Dienas Bizness

  • 22 trešdiena,
    februāris

    Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8486

    USD: 1.0537

Ražošana

Foto: LETA

RailBaltica kopuzņēmumā Lietuva ne pārāk solidāra  1

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) paziņoja par nodomu finansēt Rail Baltica būvniecību Baltijas valstīs, paužot gatavību piešķirt 540 miljonu eiro. Paredzēts, ka piektdien, 10. jūlijā, Eiropas Savienošanas fonds projekta finansējumu apstiprinās oficiāli. Tieši tajā brīdī būs skaidrs EK viedoklis par visu triju valstu iecerēm saistībā ar projektu.

Tiek prognozēts, ka visiem Latvijas pieteiktajiem apakšprojektiem nauda tiks piešķirta. Latvija pieteikusi maksimālo finansējumu, visas tā sauktās Kohēzijas aploksnes apmērā. Mūsu valsts pieprasītā kopējā summa ir 240 miljonu eiro. Igaunija pieprasījusi līdzīgu summu, turpretim Lietuva – tikai apmēram 30 miljonu eiro.

Tā kā Rail Baltica ir kopprojekts, Diena jau rakstīja, ka pērn tika dibināts kopuzņēmums RB Rail, kurā darbojas pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Finansējuma pieprasījumu visas trīs valstis veic kopuzņēmuma vienotajā pieteikumā. Tomēr Lietuvas puse nolēma pretoties šai kārtībai. Paralēli 30 miljoniem eiro, ko tā iekļāva pieteikumā, Lietuvas dzelzceļš, kas kaimiņiem ir galvenais projekta koordinators, finansējumu pieprasīja atsevišķā pieteikumā.

«Lai EK naudu piešķirtu, galvenais kopuzņēmuma mājasdarbs bija kvalitatīvi, pilnvērtīgi un atbilstoši visiem noteiktajiem priekšrakstiem sagatavot finansējuma pieteikumu. Tam tika piesaistīti starptautiska līmeņa konsultanti,» stāsta RB Rail padomes loceklis Kaspars Briškens. Zināms, ka pieteikums bijis ap 500 lappušu biezs. Katrai valstij bija atsevišķi jādefinē savas vajadzības, tikpat svarīgs bijis arī Baltijas kopējais projektu ietvars. Prasības bijušas stingras, sākot no projekta definīcijām, beidzot ar projekta uzraudzību, finansējuma apgūšanu, un norādītas institūcijas, kurām būs jāievieš projekti. «Ne uz visiem jautājumiem mums bija atbildes, bet daļa no tām bija jāiekļauj šajā pieteikumā,» skaidro K. Briškens. Uz jautājumu, vai bijušas bažas, vai finansējums vispār tiks piešķirts, viņš atbild apstiprinoši. «Ja projekts vai pieteikums nebūtu pietiekami kvalitatīvi sagatavots un jebkādi citādi tas nedemonstrētu zināmu brieduma pakāpi, naudu mēs varētu arī nesaņemt. Konkurence uz finansējumu bija ļoti agresīva, pieteikumu bija četras reizes vairāk nekā pieejamā finansējuma,» skaidro K. Briškens.

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta pārstāvis Kaspars Vingris apstiprina, ka konkurence bijusi ļoti liela, tomēr EK transporta komisāre Violeta Bulca projektu Rail Baltica minējusi kā flagmani. Daudzi projekti konkurenci nav izturējuši.

Plašāk lasiet rakstā Kad kaimiņi iespītējas pirmdienas, 6.jūlija laikrakstā Diena (6.lpp)!
 

Reklāma