Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Krauj pa tiešo

Uzsākot būvniecību 2012. gada septembrī un nododot termināli 2014. gada janvārī, pirmo kārtu izdevies īstenot 17 mēnešu laikā, kopējām investīcijām veidojot 28,3 milj. eiro. Līdz ar to ir sasniegts akcionāru uzstādījums – multifunkcionāla termināla izveide plaša spektra beramkravu pārkraušanai abos virzienos (gan uzkraujot, gan izkraujot kuģus), turklāt radot iespēju vienlaicīgi pārkraut gan pārtikas, gan nepārtikas kravas.

Pirmās kārtas ietvaros ir izbūvēta piestātne (iebūvējoties Daugavā 1,3 ha platībā, lai paplašinātu teritoriju), dzelzceļa infrastruktūra, virs kuras izveidotas produkcijas izkraušanas un uzkraušanas stacijas, pilnībā segtas atsevišķas pārtikas un nepārtikas kravu līnijas, veidojot sinerģiju starp vācu Claudius Peters iekārtām mālzemes pārkraušanai un Latvijas uzņēmuma LNK Industries lentas konveijeriem un pārējo aprīkojumu. Tāpat iegādāts Vācijā ražots kompānijas Ardelt celtnis ar pieņemšanas bunkuriem un aspirācijas sistēmu (putekļu savākšanai), kas nodrošina kravu apkalpošanu abos virzienos, sasniedzot augstus ražības parametrus. Celtnis var veikt darbu arī automātiski, iestādot kuģa tilpnes un bunkuru koordinātas.

Iegādāta arī Īrijā ražota kuģa iekraušanas iekārta ar diviem konveijeriem lokomotīves vagonu manevra nodrošināšanai. Tā kā sākotnēji teminālim pieejamā platība bijusi ierobežota, noliktavas pirmajā kārtā nav uzbūvētas, jo šaurības dēļ tām būtu jābūt ar ļoti augstiem griestiem, kas būtiski sadārdzinātu to izmaksas. Līdz ar to šobrīd ir iespējams veikt tikai tiešo iekraušanu dzelzceļa vagonos vai izkraušanu no tiem kuģī. Tas gan neattiecas, piemēram, uz graudiem, kurus ražas laikā plānots uzglabāt ar betona plāksnēm izklātajos laukumos, produkciju nosedzot ar speciāliem tentiem. Pagaidām produkta noieta perspektīvas dēļ nav izbūvēta otra vagonu izkraušanas stacija, kas sākotnēji bija iecerēta nepārtikas (karbamīda) kravām. Pēc pirmās kārtas pabeigšanas terminālī darbinieku skaits pārsniedz 40 cilvēkus, un tiek turpināta darbinieku piesaiste.

Līdz septembra vidum Rīgas brīvosta veiks padziļināšanas darbus piestātnē līdz 13,5 m, kas ļaus apkalpot 60–70 tūkst. t Panamax tipa kuģus. Tas dod priekšrocību gan salīdzinājumā ar Liepājas ostu, gan citiem beramkravu termināliem Rīgas brīvostā, kur dziļums ir līdz 10–12 m. Ventspilī ir līdzīgi piestātņu dziļumi, taču līdzīgi kā Liepājai uz šīm ostām ir jārēķinās ar papildu dzelzceļa pārvadājumu izmaksām. Turklāt Ventspils Grain Terminal var apkalpot tikai graudu kultūras, nevis nepārtikas kravas.

Noliktavu trūkuma dēļ šobrīd no termināļa kuģī var iekraut līdz 10 tūkst. t, jo to plānots veikt tieši no vagoniem, salāgojot vagonu un kuģa pienākšanas laikus.

Nekas neapstāsies

RBT gan nav plānojis apstāties pie paveiktā, un jau ir izlemts, ka tiks īstenota gan otrā, gan trešā kārta, līdz ar to kopumā investīcijas terminālī varētu pārsniegt 50 milj. eiro, bet termināļa jaudas – trīs milj. t gadā. Līdz nākamā gada oktobrim plānots uzbūvēt divas noliktavas piestātnes daļā, kas ļaus uzglabāt beramkravas 55 tūkst. t apmērā. Tajās, ieskaitot tehnoloģisko aprīkojumu, tiks ieguldīts līdz astoņiem miljoniem eiro. Tāpat otrajā kārtā RBT iegādāsies jaudīgā ku kuģa uzkraušanas iekārtu ar jaudu 1200 t stundā (šobrīd 600t/h), izvietojot to uz portālceltņa sliedēm. Tiks izbūvēta arī piestātnes galerija ar konveijeru sistēmu eksporta kravām.

Tālāk ir plānota mālzemes un universālo kravu noliktavu būvniecība otrpus sliedēm, arī tās savienojot ar piestātnes konveijeru sistēmu. Trešajā kārtā plānots izveidot arī septiņas tvertnes ar diametru 38 m, kā arī divas noliktavas pa 5000 m2 katru. RBT arī nomā zemesgabalu, kas tieši nerobežojas ar termināli, un arī šajā Kundziņsalas vietā ir iespējama noliktavu saimniecība.

Pieprasījums garantēts

Augusta sākumā, pārbaudot pārtikas kravu izkraušanas iekārtas, terminālī apkalpots kuģis ar sojas izspiedām jeb spraukumiem, kas esot galvenais proteīna avots putnkopībā. Produkcija, kas pamatā nāk no Dienvidamerikas, tālāk pa dzelzceļu nosūtīta uz Baltkrievijas putnu fermām. Tā kā pagaidām noliktavu neesot, RBT uzkrauti 80 dzelzceļa vagoni (kopumā ap 5600 t), bet pārējā produkcija (33 tūkst. t) izkrauta blakus terminālu noliktavās. Viena vagona uzpildīšana prasījusi vien divas minūtes, un reizē RBT var uzkraut divus vagonus, iekārtu jaudu aprak- sta A. Ronis. Ņemot vērā, ka pieaug maksātspējīgu cilvēku skaits, šai produkcijai paredzams pieprasījuma kāpums. Pārtikas kravu segmentā iecerēts apkalpot arī graudus, jēl- cukuru u.c. Iecerētās jaudas un ieplānotās noliktavas dodot cerību, ka termināļa kapacitāte gala rezultātā būs lielāka nekā konkurentiem Latvijas vai kaimiņvalstu ostās.

Savukārt šobrīd tiek veikti testi nepārtikas kravu (mālzeme no Ziemeļīrijas) līnijām, ieregulējot tehniku, lai sasniegtu paredzētos jaudas parametrus. Šā mēneša vidū un beigās tiks apkalpoti divi 3000 t kuģi, izmēģinot uzkraušanas iekārtas granulētu lopbarības produktu un izspiedu eksportam. Mālzeme jeb alumīnija oksīds tiek izmantots alumīnija ražošanā. Šobrīd RBT testē iekārtas, lai nodemonstrētu lielākajam alumīnija ražotājam pasaulē – kaimiņvalsts Krievijas uzņēmumam Rusal – savas iespējas un varēšanu. Šīs izejvielas piegādes RBT veic jau kopš 2011. gada, taču līdz šā gada janvārim materiālu pārkrāva Liepājā LSEZ a/s Liepājas osta LM terminālī, kopā apkalpojot vairāk nekā 500 tūkst. t kravu. Nu tiek apkalpots vēsturē pirmais kuģis ar šāda veida kravu Rīgas ostā, tālāk pa dzelzceļu kravas nogādājot Rusal rūpnīcās Krasnojarskā, kur elektrolīzes rezultātā no vienas tonnas mālzemes tiks iegūta pustonna metāla. Nepārtikas kravu segmentā iespējams apkalpot arī cementa, kokskaidu granulu u.c. produkciju.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra