Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Šonedēļ rehabilitācijas centram Līgatne ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Pēc rehabilitācijas centra iesniegtajiem gada pārskatiem redzams, ka pēdējos gados tas strādājis ar samērā mainīgiem rezultātiem. Piemēram, 2010.gadā tā apgrozījums bijis 536,81 tūkstotis latu, 2011.gadā – 928,83 tūkstoši latu, bet pērn atkal nokrities līdz 705,354 tūkstošiem latu.

Mainīgi bijuši arī rehabilitācijas centra Līgatne tīrie ieņēmumi, kas pēdējos gadus bijuši ar negatīvu rādītāju, aizvadītajā gadā nokrītoties līdz pat 119,743 tūkstošu latu zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas.

SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne reģistrēts 1995.gadā un tā pamatkapitālu veido 1,159 miljoni latu.

SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne īpašnieks ir Līgatnes novada dome.

Ārzemju ceļojumi ir jauki, taču jāiepazīst arī sava dzimtene. Un viens no aplūkošanas vērtiem objektiem Latvijā ir padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts.

Rehabilitācijas centra Līgatne teritorijā 9 metrus zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs 2000m2 platībā, kuram slepenības zīmogu noņēma tikai šajā gadsimtā - 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušajā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā, bet tagad darbojas kā tūrisma objekts, kuru apmekē gan pašmāju, gan ārvalstu viesi.

Piebraucot pie rehabilitācijas centra ēkas, par pazemes ēkas esamību, pirmkārt, liecina dīvaini veidojumi pagalmā, kuru uzdevums ir gaisa nodrošināšana.

Šī bijusi viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā, un līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Tādēļ viesi var aplūkot autonomu elektrostaciju ar dīzeļģeneratoriem un degvielas noliktavu, kondicionēšanas iekārtas gaisa attīrīšanai ar skābekļa rezervēm, telekomunikāciju bloku, plānus un situācijas atspoguļojumus, kas notiek, ja kara gadījumā tiek pārrauti visu hidroelektrostaciju dambji, kādas teritorijas applūstu ar ūdeni un kā tas ietekmētu visas pārējās lielākās pilsētas, tai skaitā Rīgu. Bunkura apmeklētājiem tiek demonstrēta arī tipiska padomju laiku ēdnīca ar pamācošiem saukļiem, vaskadrānām klātiem galdiem un neļķēm, kā arī piedāvāts ieturēt tajā maltīti. Tāpat bunkurā var apskatīt dažādu padomju laika atribūtiku, sadzīves lietas, piemēram, ziepes, kam gan pēc ekskursijām dažkārt mēdzot «pieaugt kājas». Fotografēt dažās vietās gan tūristiem ir liegts.

Tuvākos mēnešos izšķirsies Līgatnes novada pašvaldībai piederošās SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne (LRC) liktenis - vai tas turpinās pastāvēt kā medicīniskās rehabilitācijas iestāde vai pārtaps par pašvaldības sociālās aprūpes sniegšanas vietu. Tas būs atkarīgs no iespējām piesaistīt investoru, jo pašvaldība no sava budžeta vien LRC nav spējīga uzturēt, raksta laikraksts Diena.

Pašlaik LRC atrodas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), un tā kopējais parāds kreditoriem pērn bija 448 000 eiro. Lielākās parādsaistības iestādei ir pret Valsts ieņēmumu dienestu, un tās veido nesamaksātie nodokļi no darbinieku algām.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) Dienai stāstījis, ka pie LRC parādsaistībām neesot vainojamas kļūdas iestādes darbībā, bet gan būtiski samazinātais valsts finansējums. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes saņem tā dēvēto valsts pasūtījumu, kura ietvaros tās var sniegt pakalpojumus noteiktam skaitam pacientu. Ārpus valsts pasūtījuma tiek sniegti arī maksas pakalpojumi, taču tie nav lēti. Piemēram, LRC pēcinsulta desmit dienu programma, kas paredz arī pacienta diennakts aprūpi, izmaksā 600 eiro.

Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri dziedniecisko dūņu ieguves karjerā Sloka piektdien, 7.oktobrī tika atklāts jaunais dūņu ieguves lauks, kur turpmāk tiks iegūtas dūņas, kuras pielieto medicīniskajā rehabilitācijā un veselības veicināšanā, informē centrā Jaunķemeri.

«Jauna dziedniecisko dūņu ieguves lauka atklāšana ir stimuls un iedvesma turpināt darbu, attīstīt rehabilitācijas un kūrortoloģijas jomu,» saka rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes locekle, neiroloģe Elīna Malkiela.

Ķemeru kūrortā dūņas ārstnieciskajos nolūkos sāka pielietot jau 19.gadsimta vidū. Dziedniecisko dūņu ieguves karjers Sloka tika atklāts 1981.gadā. Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri kopš dibināšanas 1967.gadā pielieto Slokas karjerā iegūtās dziednieciskās dūņas, bet kopš 2004.gada rehabilitācijas centrs pats nodarbojas ar šī resursa ieguvi un ir vienīgais Latvijā, kas iegūst dziednieciskās kūdras dūņas ārstniecības vajadzībām. 2016.gada 21.septembrī nomas tiesības jaunam dūņu ieguves laukam ieguva uzņēmums SIA Sanare - KRC Jaunķemeri.

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Šodien, 26.februārī svinīgā pasākumā Liepājā, atzīmējot Baltijas Rehabilitācijas centra pirmo gadadienu, tā dibinātājs - biedrība «Dižvanagi» parakstīja līgumu ar holdingu «LNK Group» par 140 000 EUR liela ziedojuma saņemšanu Baltijas Rehabilitācijas centram. Finansējums tiks izmantots, lai pilnībā pabeigtu pašreizējo telpu remontu, kā arī uzsāktu apjomīgus otrā stāva rekonstrukcijas darbus. Tas ļaus nākotnē pilnveidot pakalpojumu klāstu, kā arī izmitināt ģimenes ar bērniem ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.

Labklājības ministrs Jānis Reirs savā uzrunā uzsvēra, ka jāmeklē arvien jaunas iespējas, kā valsts varētu finansiāli atbalstīt nevalstisko sektoru. Lai pilnvērtīgi varētu nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir nepieciešama valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora sadarbība.

«LNK Group» padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs norādīja: «Esmu pārliecināts, ka mums ir jāveido un jāatbalsta tādas palīdzības programmas, kas sniedz kvalitatīvu palīdzību Latvijā. Pēc iespējas tuvāk un pieejamāk tiem, kuriem tādas nepieciešamas. Tāpēc esam izvēlējušies palīdzēt Baltijas Rehabilitācijas centram, jo tas palīdzību īpašajiem bērniem un viņu ģimenēm padara pieejamāku.»

Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari divos stāvos veikti renovācijas darbi 2,774 miljonu eiro apmērā, informēja centra vadītāja Anda Nulle.

Kopumā no šīs summas 1,508 miljoni eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums, 160 000 eiro - valsts budžeta finansējums, bet 1,107 miljoni eiro - paša rehabilitācijas centra līdzekļi.

Nulle informēja, ka patlaban pēc renovācijas darbiem centra 6. un 7.stāva telpas uzlabotas gan aprīkojuma, gan vizuālā izskata ziņā, turklāt tās kļuvušas arī funkcionālākas pacientu daudzveidīgajām rehabilitācijas vajadzībām.

Vaivaros notikuši arī atjaunošanas darbi centra pieguļošajā teritorijā, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus. Par šo finansējumu uzlabota vides pieejamība un iespēja izmantot jaunizveidotus celiņus arī dažādu grūtības pakāpju dozētas slodzes pastaigām un nodarbībām.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ieguldīs vairāk nekā 953 tūkstošus eiro siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums par atklāta konkursa noslēgšanu.

Rekonstrukcijas darbus Vaivari uzticējuši SIA JPG 2B. Par konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikts saimnieciskais izdevīgums. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari siltumapgādes sistēmas uzlabošana notiks Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansētā projekta ietvaros.

Vaivari ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā šāda tipa medicīnas iestāde Latvijā, teikts rehabilitācijas centra mājaslapā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētaja amatā darbojas Anda Nulle, bet valdes locekļa amatā – Artūrs Bērziņš.

Jūrmalas dabas resursi un izkoptās balneoloģijas tradīcijas paver plašas iespējas tai attīstīties kā kūrortpilsētai.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Sanare – KRC Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu. Lielā mērā tas ir iespējams, pateicoties dabas veltēm – Slokas karjerā iegūtajām dūņām, ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un piejūras klimatam, kā arī Malkielu ģimenes uzņēmībai.

Uz pareizajām sliedēm

Rehabilitācijas centra veiksmes stāsts ir vectēva Mihaila Malkiela intuīcija, kas nav pievīlusi kopš uzņēmuma privatizācijas 90. gadu sākumā, atzīst SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. «Vectētiņš zināja, kurā brīdī un kā reorganizēties, kādus pakalpojumus ieviest un kādas inovācijas attīstīt,» viņa vērtē. M. Malkiels uz Latviju ir pārcēlies no Baltkrievijas, būdams jauns ķirurgs, kad saslimusi viņa sieva un ārsti ir ieteikuši viņai mainīt klimatu. Tādējādi viņš ir pievērsies kūrortoloģijai, sācis strādāt sanatorijā Ķemeri par osteorefleksoterapeitu un līdzdarbojies pie kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri izveidošanas. Šobrīd tā vadības grožus viņš ir nodevis mazmeitai, taču arī pats, būdams 87 gadu vecs, reizēm iesaistās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Rehabilitācijas centrs Poga pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām Sēlpils ielā 2c, Rīgā. Jaunajās telpās un iekārtās ieguldīts vairāk nekā miljons eiro.

Rehabilitācijas centru Poga 2015. gadā dibināja labdarības organizācija Ziedot.lv. Bezpeļņas fonda mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, un palīdzēt valstij rehabilitācijas nozares attīstībā. 2018. gadā 72% no Pogas finansējuma veidoja ziedojumi (gan uzņēmumu, gan privātpersonu), 10% - labdarības fondi, 12% - bērnu vecāku finansējums un 6% - pašvaldības finansējums.

«Rehabilitācija visā pasaulē ir ļoti dārga, un arī citās valstīs sabiedrība nāk palīgā,» norādīja rehabilitācijas centra Poga dibinātāja Rūta Dimanta. Nākotnē ziedojumi lielā mērā tiks novirzīti jaunu tehnoloģiju iegādei, jo, kā norāda R. Dimanta, robotika attīstās ne tikai pārstrādē un transporta jomā, bet straujiem soļiem arī medicīnā. Viņa arī pauž cerību, ka nākotnē bērnu rehabilitāciju finansēs valsts.

Gaidīt garā rindā uz valsts atmaksātu rehabilitāciju bieži vien ir pārāk ilgi, tādēļ tie, kuriem ir iespēja pašiem maksāt par ārstēšanos, klauvē pie privāto klīniku durvīm, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pacientu daudzums pēdējos gados palielinās, cilvēki saprot, ka rehabilitācija ir vitāli svarīga, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti, atzīst aptaujātajās privātajās medicīnas iestādēs.

Ārstējas vairāk

Orto klīnikā ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami kopš 2009.gada, bet kopš 2013. gada, kad atklāts pirmais no jauna būvētais privātais traumatoloģijas, ortopēdijas un reimatoloģijas centrs Baltijas valstīs, klīnika sāka nodrošināt arī stacionāro rehabilitāciju. Pēdējās un lielākās investīcijas ir saistītas ar jaunās ēkas būvniecību un medicīnas iekārtu iegādi. Kopējās projekta izmaksas bija aptuveni 4,9 milj. eiro; no tām ēkas būvniecība prasīja 3,8 milj. eiro, aprīkojuma iegāde – 1,1 milj. eiro. Pieprasījums pēc rehabilitācijas pakalpojumiem pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis vismaz piecas reizes un turpina augt. «Pie mums var saņemt pilnīgi visu pakalpojumu klāstu, kas ir saistīts ar balsta un kustību aparāta saslimšanām un traumām. Vidēji mēnesī tiek veiktas 160 operācijas un tie jau ir 160 pacienti, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Parasti tās ilgums ir no mēneša līdz pusgadam,» stāsta SIA Orto klīnika direktore Dace Serģe. Orto apgrozījums pieaudzis no 3,5 milj. eiro 2013.gadā līdz 4,4 milj. eiro 2014. gadā (tajā ietverti arī saistītās traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas Ādaži rādītāji). Rehabilitācijas nodaļa 2013.gadā nodrošinājusi vidēji 9% no klīnikas kopējā apgrozījuma. «Valsts atvēlētie līdzekļi pacientu rehabilitācijai mūsu biznesu nekādā mērā neietekmē, jo uz valsts apmaksātām programmām ir diezgan garas rindas. Sagaidot rindu, pacients var saņemt tikai ierobežotu apmeklējumu skaitu. Mūsu profila pacientiem rehabilitācija ir nepieciešama ļoti agrīnā periodā, nevis pēc trīs mēnešiem,» atzīst D. Serģe.

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri ievieš jaunas ārstniecības metodes un attīsta dūņu terapiju, piesaistot arvien vairāk medicīnas tūristu

SIA Sanare – KRC Jaunķemeri pretendē uz Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras Eksporta un inovācijas balvu 2017 kategorijā Eksportstpējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Latvija ir unikāla kūrortu un medicīniskās rehabilitācijas valsts, jo šeit ir gan dziednieciskās dūņas, gan minerālūdens, gan jūras tuvums, ir pārliecināta SIA Sanare – KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela. Turklāt Jūrmala ir vienīgā Latvijas pilsēta, kas ir uzņemta Eiropas kūrortu asociācijā. SIA Sanare – KRC Jaunķemeri ir viena no lielākajām ārstniecības iestādēm Latvijā, tā var vienlaikus uzņemt 385 pacientus. Katru gadu rehabilitāciju Jaunķemeros veic vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, 20% no tiem ir medicīnas tūristi. Pērn veselību tur uzlabojuši cilvēki no 35 dažādām ārvalstīm – Vācijas, Krievijas, Izraēlas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Balkrievijas, Ukrainas, ASV, Lielbritānijas, Uzbekistānas u.c. Šo Jūrmalas centru īpaši ir iecienījuši krievvalodīgie Vācijas iedzīvotāji, jo tajā pakalpojumus ir iespējams saņemt arī krievu valodā. Ārzemnieki parasti ierodas uz ilgāku laiku – no 7 līdz 10 dienām. «Pakalpojumu eksportspēja balstās uz kūrorta ārstniecības tradīciju pielietošanu vienkopus ar klasisko medicīnisko rehabilitāciju. Jaunķemeri nepārtraukti paplašina pakalpojumu spektru, ieviešot tādas jaunas metodes kā, piemēram, mūzikas terapiju, gaisa peldes, aquabike un vingrošanu ar īpašiem riņķiem,» stāsta E. Melkiela. Galvenais akcents kūrorta centra darbībā tiek likts uz personalizētu pieeju ikvienam, individuāla rehabilitācijas plāna izstrādi, kas ļauj piesaistīt ne tikai pacientus ar hroniskām slimībām, bet arī subakūtu rehabilitāciju, kas sākas jau pirmajā mēnesī pēc saslimšanas, piemēram, ar insultu u.c. slimībām. Lai veicinātu medicīnas tūristu piesaisti, ir aktīva sadarbība ar slimnīcām un ārstiem Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c. valstīs, kā arī ārvalstu tūrisma kompānijām. Reizi gadā kūrorta centrs aicina Vācijas tūrisma operatorus t.s. infotūrē, tiek rīkotas bizness biznesam (B2B) apmācības par rehabilitācijas centra pakalpojumiem.

Turpinot ieguldīt medicīnas aprūpes pakalpojumu attīstībā, farmācijas uzņēmums «Olainfarm» ir uzsācis tai piederošā meitas uzņēmuma - «OlainMed» veselības centra - rekonstrukciju Olainē.

Rekonstrukcijas darbi paredz telpu paplašināšanu un modernizēšanu, pielāgojot tās mūsdienīgas pacientu veselības aprūpes standartam. Tai skaitā tiks modernizēta stomatoloģijas nodaļa ar plašu pakalpojumu klāstu; paplašināta rehabilitācijas un fizikālās medicīnas nodaļa, kā arī izveidoti jauni kabineti ārstiem.

Kopumā «OlainMed» rekonstrukcijā tiks ieguldīti 350 tūkstoši eiro. Pateicoties tam, ka rekonstrukcijas darbi ir sadalīti pa kārtām, veselības centrs turpinās savu darbu un netiks slēgts.

Būvdarbi sākti šajā nedēļā un tos plānots pabeigt līdz 2020. gadam.

SIA OlainMed valdes priekšsēdētaja Viktorija Zefīrova-Tačinska stāsta, ka rekonstrukcijas rezultātā medicīnas «OlainMed» veselības centrs varēs piedāvāt plašāku izmeklējumu un pakalpojumu klāstu Pierīgas reģiona iedzīvotājiem, īpašu uzmanību veltot tieši Olaines novada cilvēkiem. Pēc remontdarbu beigām savas durvis pirmajā stāvā pacientiem vērs vaļā jauna moderna stomatoloģijas nodaļa, kurā būs pieejami zobu ārstēšanas, protezēšanas, kā arī zobu higiēnas pakalpojumi gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Pārbaudot Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari sniegto maksas pakalpojumu cenu pamatotību, Valsts kontrole secinājusi, ka centrs nav īstenojis godīga eiro ieviesēja principus.

Valsts kontroles pārstāvis Jānis Gustiņš informē, ka Vaivaros sniegto maksas pakalpojumu cenu pamatotība nav izsekojama, jo nav izstrādāta un apstiprināta maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanas metodika, - revīzijā centrs nevarēja iesniegt cenu aprēķiniem izmantotos pamatdatus.

Tāpat arī pastāv risks, ka nav ievēroti godīga eiro ieviesēja principi, jo gandrīz visi pakalpojumi centrā, sākot ar pagājušā gada 1.septembri, ir palielināti. Piemēram, papildu samaksa par pacienta uzturēšanos vienvietīgā istabā (ja ir iespēja) ir palielināta no 10 latiem uz 14,06 latiem jeb 20 eiro, kas ir par 41%.

Vaivaros nav nodrošināta arī efektīva darba samaksas organizācija, līdz ar to revidējamā laika posmā finanšu līdzekļi 10 360 latu (14 740 eiro) apmērā ir izlietoti nelietderīgi, jo darbiniekiem ir nepamatoti aprēķināti atlaišanas pabalsti 5013 latu (7132 eiro) apmērā, kā arī prēmijas 3956 latu (5628 eiro) apmērā. Neefektīvi izlietoti arī 24 666 lati (35 096 eiro), nerīkojoties atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, proti, neizvēloties izdevīgāko piedāvājumu.

Rosina valsts svētku motīvu integrēt produktos un pakalpojumos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas simtgades svinības nav aiz kalniem, tāpēc ikviens uzņēmējs aicināts iesaistīties, piemēram, produktos un pakalpojumos integrējot svētku tēmu vai nodarbojoties ar mecenātismu. Labdarības attīstībā vietas pietiek kā lieliem nacionālas nozīmes uzņēmumiem, tā maziem un vietēja līmeņa.

Ziedot.lv pirmā dāvana kopā ar uzņēmējiem jau top. Tas ir bērnu rehabilitācijas centrs «Poga». Centrs top par uzņēmumu un privātpersonu ziedojumiem. «Pateicoties tiem, centram ir sava mājvieta Indrānu ielā 13 un atvestas jau pirmās rehabilitācijas iekārtas, kas ir vienīgās tādas Ziemeļeiropā. «Poga» ir bezpeļņas fonds un partneris valstij, lai ieviestu inovatīvas rehabilitācijas metodes,» norāda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Viņa informē, ka «Pogas» partneri ir AS Swedbank un SIA Cleanhouse.

Nacionālais veselības centrs Vaivari pretendē tikai uz medicīnisko rehabilitāciju un nemēģina konkurēt ar kūrortiem vai SPA, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Gan nozarē, gan centrā 25 darbības gados mainījies ir pilnīgi viss. Sākumposma un mūsdienu portretu zina salīdzināt Vaivaru valdes priekšsēdētāja Anda Nulle, kura uzņēmumā strādā 23 gadus. Deviņdesmitajos gados valstī kopumā dzima mūsdienīgas rehabilitācijas ideja un attiecīga speciālistu izglītošana. Līdz tam tā vairāk bija sanatoriju kūrorta tipa jeb pasīvāka ārstēšana. Arī Vaivarus vairāk uztvēra kā vietu veselības uzlabošanai. Uz kūrortcentra bāzes 1992. gadā Vaivarus dibināja kā mātes un bērna rehabilitācijas centru, bet, saprotot, ka tas ir par šauru, ieviesa plaša spektra rehabilitāciju un piešķīra nacionālā centra statusu. Vaivaru dibinātājs ir profesors Aivars Vētra, kuru var uzskatīt arī par rehabilitācijas tēvu Latvijā, bet iestādē darbojušies vēl citi izcili ārsti, kuru pēctecība jūtama arī šodien.

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Dreiliņos topošajā dzīvesstila tirdzniecības centrā "Sāga" plānots izveidot pirmo veselības klasteri Latvijā, kas vienuviet apvienos dažādus ambulatoro, rehabilitācijas un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus.

"Šis tirdzniecības centrs būs daudzējādā ziņā unikāls un atšķirīgs no nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā ierastās prakses. Mēs veidojam daudzfunkcionālu sabiedrības centru ar plašām iespējām apvienot iepirkšanos ar ikdienas vajadzībām, tādā veidā nodrošinot ērtumu. Esam izpētījuši, ka pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem Latvijā ir augtsts, bet kvalitatīvu telpu piedāvājuma iespējas ierobežotas. Tādēļ, sekojot pasaules tendencēm, nolēmām izveidot pirmo veselības klasteri tirdzniecības centrā. Jāmin, ka vienlaikus attīstam arī citus konceptus, piemēram, sporta klasteri," informē SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

"Veselības klasteris tirdzniecības centrā ir tendence, kas paliek arvien populārāka pasaulē. Arī Latvijā redzam, ka nekustamo īpašumu tirgū nav atbilstoša piedāvājuma pieaugošajam telpu pieprasījumam ārstu privātpraksēm, tāpēc jau šobrīd prognozējam pietiekami lielu interesi no praktizējošo ārstu puses," norāda Ēriks Bergmans, "Colliers Baltics" partneris.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.