Ņemot vērā augošo pieprasījumu Indijas lielākais autoražotājs Tata Motors ir par 20 % palielinājis pasaulē lētākā pasažieru automobiļa Tata Nano ražošanas jaudas, vēsta Automotive news.

Tata Motors pārstāvis Radživs Dube (Rajiv Dube) apgalvo, ka pēdējo trīs mēnešu laikā pieprasījums pēc Tata Nano ir bijis lielāks nekā cerēts, proti, mēnesī tika pārdoti vismaz 2500 Tata Nano modeļi. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu ražotājs sākot ar oktobri ir nolēmis palielināt Nano ražošanas jaudas, prognozējot, ka mēnesī varētu pārdot vairāk nekā 3000 mazcenas modeļu.

Veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš aktīvi meties cīņā ar veselības aprūpes sistēmas slimībām, ar padomiem palīdz biznesā rūdīti cilvēki , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Jānis Stakens ir ārštata padomnieks, nesaņem atalgojumu. Viņš dod padomus jomā, kā darboties ar jēgu. Savukārt Ēriks Zaporožecs ir štata padomnieks, viņš ir saimniecisks cilvēks,» DB norāda G. Belēvičs. J. Stakens ir nekustamo īpašumu kompānijas New Europe valdes priekšsēdētājs, pirms tam daudzus gadus vadījis mazumtirdzniecības uzņēmumu Maxima Latvija. Savukārt Ē. Zaporožecs daudzus gadus strādājis atkritumu apsaimniekošanas jomā, šobrīd ir uzkopšanas, ēku uzturēšanas un ekspluatācijas SIA Tehhe valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks. Otrs uzņēmuma līdzīpašnieks pastiprināti ir Eco Baltia grupa, liecina Lursoft informācija. Abi ministra padomnieki kopā ar G. Belēviču pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, izriet no Centrālās vēlēšanas komisijas informācijas.

Autoražotājs Tata Motors Indijas pilsētā Mumbajā izstādījis sava Nano modeļa īpašo zelta versiju - Goldplus Nano, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka Nano ir viena no pasaulē lētākajām automašīnām.

Automašīnas radīšanā iesaistīti trīsdesmit amatnieki, izmantojot 80 kilogramus zelta, 15 kilogramus sudraba un neskaitāmus dārgakmeņus.

Kā raksta Financial Times, Tata Motors tā saukto tautas automobili pārvērtusi zelta karietē, tādējādi izceļot paradoksu vienā no pasaulē visstraujāk augošajām ekonomikām, kur ļoti bagātie dzīvo līdzās ļoti nabadzīgajiem.

Nano modeļa cena ir salīdzinoši pieticīga - 3 tūkstoši ASV dolāru. Taču pie pašreizējās cenas, kas ir 1819 ASV dolāri par Trojas unci, zelts vien pievieno šai cenai vairākus miljonus dolāru. Financial Times norāda, ka, iespējams, Nano tagad var tikt uzskatīta nevis par īstermiņa, bet ilgtermiņa investīciju.

Pēc neapmierinošiem pārdošanas rādītājiem uzlabota pasaulē lētākā automašīna - Indijas Tata Nano, ziņo BBC.

Cenšoties uzlabot automašīnas izskatu, ražotājs piedāvās vairāk krāsu un padarījis interjeru greznāku.

Automašīna arī būšot ekonomiskāka, raugoties no degvielas patēriņa viedokļa.

Jāatgādina, ka Tata motors, kas ražo Nano, ražo arī britu luksusa automašīnas Jaguar un Land Rover.

Izmaiņas Nano veiktas pēc saņemtajām atsauksmēm no šo automašīnu īpašniekiem.

Dzinējs palielināts par trīs zirgspēkiem līdz 38, un kompānija apgalvo, ka automašīnas salonā turpmāk būs klusāk.

Automobiļa ražotāji pauduši cerību, ka uzlabojumi palīdzēs palielināt pārdošanas apjomus.

Vadošais Indijas autoražotājs Tata Motors piedāvājis bezmaksas drošības uzlabojumus pasaulē lētākajai automašīnai Nano, kas pārdošanā nonāca pagājušajā gadā, ziņo BBC.

Šāds solis sperts, jo Nano īpašnieki ziņojuši par vairākiem ugunsgrēkiem.

Paziņojumā kompānija akcentējusi, ka tā neatsauc automašīnas, tikai nodrošinās klientus ar papildus drošības funkcijām. Paziņojumā arī apgalvots, ka Nano ir droša automašīna ar spēcīgu dizainu.

Nano pārdošanā Indijā ar lielu pompu tika laista 2009.gada aprīlī. Patlaban pa valsts ielām pārvietojas aptuveni 70 tūkstoši šādu braucamo.

Pati lētākā Nano maksā 100 tūkstošus rūpiju (2 025 ASV dolārus).

Kā vēstīts, Indijas lielākais transportlīdzekļu ražotājs trīs mēnešos - līdz septembra beigām - nopelnījis 22,2 miljardus rūpiju (505 miljoni ASV dolāru), kas ir ievērojami vairāk nekā tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā, kad Tata Motors nopelnīja 218 miljonus rūpiju.

Tata Motors Nano, pasaulē lētākās automašīnas pārdošanas apjomi šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, samazinājušies par 85%, atsaucoties uz Indijas autoražotāja sniegto informāciju, vēsta BBC.

Autoražotājs kā pārdošanas apjomu krituma cēloni min grūtības potenciālajiem pircējiem saņemt aizdevumus, lai iegādātos mašīnu.

Taču analītiķi norāda, ka tirdzniecību negatīvi ietekmē arī Nano aizdegšanās gadījumi un cenas pieaugums.

Saskaņā ar Tata sniegto informāciju visu tās modeļu pārdošanas apjomi novembrī sasnieguši 54 622 transportlīdzekļus, kas nozīmē pieaugumu par 1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Taču novembrī kompānijai izdevies pārdot vien 509 Nano modeļa automašīnas.

Nano tika laista klajā Indijā 2009.gada aprīlī, un pašlaik pa valsts ceļiem brauc aptuveni 70 tūkstoši šādu automašīnu.

Vadošais Indijas autoražotājs Tata Motors piedāvājis bezmaksas drošības uzlabojumus pasaulē lētākajai automašīnai Nano, kas pārdošanā nonāca pagājušajā gadā, ziņo BBC.

Šāds solis sperts, jo Nano īpašnieki ziņojuši par vairākiem ugunsgrēkiem.

Paziņojumā kompānija akcentējusi, ka tā neatsauc automašīnas, tikai nodrošinās klientus ar papildus drošības funkcijām.

Paziņojumā arī apgalvots, ka Nano ir droša automašīna ar spēcīgu dizainu.

Nano pārdošanā Indijā ar lielu pompu tika laista 2009.gada aprīlī. Patlaban pa valsts ielām pārvietojas aptuveni 70 tūkstoši šādu braucamo.

Pati lētākā Nano maksā 100 tūkstošus rūpiju (2025 ASV dolārus).

Kā vēstīts, Indijas lielākais transportlīdzekļu ražotājs trīs mēnešos - līdz septembra beigām - nopelnījis 22,2 miljardus rūpiju (505 miljoni ASV dolāru), kas ir ievērojami vairāk nekā tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā, kad Tata Motors nopelnīja 218 miljonus rūpiju.

Indijas lielākā autobūves kompānija «Tata Motors» paziņojusi, ka no nākamā gada aprīļa pārtrauks ražot un pārdot pasaulē lētāko automobili «Tata Nano», kas tirgū tika laists pirms desmit gadiem.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar jauniem drošības un kaitīgo izmešu noteikumiem, kam būtu nepieciešamas ievērojamas investīcijas.

Kad «Tata Motors» 2009.gadā tirgū laida «Tata Nano», analītiķi vēstīja, ka šis automobilis revolucionizēs to, kā miljoniem indiešu pārvietojas pa autoceļiem. Taču pēc vājiem pārdošanas rezultātiem pēdējos gados kļuva skaidrs, ka tieši automašīnas zemā cena radījusi pretēju efektu, jo indieši nevēlējās iegādāties automobili, kas nodēvēts par pasaulē lētāko.

«Tata Nano» pirmās versijas cena veidoja aptuveni 2200 ASV dolārus (1940 eiro).

Negaidīti no amata pienākumu pildīšanas atteicies Indijas automašīnu ražotājs Tata Motors izpilddirektors Karls Pīters Fosters (Carl Peter Foster), vēsta The Telegraph.

K. P. Fosters, kas pirms Tata Motors izpilddirektora amata pienākumu pildīšanas iepriekš vadīja General Motors Eiropā, Indijas kompānijā turpinās darbu uzņēmuma valdē. Uzņēmums Tata Motors paziņojis, ka pēc 18 mēnešu ilga darba kompānijas izpilddirektora amatā, viņš to pametis privātu iemeslu dēļ.

«Uzņēmuma valde respektē K.P. Fostera lēmum. Mēs vēlamies pateikties par viņa ieguldījumu veiksmīgā uzņēmuma attīstībā,» paziņojumā norādījis Tata Motors priekšsēdētājs Ratans Tata (Ratan Tata).

Pēc pievienošanās kompānijai K.P.Fosters veiksmīgi palielinājis Jaguar Land Rover peļņu. Iepriekš Jaguar un Land Rover nodaļa Tata Motors nesa zaudējumus.

Augot pieprasījumam pēc Jaguar un Land Rover zīmolu automašīnām, strauji kāpusi autoražotāja Tata Motors peļņa, ziņo BBC.

Indijas lielākais transportlīdzekļu ražotājs trīs mēnešos - līdz septembra beigām - nopelnījis 22,2 miljardus rūpiju (505 miljoni ASV dolāru), kas ir ievērojami vairāk nekā tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā, kad Tata Motors nopelnīja 218 miljonus rūpiju.

Pārdošanas apjomi Indijā ceturkšņa laikā auguši par 35%, bet vēl lielāku pieaugumu autoražotājs pieredzējis Ķīnā un Krievijā.

Jāpiebilst, ka Tata Motors ražo arī pasaulē lētāko mazauto Tata Nano. Kopš laišanas pārdošanā 2009.gada martā kopumā pārdoti 70 tūkstoši Tata Nano.

Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju LMT un Tele2 centros jau ir iespējams iegūt vismazākās mobilo telefonu SIM kartes, kas pagaidām izmantojamas vien jaunākajā Apple rīkā iPhone 5.

Lai arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā jaunākais Apple sīkrīks pārdošanā nonāks tikai 28. septembrī, un nav zināms, kad jaunie Apple telefoni parādīsies Latvijā, LMT centros nano SIM kartes tiek piedāvātas kopš 21. septembra. Arī Tele2 produktu direktors Juris Breicis pauž, ka, ja kāds klients vēlas iegūt Tele2 numuru ar nano SIM karti, «var jau tagad doties uz kādu no Tele2 klientu apkalpošanas centriem». Savukārt Bite centros šīs SIM kartes būs pieejamas oktobra vidū. «Līdz šim nevens klients nav jautājis pēc nano SIM kartes,» norāda Bite pārstāve Lita Grafa.

Astoņu ASV Kolorādo štata apgabalu iedzīvotāji apsver iespēju atdalīties, lai veidotu jaunu pavalsti, tādējādi iebilstot pret ieroču kontroles un atjaunojamās enerģijas likumiem.

Apgabali iecerējušie veidot 51. ASV štatu – Ziemeļkolorādo. Patlaban iedzīvotāji nolēmuši organizēt sanāksmes, lai noskaidrotu atbalstu šādam plānam un vienotos par iespējamu referenduma organizēšanu.

Iedzīvotājus saniknojusi štata vēlme noteikt šaujamieroču tirdzniecības regulēšanu, kā arī atjaunojamās enerģijas politika. Par pēdējo pilienu kalpojis štata jaunais likums, saskaņā ar kuru tiek paaugstināti atjaunojamās enerģijas standarti lauku apgabalos. Separātisko apgabalu kompānijas norāda, ka standarti sadārdzinās enerģijas ieguvi.

Tāpat topošā Ziemeļkolorādo štata iedzīvotāji uzskata, ka ienākumi no naftas un gāzes ieguves, kā arī lauksaimniecības tiekot netaisnīgi sadalīti – lielākā daļa paliek štata centrā, bet attālākajos apgabalos nauda atpakaļ nenonākot. Jaunajam štatam varētu pievienoties arī daļa Nebraskas pavalsts apgabalu.

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Indijas autoražotājs Tata Motors izteicis 350 miljonus ASV dolāru vērtu piedāvājumu iegādāties bankrotējušo Zviedrijas autoražotāju Saab Automobile, vēsta thelocal.se. Šāda informācija esot iegūta no cilvēkiem, kuri esot tuvu stāvoši iespējamam darījumam.

«Tata komanda ved sarunas ar Saab un privātā kapitāla spēlētājiem saistībā ar iespējamu iegādi, ko varētu veikt tās Jaguar-Land Rover vienība,» ziņojis laikraksts Financial Express, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem.

Tata Motors pārstāvis medijiem atteicies sniegt jebkādus komentārus.

Pagājušajā mēnesī Saab amatpersonas sacīja, ka sākotnējos piedāvājumus izteikuši vismaz četri uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa neatrodas Zviedrijā.

Saab, kas pieder Nīderlandes kompānijai Swedish Automobile (SWAN), bankrota pieteikumu iesniedza decembrī.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Vācijas Daimler AG pārdevusi visas (5,34%) no sev piederošajām Indijas automašīnu ražotāja Tata Motors Ltd. akcijām, vēsta MarketWatch. Akcijas ar kapitāla tirgus palīdzību pārdotas dažādām investoru grupām.

Darījuma summa ir aptuveni 300 miljoni eiro.

Kompānija norādījusi, ka tā turpina pastiprināt pati savas aktivitātes Indijas tirgū, tādēļ līdzdalība Tata kapitālā vairs neesot nepieciešama. Attiecības starp abiem autoražotājiem esot «lieliskas un akciju pārdošana tās negatīvi neietekmēs», teikts vācu kompānijas paziņojumā.

Daimler ražo Mercedes-Benz markas automašīnas, bet Tata zīmoli ietver Tata Nano, Jaguar un Land Rover.

AS Valmieras stikla šķiedra, turpinot nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgū, plāno paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Valmiera Glass USA Corp, kas atrodas Dublinā, Džordžijas štatā, Laurensa apgabalā, Amerikas Savienotajās Valstīs, informē uzņēmums.

Paplašināšanās projekta laikā nākamo sešu gadu laikā ASV bāzētajā ražotnē uzņēmums plāno radīt 425 jaunas darbavietas un investēt 90 miljonus ASV dolārus jeb 80 miljonus eiro no pašu līdzekļiem un piesaistot kredītus no bankām.

2014.gada pavasarī Valmiera Glass Grupa jau paziņoja, ka investēs 20 miljonus dolāru ASV ražotnē un pieņems darbā 150 darbiniekus. Grupas izaugsmes plāna otrais posms paredz līdz 2022.gadam radīt vēl papildu 425 darbvietas un 90 miljonu ASV dolāru investīcijas. Paplašināšanas rezultātā Valmiera Glass USA Corp kļūs par lielāko darba devēju Laurensas apgabalā un vadošu ražošanas uzņēmumu Džordžijas štata centrālajā un austrumu daļā.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrvienības Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošās informācijas, Daugavpils domes deputāts Boriss Ivanovs (Latgales partija) savulaik ir bijis Valsts drošības komitejas (VDK) štata darbinieks. Šī fakta esamību var apstiprināt tikai tiesa.

Likums paredz, ka TSDC pirms pašvaldību vēlēšanām veic deputātu kandidātu sarakstu pārbaudi un sniedz informāciju katrai konkrētai novada vai pilsētas vēlēšanu komisijai. SAB preses pārstāve Iveta Maura apstiprināja, ka 22.aprīlī TSDC ir sniedzis atzinumu Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijai par tajā brīdī deputāta kandidāta Borisa Ivanova neatbilstību Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam, proti, viņš, pēc TSDC rīcībā esošajām ziņām, bijis VDK štata darbinieks.

Atbilstoši šim likumam šādu cilvēku nevar pieteikt par kandidātu un ievēlēt pašvaldībā.

Pilsonības likumā teikts, ka Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras ir bijušas PSRS VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Ivanovs iepriekš apgalvoja, ka nesen ieguvis Latvijas pilsonību un naturalizācijas procesa gaitā ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, tostarp par viņa iespējamo saistību ar VDK.

Neviena valsts informācijas sistēma nedomā konkurences kategorijā, kad var atnākt konkurents un bizness beidzas

Tā DB intervijā norāda Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks inovāciju jautājumos Normunds Bergs. Jāatzīmē, ka ceturtdien notiek Dienas Bizness rīkotā diskusija par IKT jautājumiem ar L. Straujumu.

Gada sākumā medijos parādījās ziņas, ka jūs esat Ministru prezidentes ārštata padomnieks inovāciju jautājumos. Kas jūs uzrunāja? Kādi ir mērķi un plāni šajā amatā?

Principā, tā nav jauna ziņa. Es biju arī iepriekšējās valdības Ministru prezidentes, kas arī bija L. Straujuma, padomnieks. Izmaiņas vairāk bija formalitāte. Uzrunāja mani Ministru prezidente. Padomnieka darbs ir nestrukturēts un par to algu nesaņemu. Birojs, e-pasts un caurlaides Ministru kabinetā man nav. Brīdī, kad Ministru prezidentei un Ministru kabinetam ir vēlme uzklausīt manu subjektīvo viedokli, viņi man pajautā, un es pēc labākās sirdsapziņas atbildu. Jāsaprot, ka ir milzīga atšķirība starp štata un ārštata darbiniekiem.

Indijas tērauda kompānija «Tata Steel» pirmdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs līdz pat 3000 darbavietu, ņemot vērā nepieciešamību īstenot restrukturizāciju pēc neveiksmīga apvienošanās darījuma.

«Tata Steel» Eiropā kopumā nodarbina aptuveni 20 000 cilvēku.

«Viens veids, kā uzlabot grupas finanses, ir samazināt ar nodarbinātību saistītos izdevumus, kas nozīmē, ka Eiropā tiks likvidēti līdz pat 3000 darbavietu,» norāda uzņēmums.

Aptuveni divas trešdaļas no šīs likvidācijas ieceres, visticamāk, skars pārvaldības amatus, skaidro «Tata Steel».

Kā vēstīts, Vācijas rūpniecības un tērauda koncerns «ThyssenKrupp» maijā atcēla plānus ar «Tata Steel» apvienot tēraudrūpniecības biznesus, ņemot vērā gaidāmo Eiropas Komisijas pretestību.

«ThyssenKrupp» un «Tata Steel» tēraudrūpniecības biznesu apvienošana būtu radījusi Eiropā otro lielāko tērauda ražotāju.

Vērienīgajos plūdos Kolorādo štatā ASV bojā gājuši seši cilvēki. Tikmēr informācijas joprojām nav par vairākiem simtiem štata iedzīvotāju. Plūdu skartajos reģionos turpinās glābšanas operācijas.

Sākotnēji informācijas nebija par 1,2 tūkstošiem iedzīvotāju no plūdu skartajiem reģioniem. Tomēr šis skaitlis samazinājās līdz aptuveni 300 cilvēkiem. Varasiestādes paredz, ka, turpinoties meklēšanas un glābšanas operācijām, situācija paliks skaidrāka. Vienlaikus štata glābšanas dienesti atzīt, ka daudzu cilvēku mirstīgo atlieku meklēšana aizņems ilgu laiku, jo plūdi piemeklējuši nošķirtu un grūti pieejamu Kolorādo daļu.

Plūdi Kolorado štata ziemeļu daļā sākās pēc ilgstošām, spēcīgām lietusgāzēm. Dabas nelaime iznīcināja aptuveni 20 tūkstošus mājokļu, kā arī lika evakuēt vairāk nekā 12 tūkstošus cilvēku. Patlaban plūdi sākuši atkāpties.

Daži no visbagātākajiem ņujorkiešiem vērsušies pie štata gubernatora Endrū Kuomo ar lūgumu paaugstināt viņu nodokļus, liecina vēstule, kas nonākusi ziņu aģentūras Associated Press rīcībā.

80 cilvēki, arī Džordžs Soross, Stīvens Rokfellers un Ebigeila Disneja, vēstulē demokrātam Kuomo skaidro, ka viņiem un citiem cilvēkiem no bagātnieku vidus būtu jāmaksā vairāk, lai atbalstītu skolas, ceļu un tiltu uzturēšanu, programmas, lai palīdzētu štata trūcīgajiem iedzīvotājiem un bezpajumtniekiem.

«Tagad ir īstais laiks investēt Ņujorkas ilgtermiņa dzīvotspējā,» teikts vēstulē. «Mums ir jāinvestē ceļos, kas ved prom no nabadzības un augšup pa ekonomikas kāpnēm, visiem mūsu līdzpilsoņiem, ieskaitot stipru valsts izglītību, sākot no pirmsskolas izglītības līdz koledžai.»

Vēstules autori ierosina izveidot jaunu ienākuma nodokļa kategoriju iedzīvotājiem, kas pelna visvairāk, tādējādi ļaujot iegūt divus miljardus dolāru.

No Ņujorkas līdz Losandželosai tūkstošiem cilvēku aptuveni desmit ASV pilsētās trešdien izgājuši ielās, lai protestētu pret republikāņu kandidāta Donalda Trampa otrdien gūto uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Protestu laikā tika aizdedzināts Trampa galvas atveids, kurti ugunskuri un bloķētas ielas. Tomēr vairums demonstrāciju pagāja mierīgi.

Vašingtonā vairāki simti demonstrantu ar svecītēm trešdienas vakarā sapulcējās Baltā nama priekšā, kritizējot to, ko viņi dēvēja par Trampa rasismu, seksismu un ksenofobiju, un nesot plakātus ar uzrakstiem «We have a voice!» («Mums ir balss!») un «Education for all!» («Izglītību visiem!»).

«Cilvēki ir pamatoti nobijušies,» sacīja viens no šīs demonstrācijas organizētājiem - liberāļu grupas MoveOn.org Vašingtonas direktors Bens Viklers. «Mēs esam šeit, jo šajos vistumšākajos brīžos mēs neesam vieni,» viņš piebilda.