadījumi (pērn šai laikā – 119). Turklāt saslimšanas gadījumu skaits samazinājies gan savvaļas (no 77 gadījumiem līdz 49 ), gan mājdzīvnieku vidū (no 42 līdz 18 gadījumiem šogad). Lai trakumsērgu pilnībā izskaustu, savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija jāturpina vēl vairākus gadus. Ļoti svarīgi ir veikt suņu un kaķu ikgadējo profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu, jo tā ir neārstējama dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība – zoonoze, kas parasti beidzas ar nāvi, tāpēc vienīgais efektīvais veids, kā pasargāt gan savu, gan dzīvnieku veselību un dzīvību, ir savlaicīga vakcinācija.

Saistībā ar zirga gaļas skandālu gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers tuvākajās dienās plāno vērsties tiesā pret Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā arī zinātnisko institūtu Bior, vainojot valsts iestādes uzņēmuma apzinātā nomelnošanā, informē uzņēmuma pārstāve Anita Lancmane.

«Jau tuvākajās dienās tiks sagatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par PVD un "Bior" pārkāpumiem, pildot valsts deleģētās funkcijas. Var jau būt, ka likumi ir rakstīti tikai uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nevis arī valsts institūciju ierēdņiem, tomēr domājam, ka valsts institūciju visatļautība, zinot, ka viņus tāpat neviens nesodīs, iespējams, ir pārkāpusi jebkādas robežas,» norādīja Lancmane.

Viņa sacīja, ka Forevers, iepazīstoties ar PVD saņemto analīžu rezultātiem no Anglijas laboratorijas, uzskata, ka patlaban notiek valsts naudas izšķērdēšana un uzņēmuma nomelnošana.

«Vakar plkst.12.30 no PVD saņēmām to pašu piecu paraugu analīžu rezultātus, kurus it kā jau PVD pārbaudīja Vācijas laboratorijā februāra beigās un uz kuru pamata tīši vai netīši veica uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Tāpat kā februārī, par analīžu rezultātiem uzzinājām no preses. Esam veikuši neatkarīgu pārbaudi akreditētā laboratorijā Hamilton Poland Ltd. Pie paraugu noņemšanas un nosūtīšanas piedalījās arī pārstāvji no PVD un Bior. Visi atkārtotai pārbaudei nosūtītie paraugi uzrādīja, ka SIA Forevers produktos zirga gaļas nav,» sacīja Lancmane.

Pēc kādas bijušās veikala Maxima darbinieces sūdzības par to, ka darbinieki pārfasējot un realizējot bojātus produktus vai produktus ar beigušos derīguma termiņu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinās uz tikšanos lielveikalu tīkla Maxima vadību, lai pārrunātu situāciju vienā no tīkla veikaliem, kas atrodas Rīgā, Mūkusalas ielā 73, informē PVD.

PVD šāda tipa uzņēmumus pārbauda vismaz divas reizes gadā, taču tieši šo veikalu PVD šogad vien ir pārbaudījis piecas reizes, tostarp četros gadījumos pārbaudot patērētāju sūdzības par gaļas kulināriju. Trijos gadījumos sūdzībās minētie fakti ir apstiprinājušies. Visos gadījumos sastādīts akts par pārtikas izņemšanu no apgrozības, jo tā nebija derīga uzturam un uzņēmumam piemērots naudas sods.

Pēdējā pārbaude šajā lielveikalā veikta augusta beigās, konstatējot higiēnas prasību pārkāpumus, preces ar beigušos derīguma termiņu, kā arī citus pārkāpumus, kas veikalam bija jānovērš noteiktajos termiņos.

Cilvēki patlaban Latvijas Bankas kasēs Rīgā turpina iemainīt divu eiro īpašā dizaina monētas, tādēļ rindas saglabājas, taču rit raitāk, kopš vairs nav pieejamas monētas suvenīriesaiņojumā, stāsta centrālās bankas pārstāvis Kristaps Otersons.

Viņš minēja, ka rīt Latvijas Bankas kasēs Rīgā monētas joprojām varēs iegādāties.

Db.lv jau rakstīja, ka otrdien pircēju interese par pirmo Latvijas eiro īpašā dizaina apgrozības monētu ir liela. Popularitātes ziņā īpašo apgrozības monētu tradīcija turpinās. Cilvēki pulcējās pie Latvijas Bankas kasēm gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan Liepājā jau no paša rīta. Dažādās kasēs ir dažādi, bet visās, arī reģionos, vairāki desmiti cilvēku stāvēja rindā.

Latvijas Banka otrdien laiž apgrozībā pirmo īpašā dizaina 2 eiro apgrozības monētu Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas dalībvalstīs.

