Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Neraugoties uz daudzsološajām perspektīvām un iepriekš prognozētajiem vēsturiski vislielākajiem iespējamajiem investīciju apjomiem Latvijā, 2008. gadā nekustamā īpašuma investīciju tirgū noticis tikai viens ievērojams darījumu, — vērtē kompānija Re&Solution.

Arī Igaunijā tirgus ir bijis kūtrs. Daudzi investori ir aizgājuši no šīs valsts tirgus nestabilitātes un ievērojami pasliktinājušos finansiālo apstākļu dēļ. Daudzi investori turpinot aktīvi novērot tirgu, lai varētu atsākt tajā darboties tūlīt pēc pirmo pozitīvo signālu saņemšanas. Aktīvākie dalībnieki ir vietējie fondi un biržas dalībnieki, ziņo Re&Solution.

Starp trim Baltijas valstīm veiksmīgāks aizvadītais gads ir bijis Lietuvai. Neraugoties uz nelielo darījumu skaitu, kopējais investīciju darījumu apjoms pārsniedza 300 miljonus eiro. 2008.gadā īpašumu investīciju tirgū dominēja tirdzniecības īpašumu pārdošana, t.i., Akropolis SC un Maxima portfelis, ko veidojas 9 objekti.

Starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Re&Solution, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Ukrainā un Dānijā ir piesaistījis savai Latvijas komandai jaunus profesionāļus.

Par nekustamo īpašumu projektu vadītāju ir kļuvis Andis Putāns (27). Pirms pievienošanās Re&Solution komandai Andis Putāns ir strādājis par nekustamo īpašumu projektu vadītāju uzņēmumos Rimi Latvia, Veduta un Arc Property UK. Jaunais nekustamo īpašumu projektu vadītājs ieguvis augstāko profesionālo izglītību ekonomikā un uzņēmējdarbības pārvaldē Banku augstskolā.

Par nekustamo īpašumu analītiķi ir kļuvusi Irina Nikolajeva (24). Pirms pievienošanās Re&Solution komandai Irina Nikolajeva divus gadus ir strādājusi investīciju bankā Evli Securities (Suprema Securities) par lielo klientu apkalpošanas nodaļas speciālisti un vienu gadu auditorkompānija Ernst & Young Baltics par audita konsultanti. Jaunā nekustamo īpašumu analītiķe ir ieguvusi bakalaura grādu biznesa vadībā un finansēs Starptautiskajā Konkordijas Universitātē (International University Concordia Audentes, Tallina).

Ziemeļeiropas nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec īpašnieks — zviedru Stronghold ir kļuvis par vienu no Re&Solution holdinga īpašniekiem.

Tādējādi Re&Solution ciešāk sadarbosies ar Newsec, — informē Re&Solution. Zviedrijas uzņēmums Stronghold ir Ziemeļvalstīs uzņēmumus Newsec, Niam un Datcha līdzīpašnieks. Tagad tam pieder arī Re&Solution kapitāla daļas.

«Tas ir jauns solis, lai izveidotu Newsec par Ziemeļeiropas pilna servisa nekustamā īpašuma uzņēmumu. Baltijas valstis ir svarīgs tirgus daudziem mūsu esošajiem klientiem. Re&Solution iegāde nozīmē to, ka mēs varam palīdzēt tiem mūsu klientiem, kuri jau šeit darbojas, gan klientiem, kuri skatās uz Baltijas valstīm jaunu investīciju veikšanai,» teica Maks Barklajs (Max Barclay), Newsec starptautiskās sadarbības vadītājs.

Lai gan triju Baltijas valstu tautsaimniecības pašlaik piedzīvo mazliet atšķirīgus piezemēšanās scenārijus, nekustamā īpašuma sektora attīstības palēnināšanās, ko pastiprinājusi globālā finanšu krīze, ir ietekmējusi Baltijas biroja telpu tirgu.

Neraugoties uz to, virkne ieplānoto projektu ir tikuši atlikti vai atcelti savlaicīgi, tādējādi ļaujot prognozēt mazāk sāpīgas nomas maksas un brīvo telpu skaita izmaiņu radītās sekas, — norāda nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Re&Solution.

Ņemot vērā biroju tirgus attīstības inerto raksturu, liela aktivitāte ir sagaidāma 2009.gadā, jo ir paredzēts pabeigt veselu virkni jau uzsākto projektu. Jaunu objektu apjoms 2010. gadā un vēlāk būtiski samazināsies, jo pārsātinātajam tirgum būs nepieciešams zināms laiks, lai absorbētu pašreiz būvniecības stadijā esošos projektus.

Ziemeļeiropas pilna servisa nekustamā īpašuma kompānija Newsec pārņēmusi papildu 16 % Baltijas nekustamā īpašuma kompānijas Re&Solution daļu, informē uzņēmums.

Tādējādi pašlaik Newsec kopumā pieder jau 51 % kompānijā Re&Solution. Līdz šā gada 1. jūlijam tā tiks iekļauta Newsec grupā, un šā uzņēmuma nosaukums tiks mainīts uz Newsec.

Re&Solution izveidota 2003. gadā un tai ir vairāki biroji visās trijās Baltijas valstīs, kuros strādā 65 cilvēki.

Baltijas reģions ir pamattirgus vairākiem Newsec klientiem. Kompānijai ir būtiski būt šajā reģionā, atbalstīt klientus, kas jau darbojas Baltijā un arī to, kas apsver šādu iespēju, teicis Newsec prezidents Patriks Enblads (Patrik Enblad). Re&Solution un Newsec ir viens mērķi – kļūt par Ziemeļeiropas nozīmīgāko nekustamā īpašuma konsultantu, sacījis Re&Solution vadītājs Ričards Čepass (Ričardas Čepas).

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

«Publiskos informācijas avotos nav pieejamas konsultēšanas pakalpojumu tirgus cenas, tādēļ šādu pakalpojumu izvērtējumā nepamatoti zema cena ir visnotaļ subjektīvs vērtējums,» norāda a/s Latvenergo pārstāve Ilvija Līvmane, komentējot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu aizliegt a/s Latvenergo slēgt līgumu ar izraudzīto Visaginas AES finanšu konsultantu no Lielbritānijas, kas pamatots arī ar to, ka pretendents - Lielbritānijas firma Project Financing Solution Limited - piedāvājis nesamērīgi zemu cenu.

Jau vēstīts, ka sūdzību par šī projekta rezultātiem iesniedza SIA Deloitte Latvia, bet IUB šo iesniegumu atzinusi par daļēji pamatotu. Deloitte pārstāvji pauda, ka a/s Latvenergo būtu pareizi Lielbritānijas uzņēmuma Project Financing Solution Limited iesniegumu noraidīt, jo tas ir nepamatoti lēts. Deloitte Latvia pārstāvji uzskata, ka pretendents nav precīzi izpratis sarunu procedūras nolikuma prasības, tādēļ piedāvājis zemāko cenu.

LG Electronics Inc. 2016. gadā strādājis ar 1,16 miljardu ASV dolāru pamatdarbības peļņu, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2015. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pieaugums noticis galvenokārt pateicoties struktūrvienību Home Appliance & Air Solution un Home Entertainment veiksmīgajiem darbības rezultātiem. Pērn kompānijas tirdzniecības apjoms veidojis 47,92 miljardus dolāru, bet tīrā peļņa sasniegusi 109,31 miljonu dolāru.

Uzņēmuma tirdzniecības apjoms 2016. gada ceturtajā ceturksnī bija 12,79 miljardi dolāru, kas ir par 11,7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem un par 1,5% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā 2015. gadā. Gan Home Appliance & Air Solution, gan Home Entertainment struktūrvienība 2016. gadā reģistrējusi visu laiku augstāko pamatdarbības peļņu. Taču, ņemot vērā struktūrvienību Mobile Communications un Vehicle Components radītos zaudējumus, LG ceturtajā ceturksnī cietis tīros zaudējumus 223,98 miljonu dolāru apmērā.

Latvijā daudz ir nekustamā īpašuma brokeru kompāniju, bet maz konsultantu, uzskata Newsec Baltijas reģiona vadītājs Ričardas Čepas (Ričardas Čepas).

Tāpēc Ziemeļeiropas pilna servisa nekustamā īpašuma kompānija Newsec ienāk Baltijas nekustamā īpašuma tirgū, jo tam beidzot ir vajadzīgi konsultanti – kļūdas šajā tirgū var un jau ir izmaksājušas dārgi, to tirgus dalībnieki tagad vairāk apzinoties.

Db.lv jau ziņoja, ka šovasar Ziemeļeiropas pilna servisa nekustamā īpašuma kompānija Newsec pārņēmusi papildu 16 % Baltijas nekustamā īpašuma kompānijas Re&Solution daļu. Tādējādi pašlaik Newsec kopumā pieder 51 % kompānijā Re&Solution. Uzņēmuma nosaukums ir mainīts uz Newsec.

Re&Solution izveidota 2003. gadā un tai ir vairāki biroji visās trijās Baltijas valstīs.

Nekustamā īpašuma tirgū varētu dominēt atsavināto īpašumu pircēji, kas centīsies izmantot situāciju, kad nekustamā īpašuma tirgū ievērojami palielinās piedāvājuma apjoms, prognozē Ziemeļeiropas nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Newsec.

2008. gadā vairākums tirgus dalībnieku izjuta globālo ekonomisko krīzi, un finansējums nekustamā īpašuma nozarē gandrīz izsīka. No tirgus pazuda pircēji, kas nekustamo īpašumu iegādājas par aizņemtiem līdzekļiem. Sagaidāms, ka 2009. gadā tirgū dominēs pircēji no Vācijas, kas gatavi par īpašumu maksāt skaidrā naudā, kā arī oportūnistiskie fondi un citi atsavināto īpašumu pircēji, kas centīsies izmantot situāciju, kad nekustamā īpašuma tirgū ievērojami palielinās piedāvājuma apjoms. Tomēr sagaidāms, ka finansējuma trūkuma un vispārējās tirgus nestabilitātes dēļ investīciju aktivitāte kopumā saglabāsies ļoti zema, prognozē kompānija.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Gruzijā, kur tā palielinājusies par 35% un Krievijā, kur tā palielinājusies par 23%, savukārt lielākais realizācijas samazinājums vērojams Ukrainā, kur tā samazinājās par 33% un Lietuvā, kur tā samazinājās par 30%. 2017.gada februārī veiktas būtiskas piegādes arī uz Bulgāriju, Moldovu un Vāciju. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada februārī veidoja 1,68 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada februārī bija 0,57 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada februārī realizēja produktus sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Baltkrievijā. SIA Tonus Elast realizācija šajā laika posmā sasniedza 0.77 miljonus eiro un tā tika veikta 17 valstīs trīs kontinentos.

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Neskatoties uz ilgtermiņa attīstības augsto potenciālu, pašlaik Baltijas valstu galvaspilsētas cieš no biroja telpu tirgus pārsātinātības ar piedāvājumiem.

Kā liecina Re&Solution sniegtā informācija, nesenās pārmērīgās būvniecības aktivitātes, kā arī globālās, reģionālās un vietēja rakstura ekonomiskās lejupslīdes izraisītās darījumu apjomu krituma un tam sekojošās masveida štatu samazināšanas radītais neaizņemto biroju platību līmeņa pieaugums kļūst par nopietnu problēmu Baltijas valstīs.

Otrā ceturkšņa beigās neaizņemtības līmenis Viļņas biroja telpu tirgū sasniedza 20%, kas ir krass palielinājums salīdzinājumā ar 2006.-2008.gadā novēroto neaizņemtības līmeni 1-3% apmērā. Neaizņemtības līmenis bija nedaudz zemāks A klases biroju ēku sektorā – konkrēti, 16%, taču B klases biroju ēku sektorā tas sasniedza 24%. Kopumā šie skaitļi raksturo gandrīz 60 000 m² neaizņemtu modernu biroja telpu visā pilsētā. Papildus aptuveni 50 000 m², kas jau ir laisti tirgū šogad, sagaidāms, ka līdz gada beigām tirgū tiks pieteikti vēl 70 000 m² biroja platību, pie kam 71% no šīm platībām atrodas spekulatīvos projektos un to iepriekšējās iznomāšanas līmenis ir zems.

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Konsolidētajā kopbudžetā divos mēnešos ieņēmumi bija 831,2 milj. latu, bet izdevumi – 817,3 milj. Ls, tādējādi veidojot pārpalikumu 13,9 milj. Ls apmērā. Kopbudžeta pārpalikums veidojās, samazinoties valsts budžeta deficītam un, palielinoties pašvaldību budžeta pārpalikumam – galvenokārt tādēļ, ka pirmajos divos mēnešos palielinājušies ieņēmumi no nodokļiem.

Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada divos mēnešos bija 676,5 miljoni latu, kas ir par 101,8 miljoniem latu jeb 17,7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Plānotie ieņēmumi no nodokļiem par 77,3 miljoniem latu jeb 12,9% pārsniedza plānotos. Lai arī pieaugums bija vērojams visu nodokļu ieņēmumos, situāciju uzlaboja pievienotās vērtības nodokļa, sociālo apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, teikts Finanšu ministrijas (FM) paziņojumā.

Valsts budžetā, ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus, šā gada divos mēnešos bija deficīts 31,1 miljons latu apmērā, kas, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo periodu, ir 86,8 miljonu latu samazinājums. To galvenokārt noteica faktors, ka valsts pamatbudžetā deficīts samazinājās no 80,1 miljona latu iepriekšējā gada divos mēnešos līdz 5,7 miljoniem latu šā gada attiecīgajā periodā. Savukārt valsts speciālajā budžetā deficīts samazinājās nedaudz mazāk - no 43,7 miljoniem latu 2011. gada divos mēnešos līdz 32,2 miljoniem latu šā gada divos mēnešos.