Citas ziņas

Riekstiņš: Latvija ASV bezvīzu režīmam pievienosies šogad

, 06.10.2008

Jaunākais izdevums

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš prognozē, ka starp Latviju un ASV bezvīzu režīms tiks ieviests jau šogad, intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes uzsvēra M. Riekstiņš.

Trešdien ārlietu ministrs dosies vizītē uz ASV. M. Riekstiņš norādīja, ka bezvīzu režīms ar ASV nebūs vizītes galvenais mērķis, jo šajā jomā visas galvenās vienošanās jau panāktas. Viņš gan nevēlējās prognozēt precīzu laiku, kad bezvīzu režīms stāsies spēkā, tomēr, pēc viņa domām, tas būs šajā gadā. "Vai tas būs uz valsts svētkiem vai nedaudz vēlāk, redzēsim," sacīja M. Riekstiņš.

Interviju ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu varat noskatīties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosacījumi ceļošanai uz ASV

, 23.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa solījusi darīt visu iespējamo, lai Latvija ASV Bezvīzu režīma programmā iekļautos jau šogad. Tā telefonintervijā Dienai norādījis Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Tikšanās laikā M. Riekstiņš guvis pārliecību, ka tuvākajā laikā Latvija saņems oficiālu apstiprinājumu šim lēmumam.

ASV valsts sekretāre atzinusi, ka Latvija ir paveikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai Latviju varētu iekļaut bezvīzu režīma programmā. "Es sagaidu, ka tuvākajā laikā saņemsim oficiālu ASV administrācijas paziņojumu par šo jautājumu," norādījis M. Riekstiņš, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas ir tuvu iekļaušanai bezvīzu režīmam.

Ārlietu ministrs tāpat arī informēja, ka no Latvijas puses viss nepieciešamais šajā jautājumā ir izdarīts, un šobrīd tiek veiktas iekšējās procedūras ASV. "ASV valsts sekretāre minēja, ka administrācijas mērķis ir izdarīt visu, lai vēlākais līdz gada beigām mūsu valsts pilsoņi varētu uz ASV ceļot bez vīzas," stāsta M. Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EP atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju

LETA, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju.

Lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības (ES) Padomei, un tas stāsies spēkā tikai tad, ja tiks ieviests bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms, kas ļaus uz laiku atjaunot vīzu režīmu gadījumā, ja pieaugs migrācija vai būs risks sabiedriskajai drošībai, norādīts EP tīmekļa vietnē ievietotajā paziņojumā.

EP ziņotāja Marija Gabriela atzina «plašās un sarežģītās reformas», ko Gruzija īstenoja, lai tai varētu piešķirt bezvīzu režīmu, kā arī izteica pateicību tās varasiestādēm un pilsoņiem par to konsekvenci un pacietību. Gabriela arī apsveica Gruzijas pilsoņus par to demokrātiskās pārliecības spēku, piebilstot, ka bezvīzu režīms pavirza Gruziju tuvāk ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES ļaus dalībvalstīm uz laiku atcelt bezvīzu režīmu

Jānis Rancāns, 25.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotājiem no valstīm, kuras pašlaik izbauda bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES), tuvā nākotnē var nākties paciest apgrūtinošo vīzu izsniegšanas procedūru, vēsta Euobserver.

Eiropas Komisija (EK) varēs uz laiku izslēgt kādu ārpus bloka esošu valsti no bezvīzu režīma, ja pieaugs tās pilsoņu patvēruma meklējumu apjomi vai nelegālās uzturēšanās skaits, komisija paziņojusi otrdien.

Lai ES uz laiku atceltu bezvīzu režīmu, dalībvalstīm nāksies pierādīt, ka tās ir saskārušās ar lielu nelegālo imigrantu pieplūdumu no noteiktās valsts – vismaz par 50% vairāk sešu mēnešu periodā.

Bezvīzu režīmu varēs pārtraukt arī ja dalībvalsts pierāda, ka vairāk nekā 50% patvēruma meklētāju, pusgada laikā, nāk no valsts no kuras normālos apstākļos ir bijuši tikai 3% patvēruma meklētāju.