Latvijas Banka (LB) rīt, 19. jūlijā, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar govs attēlu, informē LB.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieku Gunāra Lūša (grafiskā dizaina autors) un Jāņa Strupuļa (plastiskā veidojuma autors) veidotais govs tēls, kas kā zemes un lauku simbols ilgus gadus rotāja 2 latu apgrozības monētas. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Latvijas brūnā govs izsenis bijusi svarīga ne tikai Latvijas tautsaimniecībai, bet arī kā lauku ikdienas ritējuma neatņemama sastāvdaļa. Latvijas brūnā ir slaucamo govju pamatšķirne mūsu valstī, šīs šķirnes dzīvnieki ir ražīgi, izturīgi, samērā pieticīgi un ilgmūžīgi, piemērojušies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Latvijas brūno priecājamies ieraudzīt, kad, nesteidzīgāk braucot, vērojam lauku ainavu. Dzejnieks Imants Ziedonis, kam bijusi nozīmīga loma atjaunotā lata naudas zīmju dizaina filozofiskās tēlainības veidošanā, poētiski parādījis brūnās govs un cilvēka dzīves cikla saikni: «Un, kamēr mazs brūns teliņš./ Caur brūnu govi rit, / Jūs arī varat paspēt / Kaut ko vēl padarīt.»

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Pasaulē tā ir iekārtots, ka ir kontrolējamie un ir kontrolētāji. Turpinot šo domu – valsts iestādes kontrolē, bet dažādi uzņēmumi ir tie, pret kuriem tiek vērstas šādas darbības. Un tad vēl ir specifiskā Latvijas situācija, proti, noteiktus uzņēmumus kontrolē vieni un tie paši valsts iestādes kontrolieri, turklāt saņemot par to samaksu no kontrolējamajiem. Paruna par to, ka suns savam maizes devējam rokā parasti nekož, gan ir tik sena, cik vien iespējams, tomēr Pārtikas un veterinārā diensta (PVD) vadība to nekad nav zinājusi, vai – ticamāk gan – pārliecinoši izliekas nezinām.

Runa ir par faktu, ka jau gadiem ilgi lopkautuvju darba ikdienas kontrolēšanu veic PVD speciālisti, un par to kautuvju īpašnieki maksā visnotaļ lielu naudas summu – 4,95 latu stundā. Turklāt šis kontroles darbs tiek organizēts pavisam interesanti. Piemēram, PVD speciālists Jānis diendienā dodas kontrolēt kautuvi X, par to saņemot noteiktus procentus no tās summas, ko par viņa darbu kautuve pārskaita PVD. Pirmkārt, Jānis ļoti labi zina – ja kautuve X bankrotēs, vai kaut tiks slēgta uz laiku kāda pārkāpuma dēļ, viņš paliks bez darba. Otrkārt, gadiem ilgi, ikdienā satiekot kautuves X šefu, Jānis var paspēt ar viņu, teiksim tā, sadraudzēties. Ņemot vērā abus šos aspektus, nenovēršami rodas jautājums – kāda gan ir garantija, ka uz kautuves X darbu PVD speciālists Jānis neskatās «caur pirkstiem»? Uzmanības vērts ir faktors, ka kautuvju kontrolējošie speciālisti, kā jau minēts, saņem procentus no summas, kas samaksāta par kontrolēšanu. Savukārt pārējie (vairums) procenti tiek novirzīti PVD administratīvā aparāta uzturēšanai. Saliekot kopā minētos faktus, nākas secināt – valsts ir radījusi naudas mašīnu, kas ļauj saņemt no kautuvju īpašniekiem garantētu samaksu par pakalpojumu, kas maskēts ar nosaukumu «maksa par kontroli», taču reāli nodrošinot vien kontrolējošā darba kūsājošu imitāciju.

SIA Nelda piederošā t/c Debesmanna Db konstatējis marķējuma pārlīmēšanu sieram, tādējādi maldinot pircējus.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, apskatot siera marķējumu, uzsvēra, ka veikals krāpjas un tā ir pircēju maldināšana. Saņemot sūdzību par ķimeņu sieru, PVD Rīgas pilsētas inspektore veica ārpuskārtas pārbaudi SIA Nelda veikalā t/c Debesmanna. Kā norāda PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītājs vietnieks Jānis Grosbārdis, sūdzībā minētie fakti ir apstiprinājušies. Pārbaudē konstatēts, ka tirdzniecības zālē siera nodaļas vitrīnā atrodas safasēts siers Siers ķimeņu 20% desa - 1gab. oriģinālajā iepakojumā un 2 gab. pārfasēti ar Nelda marķējumu. Atverot siera iepakojumus konstatēts, ka uz viena siera desas gab. atrodas vēl viena Nelda marķējuma paliekas, uz otra siera zem fasējuma plēves atrodas ražotāja uzlīme ar bojātu derīguma norādi marķējumā. Dokumentu kontrolē noskaidrots, ka sieru piegādā A/S Valmieras piens (piegādes 20.11.2008. 3.7 kg un 27.11.2008. 3.6 kg), kas atradās tirdzniecības zāles aukstumiekārtā. Kā skaidroja R. Grosbārdis, intervijā ar atbildīgo personu noskaidrots, ka saņemot sieru, pārdevēja sver oriģinālā iepakojuma katru gabalu un marķē ar Nelda uzlīmi. Pārfasējot sieru mazajos fasējumos, tiek marķēts katrs siera gabals ar SIA Nelda uzlīmi, mīkstajiem sieriem dodot divu dienu derīgumu. Sagriežot ķimeņu siera desu, tiek sagriezta pirmreizējā Nelda uzlīme pie preču pieņemšanas. Līdz ar to tirdzniecībā nonāk siers, kam ir divi Nelda marķējumi, kas rada patērētāju maldināšanu, bet nepārsniedz ražotāja noteikto produkta derīguma termiņu. Patlaban uzsākta administratīvā lietvedība.