Septembrī pirms Eiropas sliežu platuma Rail Baltica projekta līguma slēgšanas ar Eiropas Savienību (ES) par finanšu saņemšanu pirmajai kārtai 442,2 miljonu eiro apmērā jāpieņem būtisks lēmums - kas un kādā veidā kontrolēs projekta naudas plūsmas visās trijās Baltijas valstīs un kurš maksās par neattiecināmiem izdevumiem, norāda Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Viņš norāda, ka ir noslēgts līgums ar PricewaterhouseCoopers, kurai divu tuvāko mēnešu laikā jāpiedāvā precīza Rail Baltica kopuzņēmuma finanšu un atbildības struktūra - kādi līgumi jānoslēdz ar valstīm, lai naudas summas izlietotu korekti. Nekāda valstu grūstīšanās par naudas summām nevarot būt, jo tās ir precīzi noteiktas katrai valstij. Latvijai tie ir 238 miljoni eiro.

Līdz septembra beigām tikšot atbildēts, kā lielie iepirkumi notiks. Te esot runa gan par naudas plūsmām, gan par to, kas izsludinās iepirkumus. «Tas var būt centralizēts iepirkums, ko veic RB Rail, un izpilde tiek nodota nacionālajām valstīm un konkrētām kompānijām. Konkrētos gadījumos iepirkumu varētu veikt valstis, piemēram, par valstī projektam nepieciešamo šķembu iegādi. Precīzi, kāda būs iepirkuma struktūra, PricewaterhouseCoopers konsultanti ieteiks, un lēmums tiks pieņemts septembrī. Svarīga būs kopuzņēmuma koordinējošā darbība, jo nevar būt vienā pusē sliedes pēc vienām tehniskajām specifikācijām un otrā robežas pusē - pilnīgi citādākas. Vai vienā pusē ir viena diametra elektriskie vadi, bet otrā - citādāki. Tas ir vienots koridors, un arī no izmaksu viedokļa - lai dzelzceļš būtu efektīvi uzturams, būtu jābūt vienotiem tehniskiem standartiem,» uzsver Bērziņš.

Būtiski esot, lai visiem iesaistītajiem būtu precīzi skaidrs, kādā veidā būs naudas plūsma, kam tā nāks - vai caur kopuzņēmumu vai valstīm. «Kas notiks tajos gadījumos, kad būs neattiecināmie izdevumi - subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ. Kurš tad šādos gadījumos atbildēs. Vai konkrētā valsts, kur tas noticis, vai visi uzņemsies atbildību un segs šos zaudējumus. Vai kopuzņēmums to uzņemsies? Jābūt redzamam precīzam mehānismam,» skaidro kopuzņēmuma pārstāvis.

Viņš informē, ka iepirkumā izraudzītie konsultanti no PricewaterhouseCoopers palīdzēs, bet lēmumu pieņems kopuzņēmuma valde kopā ar padomi. Konsultanti būšot tie, kas, ņemot vērā dažādos grāmatvedības standartus, normatīvos aktus, nodokļus Baltijas valstīs, risinās šos jautājumus. Kopuzņēmumā esot jāatrod risinājums, kas būtu pieņemams visām trim Baltijas valstīm.

10.jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, tostarp arī Rail Baltica projektam.

Latvijā šā gada 15.martā noslēdzās Rail Baltica projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar Rail Baltica projektu. Rail Baltica trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi Salaspilī.

Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība RB Latvija. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar Rail Baltica trase.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra