Transports un loģistika

Riga Fertilizer Terminal noraida pārmetumus par minerālmēslu pārkraušanas riskiem

Egons Mudulis, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Iniciatīvas grupas apgalvojums, ka šāda veida termināļa būvniecība ir bezprecedenta gadījums Eiropas ostās, ir nepatiesa informācija, apgalvo Rīgas Tirdzniecības osta, kas kopā ar Uralchem freight limited dibinājis Riga Fertilizer Terminal (RFT).

Minerālmēslus, tajā skaitā amonija salpetri, jau ilgstoši pārkrauj un uzglabā Rīgas, Tallinas, Pēterburgas, Atverpenes, Roterdamas un citās ostās. Šo vielu plaši izmanto lauksaimniecībā visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, skaidro RTF.

Jau vēstīts, ka Daugavpilī sākusies parakstu vākšana par Rīgas domes pieņemtā lēmuma atcelšanu, kas paredz minerālvielu un visa veida amonija nitrātu pārkraušanas un glabāšanas termināļa celtniecību galvaspilsētas ostā. Minētā iniciatīvas grupa apgalvo, ka amonija nitrāts ir pamata sastāvdaļa sprāgstvielu radīšanai, kas tiek izmantotas teroristiskos nolūkos pasaules mērogā. No Krievijas nonākot Rīgā, tas tiks glabāts un pārkrauts līdzās terminālim, kas operē ar naftas produktiem, sašķidrināto gāzi un ķīmiskām vielām, tā radot sprādziena riskus.

RFT valdes loceklis Roberts Kļaviņš uzsver: «Lielākā daļa ražotāju no NVS valstīm (arī uzņēmums Uralhim) tradicionāli eksportē ievērojamu daudzumu minerālmēslu caur Melnās un Baltijas jūras ostām, tajā skaitā Rīgas ostu, neradot apdraudējumu videi un cilvēkiem. Iniciatīvas grupa, kas it kā izveidota Daugavpils pilsētas iedzīvotāju atbalstam, izmanto iedzīvotāju zināšanu trūkumu par projektu, kā arī minerālmēslu ķīmisko sastāvu. Iniciatīvas grupas pārstāvju apšaubāmā reputācija un līdzšinējā darbība jau pievērsusi gan Latvijas, gan kaimiņvalstu tiesībsargājošo institūciju uzmanību. Grupas pārstāvju patiesie darbības motīvi projekta realizētājiem nav skaidri.»

RFT ir saņēmis visu nepieciešamo valsts institūciju un ekspertu pozitīvu atzinumu un plāno līdz 2014. gada sākumam Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā izbūvēt minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināli. Minerālmēslu eksports un transportēšana caur tranzītvalstīm notiek saskaņā ar stingrām starptautiskajām un vietējām tiesību normām (Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), Dzelzceļa pārvadājumu likums), norāda RTO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Riga fertilizer terminal padomi vadīs Dmitrijs Koņajevs

Žanete Hāka, 13.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA Riga fertilizer terminal padomes priekšsēdētāju ievēlēts Krievijas amonija salpetra ražotāja Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs, liecina Lursoft dati.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Krievijas pilsonis Vsevolods Kovšovs. Padomē ievēlēts arī SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA Riga Coal Terminal padomes loceklis Lenards Ozoliņš, Aleksejs Strahovs un Jānis Svārpstons.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Rīgas ostā tika atklāts beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga fertilizer terminal .

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atklāj Riga fertilizer terminal; investīcijas - 60 miljoni eiro

Dienas Bizness, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā pabeigta beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība. Šodien notika termināļa atklāšana.

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, komentējot atklāšanu norāda: Riga fertilizer terminal - viens no nedaudzajiem termināļiem Rīgas ostā, kurā tiks pārkrauta kravu īpašnieka produkcija. Tas ir būtisks faktors cenas veidošanas politikai un ekonomikai kopumā. Tiešās piegādes no ražotāja, uz tam piederošu termināli, ievērojami saīsinās kravu piegādes laiku līdz gala saņēmējam. No Rīgas kuģi ar minerālmēsliem dosies uz Dienvidameriku, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties operatīvo dienestu un uzņēmuma pārstāvjiem, uzņēmuma SIA Riga fertilizer terminal teritorijā norisinājās vietējā līmeņa praktiskās civilās aizsardzības mācības.

Mācību mērķis - pārbaudīt un pilnveidot izveidoto kārtību un pasākumus, kas noteikti uzņēmuma civilās aizsardzības plānā, ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā, kā arī pārbaudīt iesaistīto institūciju un uzņēmuma sadarbību, izvērtēt amatpersonu spēju novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus.

“Mācības, kurās tiek simulēti un modelēti dažāda tipa negadījumi gan ostas akvatorijā, gan uz sauszemes, piemēram, ostas termināļos, Rīgas brīvostā sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem tiek organizētas regulāri. Tikai tā mēs realitātei maksimāli pietuvinātos apstākļos varam pārbaudīt operatīvo dienestu – VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts un Pašvaldības policijas, Ostas policijas, Valsts vides dienesta un citu dienestu gatavību sadarboties un mobilizēties avārijas seku novēršanā un likvidēšanā. Mērķis mums visiem ir viens – celt iesaistīto dienestu sadarbības kapacitāti un garantēt ostas, piegulošo teritoriju un visas Rīgas iedzīvotāju drošību,” uzsver Ostas policijas priekšnieks, ģenerālis Valdis Voins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas minerālmēslu ražotāja un izplatītāja "Yara" grupas kompānija SIA "Yara Latvija" fasēs un uzglabās minerālmēslus "Riga Nordic Terminal", informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Viņa informē, ka "Yara Latvija" ir sākusi ilgtermiņa stratēģisku sadarbību ar "Magnat Group", sākot "Yara" minerālmēslu pārkraušanu, fasēšanu un uzglabāšanu "Riga Nordic Terminal". Paredzētais minerālmēslu pārkraušanas un fasēšanas gada apmērs paredzēts līdz 100 000 tonnu, bet fasēšanas jauda - līdz 150 tonnām stundā.

Līdz šim minerālmēslu fasēšana nelielos apmēros tika veikta Liepājas ostas terminālī "Duna". Gatavā produkcija tika piegādāta klientiem no kaimiņvalstu ostām. "Yara" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Lauri Heimala atzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā "Yara" ir būtiski paaugstinājusi tirgus daļu Latvijā.

"Sadarbība ar "Riga Nordic Terminal" ir pārdomāts un nozīmīgs solis uzņēmuma turpmākai stratēģiskai attīstībai, kur galvenais fokuss ir nemainīgs - augsta produkta kvalitāte no rūpīgi izvēlētām produkta ieguves un ražošanas rūpnīcām galvenokārt Somijā, Norvēģijā, Vācijā un Dānijā," min Heimala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga fertilizer terminal iepērk materiālus minerālmēslu termināļa būvei Kundziņsalā

Gunta Kursiša, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Riga fertilizer terminal noslēgusi iepirkumu konkursu par tehnoloģisko iekārtu atbalsta metāla konstrukciju iegādi par 1,449 miljoniem latu, kurā uzvarējis uzņēmums LNK Industries, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LNK Industries bija arī vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

SIA Riga fertilizer terminal ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un a/s Vienotās ķīmijas kompānijas Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums. Līdz 2014. gada sākumam Riga fertilizer terminal Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā, plāno izbūvēt minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināli, kura plānotā pārkraušanas jauda ir līdz diviem miljoniem tonnu kravu gadā un plānotais investīciju apjoms - 45 miljoni eiro.

LNK Industries ir LNK Group uzņēmums. LNK Group ietilpst arī LNK Engineering un LNK Properties. A/s LNK Industries dibināta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 504,2 tūkt. Ls. Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Artjoms Milovs un valdes loceklis Jevgenijs Locovs. Uzņēmuma padomi veido Aleksandrs Milovs (padomes priekšsēdētājs), Vadims Milovs (padomes priekšsēdētāja vietnieks) un Nataļja Milova (padomes locekle).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro

LETA, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Minerālmēslu termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība Kundziņsalā faktiski pabeigta

Dienas Bizness, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minerālmēslu termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība Kundziņsalā faktiski pabeigta, un Vides dienests ir pārliecināts par minerālmēslu uzglabāšanas un pārkraušanas drošību.

Nav pamata bažām, ka Kundziņsalā topošais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga Fertilizer Terminal (RFT) būs bīstamāks nekā līdzīgi objekti citviet pasaulē, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas sēdē norādīja Valsts vides dienesta (VVD) direktore Inga Koļegova. VVD ir izsniedzis terminālim B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, kas gan vēl neatļauj veikt amonija nitrāta pārkraušanu un uzglabāšanu.

Savukārt līdz šā gada 17. jūnijam plānots pabeigt padziļinātu pārbaudi saistībā ar kompleksa būvniecību. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) vērtē VVD izdotās B kategorijas atļaujas izdošanas tiesiskumu, proti, vai ņemti vērā visi ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumu. Tas būs valsts pārvaldes gala lēmums, kuru, protams, vēl varēs pārsūdzēt tiesā, atzina I. Koļegova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors prasīs valstij neadekvātas garantijas, tad nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atklāja, ka ir iepazinies ar nesen saņemto vēstuli no AS "Skulte LNG Terminal", un tajā neesot minēti nekādi konkrēti skaitļi vai garantijas, kādas termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors vēlētos saņemt no valsts projekta īstenošanas gadījumā. Kariņš pauda neizpratni, ka "kāds kaut ko piedāvā darīt, un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib".

Premjers solīja, ka nepieļaus situāciju, ka investors no valsts prasīs neiespējamus solījumus un garantijas. Piemēram, valsts nekad neuzņemšoties garantēt peļņu no termināļa būvniecības projekta. "Ja meklēs, lai garantē kaut kādu peļņu vai ko tamlīdzīgu, tas vispār ir izslēgts," sacīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārkraušanas uzņēmums SIA «KS Terminal» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu savu mantu par labu AS «BlueOrange Bank», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «KS Terminal» 13.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6 miljoni eiro, un tā ir otrā lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Šajos mainīgajos laikos ar BlueOrange Bank esam ieguvuši stabilu un drošu partneri ar ko saistām savu nākotni. Kas ir ne mazāk svarīgi, šī banka ir viena no retajām Latvijas bankām, kas orientējas tieši uz tranzīta biznesa attīstību. Pateicoties mūsu uzsāktajai sadarbībai, nākotnē plānojam attīstīt inovatīvas kraušanas tehnoloģijas un uzņēmuma infrastruktūru,» komentē SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.

Komercķīla nodrošina SIA «KS Terminal» saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd SIA «KS Terminal» ir aktuālas trīs komercķīlas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA "KRONOSPAN Riga" (Kronospan) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "KS Terminal" (KS Terminal), informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Kronospan ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. Kronospan grupā ietilpst vairāki uzņēmumi, kas savu darbību veic visā pasaulē, ierindojot to starp vadošajiem koka plātņu ražotājiem ar 39 rūpnīcām visā pasaulē.

Savukārt KS Terminal ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas Brīvostas teritorijā Krievu salā. KS Terminal kravu pārkraušanas pakalpojuma ietvaros tiek sniegti stividora pakalpojumi, ekspedīcijas pakalpojumi un noliktavas pakalpojumi īslaicīgai kravu uzglabāšanai. Pēc darījuma īstenošanas Kronospan iegūs vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār KS Terminal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Antverpene lepojas ar naftas ķīmijas rūpniecību; minerālmēslu terminālis Rīgai ir ieguvums, atzīst beļģu ostu eksperti

Antverpenē ir lielākais naftas ķīmijas rūpniecības klasteris Eiropā. Ostā darbojas lielākās šīs jomas kompānijas pasaulē, sarunā ar DB norāda Antverpenes ostas vēstnesis Kriss Hornārts, kurš apmeklēja Rīgu Beļģijas–Latvijas biznesa kluba organizētās beļģu uzņēmēju vizītes laikā.

Ostā ir milzīgs minerālmēslu terminālis, piebilst Gosselin Group loģistikas daļas vecākais direktors un Latvijas Republikas goda konsuls Valters van Mehelens. Krievijas lielākais minerālmēslu ražotājs EuroChem pērn nopirka vācu BASF minerālmēslu termināli Antverpenē par 830 milj. eiro, vēstīja mediji. Tajā tiek ražots, piemēram, amonija salpetris, ko paredzēts pārkraut arī Kundziņsalā būvējamajā Riga Fertilizer Teminal (RFT), kas pieder SIA Rīgas Tirdzniecības osta (49%) un a/s Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim meitas uzņēmumam Uralchem Freight Limited (51%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izbeigts iepirkums par Rail Baltica loģistikas centra būvniecību Salaspilī

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» īstenotāja Latvijā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» izbeigusi iepirkumu par kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceri, informēja «Eiropas dzelzceļa līniju» pārstāve Vita Voronkova.

Viņa skaidroja, ka Iepirkuma komisija, kuras sastāvā ir «Eiropas dzelzceļa līnijas», Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» un Satiksmes ministrijas eksperti, nolēma izbeigt iepirkumu, jo līdz iepirkuma termiņa beigām nebija saņemts neviens pieteikums, kas atbilstu iepirkuma nosacījumiem. Iepirkumu komisija plāno turpināt darbu pie iepirkuma dokumentācijā iekļauto prasību pilnveidošanas.

Iepirkuma ««Rail Baltica» kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde un paredzētās darbības ietekmes uz vidi iespējamu pasākumu novērtējums» mērķis ir risinājumu un saistītās infrastruktūras teritoriju definēšana, nosakot tās attīstībai nepieciešamo publiskās piekļuves un inženierkomunikāciju infrastruktūru un funkcionālu savienojumu izvietojumu ar dzelzceļa «Rail Baltica» pamatlīniju, esošajiem 1520 milimetru dzelzceļa sliežu ceļiem, autoceļiem un visām «Rail Baltica» kravu pārkraušanas termināļa turpmākās attīstības teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga Bulk Terminal pirks iekārtas 10 milj. eiro vērtībā

Gunta Kursiša, 30.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beramkravu termināļa attīstītājs Kundziņsalā SIA Riga Bulk Terminal, kas līdz šā gada 23. martam bija pazīstams ar nosaukumu SIA Senpasaule, šonedēļ noslēdzis divus iepirkumu konkursus par vairāk nekā desmit miljoniem eiro (aptuveni 7 milj. Ls), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Riga Bulk Terminal gatavojas slēgt 5,1 milj. eiro (aptuveni 3,6 milj. Ls) līgumu ar SIA LNK Industries par beramkravu konveijera līnijas iekārtu piegādi. Jau vēstīts, ka LNK Industries aizvadītajā nedēļā uzvarējis 5,9 milj. Ls vērtā SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) iepirkumu konkursā par lentes transportiera piegādi.

Tāpat Riga Bulk Terminal gatavojas slēgt 4,5 milj. eiro (aptuveni 3,1 milj. Ls) vērtu līgumu par ostas portālceltņa ar divām uz portāla integrētām beramkravu iekraušanas tilpnēm iegādi. Paredzēts, ka portālceltni piegādās Vācijas uzņēmums Kirow Ardelt GmbH.

Šonedēļ bijusī SIA Senpasaule, kuras projektu par beramkravu termināļa izbūvi Rīgas Pilsētas attīstības komiteja akceptēja pagājušajā nedēļā, noslēgusi 730 tūkst. eiro (aptuveni 513 tūks. Ls) vērtu iepirkumu konkursu par dzelzceļa vagonu manevrēšanas iekārtu piegādi, kurā uzvarēja kompānija Vollert Anlagenbau, kā arī 496 tūkst. eiro (apmēram 348 tūkst. Ls) ieprikumu konkursu par mobilas kuģu iekraušanas iekārtas ar diviem pārvietojamiem konveijeriem piegādi. Paredzēts, ka šo iekārtu piegādās SIA LNK Industries.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr partiju pārstāvji priekšvēlēšanu gaisotnē, atsaucoties uz Valsts kontroles, Pasaules Bankas vai kādu citu institūciju vai atsevišķu ekspertu vērtējumu, vai nu peļ vai liela Rīgas brīvostas darbu, tās jaunie terminālu projekti virzās uz priekšu, temps gan ir dažāds.

Jau novembra beigās plānots nodot ekspluatācijā pirmo kārtu, un tad arī sagaidāmas pirmās kravas, par SIA Riga Bulk Terminal (RBT, iepriekš SIA Senpasaule) multifunkcionāla un tehnoloģiski intensīva beramkravu pārkraušanas termināla Kundziņsalā plāniem saka uzņēmuma izpilddirektors Arnis Ronis. Novirze no grafika par pāris mēnešiem saistīta ar papildu nepieciešamajiem būvdarbiem, viņš skaidro.

Arī SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) pirmās kravas gaidāmas jau šoruden. Tās gan lielā mērā būs līdz šim SIA Alpha osta terminālī apkalpotās minerālmēslu kravas, DB uzzināja Rīgas Tirdzniecības ostā (RTO). Ar regulāru aizķeršanos gan tiesvedību, gan būvniecības konkursu rezultātu apstrīdēšanas dēļ uz priekšu pamazām virzās vērienīgais Krievu salas projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru