Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

2012. gada vasaras periodā visvairāk klausītāju līdzīgi kā pavasara periodā ir radio stacijai Latvijas Radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,4% jeb 456 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina TNS dati. Otro vietu ar 16,9% jeb 304 tūkst. klausītāju ieņem radio stacija Radio Skonto. Savukārt no sestās vietas 2012. gada pavasara periodā uz trešo vietu vasaras periodā ar 12,4% jeb 222 tūkst. klausītāju ir pakāpusies radio stacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio).

2012. gada vasarā vidēji nedēļā radio klausījās 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gada pavasarī. Savukārt vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60% iedzīvotāju aptaujātā vecuma grupā.

Vasarā, salīdzinājumā ar pavasari, ir saglabājies nemainīgs vidējais radio klausīšanās laiks. Proti, radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes. Savukārt 2012. gada pavasarī tās bija 273 minūtes jeb 4 stundas un 33 minūtes.

TNS norāda, ka šā gada vasarā, salīdzinājumā ar 2012. gada pavasara periodu, Latvijā nav mainījušās radio stacijas, pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija, līdzīgi kā iepriekš, ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 21,4% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otra klausītākā radio stacija ir Radio Skonto ar 11,1% lielu klausīšanās laika daļu. Savukārt trešo vietu ieņem radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8,8% lielu klausīšanās laika daļu.

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

2011. gada pavasarī līdzīgi kā iepriekšējā periodā – 2011. gada ziemā – pēc klausīšanās laika sadalījuma Latvijā trīs visklausītākās radio stacijas bija nacionālās apraides radio stacijas Latvijas Radio 2 (25%), Latvijas Radio 1 (10%) un radio stacija Radio Skonto (8%), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais radio auditorijas pētījums.

Desmit Latvijā klausītāko radio staciju vidū 2011. gada pavasara pētījuma periodā vēl ierindojas tādas radio stacijas kā Radio SWH (6%), Krievijas Hiti (Russkoe radio) (5%), Latvijas Radio 4 (5%), Star FM (5%), European Hit Radio (4%), TOP radio (3%) un SWH+ (3%).

Analizējot radio staciju topu pēc kopējās nedēļas auditorijas, redzams, ka visvairāk klausītāju Latvijā kopumā 2011. gada pavasara periodā bija Latvijas radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,9% jeb 470 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. No trešās vietas 2011. gada ziemas periodā uz otro ar 15,0% jeb 272 tūkstošiem klausītāju pakāpusies radio stacija Radio Skonto, bet trešajā vietā ar 14,0 % jeb 254 tūkstošiem klausītāju ierindojusies radio stacija – Latvijas Radio, norāda TNS Latvia klientu vadītāja Signe Hokonena.

Martā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar februāri, visos medijos novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Par to liecina TNS Latvia apkopotie 2009.gada marta mediju reklāmas tirgus rezultāti. Trīs reklamētākās nozares pēc bruto reklāmas apjoma latos martā bija sakari un biroja aprīkojums, kosmētikas un higiēnas nozare, kā arī pārtikas produkti,

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā martā, salīdzinot ar februāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs palielinājies par 12 %. Februārī televīzijā noraidītas 30 243 minūtes, bet martā – 33 951 minūte reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada martā bija 83 195 reklāmas, kas gan, salīdzinot ar 2008. gada martu, kad tika reģistrēti 115 163 reklāmas gadījumi, ir par 28 % mazāk.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Radio SWH un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) strīds par autortiesību atlīdzību aprēķināšanu var liegt radio atskaņot mūziku, informē Radio SWH. Strīdu šonedēļ turpinās skatīt tiesā.

Radio SWH skaidro, ka lai gan 2003. gadā Augstākā tiesa noteica, ka radio būs jāmaksā biedrībai atlīdzība autoriem divu procentu apmērā no radio ieņēmumiem, AKKA/LAA tomēr nepiekrīt šādam lēmumam, prasot maksāt vismaz 3.35% no kopējā apgrozījuma.

Tāpat Radio SWH grupā ietilpstošajai raidstacijai Spin FM tiekot pieprasīts maksāt gan noteiktus procentus no ieņēmumu bāzes, gan minimālo summu mēnesī, kas kopā veido aptuveni 30% no radio šogad prognozētā apgrozījuma. Biedrības publiskie skaidrojumi par fiksētām summām dienā vai mēnesī, kā norāda Radio SWH, esot pretrunā ar AKKA/LAA apgalvojumu, ka visām raidorganizācijām tiek piemērota vienota atlīdzības aprēķināšanas metode.

AS Radio SWH veidos jaunu radiostaciju jauniešu auditorijai Spin FM, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, norādot, ka Radio SWH iegādājies Spin FM franšīzi, kas kopš 2002.gada esot jau zināma radiostacija Īrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā un citur.

Kā stāsta Šipkēvics, tādējādi Radio SWH grupa plāno nostiprināt savas pozīcijas tirgū, paplašinot radiostaciju klausītāju loku.

«Izpētot tirgu secinājām, ka gandrīz neviena radiostacija nepārraida tieši jauniešu auditorijai. Neceram uz lielu biznesu ar šo radiostaciju, taču tādā veidā audzināsim nākamo Radio SWH auditoriju. Šī radiostacija paplašinās un nostiprinās mūsu pozīcijas tirgū,» sacīja Šipkēvics.

Jaunā radio Spin FM mērķauditorija būs 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, kuri vēlas komunicēt un iesaistīties dažādās publiskās aktivitātes. Tādēļ radio aktivitātes notiks ne tikai radio, bet arī interneta mājaslapā, sociālajos tīklos un ar mobilo telefonu starpniecību.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Pērn Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 73,4 miljonus eiro (51,6 miljoni latu), liecina pētījumu kompānijas TNS apkopotie dati.

Pērn mediju reklāmas tirgus apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) veidoja 0,3%.

Latvijas mediju reklāmas tirgus dati par 2013.gadu nav tieši salīdzināmi ar 2012.gada datiem pētījuma metodoloģijas izmaiņu dēļ, norāda TNS.

Visās trīs Baltijas valstīs kopā 2013. gada mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedza 248,6 miljonus eiro. Lietuvā 2013. gadā mediju reklāmas tirgus samazinājās par 0,6%, salīdzinot ar 2012. gadu, un veidoja 98,8 miljonus eiro (341,2 miljoni litu). Savukārt Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2013. gadā bija 76,4 miljoni eiro jeb par 5,5% vairāk nekā ar 2012. gadā.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, līdzīgi kā iepriekš, arī 2013. gadā bija Igaunija ar 0,39%. Lietuvā šī attiecība bija 0,29%. Līdzīgi kā pirms gada, arī pērn visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir kritusies, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā, presē un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Televīzijā augustā, salīdzinot ar jūliju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 7%. Jūlijā televīzijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst, liecina TNS Latvia dati. Uzņēmuma Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā reklāmas apjoma samazinājums pret jūliju ir novērojams gandrīz katru gadu, jo vasaras pēdējā mēnesī reklāmdevēji TV izvieto mazāk reklāmas, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada ārpus mājām. Šogad gan šis kritums ir mazāk izteikts nekā pērn.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits augustā bija 100,17 tūkst., kas ir par 9% vairāk nekā pērnā gada augustā. Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 11% lielāks. Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter&Gamble, Tele2, Henkel, Reckitt Benckiser un Bite. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā –Zelta zivtiņa, Maxima, Tele2, Danone un Bite.

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences. Vadot reklāmas kampaņas Google meklētājā bez priekšzināšanām, aptuveni 30-50 % no reklāmas budžeta tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi radot zaudējumus. Šajā rakstā esmu apkopojis 10 būtiskākās darbības, kas jāveic, lai jūsu Google reklāmas kampaņas būtu efektīvas un jūs sasniegtu labākus pārdošanas rezultātus. Šos paņēmienus mūsu eksperti praktizē arī savā ikdienas darbībā. Iesaku tos izmantot arī jums, ja pārvaldāt reklāmas kampaņas Google meklētājā.

1. Jāizvēlas pareizais Google reklāmas risinājums. Google piedāvā vairākus reklāmas produktus: reklāma Google meklētājā, Remarketings, Display tīkls, Gmail Sponsored Promotions, Youtube. Atkarībā no reklāmdevēja izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem ir jāizvēlas atbilstošs reklāmas produkts.

2. Jāveic atslēgvārdu analīze. Izvēloties neatbilstošus atslēgvārdus, reklāmas budžets var tikt izmantots neefektīvi. Šī iemesla dēļ pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu atslēgvārdu analīzi.

3. Jāizveido AdWords konta struktūra. Ja pareizi netiek izveidota Google AdWords konta struktūra, reklāmdevējs nevar pretendēt uz zemāku cenu par klikšķu.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, reklāmas apjomi televīzijā, radio un presē vidēji samazinājušies par 14.6 %, liecina TNS Latvia apkopotie dati par reklāmas tirgus apjomiem.

Televīzijā jūnijā, salīdzinot ar maiju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 8 %. Jūnijā televīzijā noraidīta 34 971 minūte, bet maijā – 38 162 minūtes reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada jūnijā bija 86 904 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2008. gada jūniju, kad tika reģistrēti 122 264 reklāmas gadījumi, ir par 28 % mazāk.

Savukārt reklāmas apjoms 2009. gada jūnijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2009. gada maiju, ir samazinājies par 19 %. Attiecīgi maijā tika reģistrēti 1.30 miljoni cm², bet jūnijā – 1.06 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada jūnijā presē reģistrēti 7 110 reklāmas gadījumi, kas ir par 37 % mazāk nekā 2008.gada jūnijā, kad TNS Latvia reklāmu reģistra datu bāze tika papildināta ar 11 207 preses reklāmām.

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pretēji reklāmas apjomu kritumam presē, radio ir novērojams reklāmas pieaugums, ecina pētījumu aģentūras TNS Latvia dati.

Televīzijā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 6 %.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada jūlijā bija 85.5 tūkstoši reklāmas, kas, salīdzinot ar 2008. gada jūliju, ir par 13 % mazāk, un, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša kritumu par 28 %, tā ir pozitīva tendence.

Reklāmas apjoms jūlijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2009. gada jūniju, ir samazinājies par 7 %. Šī gada jūlijā presē reģistrēti 7526 reklāmas gadījumi, kas ir par 32 % mazāk nekā 2008.gada jūlijā.

Savukārt radio reklāmas apjoms šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir pieaudzis par 2 %, kas ir neraksturīgi vasaras periodam. Jūnijā radio izskanējušas 15.5 tūkstoši reklāmas minūtes. Šo pieaugumu nodrošināja vairāku nozaru reklāmdevēji, kas jūlijā realizējuši liela apjoma radio reklāmas kampaņas. Piemēram, mobilo sakaru reklāmas apjoms salīdzinot jūliju ar jūniju pieaudzis par 149 %, bet celtniecības materiālu reklāmu kopējais garums pieaudzis par 38 %. Vairāk nekā 4 reizes – par 484 % palielinājies alkoholisko dzērienu reklāmu garums.

2012. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada, par 12% pieaudzis televīzijas (TV) reklāmas apjoms, par 11% palielinājies reklāmas apjoms radio un par 8% - žurnālos. Savukārt reklāmas apjoms avīzēs un vidē gada laikā ir samazinājies, novērojusi pētījumu aģentūra TNS.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka situācija decembrī turpina jau iepriekš novēroto tendenci – TV ir straujāk augošais medijs, savukārt, avīzēs vērojams reklāmas apjomu kritums.

Kopumā TV decembrī raidīti vairāk nekā 49 tūkstoši minūšu reklāmas. Decembrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter & Gamble, Henkel, Bite un Maxima.

Radio reklāmas apjoms 2012. gada decembrī bija 22 tūkst. minūšu. Lielākie reklāmdevēji radio pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Maxima, Tele2, SmsCredit.lv, Taula Rīga (bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju pārstāvoša mārketinga kompānija) un Cenuklubs.lv.

Šī gada septembrī, analizējot reklāmas apjomu pēc laukuma kvadrātcentimetros un reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, medijos ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Par to liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati par šā gada septembri.

Televīzijā septembrī, salīdzinot ar augustu, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 5%. Kopumā septembrī televīzijā noraidīti 42,9 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka kopumā reklāmas tirgū šī gada pirmajos trijos ceturkšņos novērojamas pozitīvas tendences, kas liecina, ka tirgus pamazām, bet stabili atgūstas pēc krituma.

Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 15% lielāks. Septembrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter& Gamble, Bite, Tele2, Henkel un Unilever, bet reklamētākie zīmoli televīzijā bija Bite, Tele2, Zelta Zivtiņa, Maxima un Bifri.

Pašlaik nav zināms, kad atsāks skanēt Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv teica radiostacijas valdes loceklis un bijušais īpašnieks Edgars Mencis.

Viņš paskaidroja, ka notiek viedokļu apmaiņas un saskaņošanas process ar jauno radio īpašnieku.

«Kamēr nav skaidrs, kas, ar ko un kā, tikmēr radio nevar strādāt,» teica E. Mencis, piebilstot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai radio pēc iespējas ātrāk atkal skanētu.

Kā ziņots, Radio 101, kuru nesen izsolē nopirka Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, šodien pārtraucis raidīt, un nedarbojas arī radiostacijas mājaslapa internetā.

Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš savā blogā raksta, ka jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.