Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.
!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.
Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.
Draudziņš Madarai
Plintikrūmānemetēji
«Tā arī nebiju sadūšojies nogaršot. Domāju — veselīgs, tātad negaršīgs,» atzīstas Ēriks (Rita iestarpina, ka tieši tādēļ sulai esot pievienots nedaudz ābolu sulas un fruktozes). Latvijas smiltsērkšķis līdz šim redzēts zaptēs, marmelādēs, šur tur arī sulās. Tomēr Rita un Ēriks sakās esam pirmie, kas iesaka labāka rezultāta sasniegšanai augu lietot vienlaikus gan iekšķīgi, gan ārīgi. Viņu rokas nav saskrāpētas, paši ogas viņi neiegūst, tās audzē, novāc un pārstrādā apakšuzņēmēji. Sula top Aucē, kosmētika Itālijā, bet uztura bagātinātāji Šveicē. Ritas un Ērika ziņā ir idejas un to aizvirzīšana līdz tirgum.
Viņi abi paredz, ka gada nogalē ar negaidītu pieprasījumu palaistā produkcija šogad likšot pašiem daudzkārt spļaudīties par to, kas uzsākts. «Skaidrs, ka priekšā būs daudz ziepes, nāksies pamatīgi sisties. Ir liela neparedzamība, tomēr mums piemīt uzņēmīgums. Tāpēc jau uzņēmēju sauc par uzņēmēju, nevis plintikrūmāmetēju,» spriež Ēriks. Viņš pats atzīst, ka sākotnēji Ritu uzlūkojis ar aizdomām. Spriežot pēc interesentu skaita, pēc Stendzenieka birkas kārojis ievērojams pūlis biznesa ideju attīstītāju. Ritai izdevies viņu «paņemt» ar savu biznesa plānu un CV (sākusi kā auditors Deloitte, Rita vēlāk vadījusi arī būvmateriālu veikalu tīklu Nelss un nu darbojas nekustamo īpašumu biznesā). Rita neslēpj — viņa gājusi uz visu banku. Ja reiz iet iekšā jaunā biznesā, tad partneri meklēt starp reklāmas izcilniekiem. Pēc tikšanās Ēriks Ritu iegūglējis, ielinkedinojis, tad izstudējis kārtīgi smiltsērkšķa īpašības, tāpat kā apzinājis daļu no latviešu veiksmes stāstiem — Stendera ziepes, Emīla Gustava šokolādi, Madaras kosmētiku un Pūres augļus un dārzeņus. Iepriekš pilnīgi nepazīstami, tagad viņi abi kļuvuši par draudzīgu biznesa tandēmu. Sabučojas, kad satiekas, un, kad Ēriks aizraujas ar ideju klāstīšanu, Rita viņu kušina — lai nepastāsta par daudz.
Dzimis starptautiskai dzīvei
Līdz šim uzņēmumā investēti 90 tūkstoši latu, kas piesaistīti no privātām rokām. Runāt ar bankām šajā laikā Ritai nelicies prāta darbs, privāts aizdevējs šķitis drošāk. Viņi ieminas par investīcijām, kas veicamas šogad un būšot vērstas citā virzienā, taču detaļas vēl nav gatavi atklāt.
Bio2you pienākumi sadalīti tā, ka Rita atbild par produktiem, bet Ēriks par to, kā tie runā ar cilvēku. «Pagaidām viņš vēl mācās runāt, jauns cilvēks,» par smiltsērkšķi izsakās Ēriks. Latvija būšot vieta, kur šis bērns iegūs raksturu un tikšot noslīpēts līdz niansēm. «Plēve varētu būt ērtāk noņemama,» izpakodams sulas pudeli, no lietotāja viedokļa paraugās Ēriks. «Latvija ir tas tirgus, kur produkts nonāk par 90% gatavs, pārējo sabiedrība mums pasaka priekšā — kādu tā to gribētu redzēt.» Rita ir pārliecināta, ka sula, sejas krēmi un uztura bagātinātāji paši veido jau daļu no veiksmes stāsta, tagad atliek tos tā virzīt tirgū, ka pircējam sagribas nomēģināt. Šis jau no pašiem pirmsākumiem veidots kā produkts starptautiskiem ūdeņiem, «tālab arī nosaukums nav vis Veselīgais Jāzeps, bet bio2you,» saka Ēriks. Viņaprāt, smiltsērkšķis ir labs, kārtīgs, veselīgs latvietis (ja ekokosmētika Madara iemiesojot visu sievišķo, tad smilts-ērkšķis esot kā vietējais latviešu puisis). «Un ar šādiem dotumiem kāpēc lai tas neizietu uz ārpusi?» vērtē Ēriks. Pirmais viņu mērķis esot Vācija, jo tur smiltsērkšķis ir zināma lieta.
Brazīlija — vieta, kur sports apprec izklaidi
Citāda reklāma
«Pārliecība par to, ka šis var būt bizness — tas vēl joprojām ir liels jautājums, jo šis ir eksperiments. Savā ziņā labi, ka telpas ir nomātas, nevis pašu būvētas,» satikts pirms gadumijas, saka Andris. Viņš vēl joprojām ir reklāmas biznesa spēlētājs un iepriekš teju desmit gadus bijis Reklāmas asociācijas šefs, tomēr nu starp viņa mājām un darbu Rīgas centrā gan ģeogrāfiski, gan darāmo darbu ziņā ir novietojusies Brazīlija. Vaicāts, kā tas sakritis, ka reklāmisti burtiski vienlaikus ir sākuši biznesu ārpus savas jomas, viņš atbild — reklāmas guru savās publikācijās jau labu laiku runājot par izmaiņām, kādas industrija piedzīvos. «Drīz tas vairs nebūs 30 sekunžu klips televīzijā vai pilnas lapas reklāma avīzē. Reklāma — tās būs promocijas, veicināšanas akcijas, darbs ar mērķa auditoriju visdažādākajās formās. Šis man ir būtisks turpinājums darbam reklāmā, tā ir kā jauna reklāmas forma, iespēja uzrunāt auditoriju savādāk,» tā Andris. Un piebilst, ka bez viņa mārketinga pieredzes Brazīlija droši vien izskatītos pēc iesvīdušas sporta zāles. Jaunizveidotajam zīmolam viņš grasās piesaistīt sponsorus, citādi stunda pludmales prieku sanākšot padārga. Jau patlaban Brazīlijai nākoties atkauties no klientu uzspiestā zīmoga par dārdzību. «Ļaudis nāk un saka, ka 25 lati stundā izklausās padārgi. Taču tas ir pirmais iespaids,» saka Andris. Cenu politika Brazīlijā veidota, pēc iespējas vilinošāku padarot regulāru apmeklēšanu, proti, abonementus.
Iespējams, dārgākās smiltis
Mazas galu galā nav bijušas arī investīcijas sporta centra izveidē. Brazīlijas komanda tās lēš 100 tūkstošu latu apmērā. Tā kā bankas šo projektu uzskatījušas par pārāk riskantu, finansējums bijis pašu — Andra un viņa partnera, pludmales volejbola dzīves organizatora Egila Cīruļa. «Investīcijas sadalās vienmērīgi — ventilācijā, grīdas apsildē, gaismās, interjerā, tostarp arī smiltīs. Šīs, iespējams, ir dārgākās smiltis Latvijā,» viņš saka ar atsauci uz Carlsberg. Speciālists no Vācijas braucis ar saviem paraugiem un viņi salīdzinājuši vietējās izcelsmes smiltis ar to, kādām tām jābūt. «Svarīgi, lai neput, lai nav māls un lai ir pareizā sajūta, kad ieliek kāju.»
Pliku sportu negribēja
Patlaban Brazīlijā labi aizgājuši korporatīvie pasākumi, jubilejas, bērnu ballītes, arī darbdienu vakari esot pilnībā rezervēti. Vēl jāpiestrādā pie rītu un dienu nosegšanas. Andris iecerējis, ka no rītiem nāks tie, kas grib uzspēlēt pirms darba, bet dienas laikā — tie, kas nestrādā stingru darba laiku, tāpat kā profesionāļi un bērni, kas trenējas. Viņš gribētu, ka hallē izaug jaunas olimpiskās cerības, tālab gatavs sadarboties ar skolām un censoņiem piedāvāt labākas cenas. Brazīlija sakās esam vienīgais šāda veida sporta centrs Baltijā. Igaunijā ir divas vietas, kur spēlēt pludmales volejbolu, tomēr tās centrētas ap pliku sportu un tieši no šāda risinājuma Andris centies izvairīties. Viņa doma ir Brazīliju attīstīt par centru, kur vienlīdz labi sadzīvo sports un izklaide. Tālab arī investējuši kafejnīcā, tenisā, golfā un citās spēlēs Nintendo Wii izpildījumā, smilšukastē un spēļistabā bērniem. Tas viss nebūtu iespējams, ja halles ideja tiktu sasteigta un treknajos gados būtu uzbliezts piepūšams angārs.
Pie steidzamākajiem darbiem viņi tagad pieskaita mārketinga sakārtošanu. Šajā ziņā Andrim izgājis kā kurpniekam ar kurpēm — iekārtošanas darbi notikuši burtiski mēneša laikā un mārketings palicis otrajā plānā. Vakaros gan zāle ar gaišajiem logiem un smilšu/sniega kontrastu strādājot par reklāmu pati sev, tomēr pie halles daudzināšanas vēl jāpiestrādā, viņš atzīst. Tur aiziešot papildu investīcijas. Vēl daļu paredzēts ieguldīt āra laukumos, ko centrs grib dabūt gatavus līdz vasarai.
Pagaidām Brazīlijas līdzīpašnieks sevi dēvē par piesardzīgu optimistu. «Auditorija mums interesanta, stāvvietā redzami gan BMW, gan Mini. Redzēsim, kā ies, bet, skatoties šīsnedēļas grafiku, man jau šī lieta sāk patikt,» viņš nosmej.
