Oktobrī Labklājības ministrijas (LM) noteikto piemaksu pie atalgojuma saņems 196 sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem. Piemaksas apmērs katram darbiniekam ir 124 lati, ieskaitot sociālās iemaksas, informēja Labklājības ministrija.

Oktobrī visvairāk sociālo darbinieku piemaksu saņems Rīgas pilsētā, kur tā piešķirta 46 sociālajiem darbiniekiem. Otrs lielākais mērķdotāciju saņēmēju skaits būs Rīgas rajona padomē, kur to saņems 15 sociālie darbinieki. Savukārt trešais un ceturtais lielākais mērķdotāciju saņēmēju skaits būs Liepājā, kur to izmaksās 13 darbiniekiem, un Tukuma rajona padomē, kur to saņems 11 darbinieki.

LM mērķis, piešķirot šo piemaksu, ir stimulēt sociālos darbiniekus strādāt savā profesijā un veicināt sociālā darba attīstību.

Daudzas ģimenes sastopas ar tādām problēmām, kā alkoholisms un vardarbība ģimenē, tādēļ ir svarīgi, lai tām būtu cilvēks, kuram lūgt padomu un palīdzību. Tāpat īpaši svarīgi ir palīdzēt šo ģimeņu bērniem uzaugt pēc iespējas labākos apstākļos. Sociālais darbinieks ir pirmais cilvēks, kas var sniegt palīdzību, taču ir jāņem vērā, ka sociālais darbs pēc savas būtības ir ļoti „smaga” profesija. „Ar piemaksu pie atalgojuma mēs vēlamies viņiem sniegt lielāku atbalstu un motivāciju strādāt,” skaidro LM speciālisti.

No 1. jūnija piemaksu pie vecuma pensijas saņems 75.5 tūkstoši pensionāru, Db.lv informē V/A Sociālās integrācijas centrs Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iveta Kancēna

Lai turpinātu virzību uz pietiekamu pensijas nodrošinājumu, LM ir paplašinājusi piemaksu pie vecuma pensijas saņēmēju loku. Turpmāk piemaksu pie vecuma pensijas par katru līdz 1996. gadam nostrādāto gadu saņems arī tie pensionāri, kuru pensijas pārsniedz 135 latus, taču nepārsniedz 225 latus. Tāpat piemaksu pie vecuma pensijas varēs saņemt neatkarīgi no apdrošināšanas stāža.

No šī gada 1. jūnija piemaksa pie vecuma pensijas par katru līdz 1996. gadam nostrādāto gadu ir 40 santīmi līdzšinējo 19 santīmu vietā. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķiniem, sākot ar 1.jūniju piemaksu pie vecuma pensijas saņems 75,5 tūkstoši pensionāru.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāta mēnešalga ir saglabājusies nemainīga - 6200,72 eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt biroja darba nodrošināšanai papildus pieejami 4299 eiro mēnesī.

Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas ir spēkā no 2009.gada jūlija, visi EP deputāti saņem vienādu algu - 7956,87 eiro pirms nodokļu nomaksas. Algu izmaksā no EP budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi, paliek 6200,72 eiro.

Dalībvalstis uz deputātu algu var attiecināt arī savas valsts nodokļus, taču pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas, tādējādi deputāti nevar lemt paši par savu algu apjomu.

Savukārt tie EP deputāti, kas bija Parlamenta deputāti pirms 2009.gada vēlēšanām, varēja izvēlēties saglabāt iepriekšējo dalībvalstu sistēmu attiecībā uz algām, pārejas pabalstiem un pensijām visā viņu dalības laikā EP.

Lai uzlabotu pensionāru situāciju, Labklājības ministrija (LM) no š.g. 1.jūnija plāno dubultot piemaksu pie vecuma pensijas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Piemaksa pie vecuma pensijas paaugstināsies no 19 līdz 40 santīmiem par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Vidēji piemaksa pieaugs par 7,22 latiem mēnesī.

Piemaksu pie vecuma pensijas piešķir:

1) pensionāriem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus

2) pensionāriem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem nosacījumiem par darbu kaitīgos darba apstākļos, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz Ls 135 (ja piemaksa jau nav piešķirta 2006.gadā).

Piemaksu aprēķina, ņemot vērā katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31.decembrim. Kopējo piemaksas apmēru katrai konkrētajai pensijai varēs aprēķināt reizinot apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ar Ls 0,40.

No Saeimas pie premjeres un atpakaļ – šādu virzību jau vairākas reizes piedzīvojusi darba devēju rosinātā iecere uz pusi samazināt piemaksas par virsstundām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pret šo ideju iebilst arodbiedrības. Sākotnēji Darba likuma grozījumiem iesniegtais priekšlikums paredzēja samazināt piemaksas par virsstundu darbu no 100% līdz 50%, bet vēlāk Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piemaksu apmēru rosināja diferencēt atkarībā no virsstundu skaita. Taču, tā kā par piemaksu samazināšanu darba devēji un arodbiedrības nespēja vienoties ne 2. lasījumā, ne 3. lasījumā, Saeimas komisija nolēmusi strīdīgās normas izslēgt no likuma grozījumiem un virzīt likumprojektu tālāk. Tas nozīmē, ka par šo jautājumu būs jādomā jaunajai Saeimai vai arī ieceres pazudīs līdz nākamajiem likuma grozījumiem.

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Tiks noteiktas stingrākas prasības piemaksu un prēmiju piešķiršanai valsts iestādēs, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 29. novembrī, izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksu un klasifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts noteikt stingrākas prasības piemaksu un prēmiju piešķiršanai.

Grozījumi MK noteikumos reglamentēs ierobežojumu prēmēšanas biežumam. Paredzams, ka prēmēt darbiniekus nedrīkstēs biežāk kā reizi ceturksnī. Maksimālais prēmiju apmērs, ko varēs vienā reizē izmaksāt, nedrīkstēs pārsniegt mēneša regulārās darba samaksas apmēru, kam piemērots koeficents 1,2. Tāpat iekļauta prasība iestādes vadītājam noteikt prēmēšanas kārtību un kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiek noteikts konkrētā ierēdņa vai darbinieka prēmijas apmērs, izvērtējot viņa darba ieguldījumu un darba rezultātus.

Gadu no gada samazinās to skolēnu skaits, kuri apgūst pamatizglītības mācību programmas (1.-9.klase). Pēdējos sešos gados skolēnu skaits pamatizglītībā sarucis par 53 tūkst. un šajā mācību gadā tas veidoja 174,7 tūkst., liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējos gados ir samazinājies gan skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās, gan pedagoģisko darbinieku skaits (ieskaitot darba savienotājus). Šajā mācību gadā Latvijas skolās strādā 28,8 tūkst. pedagoģisko darbinieku, kas ir par 0,6 tūkst. vairāk nekā iepriekšējā, lai gan salīdzinot ar 2005./2006.mācību gadu pedagoģisko darbinieku skaits ir samazinājies par 5,6 tūkst.

2010./2011. mācību gadā vidējo profesionālo izglītību apgūst 35,8 tūkst. audzēkņu 83 izglītības iestādēs. Salīdzinājumam – gadu iepriekš audzēkņu skaits profesionālajās izglītības iestādēs sasniedza 36,7 tūkst.

Augstāko izglītību Latvijā var iegūt 58 augstskolās un koledžās. Latvijā jau piekto gadu pēc kārtas turpinās augstskolās studējošo skaita samazināšanās, pērn sasniedzot 103,9 tūkst., gadu iepriekš studentu skaits sasniedza 112,6 tūkst. Pēdējos gados visaugstākais studentu skaits – 131,1 tūkst. Latvijas augstskolās bija 2005./2006.mācību gadā.

Sākot ar 2012. gada 1.septembri, paaugstināts atalgojums pedagogiem, kā arī izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, savukārt atbalsta personāla darba samaksai piemēros elastīgāku risinājumu – to paredz Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas sagatavotie un šodien, 17.augustā, apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka pedagogu darba samaksu.

«Solītais ir izpildīts, un pedagogi jaunajā mācību gadā saņems algas paaugstinājumu. Vienlaikus tas ir arī sākums diferencētā skolotāju atalgojuma pakāpeniskai ieviešanai, uzsverot skaidri definētu atalgojuma sasaisti ar pedagogu darba kvalitāti,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.836 paredz, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas paaugstināsies par 10 % jeb 25 latiem par likmi, palielinot algas tiem pedagogiem, kuri patlaban saņem vismazāk. Sākot ar 1. septembri, jaunajiem pedagogiem ar darba stāžu līdz pieciem gadiem zemākās mēneša darba algas likme palielināsies no 245 uz 270 latiem, bet pedagogiem ar darba stāžu lielāku par 10 gadiem zemākā mēneša alga par likmi būs 280 lati līdzšinējo 255 latu vietā.