Šādu izmaiņu ieviešana bija galvenais priekšnoteikums, kuru pieprasīja Nīderlande un Francija pirms dot savu atbalstu Albānijas un Bosnijas – Hercogovinas pievienošanai bezvīzu režīmam. Minētās ES valstis baidījās no patvēruma meklētāju pieplūduma, kā tas bija, kad bezvīzu režīmam pievienojās Maķedonija un Serbija, norāda Euobserver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienotās Valstis, sākot ar 17. novembri, ieviesīs bezvīzu režīmu ar Latviju, Baltajā namā paziņoja ASV prezidents Džordžs Bušs.

Bezvīzu režīms ieviests arī ar Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Ungāriju, Čehiju un Dienvidkoreju.

Visas valstis attiecīgi ir izpildījušas tās prasības, lai bezvīzu režīma ieviešana būtu iespējama.

Ievieš bezvīzu režīmu starp ASV un Latviju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija nav Kipra, tā ir vēl labāka

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja, 31.10.2012

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ne tikai konservu ražotāji, bet arī zvejnieki iesaistījušies tirgu meklēšanā

LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atbalsta pilnīgu vīzu atcelšanu starp Latviju un Krieviju un Rīgas vicemēra Aināra Šlesera piedāvājums piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas investoriem varētu būt kā pārejas periods ceļā uz pilnīgu vīzu atcelšanu, raksta Komsomoļskaja Pravda.

Par to esot paziņojis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņam paticis A. Šlesera piedāvājums un viņš teica, ka robežšķērsošanas noteikumu atvieglošana veicinās gan abu valstu attiecības, gan investīcijas Latvijā.

Bezvīzu režīma ieviešanu Krievija apspriež ne tikai ar Latviju, bet ar visu Eiropas Savienību. «Pēdējā tikšanās reizē ar ES pārstāvjiem, mēs nolēmām izstrādāt plānu, kas ir jāizdara, lai varētu atcelt vīzas un tad arī nosauksim laiku, kad varētu tikt atceltas vīzas,» tā A. Vešņakovs.

Viņš arī teica, ka Itālijas ārlietu ministrs kādā intervijā esot izteicies, ka šī gada laikā jautājumu jau varētu atrisināt, tomēr pats A. Vešņakovs norāda, ka īsti netic tik optimistiskām prognozēm, lai gan gribētos, lai tās īstenojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Krieviju

Lelde Petrāne, 19.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa (64%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un Krieviju.

37% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti atbalsta, savukārt 27% iedzīvotāju drīzāk atbalsta bezvīzu režīmu starp Latviju un Krieviju. To atklājis tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūlijā veiktais pētījums.

30% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta bezvīzu režīma noteikšanu starp Latviju un Krieviju – 16% iedzīvotāju drīzāk neatbalsta, savukārt 14% noteikti neatbalsta bezvīzu režīmu ar Krieviju.

6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2011.gada 12. jūlija līdz 14. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais kredītspeciālists Juris Riekstiņš biznesa nišu ieraudzījis šokolādes ķermeņa skrubī, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena. Paralēli viņš strādā pie Eiropas projektu konsultantiem.

Viss sācies aiz Jura tēva kāres uz izgudrojumiem. Kad pirts gaisa plūsmas bija sakārtotas, atvaļinātais elektriķis Egīls sācis ķēpāties ar sodu un kafiju, tiekdamies pilnveidot atmirušo šūnu noberšanas tehnoloģiju. «Izdomāja, ka kafija pārāk birstoša. Labi, aizbrauks uz Centrāltirgu pakaļ šokolādes klucim. Izkausēs, sajauks,» pirmsākumus rezumē Juris. «Un es novēroju — veca vai jauna, bet visām patīk šokolāde.»

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina bez maksas reģistrēties ceļojumiem uz ASV

Vēsma Lēvalde, 03.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas ceļot uz ASV bezvīzu programmas ietvaros, vēl līdz 7. septembrim ir iespēja pieteikties elektroniskajā ceļošanas atļauju sistēmā ESTA bez reģistrācijas nodevas.

