Riga Container Terminal (RIGACT) audzē pārkraušanas apjomus un medī Ķīnas kravas

Uzņēmums deviņu mēnešu laikā audzējis apkalpoto konteineru skaitu līdz 34,7 tūkst. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents), kas ir par 45,4% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RIGACT valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons. Pēc viņa teiktā, konkurence šajā kravu segmentā trīs Rīgā strādājošo termināļu jomā ir ļoti sīva un kravu apjomu kāpumam pamatā ir termināļa darbības ātrums un precizitāte.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pamatā aizvien tiek apkalpotas tranzīta kravas, kas no visas pasaules tiek sūtītas Krievijas virzienā, bet ir arī kravu plūsma pretējā virzienā. RIGACT gadījumā patlaban mainās arī kravu struktūra. Proti, iepriekš visi konteineri termināļa noliktavās tika taroti (piepildīti ar kravu), bet šobrīd pieaug jau piekrauto importa un eksporta konteineru skaits. Uzņēmums apkalpo gan vietējos, gan ārvalstu klientus, kas sūta kravas tranzītā, taro ne tikai vietējās, bet arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravas. Vaicāts par citām NVS valstīm, īpaši Vidusāziju, viņš norāda, ka jau šobrīd RIGACT tiek apkalpotas diezgan regulāras kravu plūsmas, tostarp virzienā no/uz Kazahstānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu. Tai pašā laikā šim virzienam ir savas īpatnības, jo konteinerizēto kravu segmentā ir monopols lielajiem Krievijas konteinerpārvadātājiem, kuri nodrošina divpusējo satiksmi, reizē nodrošinot zemu cenu.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) ir iekļauta ASV Finanšu departamenta Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) uzturētajā sankciju sarakstā, kas papildināts, pamatojoties uz tā saucamo Magņitska likumu (Global Magnitsky Human Rights Accountability Act), SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO) grupas uzņēmumi SIA "SKONTO METĀLS", SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS" un AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS" ir izstājušies no LTBA.

Vienlaicīgi SIA "Rīgas tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš ir atstājis LTBA valdes locekļa amatu, šīs izmaiņas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO) ir nozīmīgākais ostas aktīvu un transporta pakalpojumu uzņēmumu investors, attīstītājs un operators Latvijas Republikā.

"RTO" ietilpst četras uzņēmējdarbības vienības. Tās sniedz dažādus pakalpojumus, kas ietver stividordardarbību, termināļu darbību, dzelzceļa kravu pārvadājumus un ekspedēšanu, infrastruktūras un inženierkomunikāciju vadību Rīgas ostas teritorijā.

2018. gadā "RTO" uzņēmumu apkalpoto kravu apjoms: termināļu operācijas (13.2 milj. tonnu, 81000 TEU), dzelzceļa pārvadājumi (8.1 milj. tonnu), ekspedēšanas pakalpojumi (12.2 milj. tonnu). 2018. gadā "RTO" uzņēmumu konsolidētais apgrozījums sasniedza 198 miljonus eiro.

Sarunas starp SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) un Rīgas brīvostas pārvaldi par Eksporta rajona ostas darbības pārcelšanu uz Krievu salu nenotiek, pamatojoties uz to, ka pēc vairākkārtējiem lūgumiem nav saņemta tehniskā informācija un būvprojekts. RCT vēstulēs ietvertie lūgumi tiek klaji ignorēti, informē RCT mātes kompānijas SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule-Karpova.

«Šī gada 17.septembrī saņēmām no Rīgas brīvostas pārvaldes līguma projektu par Krievu salas infrastruktūras nomu. Līgumā nav identificēts pats svarīgākais: līguma priekšmets jeb detalizēts Krievu salā būvējamās infrastruktūras saraksts. Bez tā Rīgas brīvostas pārvaldes piedāvājums ir formāls, bez konkrētiem pielikumiem,» skaidro kompānijā.

24. septembrī RCT nosūtījis Rīgas brīvostas pārvaldei kārtējo vēstuli ar lūgumu identificēt ostas infrastruktūras nomas līguma priekšmetu. Atkārtoti uzsvērts, ka sarunu uzsākšanai par komercdarbības pārcelšanu uz Krievu salu ir jābūt skaidri definētam, kas konkrēti Rīgas brīvostas pārvaldes uzdevumā tiek būvēts un ko piedāvāts nomāt. RCT skaidro, ka ir nepieciešams risinājums, kas ļauj saglabāt esošos kravu apjomus.

Rīgas ostā pabeigta beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība. Šodien notika termināļa atklāšana.

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, komentējot atklāšanu norāda: Riga fertilizer terminal - viens no nedaudzajiem termināļiem Rīgas ostā, kurā tiks pārkrauta kravu īpašnieka produkcija. Tas ir būtisks faktors cenas veidošanas politikai un ekonomikai kopumā. Tiešās piegādes no ražotāja, uz tam piederošu termināli, ievērojami saīsinās kravu piegādes laiku līdz gala saņēmējam. No Rīgas kuģi ar minerālmēsliem dosies uz Dienvidameriku, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm».

Par SIA Riga fertilizer terminal padomes priekšsēdētāju ievēlēts Krievijas amonija salpetra ražotāja Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs, liecina Lursoft dati.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Krievijas pilsonis Vsevolods Kovšovs. Padomē ievēlēts arī SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA Riga Coal Terminal padomes loceklis Lenards Ozoliņš, Aleksejs Strahovs un Jānis Svārpstons.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Rīgas ostā tika atklāts beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga fertilizer terminal .

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Noslēgušās trīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) organizētās publiskās konsultācijas par tarifu aprēķināšanas metodikām elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās, kuru laikā SPRK ir saņēmis vairākus viedokļus, informē SPRK.

Lai nodrošinātu izsvērtu pieeju, kuru vienveidīgi piemērot visās konsultētajās metodikās, SPRK nolemj pagarināt termiņu līdz kuram šajā gadā nosakāma kapitāla atdeves likme – līdz 2016.gada 30.decembrim.

Par grozījumiem Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā SPRK ir saņēmis 10 viedokļus - no AS Augstsprieguma tīkls, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Ekonomikas ministrijas, AS Latvenergo, AS Latvijas elektriskie tīkli , AS Latvijas Gāze, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas, biedrības Rīgas aktīvo senioru alianse un Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības, biedrības Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, SIA RTO Elektrotīkli un no AS Sadales tīkls.

No aptuveni 1200 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Energoefektivitātes likuma prasības šobrīd izpildījuši 880 uzņēmumi.

Lai gan šobrīd Energoefektivitātes likuma prasības izpildījusi lielākā daļa komersantu, kuru elektroenerģijas patēriņš 2017. gadā pārsniedza 500 MWh, teju 300 uzņēmumi attiecīgos pasākumus vēl nav veikuši. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka uzņēmumiem, kas līdz 2018. gada 1. aprīlim likuma prasības nav izpildījuši, var tikt piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta energoefektivitātes fondā. Līdz šim EM pieņēmusi piecus lēmumus par energoefektivitātes nodevas piemērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un šobrīd valsts budžetā iemaksāti 182 tūkstoši eiro, kas tiks izmantoti Valsts energoefektivitātes fonda mērķu īstenošanai, pārējiem komersantiem nosūtīti atgādinājumi.

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu augusi arī uzņēmēju interese par energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām, nozares pārstāvji prognozē, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Energoefektivitātes likuma prasības šobrīd izpildījuši gandrīz visi lielie uzņēmumi un aptuveni 500 lielie elektroenerģijas patērētāji, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Kopumā energoauditoru līdz šim ieteiktie pasākumi uzņēmējiem ļaus ietaupīt 162,4 GWh enerģijas jeb aptuveni 12 miljonus eiro. Rezultāts galvenokārt tiks sasniegts, pārejot uz efektīvākām ražošanas tehnoloģijām un procesiem. Lai samazinātu energoresursu izmaksas, EM aicinājusi komersantus noslēgt arī brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.