Advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā tika atrasts kompromiss starp klasisko un moderno interjeru, kā arī ņemti vērā vēsturiskās ēkas izaicinājumi

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pēc divu advokātu biroju Cobalt un Borenius apvienošanās vienā uzņēmumā radās nepieciešamība pēc lielāka biroja. Apvienošanās darījums notika 2015. gadā, bet zem viena jumta abi uzņēmumi sāka strādāt pirms gada, kad sāka apdzīvot teju 1000 m2 plašas telpas Berga Bazāra divos rekonstruētos korpusos. «Neskatoties uz to, ka ārpus Rīgas centra ir pieejami dažādi lieliski biroju centru projekti, mūsu profesija pieprasa atrasties pilsētas centrā, jo liela daļa organizāciju un iestāžu, ar kurām sadarbojamies, atrodas netālu,» stāsta Cobalt partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Visu rakstu Pieņem vēsturiskās ēkas noteikumus lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Katram stāvam IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja Evolution Gaming birojā ir savs vadmotīvs – debesis, kalni, okeāns, metāls, mežs un citi

Evolution Gaming 2015. gadā par 12,4 miljoniem eiro iegādājās 9 stāvu biroju centru 14 tūkstošu m2 platībā Rīgā, kur šobrīd notiek vērienīgi remontdarbi. Pērn rekonstrukcijā ieguldīti 1,8 miljoni eiro, bet šogad plānots investēt vēl trīs miljonus eiro.

Visu rakstu Svarīgākā ir atmosfēra lasiet 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Compensa birojā

DB viesojas TestDevLab birojā

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Prezi biroja galvenie vadmotīvi – ērtība darbiniekiem un vide, kas cilvēkus iedvesmo

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Veidojot mūsu biroju Budapeštā, mums prātā bija divi principi. Pirmkārt, tā kā mēs pavadām vairāk sava nomoda laika darbā, nekā mājās, mēs vēlējāmies izveidot vietu, kur darbiniekiem ir prieks pavadīt savu laiku. Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki jūtas labi, kamēr viņi ir darbā. Tāpēc mēs izveidojām mājīgu biroju,» saka Csaba Faix, Prezi starptautisko komunikāciju vadītājs. Lai sasniegtu šo mērķi, darbinieki varēja realizēt savas idejas un vajadzības, iekārtojoties savās telpās. Viņi varēja izvēlēties mēbeles un pievienot gala akordus.

Otrs mērķis bija radīt vidi, kas iedvesmo cilvēkus. Tāpēc telpās ieviests daudz prieka. «Prezi panākumi ir saistīti ar tā graujošo pieeju prezentācijām. Mēs vēlējāmies saglabāt šo radošo pieeju dzīvu, jo zinām, ka vide, kurā pavadām laiku, ietekmē mūsu domāšanu. Mēs birojā pievienojām tik daudz radošuma, cik vien varējām, lai palīdzētu cilvēkiem ar radošām idejām,» viņš stāsta.

Jau vairākus gadus turpinās darbs pie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības pilnveidošanas. 2007. gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā Ziemeļu Ministru padome veikusi virkni konsultāciju par turpmāko Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības modeli. NB-8 (Nordic - Baltic Eight) ikgadējā sanāksmē, kas augusta vidū notika Somijā, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri uzsvēra nepieciešamību izstrādāt kopēju stratēģisku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nākotnes sadarbības platformu.

Lai precīzāk izstrādātu turpmākās kopējās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas, Ziemeļu Ministru Padome,- 29. un 30. augustā Rīgā, viesnīcā "Bergs", rīko Ziemeļvalstu un Baltijas valstu darba semināru, kura laikā īpaši tiks plānotas trīs sadarbības jomas: kultūras, valsts administrācijas un uzņēmējdarbības jomas. Seminārā piedalīsies dalībnieki no visām trim Baltijas valstīm un Ziemeļu Ministru padomes sekretariāta.

Jāmin, ka izglītības jomā jau ir panākta vienošanās un apstiprināts mobilitātes programmas NordPlus modelis, kurā pēc līdzvērtīgiem partnerības principiem varēs iesaistīties gan Ziemeļvalstis, gan Baltijas valstis. Plānots, ka līdzvērtīgas partnerības princips Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībā sāks darboties 2008. gadā.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

VIII jauno dizaineru konkursā KREATA Maskavā Jauno dizaineru konkursā nominācijā par labāko mēbeļu dizainu 1. vietu ieguva LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 4.kursa studente Gita Baumane ar darbu abi2 (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele un doc. Juris Krūmiņš).

Arī konkursa 3. vietas ieguvēja ir LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras 3.kursa studente Indra Merca ar darbu BioSeat (darba vadītāja asoc.prof. Barbara Ābele).

KREATA ar Baltijas Arhitektūras centra atbalstu un tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta dizainā starpniecību piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studenti Gita Baumane, Mārtiņš Vītols, Rodeons Zenevičs un Indra Merca. Konkursa tēma šogad bija Bērnu pasaule pieaugušo telpā.

Konkursa organizatoru galvenais uzdevums ir piesaistīt jaunos Krievijas mēbeļu dizainerus mēbeļu projektēšanai, izmantojot perspektīvas tehnoloģijas un materiālus, ka arī meklēt jaunus produktus un tehnoloģijas.

Tie ir stereotipi, ka Ziemeļvalstu tirgus ir piesātināts, tajā joprojām ir plašas iespējas attīstīties. Tā savā prezentācijā Db organizētajā konferencē Ziemeļvalstu tirgus: no eksporta līdz transnacionāla klastera sadarbībai sacīja SIA Primekss valdes priekšsēdētājs Jānis Ošleja, piebilstot, ka kopējais Ziemeļvalstu tirgus ir daudz lielāks un drošāks nekā Krievijas tirgus.

Fotogaleriju no konferences varat aplūkot šeit.

Sniedz plašas iespējas

«Tas ir arī viens no ģeogrāfiski tuvākajiem ekonomiski attīstītajiem tirgiem, kas sniedz plašas attīstības iespējas,» tā J. Ošleja. Līdzīgas domas bija arī pārējiem konferences runātājiem, ar iebildumiem, ka sākotnēji gan iespējams, ka varētu būt situācija, ka Ziemeļvalstu uzņēmēji apiet vietējās pārstāvniecības, bet uzreiz kontaktējas ar uzņēmuma biroju Latvijā. «Tas iespējams ir tāpēc, ka viņiem šķiet, ka pārstāvniecība produkciju un pakalpojumus piegādās dārgāk, tāpēc nepieciešams papildu izskaidrojošais darbs, bet pēc darījuma noslēgšanas darbs veiksmīgi rit, sadarbojoties ar vietējo biroju,» tā DATI Exigen Group valdes loceklis Guntis Urtāns, piebilstot, ka sākumā izvēlētais Vācijas modelis nav iestrādjies Zviedrijā, tāpēc tagad tiek plānota stratēģijas maiņa. «Iespējams, ka uzņēmuma filiālei pieņemsim darbiniekus no Latvijas, tomēr speciālistiem jārunā vietējā valodā,» tā G. Urtāns.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pēc divu gadu darbības Ziemeļvalstu reģionā ELKO Grupa augusta beigās noslēdza savu pirkumu, parakstot līgumu par atlikušo 15% Zviedrijā bāzētā izplatītāja Gandalf Distribution AB akciju iegādi.

2017. gada jūlijā ELKO Grupa iegādājās 85% uzņēmuma Gandalf Distribution AB akciju, kas ir viens no vadošajiem datortehnikas un elektronikas izplatītājiem Zviedrijā. Šis notikums iezīmēja pirmos ELKO Grupa paplašināšanas soļus Ziemeļvalstu tirgū. Līdz 2019. gada 30. jūnijam ELKO Grupa ieņēmumu daļa no Ziemeļvalstu reģiona sasniedza 6%.

«ELKO augstu vērtē Gandalf pieredzi un Ziemeļvalstu reģionā veiksmīgi izveidoto biznesa modeli – mēs nešaubījāmies par pirkumu un sinerģiju, ko šis darījums nesīs abiem uzņēmumiem. Šo divu gadu laikā kopīgi ir izdevies ievērojami paplašināt Gandalf produktu portfeli (pievienojot tādus zīmolus kā Intel, Ubiquity, Razer, Kingston, MSI, Microsoft un citus), nodrošinot mūsu klientiem plašāku produktu klāstu. Tas ir palīdzējis ELKO Grupa Ziemeļvalstu ieņēmumu CAGR rādītajam līdz 2019. gada 2. ceturkšņa beigām sasniegt 19%. Papildu mums ir izdevies stiprināt produktu vadības komandu, lai uzturētu augstu pakalpojumu līmeni gan mūsu pārdevējiem, gan klientiem. Šie pamati ir atspēriena punkts turpmākai Gandalf darbības izaugsmei nākamo trīs gadu laikā ne tikai Zviedrijā, bet visā Ziemeļvalstu reģionā. Līdz ar to lēmums iegādāties atlikušos 15% uzņēmuma akciju un sasniegt pilnīgu darbības integrāciju nebija grūts un bija tikai loģisks,» skaidro Svens Dinsdorfs, ELKO Grupa izpilddirektors.

Cerot, ka pandēmijas radītie ierobežojumi būs īslaicīgi un darbs attālināti vairs nebūs norma, daudzi uzņēmumi šo laiku izmantoja lietderīgi, pārkārtojot vai labiekārtojot biroju telpas. Ņemot vērā, ka darbs no mājām ir ietekmējis un mainījis arī interjera tendences birojos, Mārupē bāzētais uzņēmums “IPS Baltics” savu biroju veidot izvēlējās sadarbībā ar profesionālu dizaineri. Biznesa klientiem šis pakalpojums ir pieejams bez maksas. Uzņēmums un interjera dizainere dalās pieredzē un vērtīgos padomos, ko ņemt vērā, labiekārtojot biroju.

“IPS Baltics” – kvalificēta personāla pakalpojumu nodrošinātājs kuģu īpašniekiem un vēja turbīnu operatoriem, biroja kopējā telpu platība ir 84 kvadrātmetri. Uzņēmums strauji paplašinājās un pārskatāmā nākotnē plāno paplašināties vēl, tāpēc radās nepieciešamība pēc jaunām biroja telpām. Iepriekšējās biroja telpas bija vēl mazākas un nespēja nodrošināt pietiekami daudz darba vietas personālam. Sākotnēji jaunajās telpās tika veikts neliels kosmētiskais remonts, bet pēc tam, cieši sadarbojoties ar interjera dizaineri, tika iekārtots birojs. Tas ir samērā neliels birojs, kura telpās atrodas arī virtuve. Birojā šobrīd strādā seši darbinieki, bet interjera dizainerei bija nepieciešams iekārtot darba vietas astoņiem darbiniekiem, jo uzņēmums plāno izaugsmi.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

AILE grupa projektē un ražo stiklotās konstrukcijas. AILE grupa dibināta 1994. gadā un tās ražotnes atrodas Liepājā.

Stiklu Centrs ražotnes specializācija ir stikla pakešu un struktūrstiklojuma ražošana – stikli siltumizolācijai, aizsardzībai no saules enerģijas, stikli drošībai un aizsardzībai, skaņas izolācijai, dekoratīvie stikli, liektie stikli, ugunsdrošie stikli.

Alumīnija – stikla konstrukciju ražotnē top logi, durvis un citi fasādes risinājumi ar alumīnija profiliem. Šie produkti izceļas ar arhitektoniskajām iespējām, jo tos var realizēt plašos laukumos. Viens no pašlaik pieprasītākajiem produktiem AILE grupa ir elementu jeb šūnu fasādes, kur fasādes elementi pilnībā tiek sagatavoti rūpnīcā uz vietas un objektā tiek tikai piestiprināti pie ēkas karkasa, tādējādi objektā nav jāveic sarežģīti montāžas vai metināšanas darbi.

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvils Ašeradens tikšanās laikā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vēstniekiem pārrunāti reģiona valstu ciešākas sadarbības attīstības aspekti.

Kā viens no jautājumiem pārrunāta iespēja attīstīt ciešāku sadarbību ārējo tirgu pārstāvniecībai, konkrēti nodrošinot iespēju Latvijas jaunuzņēmumiem (start-up) darboties kopā ar Ziemeļvalstu jaunuzņēmumu kopienu Ziemeļvalstu inovāciju mājā (Nordic Innovation House) Silīcija ielejā, ASV.

Kopumā no vēstnieku puses pozitīvi novērtēta iespēja paplašināt sadarbību starp Baltijas valstu un Ziemeļvalstu jaunuzņēmumiem, kas veicinātu reģiona turpmāko izaugsmi un inovāciju radīšanu.

Ziemeļvalstu inovāciju māja ir Ziemeļvalstu jaunuzņēmumu galvenā mītne Silīcija ielejā, ASV, kurā darbojas Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas jaunuzņēmumu pārstāvji.

Situācijā, kad pieaugušas spekulācijas par apvienošanos Ziemeļvalstu banku sektorā, Zviedrijas banku grupa Swedbank piektdien noliedza ziņas, ka tā risina apvienošanās sarunas ar citu lielu zviedru banku SEB.

Zviedrijas biznesa avīze Dagens Industri, atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, vēstīja, ka apvienošanās sarunas starp Swedbank un SEB notiekot kopš vasaras. Sarunas esot agrīnā attīstības posmā un nenozīmē, ka apvienošanās noteikti notiks, rakstīja avīze.

«Šīs ziņas ir pilnīgi nepareizas. Tas ir absolūts nonsenss. Sarunas starp SEB un Swedbank vadību un īpašniekiem nenotiek,» paziņoja Swedbank pārstāvis Tomass Baktemans.

Savukārt SEB pārstāvis atteicās komentēt avīzē ziņoto, sakot, ka banka nekad nereaģē uz baumām.

