Jaunākais izdevums

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Krauj pa tiešo

Uzsākot būvniecību 2012. gada septembrī un nododot termināli 2014. gada janvārī, pirmo kārtu izdevies īstenot 17 mēnešu laikā, kopējām investīcijām veidojot 28,3 milj. eiro. Līdz ar to ir sasniegts akcionāru uzstādījums – multifunkcionāla termināla izveide plaša spektra beramkravu pārkraušanai abos virzienos (gan uzkraujot, gan izkraujot kuģus), turklāt radot iespēju vienlaicīgi pārkraut gan pārtikas, gan nepārtikas kravas.

Pirmās kārtas ietvaros ir izbūvēta piestātne (iebūvējoties Daugavā 1,3 ha platībā, lai paplašinātu teritoriju), dzelzceļa infrastruktūra, virs kuras izveidotas produkcijas izkraušanas un uzkraušanas stacijas, pilnībā segtas atsevišķas pārtikas un nepārtikas kravu līnijas, veidojot sinerģiju starp vācu Claudius Peters iekārtām mālzemes pārkraušanai un Latvijas uzņēmuma LNK Industries lentas konveijeriem un pārējo aprīkojumu. Tāpat iegādāts Vācijā ražots kompānijas Ardelt celtnis ar pieņemšanas bunkuriem un aspirācijas sistēmu (putekļu savākšanai), kas nodrošina kravu apkalpošanu abos virzienos, sasniedzot augstus ražības parametrus. Celtnis var veikt darbu arī automātiski, iestādot kuģa tilpnes un bunkuru koordinātas.

Iegādāta arī Īrijā ražota kuģa iekraušanas iekārta ar diviem konveijeriem lokomotīves vagonu manevra nodrošināšanai. Tā kā sākotnēji teminālim pieejamā platība bijusi ierobežota, noliktavas pirmajā kārtā nav uzbūvētas, jo šaurības dēļ tām būtu jābūt ar ļoti augstiem griestiem, kas būtiski sadārdzinātu to izmaksas. Līdz ar to šobrīd ir iespējams veikt tikai tiešo iekraušanu dzelzceļa vagonos vai izkraušanu no tiem kuģī. Tas gan neattiecas, piemēram, uz graudiem, kurus ražas laikā plānots uzglabāt ar betona plāksnēm izklātajos laukumos, produkciju nosedzot ar speciāliem tentiem. Pagaidām produkta noieta perspektīvas dēļ nav izbūvēta otra vagonu izkraušanas stacija, kas sākotnēji bija iecerēta nepārtikas (karbamīda) kravām. Pēc pirmās kārtas pabeigšanas terminālī darbinieku skaits pārsniedz 40 cilvēkus, un tiek turpināta darbinieku piesaiste.

Līdz septembra vidum Rīgas brīvosta veiks padziļināšanas darbus piestātnē līdz 13,5 m, kas ļaus apkalpot 60–70 tūkst. t Panamax tipa kuģus. Tas dod priekšrocību gan salīdzinājumā ar Liepājas ostu, gan citiem beramkravu termināliem Rīgas brīvostā, kur dziļums ir līdz 10–12 m. Ventspilī ir līdzīgi piestātņu dziļumi, taču līdzīgi kā Liepājai uz šīm ostām ir jārēķinās ar papildu dzelzceļa pārvadājumu izmaksām. Turklāt Ventspils Grain Terminal var apkalpot tikai graudu kultūras, nevis nepārtikas kravas.

Noliktavu trūkuma dēļ šobrīd no termināļa kuģī var iekraut līdz 10 tūkst. t, jo to plānots veikt tieši no vagoniem, salāgojot vagonu un kuģa pienākšanas laikus.

Nekas neapstāsies

RBT gan nav plānojis apstāties pie paveiktā, un jau ir izlemts, ka tiks īstenota gan otrā, gan trešā kārta, līdz ar to kopumā investīcijas terminālī varētu pārsniegt 50 milj. eiro, bet termināļa jaudas – trīs milj. t gadā. Līdz nākamā gada oktobrim plānots uzbūvēt divas noliktavas piestātnes daļā, kas ļaus uzglabāt beramkravas 55 tūkst. t apmērā. Tajās, ieskaitot tehnoloģisko aprīkojumu, tiks ieguldīts līdz astoņiem miljoniem eiro. Tāpat otrajā kārtā RBT iegādāsies jaudīgā ku kuģa uzkraušanas iekārtu ar jaudu 1200 t stundā (šobrīd 600t/h), izvietojot to uz portālceltņa sliedēm. Tiks izbūvēta arī piestātnes galerija ar konveijeru sistēmu eksporta kravām.

