Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

«Tramvaju satiksme ir mūsu lepnums, tomēr tie ir tik novecojuši, ka iedzīvotāji nevar sagaidīt jaunos tramvajus,» Db.lv pauda a/s Tramvaju uzņēmuma pārvaldnieks Oļegs Tolmačovs. Lai arī 22 tūkstošiem daugavpiliešu, kas ikdienā izmanto tramvaju, jau no šā gada septembra būtu bijis jābrauc jaunos, Baltkrievijas uzņēmuma ražotos tramvajos, tas, cik drīz jaunie tramvaji sāks kursēt un vai tie būs tieši Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienības Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tramvaji, nav zināms.

Tikmēr Db.lv viesojās Daugavpilī, lai fotogrāfijās iemūžinātu tramvajus, no kuriem, kā cer liela daļa Latvijas otras lielākās pilsētas iedzīvotāju, tai drīz nāksies atvadīties.

«Dzīve iet uz priekšu, jaunie tramvaji būs siltāki, modernāki, tajos būs jaunākās tehnoloģijas, bet vecos tramvajus varēsim skatīties filmās un fotogrāfijās,» Daugavpilī strādājošā Silvija Sproģe uzskata, ka ieslīgt sentimentā par vecajiem tramvajiem nevajagot.

Jau rakstīts, ka pirmais piegādes termiņš, kad Daugavpilij bija jāsaņem 12 jaunie tramvaji, bija šā gada 31. augusts. Kopš 1. septembra Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tiek piemērota kavējuma soda nauda – 600 lati dienā.

Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Pēc tam, kad Rīga būs saņēmusi 20 zemās grīdas tramvaju sastāvus no Čehijas, šādus tramvajus Rīgai varētu turpmāk ražot Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) un Minskas automašīnu rūpnīcas (MAZ) kopuzņēmums.

Tā šodien vēsta laikraksts Bizness&Baltija.

Db jau vēstīja, ka RVR kopā ar Belkomunalmaš strādāja pie modeļa tramvaju parka atjaunošanai Rīgai. Tā kā savulaik RVR ražoja arī tramvajus, a/s RVR padomes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis cer Rīgā atdzīvināt šo produktu ražošanu, jo pieprasījums ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pilsētām un valstīm.

Kā apgalvo RVR valdes priekšsēdētājs Lazars Raizbergs, tad rūpnīcai Latvijā ir visas nepieciešamā pieredze un tehnoloģijas, lai šādus zemās grīdas tramvajus ražotu. Tiesa gan, ka paša tramvaja koncepts vēl neesot izstrādāts. Šonedēļ Rīgā ierodas MAZ pārstāvji, lai runātu par ražošanas iespējām RVR. L. Raizbergs arī norādīja, ka iepriekš radušās domstarpības abu uzņēmumu starpā, jo MAZ bija paredzējis, ka Rīgā tikšot ražoti tikai tramvaju vagonu karkasi.

Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums izsludinājis atklāto konkursu par pasažieru tramvaju iegādi ERAF projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» ietvaros.

Par to liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Uzņēmums paredzējis 12 modernu vagonu iegādi, no kuriem 8 ir četru asu vagoni un 4 - sešu asu vagoni. Jaunie tramvaju vagoni, kuri tiks aprīkoti ar asinhronā tipa dzinējiem, ļaus ietaupīt un uzkrāt elektroenerģiju, nodrošinās mobilāku un ātrāku pārvietošanas bez sastrēgumiem. Jaunie tramvaji arī tiks aprīkoti atbilstoši vides pieejamības prasībām, kas nozīmē, ka tiks nodrošinātas novietnes ratiņiem, vietas invalīdiem, tramvaju ieeja tiks aprīkota ar izbīdāmu platformu. Projektu plānots īstenot līdz 2012. gada 31.decembrim. Jāatgādina, ka jau maijā Tramvaju uzņēmums parakstīja līgumu ar Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības fonda projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» īstenošanu. Projekts tiek īstenots programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» ietvaros un 83,11 % no projekta attiecināmajam izmaksām tiks līdzfinansētas no ES Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Projekta kopējais finansējums ir 8,456 miljoni Ls, no tiem ERAF daļa - 83,11%, bet privātais finansējums 16,89%. Projekta mērķis ir sabiedriskā transporta attīstības veicināšana kā alternatīva privāto automašīnu izmantošanai. Paredzēts, ka arvien vairāk cilvēku izmantos tramvaju kā ikdienas transporta līdzekli.

Daugavpilī bāzētais a/s Tramvaju uzņēmums ERAF projekta ietvaros izsludinājis atklātu konkursu tramvaju iegādei, liecina Daugavpils domes informācija. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2012. gada 25. septembrim.

Iepriekšējais tramvaju iepirkuma konkurss tika pārtraukts, kad Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) liedza slēgt līgumu ar Krievijas uzņēmumu Vagonmash. Iepriekš vēstīts, ka Krievijas uzņēmums bijis tuvu bankrotam un tam uzkrājušies lieli parādi. Sūdzību IUB par iepriekšējā konkursa rezultātiem iesniedza Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca.

Tramvaju iepirkumam pieteicās piecas firmas. Finālam kvalificējās trīs - Baltkrievijas un Rumānijas kopuzņēmums Carpat Belaz Service, Sanktpēterburgas rūpnīca Vagonmash un vietējā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca. Par uzvarētāju Daugavpils dome pasludināja Vagonmash, jo tam esot laba reputācija, caurspīdīgs finanšu stāvoklis un viszemākā tramvaju cena – 3,6 miljoni.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansētajā tramvaju transporta infrastruktūras renovācijas projektā Daugavpilij tiks piegādāti 12 Kirova vārdā nosauktajā Ustjkatavas vagonbūves rūpnīcā Krievijā ražotie četrasu un sešasu tramvaju vagoni.

Kā informēja AS Daugavpils satiksme valdes locekle Sabīne Šņepste, līgumu par tramvaju piegādi Daugavpils satiksme plāno slēgt ar atklātajā tramvaju vagonu iegādes konkursā uzvarējušo Maskavā reģistrēto Krievijas atklāto akcionāru sabiedrību Nacionālā kontraktu korporācija, kas šajā darījumā pilda starpnieka funkcijas.

Kā liecina informācija vietnē Wikipedia, rūpnīca tramvajus ražo kopš 1901.gada. Kopš 2006.gada rūpnīca ražo zemās grīdas tramvajus. Pirmie zemās grīdas tramvaji tika piegādāti izmēģināšanai Maskavā un citās Krievijas pilsētās.

Atklātajam tramvaju vagonu iegādes konkursam tika iesniegti septiņi piedāvājumi. Nacionālās kontraktu korporācijas piedāvājums bijis ar zemāko cenu un atzīts par atbilstošu tehniskās specifikācijas prasībām.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ceturtdien, 11.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru pieaugumu tajā.

To paredz VSS izsludinātais MK noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta) īstenošanas noteikumi.

4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transportu) ietvaros plānots īstenot projektus pilsētās, kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Pasākuma ietvaros šajās pilsētās plānots izbūvēt vai uzlabot kopumā 8 km tramvaju līniju.

Daugavpils Tramvaju uzņēmums noslēdzis vairāk nekā 4,6 miljonus latu apjomīgo iepirkumu konkursu par pasažieru tramvaju iegādi, kā uzvarētāju Minskā bāzēto uzņēmumu Belkommunaš, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par uzvarētāju atzīta piegādātāju apvienība OAO Upravļajušaja kompaņija holdinga Belkommunaš (Управляющая компания холдинга Белкоммунаш) un SIA Agmen Consulting Bureau. Belkommunaš ir valstij piederošs uzņēmums, kas izveidots Minskas Tramvaju un trolejbusu labošanas rūpnīcas (Ремонтный трамвайно-троллейбусный завод) vietā. Belkommunaš dibinājusi Minskas pašvaldības izpildkomiteja. Piegādātāju apvienībā ietilpst arī Latvijā reģistrēta SIA Agmen Consulting Bureau, kas nodarbojas ar juridisku pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmums dibināts 2010. gada decembrī, un tā juridiskā adrese ir Zvaigžņu iela 20-6. Agmen Consulting Bureau valdē darbojas viens valdes loceklis – Jurģis Īvāns.

Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums uzsākta jauno, zemās grīdas tramvaju piegāde.

Paredzēts, ka tuvāko divu nedēļu laikā tiks piegādāti vēl divi tramvaji, Db.lv norādīja Belkommunmash BKM pilnvarotais pārstāvis Rolands Strazdiņš.

Jaunie tramvaji a/s Tramvaju uzņēmums, saskaņā ar vienošanos ar Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš unAgmen Consulting Bureau, bija jāpiegādā jau 12. septembrī. Noteiktajā termiņā piegāde nenotika, iepriekš apliecināja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe. Piegādātāja pārstāvis R. Strazdiņš Db.lv skaidroja, ka kavēšanās dažas dienas bijusi, jo tikai 6. septembrī Daugavpils uzņēmums aprstiprinājis krāsojumu un dažas tehniskas nianses, kas nebija nolikumā.

Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā konkursā par tiesībām piegādāt Daugavpilij jaunos tramvajus uzvarējusī Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau atkārtoti nav izpildījusi solījumu un līdz 12. septembrim nav piegādājusi Daugavpilij jaunos tramvajus, stāstīja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe.

Pēc iepriekš noslēgtā līguma konkursa uzvarētājam pirmie trīs tramvaji Daugavpilij bija jāpiegādā līdz 31.augustam, taču tas netika izdarīts. Piegādātāji nav izpildījuši arī atkārtoto solījumu piegādāt līdz 12.septembrim vismaz vienu tramvaja vagonu. Nekādus paskaidrojumus par piegādes termiņu neizpildi piegādātāji pagaidām nav snieguši.

Saistībā ar šādu situāciju Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums apsver iespējas, izmantojot likumiskās metodes, panākt līguma izpildi. Lai stimulētu piegādātāju apvienību, pildīt uzņemtās saistības, kopš 1.septembra tai tiek piemērota kavējuma nauda - 600 lati dienā. Ja panākt vienošanās izpildi tomēr neizdosies, tikt pieļauta iespēja sludināt jaunu tramvaju piegādes konkursu.

Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.

No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.

Korupcijas skandālos ierautā pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) kreditori nevēlas finansēt jaunus projektus, tāpēc, piemēram, jauno zemās grīdas tramvaju iepirkumu tagad varētu finansēt Čehijas kredītiestāde «Česka sporitelna», vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

RS pagaidu valde, kuru kopš marta vada Ernests Saulītis, pēdējos mēnešos regulāri tiekas ar uzņēmuma kreditoriem – bankām un Valsts kasi. Šie kreditori vairs nevēlas finansēt zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kurā pirms trim gadiem uzvarēja Čehijas koncerns «Škoda Transportation». Šis 62 miljonus eiro vērtais līgums ir viens no RS transportlīdzekļu iepirkumiem, kurus pēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji.

RS valde maija beigās uzdevusi valdes loceklim Jurim Švanderam tikties ar Čehijas kredītiestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar alternatīviem finansējuma avotiem. Nedēļas sākumā viņš atgriezies no Pilzenes, kur ar banku «Česka sporitelna» apspriedis iespējamo sadarbību, vēsta raidījums.

Rīgas satiksme (RS) ir izsludinājusi iepirkumu 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādei. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau 2016.gada otrajā pusē pa 4.tramvaju maršrutu Imantas virzienā, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Orientējošā iepirkuma summa – 70 miljoni eiro. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus.

Iepirkuma procedūra paredz, ka uzvarētājam jāsaražo un jāpiegādā 15 trīs sekciju un 5 četru sekciju zemās grīdas tramvaji. Pirmais transporta līdzeklis ir jāpiegādā ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no iepirkuma līguma noslēgšanas brīža. Visiem transportlīdzekļiem ir jābūt piegādātiem ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Tramvajiem jābūt piemērotam pasažieriem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām pārvietošanās spējām. Tāpat tramvajiem jābūt droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme (RS) līdz šim saņēmis 18 zemās grīdas tramvajus, aģentūrai BNS pastāstīja RS preses sekretārs Viktors Zaķis. Tostarp 18.zemās grīdas tramvajs piegādāts piektdien.

Savukārt atlikušos divus no kopumā 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem RS paredzēts piegādāt šogad decembrī, informēja Zaķis. Iepriekš gan uzņēmums plānoja visus 20 jaunos tramvajus saņemt līdz oktobra beigām. «Izmaiņas piegādes grafikā ir saistītas ar jauno tehnisko risinājumu izstrādi un tā realizāciju tramvajos,» paskaidroja RS pārstāvis un norādīja, ka zemās grīdas tramvaju izmēģinājuma laikā konstatētas atsevišķu sastāvdaļu nepilnības konstrukcijā, kā arī tika izvirzītas papildu prasības tramvaju aprīkošanai ar iespējām to īslaicīgai kustībai ārpus kontakttīkla.

Pēc Zaķa teiktā, pašlaik ekspluatācijā pieņemti astoņi zemās grīdas tramvaji.

Lai attīstītu videi draudzīgu tramvaju infrastruktūru Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs pieejami 96 miljoni eiro Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta) īstenošanas noteikumi, ko otrdien, 3.maijā, atbalstīja valdība.

Pasākuma ietvaros plānots īstenot projektus pilsētās, kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju - Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, šajās pilsētās izbūvējot vai uzlabojot kopumā vismaz 8 km tramvaju sliežu līniju.

Pasākuma mērķis ir veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu, kā rezultātā pieaugs ar šādu transportu pārvadāto pasažieru skaits.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Rīgas satiksmes (RS) izsludinātajam iepirkumam par 20 zemās grīdas tramvaju iegādi ir saņemti trīs pieteikumi, savukārt par iepirkuma nolikumu, pirms pieteikuma iesniegšanas, interesi izrādīja 22 potenciālie kandidāti. Pirmais iepirkuma posms tika izsludināts 2015.gada 14.septembrī, un iesniegt pieteikumu bija iespējams līdz 2015.gada 15.oktobra plkst.14, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc pieteikumu saņemšanas, Rīgas satiksme izvērtēs visu kandidātu atbilstību nolikumā izvirzītajām atlases prasībām. Kandidāti, kuri izvērtēšanas prasībām būs atbilstoši, tiks aicināti sagatavot tehnisko un finanšu piedāvājumu zemās grīdas tramvaju ražošanai un piegādei. Pēc tā tiks uzsākta sarunu procedūra, kuras rezultātā tiks noteikts iepirkuma uzvarētājs.

Iepirkuma procedūra paredz, ka uzvarētājam jāsaražo un jāpiegādā 15 trīs sekciju un 5 četru sekciju zemās grīdas tramvaji, kuriem ir jābūt droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm. Iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma izpilde jānodrošina ar piegādātāja piesaistītu finansējumu. Tramvajiem ir jābūt piemērotiem pasažieriem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām pārvietošanās spējām.

Daži interesenti pauž bažas, ka nupat izsludinātā Rīgas satiksmes zemās grīdas tramvaju iepirkuma nolikums, iespējams, rakstīts vienam konkrētam uzņēmumam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme nule kā izsludinājis iepirkumu par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau nākamā gada otrajā pusē pa 4. tramvaja maršrutu Imantas virzienā. Orientējošā iepirkuma summa pēc uzņēmuma norādītā ir 70 milj. eiro. Patlaban Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas. Tie kursē 6. un 11. tramvaja maršrutos. Iepriekšējais zemās grīdas tramvaju iepirkums noslēdzās 2008. gadā. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Rīgas satiksmi un tramvaju piegādātāju Škoda Transportation, Rīga ir saņēmusi 26 zemās grīdas tramvajus, no kuriem 20 ir trīs sekciju un seši – četru sekciju tramvaji.

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Igaunijas galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmums a/s Tallina Linnatranspordi un Spānijas uzņēmums Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) parakstījuši vienošanos par vēl četru tramvaju piegādi pilsētai, vēsta Postimees.

Tramvaju iegāde tiks finansēta no ienākumiem, ko Igaunijas valsts guvusi no neizmantotām CO2 kvotām. Četru tramvaju iegādes darījuma summa ir 9,8 miljoni eiro.

Iepriekš tika plānots no CAF iegādāties 16 jaunus tramvajus (aptuveni 44 miljonu eiro apmērā), taču tagad jauno tramvaju iegādes apjoms sasniedzis 20.

Līdz ar jauno tramvaju iegādi, pilsētā tiks renovēta trešā un ceturtā tramvaju līnija. Darbi tiks veikti šogad un nākamgad, un kopējais rekonstrukcijas būvdarbu apjoms ir 26 miljoni eiro. Pirmie jaunie tramvaji Tallinā ieradīsies šī gada novembrī.

Iepirkuma konkursā par zemās grīdas tramvaju piegādi pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) ir uzvarējis uzņēmums Škoda Transportation, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

RS izvēlēto zemās grīdas tramvaju piegādātāju oficiāli izziņos rīt, 27.aprīlī. Uzņēmumā aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai konkursā ir uzvarējis uzņēmums Škoda Transportation, kas RS zemās grīdas tramvajus piegādāja līdz šim un kas tika minēts kā ticamākais konkursa uzvarētājs pirms tā noslēguma. Uzņēmums vēlas, lai visi konkursa dalībnieki rezultātus uzzina vienlaicīgi, un tad arī būtu iespēja izskaidrot, kāpēc izvēlēts konkrētais uzvarētājs.

Atklāts iepirkums 20 zemās grīdas tramvaju iegādei, kuri kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā, tika izsludināts pērn rudenī. Iepirkuma orientējošā summa varētu būt 70 miljoni eiro.