Šodien Viļņas fondu birža veiksmīgi pārgājusi uz Ziemeļvalstu kopīgo tirdzniecības sistēmu SAXESS, kuru jau kopīgi izmanto Kopenhāgenas, Stokholmas, Helsinku, Rīgas un Tallinas fondu biržas (visas ietilpst OMX grupā), kā arī Oslo un Islandes biržas. SAXESS ieviešana Viļņā ir vēl viens atskaites punkts ceļā uz vienotu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Šis pasākums ieņem nozīmīgu vietu reģiona vērtspapīru tirgus harmonizēšanā. Klienti būs ieguvēji no saskaņotiem tirdzniecības noteikumiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biržās, kā arī no tā, ka visas astoņas biržas būs pieejamas vienā sistēmā. Tagad SAXESS tirdzniecības sistēmu, kā arī kopīgos NOREX biedru noteikumus izmanto visas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biržas: Kopenhāgenas, Oslo, Islandes, Stokholmas, Helsinku, Tallinas, Rīgas un Viļņas. OMX grupas ietvaros vienota Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgus izveide noris paralēli Baltijā un Ziemeļvalstīs. Pēc Viļņas pievienošanās tirdzniecības sistēmai pilnībā pabeigta vienota Baltijas tirgus izveidošana. Tallinas, Rīgas un Viļņas fondu biržas veido vienotu Baltijas tirgu, lai padarītu tos vienkāršāk pieejamus investoriem un mazinātu šķēršļus ieguldīšanai vērtspapīru tirgū. Baltijas biržām ir kopīgs vērtspapīru saraksts, kopīgs BALTIX indekss, kā arī saskaņoti emitentu iekļaušanas, informācijas atklāšanas un tirdzniecības noteikumi. Vienotais Baltijas tirgus arī atvieglo piekļūšanu statistikas datiem – tie visi atradīsies vienkopus kopīgajā mājas lapā internetā. Starpvalstu norēķini pēc DVD (vērtspapīru piegāde pret samaksu) principa notiek sistēmā, kura savieno Baltijas valstu vērtspapīru depozitārijus. Šie uzlabojumi paplašina investoru iespējas un vairāk pievērš ārvalstu investoru uzmanību Baltijas tirgum. Pirmajā tirdzniecības sistēmas ieviešanas dienā Viļņas biržā ārvalstu biedra statusu ieguvuši 5 biedri: SEB Latvijas Unibanka no Latvijas, SEB Eesti Uhispank, Lohmus, Haavel & Viisemann un Suprema Securities no Igaunijas, Fischer Partners Fondkommission AB no Zviedrijas. Lietuvas biržas biedrs Finasta jau apstiprināts par biedru, bet SEB Vilniaus Bankas iesniedzis pieteikumu biedra statusa iegūšanai Rīgas un Tallinas biržās. Tagad OMX Exchanges kopīgā tirdzniecības sistēma dod pieeju aptuveni 80 procentiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu akciju tirgus. OMX biržās tiek kotētas 677 uzņēmumu akcijas, kuru kopējā tirgus vērtība ir 600 miljardi eiro; darbojas 144 biedri.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad maija sākumā par reāli nepiedzenamiem atzinis parādus 177,87 miljonu latu apmērā no kopumā 817,599 miljoniem latu, ko veido parādi valsts pamatbudžetam, pašvaldību budžetiem un par sociālās apdrošināšanas iemaksām, liecina VID publiskotie dati.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2011.gada 1.maijā veidoja 499,18 miljonus latu. Tostarp atbilstoši normatīvajiem aktiem par nepiedzenamiem atzīti parādi 35,573 miljonu latu apmērā, ko kuriem par 30,069 miljoniem latu tiesā iesniegti iesniegumi par piedziņu vai sūdzības par nodokļu administrācijas lēmumiem, un šie parādi tiek atzīti par nepiedzenamiem līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums vai lēmums saistībā ar sūdzību, 5,07 miljonu latu parāds bija likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai, bet 433,8 tūkstošu latu parāds bija uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespējas lieta.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Modes zīmola Narciss dizainere Alise Trautmane kopā ar biznesa partneri Sai Kong atver veikalu Dreams on Air Ņujorkā, kas pārstāv 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus

«Kopā ar biznesa partneri Sai Kong atvērām veikalu Dreams on Air lieliskā vietā Soho – uz vienas ielas ar Chanel un Balmain veikaliem. Atradu, uzrunāju un apvienoju 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus un februāra sākumā atvēru veikalu. Protams, pārstāvēts ir arī Narciss,» stāsta Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja.

Veikala biznesa modelis ir sekojošs – zīmoli maksā noteiktu fiksētu ikmēneša maksu par mazumtirdzniecības un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Veikals darbojas kā veikals, showroom un zināmā mērā arī kā inkubators, jo palīdz modes zīmoliem spert nākamos soļus un konsultē par mārketingu, sociālajiem tīkliem, stila veidošanu, pārdošanu utt.