Tālāk ir plānota mālzemes un universālo kravu noliktavu būvniecība otrpus sliedēm, arī tās savienojot ar piestātnes konveijeru sistēmu. Trešajā kārtā plānots izveidot arī septiņas tvertnes ar diametru 38 m, kā arī divas noliktavas pa 5000 m2 katru. RBT arī nomā zemesgabalu, kas tieši nerobežojas ar termināli, un arī šajā Kundziņsalas vietā ir iespējama noliktavu saimniecība.

Pieprasījums garantēts

Augusta sākumā, pārbaudot pārtikas kravu izkraušanas iekārtas, terminālī apkalpots kuģis ar sojas izspiedām jeb spraukumiem, kas esot galvenais proteīna avots putnkopībā. Produkcija, kas pamatā nāk no Dienvidamerikas, tālāk pa dzelzceļu nosūtīta uz Baltkrievijas putnu fermām. Tā kā pagaidām noliktavu neesot, RBT uzkrauti 80 dzelzceļa vagoni (kopumā ap 5600 t), bet pārējā produkcija (33 tūkst. t) izkrauta blakus terminālu noliktavās. Viena vagona uzpildīšana prasījusi vien divas minūtes, un reizē RBT var uzkraut divus vagonus, iekārtu jaudu aprak- sta A. Ronis. Ņemot vērā, ka pieaug maksātspējīgu cilvēku skaits, šai produkcijai paredzams pieprasījuma kāpums. Pārtikas kravu segmentā iecerēts apkalpot arī graudus, jēl- cukuru u.c. Iecerētās jaudas un ieplānotās noliktavas dodot cerību, ka termināļa kapacitāte gala rezultātā būs lielāka nekā konkurentiem Latvijas vai kaimiņvalstu ostās.

Savukārt šobrīd tiek veikti testi nepārtikas kravu (mālzeme no Ziemeļīrijas) līnijām, ieregulējot tehniku, lai sasniegtu paredzētos jaudas parametrus. Šā mēneša vidū un beigās tiks apkalpoti divi 3000 t kuģi, izmēģinot uzkraušanas iekārtas granulētu lopbarības produktu un izspiedu eksportam. Mālzeme jeb alumīnija oksīds tiek izmantots alumīnija ražošanā. Šobrīd RBT testē iekārtas, lai nodemonstrētu lielākajam alumīnija ražotājam pasaulē – kaimiņvalsts Krievijas uzņēmumam Rusal – savas iespējas un varēšanu. Šīs izejvielas piegādes RBT veic jau kopš 2011. gada, taču līdz šā gada janvārim materiālu pārkrāva Liepājā LSEZ a/s Liepājas osta LM terminālī, kopā apkalpojot vairāk nekā 500 tūkst. t kravu. Nu tiek apkalpots vēsturē pirmais kuģis ar šāda veida kravu Rīgas ostā, tālāk pa dzelzceļu kravas nogādājot Rusal rūpnīcās Krasnojarskā, kur elektrolīzes rezultātā no vienas tonnas mālzemes tiks iegūta pustonna metāla. Nepārtikas kravu segmentā iespējams apkalpot arī cementa, kokskaidu granulu u.c. produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo ostu termināļu vidū konkurence saasinās; cieš no vagonu trūkuma Krievijā

Slikto laika apstākļu dēļ Latvijā, kā arī austrumu kaimiņvalsts likto šķēršļu dēļ pārkrauto graudu apjomi 10 mēnešu laikā salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada laika periodu samazinājušies par 15,8% līdz 3,14 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas un ostu dati. Katrā ostā situācija gan ir atšķirīga, taču visas ostas un termināļus vieno pieaugošā konkurence. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš meitas kapitālsabiedrības SIA LDz Cargo dati rāda, ka kompānija kopumā 10 mēnešos pārvadājusi 1,32 milj. t graudu, kas ir par 3,6% mazāk nekā pērn. Šajā laika periodā iekšzemes pārvadājumu apjomi auguši par 8% līdz 688,6 tūkst. t, bet caur ostām pārvadāto graudu apjomi sarukuši par 13,6% līdz 588,5 tūkst. t. Pēdējos gados visvairāk graudu pa dzelzceļu pārvadāts 2012. gadā, sasniedzot 2,16 milj. t, bet pērn tika pārvadāts 1,67 milj. t graudu, kas ir par 4,7% mazāk nekā 2015. gada 12 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Turpinās investēt un palielinās kravu apjomu

Egons Mudulis, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados SIA KS Terminal vēlas pārsniegt divu milj. tonnu apgrozījumu; izbūvēs laukumus, iegādāsies celtņus

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Rīgas brīvostā strādājošās SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. Vaicāts, kā terminālim, kas darbojas graudu un kokmateriālu segmentā, klājas uz kopējā ogļu un naftas produktu apjomu krituma fona, viņš norāda, ka šobrīd bažas par nākotni visai nozarei ir kopīgas. Vietējās kravas uzņēmumam var nodrošināt 55‒65% no termināļa pārkraušanas apjoma, bet visam pārējam ir jābūt tranzītam un importa kravām. Patlaban situācija nebūt nav viegla, un pamatā tam ir saspīlētās attiecības Latvijas un Krievijas starpā.

Terminālī apkalpo Latvijas un Lietuvas graudus, to īpatsvars ir puse uz pusi. Mūsu ostās konkurence šī segmenta termināļu starpā ir diezgan asa. Jāņem arī vērā, ka ir sarucis minerālmēslu tranzīts, un šī segmenta termināļi var apkalpot arī graudu kravas. Kaut galvaspilsētas ostā ar graudu pārkraušanu nodarbojas arī Rīgas ostas elevators un Riga Bulk Terminal, Ē. Cešeiko tomēr lēš, ka pagaidām jaudu kopumā nav par daudz. Taču konkurence aug, un tā patlaban ir starp labo un kreiso krastu, kurš gan ir izdevīgāks no autotransporta loģistikas viedokļa. Līdz ar to labā krasta termināļi, lai piesaistītu kravas, ir elastīgāki pārkraušanas cenu ziņā. Komentējot, kāda veida transportēšana ir izdevīgāka, viņš zina teikt, ka 150 km rādiusā autotransports ir izdevīgāks nekā dzelzceļa pārvadājumi. Virs 200 km gan ir izdevīgāk graudus vest pa dzelzceļu. Vaicāts, vai nav bažu par to, ka ogļu tranzīta sarukuma rezultātā jaunie Krievu salas termināļi varētu pievērsties graudu pārkraušanai, KS Terminal vadītājs atzīst, ka pasargāties no visa nav iespējams, bet nav arī vajadzības zīlēt, kā būtu, ja būtu. Uzņēmums drīzāk cenšas radīt tādu servisa līmeni, lai klienti ir apmierināti, un šajā ziņā svarīgas ir gan finansiālās, gan personīgās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas brīvostā pārkrauj vēsturiski lielāko kravu apjomu

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šā gada astoņos mēnešos ir pārkrauts vēsturiski lielākais kravu apjoms – 26,66 miljoni tonnu, kas ir par 14,2% vairāk kā iepriekšējā gada atbilstīgajā periodā, informē brīvostas pārstāvji.

Kravu apgrozījuma kāpums vērojams visos kravu segmentos un ar nelielām svārstībām bijis stabils visā atskaites periodā, - vidēji mēnesī Rīgas brīvostas terminālos ir apstrādāts 3,3 miljoni tonnu.

Rīgas brīvostā turpina attīstīties beramkravu segments. Kopumā šā gada astoņos mēnešos apstrādāts 15,15 miljoni tonnu dažādu beramkravu. Šī segmenta attīstību sekmē jauno termināļu darbības uzsākšana. Pagājušā gada nogalē ekspluatācijā ir nodots jaunais minerālmēslu terminālis Riga Fertilizer terminal, kurā šā gada laikā jau ir pārkrauts vairāk par miljons tonnām. Līdz ar to šogad ķīmisko beramkravu grupā kopējais kravu apgrozījums pieaugums sastāda 52%, sasniedzot gandrīz 1,6 miljonus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga Bulk terminal gatavs kravu apkalpošanai

Egons Mudulis, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtas un tehnoloģijas apgūtas; kopumā 50 miljonu eiro investīcijas turpināsies

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Riga Bulk Terminal (RBT) izpilddirektors Vladislavs Jakovļevs, vērtējot pērn atklātā multifunkcionālā termināļa darbības pirmo gadu. Kopš 2014. gada augusta atstrādāti kuģu izkraušanas un iekraušanas iekārtu ekspluatācijas paņēmieni, kā arī nokomplektēta uzņēmuma komanda. Cilvēku skaits ir pieaudzis uz administrācijas un inženiertehniskā personāla rēķina, un kuģu apkalpošanas laikā var sasniegt 70 darbiniekus. Savukārt kraušanas darbiem pagaidām tiek izmantots ārpakalpojums. DB jau rakstījis (2014.09.14.), ka RBT jaunajā pārtikas un nepārtikas beramkravu terminālī Kundziņsalā pirmajā kārtā bija ieguldījis 28,3 miljonus eiro, kopumā plānojot 50 miljonu eiro investīcijas un trīs milj. t kapacitāti. Šobrīd uzņēmuma kapacitāte ir viens miljons tonnu gadā. Lai arī terminālis uz pilnu jaudu nestrādā, tam ir bijusi iespēja to pārbaudīt. Proti, trīs nedēļu laikā tika izkrauti divi kuģi ar kopējo kravu 72 tūkst. t apmērā (30 tūkst. t ar jēlcukuru un 42 tūkst. t ar mālzemi). Līdz šim RBT darbojies atbilstoši tā biznesa plānā paredzētajam, norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna, piebilstot, ka pērn terminālī apkalpots 90 tūkst. t kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas būvnieku TOP 25

U. Andersons, L.Vaivare, V. Lēvalde, Z. Zablovska, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Salu tiltu sola rekonstruēt 2,5 reizes lētāk nekā aplēsusi pašvaldība

Lāsma Vaivare, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā prognozēto Kundziņsalas termināļu attīstību, tiek diskutēts par iespēju uzbūvēt jaunu dzelzceļa tiltu uz šo salu, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Rīgas ostas pārstāvis Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka vairāki uzņēmēji plānojuši Kundziņsalā paplašināt savu darbību. Piemēram, Riga Fertilizer Terminal jauda jau ir tuvu kapacitātei, tāpēc, ja kravas būs, plānota otrās kārtas paplašināšana. Nacionālais konteineru terminālis arī gatavojoties papildu investīcijām salā, tāpat attīstības plāni esot Riga Bulk Terminal.

Ņemot vērā kravu apjomu palielināšanos, ostas pārvalde kā labāko variantu izvērtējusi jauna tilta būvniecību uz salu. Patlaban notiekot sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, kurš gan kā optimālāko variantu uzskata esošā tilta modernizāciju, kas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro. Jauna tilta izmaksas varētu sasniegt ap 20 miljonu eiro. Tiesa, arī šim variantam esot vairāki šķēršļi, jo esot divi dzelzceļa posmi, kas piederot privātajiem un, ja ar tiem neizdosies vienoties, veikt plānoto tilta modernizāciju esot problemātiski un jāsāk domāt par jauna tilta būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gada būve Rīgā: Noslēdzas Gaismas pils ēra

Zanda Zablovska, Delfi,
 speciāli DB, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šogad pabeigta vērienīgu valsts projektu būvniecība, privātajā sektorā lielākie projekti – beramkravu terminālis un dažas dzīvojamās ēkas , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvaspilsētā kā 2014. gada nozīmīgākos projektus var izcelt valsts pasūtītās un apmaksātās būves, par kurām runāts gadiem: pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ēka. Būvnieku portfelī liela loma ir arī inženierbūvēm, savukārt jaunus birojus būvējis vien retais.

Sava pils

Gaismas pils, kuras būvniecība ilga vairāk nekā sešus gadus, ir mūsdienu Latvijas apjomīgākais un tehnoloģiski sarežģītākais projekts, ne reizi vien ir uzsvērusi Nacionālā Būvkompāniju apvienība (SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto Būve). Ēkas kopējā platība ir gandrīz 40,5 tūkst. m2. Līdzīga platība – ap 40 tūkst. m2 – ir jaunajai VID ēkai, ko būvēja Re&Re, atzīstot to par izaicinājumu apjoma, sarežģīto un specifisko pasūtītāja vajadzību un projektā iekļauto prasību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu mazāk, nekā plānots; nākotne miglā tīta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī Latvijas lielās ostas vēl tikai gaida no komersantiem septembrī apkalpoto kravu apjomu rādītājus, jau šobrīd ir skaidrs, ka nebūs par ko priecāties, liecina nozares pārstāvju teiktais. Tā kā problēmu cēlonis ir Krievijas izcelsmes enerģētisko kravu samazinājums, tad situācija ir sarežģītāka Rīgas un jo īpaši Ventspils brīvostās, nevis Liepājā. Nozares spēlētāji šobrīd ir vēl mazrunīgāki nekā iepriekš, kad pēc nu jau bijušā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa aresta komersantu vidū raisījās bažas par Krievijas kravu plūsmas nākotni Latvijas virzienā. No vienas puses, visi – arī par nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas un LDz pārstāvji – labi zina reālo situāciju. No otras puses, nevienam īsti nav vēlmes par to publiski runāt, jo nav redzams problēmas risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru