Dienas Bizness

  • 21 otrdiena,
    februāris

    Eleonora, Ariadne

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8486

    USD: 1.0537

Ražošana

Avots: railbaltica.info

Rail Baltica trasi atbalsta visas 15 pašvaldības, kuras tā skars

Noslēgusies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kas norisinājās 15 Latvijas pašvaldībās laikā no 11. novembra līdz 11. decembrim. Atšķirībā no pavasarī notikušajām trases apspriedēm, kad no 15 pašvaldībām, kuras tā šķērso, pozitīva attieksme bija 10 pašvaldībām, tagad projektu atbalsta visas 15 pašvaldības, informē projekta attīstītāji.

Ir būtiski mainījusies attieksme un to apliecina trases plānošanas ietvaros notikušās diskusijas, saņemtie un izskatītie ap 600 priekšlikumi, rastā konstruktīvā sadarbība gan ar iedzīvotāju un pašvaldību izveidotajām darba grupām, gan valsts institūcijām, norāda trases pētnieku – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Laikā no aprīļa līdz novembrim, strādājot kopā ar pašvaldību un iedzīvotāju darba grupām, kurās apvienojās 220 iedzīvotāji, izveidots precizēts trases novietojums. No 300 metru platās aptuvenās joslas precizēts 60 metru plats trases koridors. Tiekoties ar iedzīvotājiem individuāli, 130 individuālajās konsultācijās „uz vietas”, precizēts trases novietojums, atbilstoši situācijai dabā, konkrēto īpašnieku vēlmēm un tehniskajām iespējām. Kopumā sniegtas ap 600 elektroniskas un 430 telefona konsultācijas. Notikusi reāla iedzīvotāju līdzdalība.

«Iedzīvotāji bija guvuši pārliecību, ka var ietekmēt rezultātu, un, kopā strādājot, esam atraduši kompromisa novietojumu, no kura visiem varētu būt maksimālais labums. Tāpēc tika izstrādātas trīs pavisam jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas,  viena Mārupes novadā un divas – Salacgrīvas un Limbažu novadam. Konstruktīva sadarbība veidojās arī ar valsts institūcijām, piemēram, ar Latvijas Dzelzceļu, kad tika rasta iespēja Rail Baltica trases novietojumam vienā transporta koridorā līdzās esošajiem 1520 mm sliežu ceļiem un domājot par Rīgas stacijas darbību nākotnē, ar Latvijas Valsts ceļiem, veidojot Rail Baltica trasi vienotā transporta koridorā un ar valsts autoceļa tīkla šķērsojumiem, plānojot to ar Bauskas, Ķekavas apvedceļu, kā arī ar  Starptautisko lidostu Rīga, plānojot trasi un staciju vienlaikus ar termināļa turpmāko rekonstrukciju, ar Latvijas Gāzi – gāzes vadu šķērsojumu plānošanā, ar Latvijas Elektriskajiem tīkliem, Latvijas – Igaunijas pārvades tīkla starpsavienojuma plānošanā, ar Latvijas Valsts mežiem – trases šķērsojumi netraucētai saimnieciskās darbības veikšanai,  Zemkopības ministriju – meliorācijas jautājumos,» stāsta N. Balgalis.

Veidojot rekomendējamos trašu variantus, samazināta ietekme uz īpašumiem (no 2000 uz 1000 rekomendējamajā trases variantā), saglabātas vides vērtības, rasta pozitīva ietekme uz saimniecisko darbību nākotnē.

Kopdarbībā radītais Rail Baltica trases projekts ne tikai paredz dzelzceļa līnijas novietojumu, kas šķērso Latviju, bet arī visā trases garumā izveidots 421 tehniskais risinājums, piemēram, ceļu un ūdensteču šķērsojumi, elektrolīnijas šķērsojums, gāzes vadu u.c. infrastruktūru šķērsojumi. No pašvaldībām, kurās ir visvairāk šādu risinājumu, minams Salacgrīvas novads (66 risinājumi), Limbažu novads (60) un Rīga (52).Trases novietojuma rezultāts dod iespējas depo, apkopes staciju, sausās ostas (Salaspilī) izveidei, kā arī likts pamats nākotnē plānotajiem reģionālajiem dzelzceļa pārvadājumiem pa šo trasi, veidojot arī reģionālās pieturas.

Šā gada decembrī Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums tiks papildināts ar iedzīvotāju un pašvaldību priekšlikumiem un tiks iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), lai 2016. gada 1. ceturksnī no Biroja saņemtu atzinumu par IVN ziņojumu. 2016. gada martā pašvaldības pieņems lēmumu par trases novietojumu Latvijā. Nākamgad plānots darbs ar topogrāfiskiem uzmērījumiem, tiks izstrādāta detalizēta trase, sagatavotas tehniskās specifikācijas, kā arī tiks individuāli informēti trases skartie īpašnieki.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.
 

Komentāri

Reklāma