Otrdien, 5.jūnijā, valdība apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas precizē ikmēneša piemaksas pie vecuma pensijas pārskatīšanas kārtību.

Minētie MK noteikumi nosaka, ka, ja cilvēks papildina savu apdrošināšanas stāžu un viņam atbilstoši pārrēķina vecuma pensijas apmēru, tad attiecīgi pārrēķina arī piemaksu pie vecuma pensijas.

Piemaksu pārrēķina, ja pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus pensionāriem, kuriem apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un pensionāriem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem nosacījumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi.

Līdz 2007.gadam šādu piemaksu saņēma tikai tie pensionāri, kuru vecuma pensijas nepārsniedza 105 latus, ja apdrošināšanas stāžs bija vismaz 30 gadi.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Nozarēs, kurās noslēgtas ģenerālvienošanās, uzņēmumi varēs paši lemt par piemaksu apmēru par virsstundām, bet ne mazāk kā 50% no darba algas. Tāda vienošanās ir panākta Nacionālās trīspusējās sadarbī­bas padomes sēdē.

Tas nozīmē, ka tajās nozarēs, kurās šādas ģenerālvie­nošanās nav (un pagaidām tādas nav nevienā nozarē), uzņēmumi turpinās par virstundām maksāt piemaksas 100% apmērā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība līksmo par no­sargātajām pozīcijām, savukārt neapmierinātību neslēpj uzņēmēju organizācijas. Protams, tas, ka piemaksu līdz 50% varēs samazināt ģenerālvienošanos noslēgušie uz­ņēmēji, ir solis uz priekšu. Tomēr jāapzinās, ka tuvākajā laikā ne visās nozarēs tas būs iespējams. Kaut vai pārlie­ku lielo uzņēmumu un reģionālo atšķirību dēļ. Pašlaik vistuvāk ģenerālvienošanās noslēgšanai ir būvniecības nozare, principā tam lēnām briest arī apsardzes uzņē­mumi. Taču tas arī viss.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas deputāti šodien, 15.novembrī, izskatot jautājumu par Rīgas domes piemaksu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem atlikuma Ls 536 103 apmērā izlietojumu, ierosinājuši daļu līdzekļu izmantot arī Ziemassvētku prēmijām, informēja Rīgas dome.

No iepriekš nosauktās summas Ls 180 112 nepieciešami atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 07.08.2007. noteikumiem Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24.augusta noteikumos Nr.746 Pedagogu darba samaksas noteikumi, jo valsts budžeta līdzekļi ir nepietiekoši, lai nodrošinātu atalgojuma palielinājumu visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem, sākot no šā gada 1. septembra.

Piemaksām par papildu darbu veikšanu, izpildot promesoša, atstādināta, slimojoša, atvaļinājumā esoša darbinieka pienākumus, lai nodrošinātu Darba likuma prasību ievērošanu nepieciešami Ls 64 758.

Savukārt pedagoģisko darbinieku prēmēšanai Ziemassvētkos vidēji Ls 70 uz vienu pedagoģisko likmi varētu izmantot Ls 291 233.

1. februārī stājusies spēkā likuma norma, kas esošā budžeta ietvaros atļauj naudas balvas izmaksu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā valsts pārvaldē strādājošajiem, piemēram, «saistībā ar iestādei svarīgu notikumu».

Pērnā gada nogalē Saeimas pieņemtās izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredz, ka ir iespējams «izmaksāt naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar darbiniekam vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu notikumu (sasniegumu), ņemot vērā darbinieka ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā», raksta LETA.

Premjera birojā atzina, ka šādas normas iekļaušana normatīvos pērn bijis Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājums, kuru parlaments atbalstījis.

Saeimas pieņemtais likums nosaka, ka valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt vairākus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts, secinājuši Valsts kontroles revidenti Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, kurā īpaša uzmanība pievērsa valsts budžeta izdevumu pozīcijai «Atalgojums».

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp «turīgākām» un «mazāk turīgām» ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 eiro, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 eiro, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas - 19 314 eiro. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas - piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu - īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas - no 0 eiro VARAM līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti - no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 705 eiro Finanšu ministrijā.

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks – dīkstāves pabalstu var saņemt arī Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļi, darbinieki, kas vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus MK noteikumi papildināti ar punktu, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 eiro apmērā, atgādina Ekonomikas ministrija.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, norāda: "Vīrusa pandēmijas rezultātā izveidojušās situācijas dēļ, kad lielākā daļa uzņēmējdarbības visā pasaulē ir spiesta "iepauzēt", turpinām pilnveidot valsts atbalsta instrumentus, lai palīdzētu un atbalstītu mūsu uzņēmējus. Nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, tāpēc tiek modulēti vairāki attīstības scenāriji, kā turpināt palīdzēt uzņēmējiem saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī noturēt darbiniekus".

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Rīgas domes deputāti otrdien, 16. septembrī apstiprināja grozījumus pašvaldības 2008. gada budžetā, palielinot budžeta kopējos ieņēmumus par 14.26 miljoniem latu. Pēc grozījumiem Rīgas pilsētas pašvaldības 2008. gada budžeta izdevumi kopā būs 657.1 miljons latu, bet ieņēmumi - 616.4 miljoni latu.

Lielākais pamatbudžeta ieņēmumu palielinājums - 8.5 miljoni latu - ir dotācijai un mērķdotācija no valsts budžeta, bet budžeta iestāžu ieņēmumu palielinājums - 1.56 miljoni latu. Vairākās budžeta programmās finansējums samazināts, novirzot līdzekļus aktuālu un neatliekamu jautājumu risināšanai.

Budžeta grozījumos lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārziņā esošo programmu finansējuma un izdevumu palielinājumam - 10.2 miljoni latu. No tā valsts budžeta dotācija un mērķdotācija Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta programmām ir 7.58 miljoni latu, tai skaitā jaunai programmai Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu 1.klases skolēnu ēdināšana 332 704 lati, bet pedagoģisko darbinieku darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 7.23 miljoni latu. Piešķirta arī papildu dotācija to izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam, kuri tiek finansēti no pašvaldības budžeta 254 543 latu apjomā, kā arī dotācija 1 025 809 latu apjomā komunālo pakalpojumu tarifu sadārdzinājuma segšanai. Papildus līdzekļus saņems arī vairākas sporta pasākumu programmas un sporta klubs Rīga.

Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par pērn nepamatoti piešķirtām piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem, šodien žurnālistus informēja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Valsts iestāžu finanšu revīzijā 2016.gadā izlases veidā tika vērtēta piemaksu piešķiršana valsts iestāžu darbiniekiem. Kā norādīja Krūmiņa, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro.

Valsts kontroliere atzina, ka lielākoties piemaksu piešķiršanas process ir formāls un nerada pārliecību, ka ir izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķu sasniegšanā. Valsts kontroliere atzina, ka ir bijuši pat gadījumi, kad piemaksas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei.

Krūmiņa stāstīja, ka piemaksas darbiniekiem nereti piešķirtas ar pamatojum, ka darbinieks "kvalitatīvi izpildījis doto uzdevumu", "atbildīgi izturējies pret resursiem", "darbinieks izrāda interesi par darbu", "nekavē darba izpildes termiņus", "veic darbu atbilstošā apmērā", "ir labas iemaņas darbā ar datoru" utt.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana, priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana, pensiju indeksācijas iesaldēšana vēl uz vairākiem gadiem, tāpat pensiju piemaksu pārcelšana uz pamatbudžetu, kas var apdraudēt to izmaksu vispār – šādus un citus nepopulārus pasākumus ziņojumā valdībai pirmdien piedāvāja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Turklāt vienlaikus Labklājības ministrija (LM) atzīst, ka pat veicot visus šos pasākumus, speciālā budžeta finansiālo stabilitāti varētu sasniegt tikai 17 gadu laikā, tas ir, sākot ar 2027. gadu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, Labklājības ministrija (LM) paredzējusi no 2009.gada 1.janvāra paaugstināt ģimenes valsts pabalstu, kā arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Plānotais ģimenes valsts pabalsts 2009.gadā varētu sasniegt:

• par 1. bērnu 10 latus mēnesī;

• par 2. bērnu – 12 latus mēnesī;

• par 3. bērnu – 16 latus mēnesī;

• par 4. un nākamajiem bērniem – 18 latus mēnesī.

Savukārt piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu 2009.gadā tiktu paaugstināta no 50 līdz 75 latiem mēnesī.

To paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību. Grozījumi šodien, 17.janvārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.