Jaunākais izdevums

Jaunajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam ir pateicīgs uzvārds, ko apspēlēt, vērtējot viņa darbību Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgajā amatā. To, vai runa ir par augstvērtīgu metālu vai viltojumu, parādīs viņa rīcība. Kas ir tie jautājumi, kuru ugunīs viņš tiks kausēts?

Vispirms jau publiskais tēls – gan paša, gan brīvostas. Ja komersanti un ostu pārstāvji saka, ka amats palicis ģimenē, bet jaunais pārvaldnieks uzsver, ka viņš nav Loginovs, taču neredz problēmas ar sava priekšgājēja pieredzes un sakaru lietā likšanu, Zeltiņa lēmumi neizbēgami tiks vētīti caur «vai tik tur nav saskatāms Leonīda pirksts un intereses» prizmu. Tāpat būs vajadzīgi reāli rezultāti, lai iedzīvotāji, kam, piemēram, netīk smakas, vai valsts institūcijas, kas nav sajūsmā par kādiem brīvostas pārvaldes darbības aspektiem, mainītu savu priekšstatu. Tik sulīgu valodu par saviem kritiķiem kā bijušajam pārvaldniekam no viņa nesagaidīsim, taču agri vai vēlu izkristalizēsies Zeltiņa spēja vai nespēja pateikt «nē» dažādiem interešu lobētājiem ostā. No vienas puses, viņa pērn nopelnītie 71,8 tūkst. eiro ar valsti vai pašvaldībām saistītajos uzņēmumos vai institūcijās liecina, ka viņa kompetence tiek augstu vērtēta. No otras puses, nav noslēpums, ka labi apmaksātu valsts sekretāru un viņu vietnieku acu priekšā norisinājušās AirBaltic, vilcienu iepirkuma un citas sāgas, ierēdņiem demonstrējot apbrīnojamu aklumu pret valstij neizdevīgiem politiķu lēmumiem. Tas, vai pārvaldniekam ir mugurkauls, kā viņš saka, apslēpts nepaliks.

Otrkārt, Zeltiņa vērtība būs mērāma pēc brīvostas darbības rezultātiem. Augošais apkalpoto kravu tonnu rādītājs iepriekš bija atruna satiksmes ministriem un brīvostas valdei, kad tika kritizēts Loginovs. Vēlāk, kad līkne sāka iet lejā, tika vainota Krievijas politika, sankcijas, kā arī atsevišķu ostas vai dzelzceļa komersantu neelastīgā tarifu politika. Jaunais pārvaldnieks atkārto mantru, ka ostas pārvalde jau kravas nekrauj. Citviet gan ostas dibina savus uzņēmumus, lai kravas – tostarp pa dzelzceļu – piesaistītu, un labi, ka Zeltiņš šādu iespēju neatmet. Savukārt Baltijas valstu ostu kāroto globālo spēlētāju piesaistes ceļā viņam stāsies Rīgas brīvostas sāpju bērns – ilgtermiņa zemes nomas līgumi, kas liedz pārvaldei piedāvāt nopietniem spēlētājiem brīvas teritorijas uz saprātīgiem noteikumiem. Līdz šim gan nevienam nav izdevies panākt, lai šīs līgumattiecības tiktu dēvētas par zelta bērnu.

Treškārt, pārvaldnieku vētīs pēc viņa vadībā izstrādātās brīvostas stratēģijas nākamajai desmitgadei. Rietumvalstu ostās šodien īsteno projektus, kuri tika paredzēti jau pirms gadu desmitiem. Gribētos, lai papīrs netiek smērēts ar tādiem valsts līmeņa stratēģiju izstrādājumiem kā Transporta attīstības pamatnostādnes vai Nacionālās attīstības plāns. Taču, ja Zeltiņa kungam ir redzējums par Rīgas brīvostas attīstību nākotnē, pagaidām tas tiek prasmīgi slēpts, iespējams, sekojot sakāmvārdam, ka klusēšana ir zelts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā vienbalsīgi apstiprinājusi Ansi Zeltiņu, kuru daudzi nozares spēlētāji dēvē par bijušam pārvaldniekam Leonīdam Loginovam pietuvinātu personu.

Lai A. Zeltiņš varētu stāties amatā, vēl ir jāsaņem satiksmes ministra Ulda Auguļa saskaņojums, kas gan varētu būt jāgaida līdz 10. jūlijam, kad ministrs atgriezīsies no atvaļinājuma. Gadījumā, ja tiks saņemts satiksmes ministra saskaņojums, tiks sasaukta vēl viena Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā tiks pieņemts gala lēmums par A. Zeltiņa iecelšanu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā.

A. Zeltiņa kandidatūru apstiprināšanai Rīgas brīvostas valdē virzīja pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas komisija, kas vairākās konkursa kārtās izvērtēja 24 pretendentus. «Esmu gandarīts, ka, par spīti skeptiķu izteikumiem, salīdzinoši īsā laikā un atklāta konkursa kārtībā ir izdevies atrast atbilstošu kandidātu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam. Anša Zeltiņa kvalifikāciju un pieredzi ir augsti novērtējusi gan konkursa komisija, kas ar otrajā un trešajā konkursa kārtā iegūtu lielu punktu pārsvaru vienbalsīgi lēma virzīt A. Zeltiņa kandidatūru izskatīšanai Rīgas brīvostas valdē, gan Rīgas brīvostas valde, kas ar nedalītu atbalstu apstiprināja viņa kandidatūru pārvaldnieka amatam,» uzsvēris Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Uldis Augulis piektdien, 14.jūlijā tiksies ar Rīgas brīvostas valdes Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā vienbalsīgi atbalstīto AS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Lai Zeltiņš varētu stāties amatā, atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ir jāsaņem satiksmes ministra saskaņojums, pēc kura Rīgas brīvostas valdes sēdē Zeltiņš jāapstiprina amatā. Tāpēc pirms saskaņošanas Augulis uzklausīs Zeltiņa redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, tai skaitā izaicinājumiem un veicamajiem galvenajiem uzdevumiem, nostiprinot Rīgas ostas vadošo lomu Baltijas valstīs.

Jau vēstīts, ka šī gada 28. jūnijā Rīgas brīvostas valde Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā vienbalsīgi apstiprināja Zeltiņu.

Nozares komersanti un citu ostu pārstāvji iepriekš DB norādījuši, ka A. Zeltiņa kļūšana par Rīgas brīvostas pārvaldnieku nozīmēs, ka «amats paliek ģimenē», ar to domājot, viņuprāt, A. Zeltiņa pietuvinātību L. Loginovam. A. Zeltiņš pats sevi par L. Loginova protežē neuzskata. Daži no 23 pretendentiem, kas nebija to trīs kandidātu vidū, kurus valde uzaicināja uz pārrunām, DB pauda par to sašutumu, jo uzskatīja, ka viņu CV nav ne ar ko sliktāks par A. Zeltiņa. DB jau rakstījis, ka A. Zeltiņa kā reāla pretendenta vārds izskanēja visai drīz pēc tam, kad L. Loginovs paziņoja par amata atstāšanu. A. Zeltiņš vadījis Latvijas Jūras administrāciju un ir VAS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētājs un Rīgas brīvostas pārvaldes meitas uzņēmuma SIA Rīgas brīvostas flote direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība nav domāta cilvēkiem, kuri ir pieraduši, ka kāds viņiem dod norādes un visu izlemj viņu vietā, gluži pretēji – tas nozīmē striktu plānošanu un atbildības uzņemšanos, uzskata SIA Soulstones vadītāja un īpašniece Agnese Zeltiņa.

Vadītājam ir jāiesaistās visos biznesa procesos, neskaitot laiku, jo, lai uzņēmums attīstītos, tajā jāiegulda daudz darba, spriež A. Zeltiņa, kura aktiera profesijā un uzņēmējdarbībā saskatījusi vairākas līdzības. Abās šajās jomās, kurām esmu veltījusi lielāko daļu savas dzīves, darba laiks nav limitēts, tāpat līdzīga ir arī atdeve, domā A. Zeltiņa.

Izrādē savu patiku skatītājs izrāda ar aplausiem, bet biznesā – ar pirkuma veikšanu un atgriešanos tavā veikalā, secina uzņēmēja. Iet mātes pēdās Pusaudžu gados es vēlējos kļūt par tērpu modelētāju, atceras A. Zeltiņa.

“Man ļoti patika zīmēt, skicēju jau kopš bērnības, jo mans tētis bija rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotājs. Piedalījos arī dažādās olimpiādēs un guvu panākumus, tāpēc sapņoju par tērpu modelēšanu. Divas reizes mēģināju iestāties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet abas reizes izvēlētajā fakultātē netiku. Otrajā reizē man gan bija iespēja iestāties metālkalējos, taču es biju lepna – ja nedabūju to, ko gribēju, atmetu šo ideju pavisam. Mans tētis bija arī juvelieris, bet mamma – teātra kritiķe. Tad nu visu laiku manā galvā bija šīs divas jomas. Tētis, protams, vēlējās, lai es zīmēju, gleznoju un taisu rotas, bet mamma – lai savu dzīvi saistu ar teātri. Galu galā pēc vidusskolas beigšanas aizgāju mammas pēdās un nokļuvu teātrī,” stāsta A. Zeltiņa, kura 1993. gadā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti, ieguva bakalaura grādu teātra un kino mākslā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ļauj noticēt savām spējām

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 31.07.2019

Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Foto: Elza Zīverte

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālā skola dod iedrošinājumu doties tālāk.

Lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši iespējām un vajadzībām, īpaši svarīga ir iekļaujoša izglītības sistēma visos līmeņos, norāda Labklājības ministrijā (LM). Iegūtajā specialitātē strādāt gan izvēlas tikai neliela daļa absolventu, stāsta Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.

Mācās arī četrdesmitgadnieki

Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Cīravā paredzētas divas programmas – pavāra palīgs un kokapstrādes iekārtu operators. Lai iestātos, nepieciešama pamatskolas izglītība. Vecuma ierobežojumu nav, un amplitūda ir ļoti liela – mācās arī četrdesmitgadnieki. «Motivācija ir ļoti dažāda,» novērojusi L. Zeltiņa. «Mēs uzrunājam, piedāvājam, un reizēm skola ir pirmais izaicinājums. Ne vienmēr šie cilvēki zina, kādas iespējas viņus var sagaidīt ārpusē. Baidās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norāda komersanti.

Rīgas domē (RD) informē, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Nesaprot iemeslus

Velojoslas nopietni apgrūtina mūsu ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu saskaramies ar problēmām preču piegādes laikā, teic tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. “Darbam nepieciešamos materiālus, piemēram, papīru un dažādus ķīmiskos līdzekļus, mums pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži nobloķējam satiksmi, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats ir ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm. Mūsu sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto,” stāsta K. Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis atbalsta Zeltiņa kandidatūru Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā

Dienas Bizness, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam virzītā Anša Zeltiņa redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, kā arī ņemot vērā pretendentu atlases un izvērtēšanas komisijas un Rīgas brīvostas valdes vienbalsīgu atbalstu Zeltiņa virzīšanai amatā, satiksmes minsitrs Uldis Augulis pieņēma pozitīvu lēmumu attiecībā uz Zeltiņa virzīšanu apstiprināšanai minētajā amatā, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Liene Užule.

Pēc Auguļa saskaņojuma mēneša beigās tiks sasaukta Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā jāpieņem gala lēmums un Zeltiņš jāapstiprina amatā.

Piektdien, 14.jūlijā, Zeltiņš satiksmes ministram prezentēja savu redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, tai skaitā izaicinājumiem un veicamajiem galvenajiem uzdevumiem. Ministrs uzsver, ka Rīgas brīvosta ir būtiski attīstījusies, kļuvusi par vienu no vadošajām ostām Baltijas valstīs. Nākamajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam būs jāspēj līdzsvarot valsts un pašvaldību intereses, nodrošinot efektīvu ostas pārvaldības procesu.

Kā Rīgas ostas pārvaldnieka galvenos uzdevumus Augulis akcentē nepieciešamību nodrošināt brīvostas pārvaldības caurskatāmību, tai skaitā Valsts kontroles ieteikumu striktu ieviešanu un profesionālu personāla, finanšu vadību. Tāpat ir sekmīgi jārealizē Krievu salas projekta īstenošana, kā arī jāveicina uzņēmējdarbības izaugsme, sekmējot kravu plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Cēloni Druvas Unguru mājas cūku saslimšanai ar ĀCM, visticamāk, neizdosies noskaidrot

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 21. maijā uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Splitas lidostu Horvātijā.

Maršruts piedāvā jaunu vasaras brīvdienu galamērķi ceļotājiem no Baltijas, kā arī ceļošanas iespējas no Horvātijas uz Rīgu un tālākiem galamērķiem Skandināvijā, Baltijā un NVS.

«Mēs esam priecīgi airBaltic 2018. gada vasaras maršrutu kartei pievienot jau septīto jauno galamērķi no Rīgas. Splitas pilsētai ir vairāk nekā 2000 gadus sena vēsture – tā ir ne tikai pievilcīgs galamērķis, bet, pateicoties atrašanās vietai Dalmācijas centrā, tā ir arī ideāls sākuma punkts, no kura apceļot tādas Horvātijas salas kā Hvaru vai Braču,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents.

airBaltic lidos no Rīgas uz Splitu divas reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Plānotais lidojuma ilgums ir divas stundas un 40 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Splitu ir no 75 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības «airBaltic» ieņēmumi 2018. gada pirmajos sešos mēnešos veido 180,8 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

«airBaltic» 2018. gada pirmajā pusgadā pārvadājusi 1,9 miljonus pasažieru, kas ir 20% pieaugums, kā arī veikusi par 13% vairāk lidojumu nekā pirms gada.

Redakcijas komentārs: airBaltic sistemātiski nemaksā kompensācijas

«Šim gadam mēs prognozējam augstākus darbības rezultātus kā pērn. Taču mums jāņem vērā arī tādi makroekonomiskie faktori kā naftas cena vai ASV dolāra maiņas kurss, kas var ietekmēt kopējo situāciju,» norāda Martins Gauss (Martin Gauss) «airBaltic» izpilddirektors.

«airBaltic» 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies 30 «Airbus A220-300» lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 «A220-300» lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā «airBaltic» biznesa plāna «Destination 2025». Jaunais biznesa plāns turpina pašreizējo «Horizon 2021» plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai «airBaltic» attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Mūrniece: Latvijai ļoti nepieciešama ārvalstīs dzīvojošo tautiešu pieredze un zināšanas

Dienas Bizness, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par Obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar OI sistēmas vēsturi.

1. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumu var uzskatīt dubultā tarifa atbalstu, ko 1995.gadā piešķīra mazajām hidroelektrostacijām (HES) un mazliet vēlāk - vēja elektrostacijām. 1998.gadā līdzīgi atbalstītas tika vēl divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.

2. Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā.

3. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, izdoti arī pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma kārtību un cenu.

4. 2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražoja augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nozares, kuras valsts budžetā samaksājušas vislielāko nodokļu kopsummu

Dienas Bizness, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft aprēķinājis, ka 2017. gadā vairumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 1,46 miljardus eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības uzņēmumu nodokļu maksājumu apjoms audzis par 3,64%. Teju miljardu jeb 990,70 milj. eiro pērn nodokļos valsts budžetā samaksājusi arī skaitliski visplašāk pārstāvētā tautsaimniecības nozare – mazumtirdzniecība.

To, kuras nozares 2017. gadā valsts budžetā samaksājušas vislielāko nodokļu kopsummu, uzziniet galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Vairāki nodokļu balsti valstī varētu kļūt vājāki

LTRK atbalsta 50% piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs

Redakcijas komentārs: Radām jaunu krīzi paši savām rokām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam šobrīd nav pamata, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Šobrīd nav pamata turpmākam būtiskam sviesta cenas kāpumam,» uzsvēra Gulbe.

Viņa norādīja, ka pēdējā laika straujais cenas kāpums sviestam zināmā mērā ir skaidrojams ar iedzīvotāju paradumu maiņu, proti, cilvēki sākuši to vairāk patērēt - savulaik bija liels pieprasījums pēc augu taukiem, tostarp palmu eļļās, bet šobrīd šī tendence mazinās.

«Ja ir [pieprasījuma] samazinājums pēc augu taukiem un [pieprasījuma] pieaugums ir pēc dzīvnieku taukiem, tos tik ātri nevar dabūt - jāpalielina ganāmpulks, kā arī jāmaina ģenētika, jo līdz šim lielākajā daļā Eiropas valstu maksāja par izslaukto pienu un olbaltumvielu saturu, bet taukus nebija izdevīgi pārstādāt un pārdot, tādējādi gotiņas turpina dot to pienu, kuru tās ir devušas iepriekš, un ir jāpērk jaunas,» klāstīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa bažījas, ka akcionāru nesaskaņas varētu kavēt dzelzceļa projekta Rail Baltica savlaicīgu pabeigšanu un līdz ar to Eiropas Savienības finansējuma apgūšanu. Viņai regulāri nākoties saskarties ar visu trīs Baltijas valstu akcionāru vēlmi iejaukties lēmumu pieņemšanā.

LASI:

Rubesa: Apzinos, ka esmu bijusi neērta, jo neesmu pakļāvusies dažādām interesēm

Redakcijas komentārs: Cīņa par Rail Baltica naudu

Krievu rulete Rail Baltica projektā

Neuzticību Rubesai izteikuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri, bet Latvijas puse balsojumā atturējās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP vērtē situāciju piena tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu

LETA, 14.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) patlaban vērtē, vai sākt piena tirgus uzraudzību saistībā ar sviesta cenu kāpumu, aģentūrai LETA sacīja KP Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks.

«Šobrīd nevaram atbildēt, vai uzraudzība tiks uzsākta. Pašlaik KP vērtē situāciju tirgū saistībā ar sviesta cenu kāpumu,» sacīja Noviks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka konkurences iestādes nav cenu regulatori un uzņēmējiem ir tiesības pieņemt individuālus lēmumus par cenu izmaiņām. Taču esot aizliegts ir vienoties ar citiem uzņēmējiem par šo cenu celšanu.

Noviks atgādināja, ka pērn KP īstenoja svaigpiena tirgus uzraudzību pēc vairāku iesniegumu saņemšanas, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Toreiz KP uzraudzībā secināja, ka krasais svaigpiena iepirkuma cenas samazinājums analizētajā periodā skaidrojams ar nozares cikliskumu un arī sekām negatīvajiem ekonomiskajiem procesiem tirgū pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma 2014. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Pasažieru vilciens (PV) varēs turpināt jaunu elektrovilcienu iegādes procesu, šim nolūkam uzsākot nepieciešamā iepirkuma otro kārtu. To otrdien, 13.jūnijā, sēdē konceptuāli atbalstīja valdība, informē Satiksmes ministrijā.

DB jau rakstīja, ka kaut arī PV norāda, ka jaunos vilcienus plānots iegādāties, piesaistot kredītresursus, nevis tiešā veidā ieguldot valsts budžeta līdzekļus, iepirkuma ietekme uz vispārējās valdības sektora budžetu saglabājas.

Ministrija informē, ka PV jaunu elektrovilcienu iepirkumu veiks nekavējoties, organizējot sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, kuras ietvaros ir notikusi kandidātu atlase un sagatavots otrās kārtas - piedāvājumu iesniegšanas, vērtēšanas un sarunu - nolikums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus

LETA, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens trešdien izsludinājis jaunu elektrovilcienu iepirkuma procedūras otro kārtu, kuras ietvaros plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus, informē Pasažieru vilciena Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Iepirkuma pirmo kārtu pārvarējušajiem pretendentiem – TALGO, CAF, STADLER, ŠKODA, kā arī SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmumam ООО «Уральские локомотивы» – ir nosūtīts uzaicinājums dalībai elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūras otrajā kārtā. Jauno vilcienu piegādes pretendenti iesniegs tehnisko piedāvājumu, pēc kā sekos finanšu piedāvājuma iesniegšana un vērtēšana. Līgumu par jaunu vilcienu piegādi ir plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai ir izvēlēta sarunu procedūra, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs vilcienu piegādes, elektroenerģijas patēriņa un citas vilcienu dzīves cikla izmaksas, vērtējot uz vienu sēdvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru