Augustā skatītākais televīzijas kanāls bija LNT, kura skatīšanai veltīti 18.7 % no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS Latvia dati.

Otrais skatītākais ir bijis kanāls TV3 ar 13.7 %. Trešajā vietā ierindojies kanāls LTV1 ar 10.1 % lielu skatīšanās laika daļu.

LNT ziņas (Svētdienā) ir ierindojušās augusta programmu TOP 20 pirmajā vietā, tās vērojuši vidēji 13.2 %, jeb 290.5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā ierindojies šovs Latvijas princese, to vērojuši vidēji 11.9 %, jeb 261.5 tūkstoši, savukārt trešajā vietā ierindojies šovs Zvaigžņu lietus 2, to vērojuši vidēji 10.8 %, jeb 237.5 tūkstoši.

Četras Velsas princeses Diānas vēstules auklei otrdien, 30. septembrī tikts izliktas pārdošanā Londonā izsoļu namā Reeman Dansie.

Vēstules izsolē ievietojusi princeses aukle Mērija Klarka. Pēc ekspertu domām, vēstules varētu pārdot par vairāk nekā 10 tūkstošiem angļu mārciņu.

Princeses Diānas vēstules auklei pārdos izsolēVecākā vēstule, kurā 17 gadus vecā Diāna raksta par savu dejotprasmi, datēta ar 1978.gadu. „Visas manas dzīves mīlestība ir dejas. Čečetka, modernās dejas, balets, džezs. Vēl man patīk dziedāt, bet klausīties, kā es dziedu, ir neiespējami, visnotaļ tāpat, kā skatīties, kā dejoju. Es dejoju kā zilonis. Tāpēc neviens uz mani neskatās,” vēstulē raksta Diāna.

Trīsdesmit gadus jaunā Zviedrijas princese Madlēna aizvadītajā nedēļas nogalē salaulājās ar ASV baņķieri Kristoferu Onīlu (Christopher O'Neil).

Laulību ceremonija notika Karaliskajā pilī Stokholmā, un jauno pāri klātienē bija ieradušies apsveikt Eiropas karalisko ģimeņu pārstāvji un uzņēmējdarbības «titāni», piemēram, Japānas princese Hisako Takamado, Dānijas kroņprincis Frederiks un viņa sieva Marija, Norvēģijas kroņprincis Hākons un viņa sieva Mete-Marita, Grieķijas, Luksemburgas un Monako karaļnamu pārstāvji. Kopumā laulību ceremonijā piedalījās 500 viesi, raksta BBC.

Princeses Madlēnas kāzu kleitu darinājis itāļu dizaineris Valentino Garvini.

Princese dzīvo Ņujorkā kopš 2010. gada, kur patlaban viņa strādā Pasaules Bērnības fondā (World Childhood Foundation), ko dibinājusi Zviedrijas karaliene. Jaunlaulātie arī turpmāk neplāno mainīt dzīvesvietu.

97 gadu vecumā mirusi Lielbritānijā dzimusī Zviedrijas princese Liliāna, pavēstījis Zviedrijas karaļnams.

Liliāna Meija Deivisa dzimusi 1915. gadā Velsā. 1943. gadā viņa iepazinās ar Zviedrijas princi Bertilu – pašreizējā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava tēvoci. 1945. gadā Liliāna izšķīrās no sava vīra. Saskaņā ar tobrīd pastāvošo kārtību, pretendents uz Zviedrijas troni nevarēja apprecēt sievieti, kas nepārstāvēja aristokrātu kārtu.

Prinča Bertila divi brāļi, apprecot citas kārtas sievietes, jau bija atteikušies no savām tiesībām uz troni, savukārt kroņprincis Gustavs Ādolfs 1947. gadā gāja bojā aviokatastrofā. Tagadējais Zviedrijas karalis, Gustava Ādolfa dēls un troņmantnieks Kārlis XVI Gustavs tobrīd bija pāris mēnešus vecs un pastāvēja liela iespēja, ka Bertilam būs jākļūst par reģentu. Šāda iemesla dēļ Bertils un Liliāna neapprecējās, bet slepenībā vairākus gadus tikās villā Francijas dienvidos.

