Kravu grupas nāk un iet; ostas turpina kuģošanas drošības projektus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdzīgi Latvijas lielo ostu pērnā gada kravu apjomu rādītājiem arī mazajās ostās 2015. gadā bija vērojams kravu kritums. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, to kopējais apgrozījums sarucis par 13% līdz 1,375 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas informācija. Kravu apjomu krituma vai kāpuma pamatā ir vienas vai otras kravu grupas piesaiste vai zaudēšana.

Skultes ostā pērn apkalpots par 21,1% kravu mazāk, veidojot 585,2 tūkst. t; Mērsragā kritums bijis 16,7% līdz 402,9 tūkst. t, turpretī Salacgrīvas ostā bija vērojams 6,1% pieaugums līdz 352,6 tūkst. t. Savukārt Rojas rādītājos vien niecīgas izmaiņas, kravu apjomam pieaugot par 0,3% līdz 31,6 tūkst. t.

Mērsraga ostas kravu apgrozījuma krituma pamatā bija gan siltā ziema, kā rezultātā tika pārkrauts mazāk granulu, gan baļķu importa kritums, jo vietējā rūpnīca tos ievedusi no Baltkrievijas, norāda Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. Mazāk nekā bijis cerēts ienākušas arī šķembu kravas, bet noprotams, ka šogad apkārtnē būvniecības apjomi būs lielāki. Pēc viņa teiktā, kopš 2007. gada, kad ostā pārkrāva šķembas, papīrmalku, zivis, kūdru un keramzītu, divreiz pieaugusi kravu nomenklatūra. Osta rēķinās, ka papīrmalkas būs arvien mazāk, jo apkārtnē meži izcirsti, savukārt arvien lielāku lomu kravu struktūrā spēlē tehniskā sāls ceļu kaisīšanai imports, būvniecībai domātās smilts un granulu eksports, kā arī zivju produkcija. Šovasar osta cer piesaistīt jaunas kravas, piemēram, lauksaimniecībai domāto kaļķa smilti vai graudus.

Visu rakstu Reģionu ostām mainīgas sekmes lasiet 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra