Dienas Bizness

  • 27 pirmdiena,
    februāris

    Līvija, Līva, Andra

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8450

    USD: 1.0609

Ražošana

Avots: DB

Reaģējot uz Dienas Biznesā rakstīto, VID vadība tiekas ar uzņēmējiem  1

Lai klātienē izrunātu uzņēmējiem neskaidros jautājumus saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētajām izmaiņām un jaunu prasību piemērošanu tranzīta procedūrai, kā tas tika atspoguļots 2015. gada  29. septembra laikrakstā Dienas Bizness, 2015. gada 6.oktobrī notika VID vadības ierosināta tikšanās ar tranzīta nozares uzņēmumu pārstāvjiem un šos uzņēmumus pārstāvošo asociāciju vadītājiem.

Reaģējot uz laikrakstā Dienas Bizness izskanējušo informāciju par to, ka tranzīta uzņēmumiem radušās būtiskas neskaidrības un neapmierinātība saistībā ar izmaiņām tranzīta procedūras piemērošanā, kas palielina arī šīm procedūrām nepieciešamo laiku, VID ģenerāldirektore aicināja iesaistītos Latvijas tranzīta nozares pārstāvjus risināt radušos jautājumus klātienē un aicināja uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus tranzīta jomā kopumā.

Tikšanās laikā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvērusi: «Es pati dodu priekšroku konstruktīvai sarunai, dialogam – gan savās attiecībās ar iestādes darbiniekiem, gan ar nodokļu maksātājiem un sadarbības partneriem. Tādēļ iespējami operatīvi organizēju šo tikšanos, lai ar jums visiem klātienē konstruktīvi pārrunātu radušās neskaidrības, skaidrotu faktisko situāciju un kopīgi rastu optimālo risinājumu, kas ļautu jums un mums pilnvērtīgi un sekmīgi turpināt darbu.»

Sanāksmes iesākumā VID vadītāja I.Pētersone informēja tranzīta nozares pārstāvjus, ka VID jau ir rūpīgi izanalizējis un izvērtējis pašreizējo situāciju tranzīta procedūras piemērošanā un uzsvēra, ka nekādas pretrunas ar normatīvajiem aktiem nacionālā līmenī nav saskatāmas. Papildu viņa arī vērsa uzmanību, ka šie jautājumi tika precizēti arī Eiropas Savienības (ES) līmenī, īpašu uzmanību pievēršot tieši tam aspektam, par kuru šobrīd ir visvairāk neskaidrību, proti, vai tranzīta procedūru uzsāk brīdī, kad krava ir uzkrauta, vai jau pēc tam. ES ir sniegusi atzinumu, ka brīdī, kad tiek uzsākta tranzīta procedūra, kravai  ir jābūt uzkrautai. VID eksperti, sazinoties ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, guva pārliecību, ka tādi paši nosacījumi ir spēkā arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā; arī abu kaimiņvalstu muitas amatpersonas apstiprina, ka tiek piemērota tā prakse, kas noteikta Eiropas Komisijas regulās. Vienlaikus asociāciju pārstāvji norādīja uz lielajās ES ostās (Amsterdama, Roterdama) piemēroto praksi, kad tranzīta deklarācijas precēm tiek noformētas, kad tās vēl atrodas uz kuģa. Pēc kuģa ienākšanas ostā preces bez kavēšanās tiek pārkrautas uz autotransporta un turpina ceļu pie saņēmēja. Minētā kārtība ir atšķirīga no Latvijas prakses un konkurences veicināšanai būtu nepieciešams noskaidrot tās atbilstību ES normām.

VID vadošās amatpersonas aicināja arī klātesošos tranzīta nozares pārstāvjus detalizēti informēt par to, kas, veicot viņu darbu, praktiski ir mainījies tranzīta procedūras piemērošanā, un vai tas tiešām ir radījis vai varētu radīt nozarei zaudējumus. Uzklausot uzņēmēju viedokli, tika secināts, ka pamatā neskaidrības ir radušās tieši par tranzīta procedūras piemērošanu praksē. Tādēļ VID vadošās amatpersonas aicināja uzņēmējus izteikt kādus ierosinājumus un priekšlikumus par nepieciešamām izmaiņām, kas būtu veicamas spēkā esošo tranzīta procedūru regulējošo normatīvo aktu ietvaros, lai iespējami operatīvi  rastu visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu.

Tika saņemti vairāki vērtīgi tranzīta nozares vadošo pārstāvju priekšlikumi un ieteikumi, norāda VID. Tā piemēram, uzklausot Latvijas Loģistikas asociācijas ieteikumu par iespējamām izmaiņām tranzīta procedūras noformēšanas tehnoloģijā, VID vadība informēja, ka tās ir iespējamas, veicot izmaiņas VID elektroniskajā sistēmā (EMDAS), kas arī attiecīgi steidzamības kārtā tiks virzītas, un tranzīta nozares pārstāvji tiks informēti par to ieviešanas iespējamiem termiņiem un gaitu. Tāpat Latvijas Loģistikas asociācijas pārstāvis arī vērsa VID vadības uzmanību uz pēdējā laikā  pastiprinātajām dokumentu kontrolēm ne tikai no VID, bet arī no citu uzņēmējus uzraugošo un kontrolējošo iestāžu puses, norādot, ka tas rada papildu slogu uzņēmējiem. VID vadītāja paskaidroja, ka VID kontroles tiek veiktas, balstoties uz riska faktoru analīzi, un vienlaikus apliecināja, ka VID noteikti iekšēji pārskatīs savas kompetences ietvaros veiktās dokumentu kontroles procedūras un riska faktoru apmēru, rūpīgi izvērtējot to pamatotību, rezultātus un ieguvumus.

VID ģenerāldirektore arī apliecināja, ka muitas jomas sakārtotība ir ļoti nozīmīga ne tikai VID, bet arī valstiskā līmenī, un uzvēra, ka turpmāk pastiprinās jau līdzšinējo sadarbību ar Finanšu ministriju, aicinot stiprināt muitas jomas metodoloģisko atzaru un efektivizēt muitas jautājumu virzīšanu un risināšanu. Arī  finanšu ministra padomnieks muitas jomā Uģis Liepa uzsvēra, ka nepieļaujama ir situācija, kad neskaidrības vai informācijas trūkums uzņēmējiem rada sarežģījumus tranzīta procedūras piemērošanā, kavē tranzīta kravu plūsmu vai kā citādi nepamatoti apgrūtina uzņēmēju darbu. Valsts uzdevums ir nodrošināt ilgtermiņa sabalansētu tirgus uzraudzības un uzņēmējdarbības vides veicināšanas mehānismu, kas ļauj godprātīgajiem uzņēmējiem efektīvi plānot un veikt savu darbu, tādējādi nodrošinot darba vietas, nomaksājot nodokļus un radot pozitīvu pienesumu valsts budžetā un Latvijas tautsaimniecībā kopumā.

Tikšanās noslēgumā tika fiksētas esošās problēmas tranzīta formalitāšu izpildē un VID Muitas pārvalde kopīgi ar asociāciju pārstāvjiem tuvāko divu nedēļu laikā vienosies par iespējamiem risinājumiem, kas apmierinātu abas puses.

Saistītie raksti

Reklāma