Pirmo reizi Baltijā prezentēta Monako princeses Greisas Kellijas piemiņai radīto rotaslietu, rakstāmpiederumu un pulksteņu kolekcija – Princesse Grace de Monaco. Rīga ir vienīgā vieta Baltijā, kur prezentēta šī kolekcija.

Greisa Kellija pasaulē pazīstama kā leģendāra personība – viņa bija ar Oskariem godalgota aktrise un plaši pazīstama modes pasaulē. Monako princese ir māte trīs atvasēm, tostarp pašreizējam Monako princim Albēram II. Princese Greisa Kellija gāja bojā 1982. gada 14. septembrī, pēc traģiskas autoavārijas.

Princeses piemiņai izstrādātās kolekcijas autori - kopmpānija Montblanc -norāda, ka leģendārām personībām veltītu juvelierizstrādājumu kolekciju radīšana ir sena kompānijas tradīcija. Līdz šim Montblanc īpašas veltījuma kolekcijas radījusi tādām personībām kā Džons Lenons, Alfrēds Hičkoks, Ingrīda Bergmane, Mārlēna Dītriha, Grēta Garbo u. c.

Trešdien, 23.novembrī, sudraba kolekcijas monēta Janis Rozentāls nonāks Latvijas Bankas kasēs un citās monētu tirdzniecības vietās, informē centrālās bankas pārstāvji.

Janis Rozentāls (1866-1916) bija viens no latviešu glezniecības pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kurš 19. un 20. gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim. Šogad ar daudziem pasākumiem plaši tiek atzīmēta izcilā mākslinieka 150 gadu jubileja, kas ir ierakstīta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Sudraba kolekcijas monēta ar krāsainu populārās gleznas Princese ar pērtiķi attēlu ir Latvijas Bankas veltījums šim nozīmīgajam notikumam.

Glezna Princese ar pērtiķi (1913), kas ir viens no J. Rozentāla pazīstamākajiem darbiem un zīmīgākajām simbolisma un jūgendstila sintēzes liecībām Latvijas mākslas vēsturē un glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

Šodien, dienu pirms pārdošanas uzsākšanas Latvijas Bankas (LB) kasēs, bija iespējams rezervēt 300 jaunās Latvijas Bankas kolekcijas monētas, kas veltītas Janim Rozentālam.

Pieejamās monētas rezervētas aptuveni minūtes laikā, informē LB pārstāvis Jānis Silakalns.

Rīt LB kasēs būs pieejami vairāk nekā 2000 monētu, un centrālās bankas pārstāvji paredz, ka tās pietiks visiem interesentiem.

Db.lv jau rakstīja, ka trešdien, 23.novembrī, sudraba kolekcijas monēta Janis Rozentāls nonāks Latvijas Bankas kasēs un citās monētu tirdzniecības vietās, informē centrālās bankas pārstāvji.

Janis Rozentāls (1866-1916) bija viens no latviešu glezniecības pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kurš 19. un 20. gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim. Šogad ar daudziem pasākumiem plaši tiek atzīmēta izcilā mākslinieka 150 gadu jubileja, kas ir ierakstīta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Sudraba kolekcijas monēta ar krāsainu populārās gleznas Princese ar pērtiķi attēlu ir Latvijas Bankas veltījums šim nozīmīgajam notikumam.

15. un 16.maijā Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē piedalījusies vēstniecību labdarības tirdziņā, ko organizē labdarības organizācija Bērni un ģimenes pāri robežām. Vēstniecība Latvijas stendā tirgojusi Latvijas uzņēmumu ziedoto produkciju – Latvijā ražotus saldumus, cepumus, žāvētus augļus, maizi, medu, alu, un skaistumkopšanas līdzekļus, ekoķemmes un rokām darinātus rotaļu lāčus, vēsta portāls baltic-ireland.ie.

Tirdziņa apmeklētājiem bijusi liela interese par Latvijas ražojumiem, stendu apmeklējuši vairāki simti pircēju. Visi ieņēmumi – 1060 mārciņas – nodoti labdarības organizācijai.

16. maijā Latvijas stendu apmeklējusi arī pasākuma patronese, britu karaliskās ģimenes locekle princese Aleksandra. Īsi aprunājusies ar vēstniecības pārstāvjiem un izteikusi atzinību par plašo produktu klāstu, princese Aleksandra iegādājusies Latvijas saldumus. Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais pasniedzis princesei īpaši viņai gatavotu Hugu rotaļu lāci.

Tirdziņš, kas notika jau 53. reizi, ir viens no lielākajiem labdarības tirdziņiem Apvienotajā Karalistē. Šogad tirdziņā ar saviem nacionālajiem produktiem piedalījās ap 70 vēstniecību. Bērni un ģimenes pāri robežām (Children and Families Across Borders) ir britu labdarības organizācija bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ ir nošķirti no ģimenēm, atbalstam.

Lielveikalu ķēdes Rimi veikalos turpmāk vairs nebūs nopērkami erotiska satura izdevumi. Tas radījis sašutumu Latvijas Preses izdevēju asociācijā, kas tirgotāju pieņemto lēmumu tulko kā cenzūru.

Rimi Latvia lēmumu netirgot erotiska rakstura izdevumus pieņēmis, balstoties uz to, ka lielākā daļa pircēju ir ģimenes ar bērniem, skaidro uzņēmuma vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Tas esot uzskatāms par sociāli atbildīgu soli.

«Pašlaik aktuāla problēma ir lielveikalu ķēde Rimi, kas ir izlēmusi, ka pati var noteikt, kas ir erotika un kas nav. Viņi ir pateikuši, ka viņu saimniekiem nepatīk erotiskie izdevumi un tāpēc viņi vairs netirgos šādus izdevumus,» intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš.

Piektdien, 29. augustā, uzsākot jauno sezonu LNT, laikā, kad norisinājās jautrības humoristiskajā sezonas atklāšanas šovā Paldies Dievam piektdiena klāt LNT ir skatījušies 508 900 skatītāju vecumā no 4 gadiem (Reach TNS Latvia), savukārt sestdienas vakarā, 30. augustā jaunā un aizraujošā šova Latvijas Princese laikā LNT ir skatījušies 447 900 skatītāju (Reach TNS Latvia), bet dienu pēc tam, svētdien, kad noritēja krāšņā muzikālā šova Zvaigžņu lietus 2 pirmais raidījums kanālu LNT skatījās 621 300 skatītāju (Reach TNS Latvia).

Uzsākot jauno sezonu LNT ir palielinājis un nostiprinājis mērķauditorijas grupu vecumā no 15 – 50 gadiem, kas ir arī reklāmdevēju interesējoša mērķa grupa. Pēc TNS Latvia datiem, šova Paldies Dievam piektdiena klāt laikā, LNT ir skatījušies 246 100 (Reach) skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, šova Latvijas Princese laikā LNT ir skatījušies 190 500 (Reach) skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, bet šova Zvaigžņu lietus 2 laikā LNT skatījās 308 500 skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, Db.lv informē Ingūna Lūriņa

LNT pašreklāmas nodaļas vadītāja.

Kopumā izvērtējot nedēļas rezultātus (25.08 – 31.08), pēc TNS Latvia datiem, vidējais LNT Share rādītājs starp komerctelevīzijām, vecuma grupā no 15 – 50, sasniedza 30%, kas nozīmē, ka 30% no skatītājiem vecuma grupā no 15 – 50 gadiem, kas šajā nedēļā skatījās televizoru, izvēlējās skatīties kanālu LNT.

Latvijas Banka trešdien, 23.novembrī, izlaida 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Janis Rozentāls.

Šī unikālā sudraba kole mkcijasonēta ar krāsainu populārās gleznas Princese ar pērtiķi attēlu ir veltījums Latvijas izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866-1916) 150 gadu jubilejā.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi Sandra Krastiņa, bet tās aversa plastisko veidojumu - Jānis Strupulis. Sandra Krastiņa bijusi arī kolekcijas monētas Baltā grāmata dizaina autore, bet Jānis Strupulis veidojis dizainu zelta un sudraba monētām Gafelšoneris Julia Maria, kā arī ir plastiskā veidojuma autors vairākiem desmitiem kolekcijas un apgrozības monētu.

Monēta Janis Rozentāls izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Monētas aversā attēlota imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure ar Jaņa Rozentāla paraksta faksimilu un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogu, bet reversā - Jaņa Rozentāla gleznas Princese ar pērtiķi (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) administratīvi sodījis telekompāniju Latvijas Neatkarīgās televīzija (LNT) par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, piemērojot naudas sodu 250 latu apmērā.

PVD Rīgas pilsētas pārvalde izvērtēja PVD rīcībā esošo informāciju un secināja, ka telekompānija Latvijas Neatkarīgās televīzija (LNT), veidojot šovu Latvijas princese, ir pārkāpusi „Dzīvnieku aizsardzības likuma” 4.panta pirmās daļas 7.punkta prasības un, pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106 1.pantu, ir sodāma ar 250 latu naudas sodu. Jo „Dzīvnieku aizsardzības likuma” 4.panta 1.daļa nosaka, ka aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir: „....7) dzīvnieka izmantošana bez Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas publiskos pasākumos, kas nav specializēti pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, reliģiskos rituālos, izlozēs vai dzīvnieka dāvināšana publiskos pasākumos, izņemot lauksaimniecības izstādes”.

Šā gada 9.martā Bārbija svinēja savu 60 gadu jubileju.

Pasaulslavenā lelle radīta 1959.gadā, un tā atspoguļota gan kā princese, gan prezidente, astronaute, zooloģe un daudzās citās vairāk nekā 200 profesijās.

«Mana Bārbijas filozofija bija vienkārša: lai, spēlējoties ar lelli, mazā meitene varētu saprast, ka var kļūt, par ko vien vēlas. Bārbija vienmēr ir uzsvērusi, ka sievietei ir izvēle,» skaidro Ruta Hendlere, Bārbijas radītāja.

Pirmā Bārbijas sērijas afroamerikāņu lelle bija Frānsija, kas radīta 1967. gadā (kolekcionāri to bieži dēvē par melno Frānsiju).

Bārbija ir bijusi pasaules vadošo modes mākslinieku mūza, un zīmolam ir bijusi sadarbība ar vairāk nekā 75 citiem starptautiskiem zīmoliem un jaunajiem dizaineriem, piemēram, Moschino, Matty Bovan, Nasir Mazhar, Roksanda Ilincic un Karl Lagerfeld.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Londonā bāzētā brokeru un investīciju banku pakalpojumu sabiedrība Nomura International plc ir ieguvusi biržas biedra statusu NASDAQ OMX Baltijas vienotajā tirgū - Rīgas, Tallinas un Viļņas biržās, Db.lv informēja NASDAQ OMX pārstāvis Āris Dreimanis.

NASDAQ OMX Baltijas biržas biedra statuss Nomura International plc un tās klientiem dos iespēju bez starpniekiem veikt investīcijas un darījumus ar 80 Baltijas uzņēmumu akcijām.

Pavisam NASDAQ OMX Baltijas tirgū ir 29 bankas un brokersabiedrības ar vienotās Baltijas biržas biedra statusu.

«NASDAQ OMX Baltijas biržai iegūstot pārstāvi Lielbritānijā tiek paplašināts to investoru loks, kas Baltijas uzņēmumiem var nodrošināt jaunu kapitālu attīstībai. Līdz šim Lielbritānijas finanšu investori, veicot investīcijas Baltijas biržu uzņēmumos izmantoja starpniekus, - tagad Baltijas tirgus ar Lielbritāniju tiek savienots nepastarpināti. Tāpat uzņēmumiem tiek radīta iespēja paplašināt jau esošo investoru bāzi,» teica Daiga Auziņa-Melalksne, NASDAQ OMX Baltijas tirgus biržu daļas vadītāja.

Uzsākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā radītās mūzikas mācību lietotnes Solfeg.io piesaistītais investīciju apmērs sasniedzis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Šobrīd ik mēnesi par lietotnes izmantotājiem kļūst aptuveni 450 skolas visā pasaulē, un piesaistītās investīcijas ļaus uzņēmumam attīstīties vēl straujāk.

Latvijā radītā lietotne, kas veido nākotnes mūzikas izglītību, radīta ar mērķi iedvesmot vairāk jauniešus nodarboties ar mūziku. Solfeg.io tiešsaistes lietotne palīdz skolotājiem iedvesmot jauniešus mūzikas stundās, izmantojot populārās mūzikas dziesmas.

Solfeg.io jau vairāk nekā 1500 skolās 

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās...

“Mūzikas teoriju ir daudz vienkāršāk un aizraujošāk pasniegt, ja vari parādīt reālu piemēru, kā mūzika, ko klausies ikdienā, ir uzbūvēta. Pēc tam ar Solfeg.io palīdzību populārās mūzikas dziesmas jaunieši var apgūt arī uz dažādiem mūzikas instrumentiem,” stāsta Solfeg.io izpilddirektors Toms Rusovs.

Arī investori atzinīgi novērtējuši lietotni un tās nepieciešamību, šajā investīciju kārtā kopumā uzņēmumā investējot 880 tūkstošus eiro, “Iron Wolf Capital” kļūstot par vadošo investoru šajā kārtā. Papildus tam, investīcijas veikuši arī 12 privātie investori no Latvijas, Zviedrijas un ASV, kā arī ASV vadošais izglītības akselerators “LearnLaunch Accelerator” (ASV) un Zviedrijas akselerācijas fonds “Fast Track Capital”.

Šobrīd Solfeg.io tiek izmantots vairāk kā 15 000 skolās 117 pasaules valstīs. Aptuveni puse no lietotnes izmantotājiem atrodas ASV. Turklāt, katru mēnesi Solfeg.io reģistrējas vairāk kā 450 jaunas skolas. Strauji augot pieprasījumam pēc šīs lietotnes, šogad palaista arī tās mobilā versija.

Kā skaidro Solfeg.io izpilddirektors T.Rusovs, lietotne nav paredzēta tikai un vienīgi jauniešiem. “Mūsu radītā aplikācija palīdz apgūt ukuleli, klavieres un drīz – arī ģitāru iesācējiem. Labāku un aizraujošāku jauna mūzikas instrumenta apguvi nodrošina gan populārās dziesmas, gan mūsu radītā unikālā tehnoloģija, kur mākslīgā intelekta robots pielāgo mācīšanās pieredzi katra individuāla cilvēka gaumei un ātrumam. Piemēram, Solfeg.io čatbots palīdzēs atrast vispiemērotāko dziesmu katra prasmju līmenim, ar kuru apgūt jaunu akordu uz ukuleles vai citas prasmes. Iespējams, pandēmijas laikā, kad liela daļa cilvēku meklē jaunus hobijus un veidus, kā aizpildīt laiku, tieši Solfeg.io var palīdzēt iegūt jaunas prasmes. Šobrīd lietotne jau pieejama “Apple iOS” operētājsistēmas lietotājiem, un drīzumā tiks publicēta arī lietotnes “Android” versija,” papildina T. Rusovs.

Sākotnēji ideja par Solfeg.io tā dibinātājiem T. Rusovam un Laumai Kazakai radās Toma izveidotajā privātajā mūzikas skolā.

Sākam biznesu: Mūziku mācās mobilajā lietotnē  

Vērojot, kā jaunā paaudze lieto tehnoloģijas, mūzikas skolotājai Laumai Kazakai radās doma...

Domājot, kā iedvesmot jauniešos un atvieglot mācīšanās procesu gan skolēniem, gan skolotājiem, tika izveidots pirmais lietotnes prototips. Kā izrādījies, pasaulē tobrīd nav bijusi neviena lietotne, kas jauniešiem skolās mācītu mūziku izmantojot populāro mūziku, ko jaunieši paši klausās.

Pirms Solfeg.io izveides Toms ir vadījis tehnoloģiju produktus Baltijas vadošajos uzņēmumos, dibinājis pirmo privāto mūzikas skolu pieaugušajiem Latvijā, kā arī konsultējis lielākos Latvijas uzņēmumus Agile produktu izstrādes metodoloģijas ieviešanā. Lauma ir komponiste un mūzikas pedagogs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi instrumentspēles un kolektīvās muzicēšanas jomās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorante sistemātiskās muzikoloģijas nozarē.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.