Sākot ar 2010. gada 8. septembri, visiem ceļotājiem būs jāmaksā ESTA reģistrācijas nodeva, informē ASV vēstniecība Latvijā.

2010. gada 6. augustā ASV Tēvzemes drošības departaments paziņoja, ka, sākot ar 2010.gada 8. septembri, ceļotājiem no visām 36 bezvīzu režīma programmas valstīm, piesakoties ceļojumam uz ASV un reģistrējoties sistēmā ESTA, piemēros pieteikuma maksu četrpadsmit dolāru apmērā. Tiem ceļotājiem, kuri jau iepriekš reģistrējušies ceļošanai uz ASV bez vīzām un kam jau ir sistēmā ESTA iegūta derīga ceļošanas atļauja, un visiem, kas, aizpildot pieteikuma anketu līdz 2010. gada 8.septembrim, iegūs ceļošanas atļauju, nebūs jāmaksā šī nodeva iegūtās atļaujas divu gadu derīguma termiņa laikā. Katrs ESTA apstiprinājums ir derīgs vairākkārtējai ceļošanai uz ASV divu gadu garumā, izņemot gadījumus, kad ceļotāja pasei beidzies derīguma termiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ministriem sarunās ar ārvalstu žurnālistiem nevajadzētu kaunēties prasīt tulku,» LTV raidījumam Labrīt Latvija! uzsvēra ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Viņš arī uzskata, ka tajos amatos, kur jāpārstāv Latvija ārvalstīs, vajadzētu strādāt cilvēkiem, kuriem ir labas svešvalodas zināšanas.

Ekonomikas ministra Arta Kampara atbilde zviedru žurnālistiem.

Bijušā finanšu ministra Ata Slaktera (saīsināta) intervija ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Riekstiņš: Latvijas deleģētā ES komisāra likteni noteiks Barrozu

, 26.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd gandrīz neatbildams ir jautājums, kādas nozares Eiropas Savienības komisāra vieta tiks piedāvāta Latvijas kandidātam, atzina Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Lai arī Žozē Manuela Barrozu formāla apstiprināšana Eiropas Komisijas prezidenta amatā uz otro termiņu vēl nav notikusi, dalībvalstu līderi pauduši atbalstu viņa ievēlēšanai. Atbildības jomu sadalījums būs pilnībā atkarīgs no Ž.M.Barrozu lēmuma, norādīja M.Riekstiņš. «Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka cilvēkam, kas tiek deleģēts, ieņemamais amats nav tieši saistīts ar nozari, kurā viņš pirms tam ir darbojies. Sandra Kalniete bija lauksaimniecības komisāra «ēna», bet diez vai viņu var saukt par lauksaimniecības speciālisti. Andris Piebalgs nebūt nenāk no enerģētikas nozares. Var tikai pieņemt, ka vērtēs piedāvātā kandidāta politisko un profesionālo pieredzi,» uzsvēra M.Riekstiņš. Latvija var izteikt savus priekšlikumus, bet tie nav saistoši EK prezidentam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmskara Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877-1942) apbedījuma vietas meklējumi līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem, taču Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš sola – meklējumi netiks pārtraukti.

Laikā no 1990. līdz 1993. gadam organizētas astoņas ekspedīcijas ar mērķi atrast K. Ulmaņa apbedījuma vietu, piektdien, 11. jūlijā LA norāda M. Riekstiņš.

Balstoties uz arhīvu materiāliem, tika noskaidrots, ka Latvijas pirmais Ministru prezidents apglabāts Krasnovodskas kapsētā Turkmenistānā. Tiesa, meklējumi nav vainagojušies ar panākumiem, un precīza apbedījuma vieta kapsētā nav atrasta. Kā norāda M. Riekstiņš, jautājums par K. Ulmaņa apbedījuma vietu plānots pārrunāt pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Turkmenistānā šā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas eksporta pārorientāciju uz savām ostām vēstnieks saista ar politiku

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ir pieņēmusi lēmumu attīstīt savas ostu jaudas un savu infrastruktūru, un šajā lēmumā saskatāms liels politikas elements, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Viņš norāda uz šaubām, cik lielā mērā šāds Krievijas puses lēmums ir ekonomiski pamatots un cik tas ir politiski pamatots, tomēr, pēc viņa domām, tajā saskatāms «ļoti liels elements no politikas».

«Ja Latvijas ostas, pārvadātāji un dzelzceļš spēj piedāvāt konkurētspējīgu tarifu un izcenojumus, tad uzņēmējs izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko ceļu un neies to dārgāko ceļu, tikai kādu iniciatīvu vai patriotisku jūtu dēļ,» ir pārliecināts vēstnieks.

Riekstiņš norādīja - šobrīd ir skaidri redzams, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu, kurā tā attīstīs savu ostu jaudas un pārorientēs visu eksportu uz savām ostām, un apstiprinājums šādam lēmumam ir dzirdēts gan no Krievijas puses, gan Latvijas politiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis: bezvīzu režīms ar Krieviju nebūs tuvākās nākotnes jautājums

Lelde Petrāne, 08.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Runājot par bezvīzu režīmu, Latvija nekad nav bijusi pret bezvīzu režīmu ar Krieviju. Taču vienlaikus jānorāda, ka tas ir ļoti sarežģīts tehnisks process un, lai uz to varētu virzīties, jāizpilda ļoti daudz nosacījumu. Pašreiz nekas neliecina, ka bezvīzu režīms ar Krieviju varētu būt tuvākās nākotnes jautājums,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādījis: «Latvija jau ir parakstījusi līgumu par atvieglotu robežas šķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem. Tas prasa aktīvāku tiesībsargājošo institūciju darbu, bet vienlaikus dod arī savu ekonomisko pienesumu pierobežas teritorijās.»

Runājot par pensijām, premjers sacījis: «Krīzes gados pamatbudžetu esam ļoti būtiski saspieduši, bet sociālais budžets ticis maksimāli pasargāts. Ja valsts sektorā strādājošo vidējais atalgojums ir vairāk nekā par 100 latiem samazinājies, tad vidējā pensija ir par vairāk nekā 20 latiem pieaugusi. Budžetam tas pašreiz rada problēmas un liek uzdot jautājumus par sociālās sistēmas ilgtspēju.» Šis jautājums būšot jāvērtē, arī gatavojot 2012. gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES ievieš bezvīzu režīmu ar Moldovu

LETA--AFP/UNIAN, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moldovas pilsoņi, kuriem ir biometriskās pases, sākot no pirmdienas, var iebraukt Šengenas zonas valstīs bez vīzas.

Eiropas Savienības (ES) atbalstītās reformas un bezvīzu režīms Moldovas pilsoņiem dod cerību, ka tiks atrisināts «iesaldētais» Piedņestras konflikts, sacīja Moldovas premjerministrs Jurijs Ļanke.

Viņš uzskata, ka Moldova kļūst arvien pievilcīgāka tiem, kas dzīvo separātiskajā novadā.

Eiropas Parlaments (EP) bezvīzu režīma noteikšanu Moldovai atbalstīja februārī.

3.aprīlī šo lēmumu parakstīja EP prezidents Martins Šulcs un pašreizējās ES prezidējošās valsts Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Dimitris Kurkuls.

Svinīgajā brīdī piedalījās arī bloka iekšlietu komisāre Vivāna Redinga, atzīstot, ka šāds lēmums ir "liels sasniegums un jauna nodaļa" Moldovas attiecībās ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, no kurā ienākušās naudas automātiski tiktu pārskaitīts nodoklis; uzņēmēji ideju vērtē pozitīvi, bet šaubās par risinājuma atbilstību pandēmijas apstākļiem.

Lai arī par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ideju daudz ticis diskutēts, it īpaši, izstrādājot 2018. gada nodokļu reformu, taču tā materializācija iespējama kļūs 2022. gadā, tiklīdz bankas būs šādu risinājumu izstrādājušas un piedāvās klientiem.

Skaidro piemērošanas mehānismu

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta risinājums, kas šobrīd paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, paredz nodokļa aprēķināšanu un ieturēšanu atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajām nodokļa likmēm, t.i., mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijai ir mazākais valsts parāds Eiropas Savienībā, tādēļ tieši mūsu kaimiņi varētu kļut par paraugu, ar kuru salīdzinās pārējās kandidātvalstis, kā arī eirozonā jau esošās dalībvalstis.

«Igaunija varētu kļūt par paraugu fiskālajai disciplīnai, ko Eiropas Savienība vēlās ieviest pašreizējās eirozonas dalībvalstīs,» intervijā Bloomberg, norādīja Barclays Capital vecākais ekonomists Kristians Kellers (Christian Keller).

Grieķijas fiskālais sabrukums izraisīja lielākos draudus, par vienotas Eiropas valūtas pastāvēšanu, kopš tās dibināšanas - 11 gadus atpakaļ. Lai tas nenotiktu, Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds kopumā atvēlēja 750 miljardus eiro Grieķijas krīzes iegrožošanai un eirozonas ekonomikas stabilizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

No deviņdesmito gadu idejas līdz lielākajam pašmāju degvielas tirgotājam

Lelde Petrāne, 12.02.2020

Dibināšana


Kad 90.gadu vidū trūka lauksaimniecības degvielas, lai apstrādātu laukus, trīs speciālisti - galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, nolēma izīrēt no kolhoza degvielas uzpildes staciju, kurā veikt degvielas tirdzniecību lauksaimniecības nolūkos.


Tā 1995.gadā Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme dibināja AS "VIRŠI-A".

No uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit 25 gadi kopš pašmāju degvielas mazumtirgotāja "Virši" dibināšanas.

1995. gada ziemā trīs jauni cilvēki – Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme, strādājot savās specialitātēs kā galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, īstenoja ideju par degvielas tirdzniecību un atvēra savu pirmo degvielas uzpildes staciju (DUS) Aizkrauklē.

Laika gaitā daudz kas ir mainījies, taču uzņēmuma darbības veids un darītāju filozofija palikusi nemainīga.

"Savu darbu jaundibinātais uzņēmums sāka tālajā 1995. gadā Aizkrauklē, izīrējot no kolhoza uzpildes staciju, kurā veicām degvielas tirdzniecību lauksaimniecības vajadzībām. Stacijā bija iespējams uzpildīt dīzeli un benzīnu, kā arī iegādāties nelielu produktu klāstu," stāsta J. Riekstiņš, uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A: Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums gaidāms jau pēc pāris nedēļām

Rūta Lapiņa, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums būs gaidāms jau pēc pāris nedēļām, kad, sākoties jaunam gadam, tiks celts akcīzes nodoklis degvielai. Tā rezultātā jau 1. janvārī degvielas cena stacijās kāps par aptuveni 5 eiro centiem litrā,» biznesa informācijas portālam db.lv atzina degvielas tirgotāja AS «Virši-A» valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

«Šis ir tas gadījums, kad palielinot nodokļu slogu konkrētam sektoram, vistiešākajā veidā tiek ietekmēti gala patērētāji. Pieaugot nodoklim, pieaugs ne tikai degvielas, bet arī citu preču cenas, tā kā sadārdzināsies to loģistikas izmaksas,» viņš atzīmē.

Igaunijā akcīzes nodoklis atkārtoti tika celts šī gada sākumā, kā rezultātā Latvija ieguva papildus klientu pieplūdumu no Igaunijas. Savukārt pēc «Virši-A» rīcībā esošās informācijas, Lietuvas valdība neplāno nākamgad palielināt akcīzes nodokli degvielai. «Tas nozīmē, ka Latvija diemžēl kļūs mazāk konkurējoša kaimiņvalstu vidū,» atzīmē degvielas tirgotāja vadītājs.

Savukārt vērtējot degvielas cenu izmaiņas 2017. gada griezumā, J. Riekstiņš stāsta, ka tās saglabājušās diezgan stabilas, jo nedz Latvijā, nedz pasaulē nav bijuši tādi notikumi, kas izraisītu būtisku degvielas cenas pieaugumu vai samazinājumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru