Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu pārtraukt izmeklēšanu nogrimušā prāmja Estonia lietā, ziņo lenta.ru.

Ministru kabinets noklausījās pēc kārtas ceturto atskaiti, kuru prāmja Estonia nogrimšanas iemeslu izmeklēšanas gaitā sagatavojusi šim nolūkam speciāli izveidota komisija, un secinājusi, ka pašreizējā informācija nespēs sniegt pilnvērtīgas atbildes par prāmja nogrimšanas iemesliem. Saistībā ar šo lēmumu komisija tika likvidēta.

Pēdējā atskaitē par prāmja Estonia bojāejas galvenajiem iemesliem tika minētas kuģa nepilnīgās konstrukcijas un nepateicīgie laika apstākļi. Šī atskaite apstiprina jau 1997. gadā izdarītos secinājumus, kuros bija teikts, ka prāmis bija nogrimis defekta dēļ priekšējā vizierī, kurš neizturēja smagos laika apstākļus.

Pagaidām nav skaidrs, vai rudenī tiks pārtraukta prāmju kustība maršruntā Rīga — Stokholma. Kā zināms līgums par pašreizējā prāmja Max Mols izmantošanu beidzas 30. septembrī, bet solītais prāmis pagaidām vēl nav nopirkts. Prāmju satiksmes nodrošināšanai ar Zviedriju pastāv vairāki risinājumi, kurus kompānija ir izstrādājusi, ņemot vērā sarunu gaitu par jaunā prāmja iegādi. Vai pēc septembra beigām būs pārtraukums prāmju satiksmē, kā to prognozēja Rīgas mērs Gundars Bojārs, un cik tas būs ilgs, atkarīgs no jaunā prāmja īpašnieka iespējas izbeigt līdzšinējās saistības un nodot prāmi Rīgas jūras līnijas rīcībā, Db informēja a/s Rīgas jūras līnija valdes priekšsēdētājs Egils Rozinskis. Šobrīd uzņēmums esot atradis trīs dažādus prāmjus, kuri varētu būt piemēroti Rīgas vajadzībām, no tiem izvēlēts vispiemērotākais, ar kuru īpašniekiem notiek aktīvas sarunas, stāstīja E. Rozinskis. Jau iepriekš Db viņš teica, ka no Rīgas ir aizsūtīta inspekcija prāmja, kas varētu maksāt apmēram 6 milj. ASV dolāru, tehniskā stāvokļa novērtēšanai. Šobrīd tiekot gaidīta atbilde no prāmja īpašniekiem par konkrētu datumu, kad tas varētu tikt nodots Rīgai. Rīgas jūras līnija lēš, ka tas varētu būt septembris. Konkrētāka vienošanās ar prāmja īpašniekiem varētu tikt panākta līdz augusta beigām, prognozē E. Rozinskis. Pēc prāmja saņemšanas būs nepieciešams apmēram 20 dienas, lai veiktu nelielu tehnisko apkopi un sagatavošanos darbības uzsākšanai. «Nelieli pārtraukumi prāmja satiksmē ir normāla parādība. Darīsim visu, lai nomaiņu varētu veikt iespējami ātri, taču jebkurā gadījumā, ņemot vērā prāmja darbību ietekmējošo sezonalitāti, pasažieru plūsma oktobrī un novembrī būtu minimāla,» atzīst E. Rozinskis.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Tallink jaunais LNG ātrgaitas prāmja, kas tiks piegādāts 2017.gadā, vārds būs Megastar.

Šis prāmja vārds izvēlēts no 21 550 iesniegtajiem priekšlikumiem, kas saņemti publiskā konkursā par jaunā LNG prāmja vārdu. 2016.gada 9.februārī tiks ielikts prāmja ķīlis Meyer Turku kuģu būvētavā, aizsākot kuģa būves procesu sausajā dokā.

Tallink Grupp pārstāvis Janeks Stalmeisters skaidro: «Tā kā Megastar būs viens no lielākajiem šāda tipa prāmjiem pasaulē, vārds perfekti izsaka prāmja īpašības un būtību. To ir arī viegli izrunāt igauņu, somu, zviedru, latviešu un citās valodās. Tā kā daudzi konkursa dalībnieki bija minējuši tieši šo vārdu, tad mēs to saskatām arī kā mūsu pasažieru vēlēšanos.»

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu plānots atjaunot šā gada 20. decembrī, kad prāmis Baltic Kristina zem Latvijas karoga varētu doties pirmajā reisā uz Stokholmu. Līdz tam gan prāmis, gan tā apkalpe tiek sagatavota darbam atbilstoši jaunākajiem starptautiskajiem drošības standartiem jūras satiksmes jomā. Rekonstruētais pasažieru - kravu prāmis Baltic Kristina pirmajā reisā no Rīgas Pasažieru ostas uz Frīhamnenas ostu Stokholmas centrā varētu dosies šā gada 20. decembrī. Precīzs prāmja izbraukšanas laiks tiks paziņots decembra sākumā pēc prāmja kustības grafika apstiprināšanas Zviedrijas ostas administrācijā. Līdz šim ir veikta prāmja rekonstrukcija, kas paredzēja nelielu interjera kosmētisko remontu, atsevišķa sēdvietu salona izveide, kā arī papildu augstākā līmeņa kajīšu un kazino telpu ierīkošanu. Patlaban turpinās servisam nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzstādīšana, kā arī prāmja apkalpojošā personāla un ekipāžas apmācības un sagatavošanas darbi eksaminācijai. Prāmim ir 9 klāji, šobrīd tas ir paredzēts 512 pasažieru pārvadāšanai, kuri ceļošanai varēs izvēlēties kādu no 195 dažāda līmeņa kajītēm vai sēdvietu aptuveni 80 pasažieriem speciāli ierīkotā sēdvietu salonā. Prāmis nodrošina arī iespēju vienā reisā pārvadāt līdz 50 vieglajām automašīnām un līdz 30 kravas treileriem vai autobusiem. Baltic Kristina no Rīgas uz Zviedriju varētu doties trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās, bet plānotais brauciena ilgums ir 17,5 stundas. Prāmja kustības grafiks ir izveidots tā, lai nodrošinātu ceļotājiem iespēju katru otro nedēļu pavadīt nedēļas nogali Stokholmā vai Rīgā. Plānotās Baltic Kristina pārvadājumu cenas Pasažieru biļešu cenas būs atkarīgas no izvēlētās kajītes klases, kā arī brauciena laika. Speciālie piedāvājumi būs pieejami ģimenēm un pasažieru grupām ar autotransportu, kā arī vienas dienas vai nedēļas nogales ceļojumam (kruīzam) uz Stokholmu vai Rīgu. Atlaides biļetēm varēs saņemt studenti, bērni, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti un pasažieru grupas (no 10 personām). Bezmaksas brauciens sēdvietu salonā paredzēts bērniem līdz 5 gadu vecumam. Lētākā brauciena biļete tiks piedāvāta sēdvietu salonā. Biļete vienai personai maksās tikai Ls 20 vienā virzienā, bet abos virzienos Ls 40. Pasažieru grupām, kam paredzētas atlaides, biļetes cena būs Ls 18 braucienam vienā virzienā un Ls 36 - abos. RJL plāno, ka sēdvietu salons būs populārs aktīvo tūristu un studentu vidū. RJL piedāvās trīs klašu kajītes. Lētākā biļete kajītē vienā virzienā maksās tikai Ls 25 vienai personai, bet abos virzienos - Ls 49. Tas ir piedāvājums trīsvietīgajā C klases kajītē. Vidējās (B) un augstākās (A) klases kajītēs ir tualete un duša, un tās ir izvietotas uz 5. un 7. klāja. To biļešu cenu amplitūda braucienam vienā virzienā ir no Ls 40 līdz Ls 50, bet abos virzienos no Ls 70 līdz Ls 85. Automašīnas pārvadājumu cena būs Ls 35 vienā virzienā un Ls 60 abos. Papildu pasažieru un autotransporta pārvadājuma cenai ir jāmaksā arī ostas nodeva Ls 1,50 (vienā virzienā). Izstrādāti arī kravu pārvadājumu tarifi. Kravas treilera pārvadājuma cena būs atkarīga no treilera tipa un garuma. Ir paredzēti speciālie piedāvājumi treileru regulārajiem pārvadājumiem gan ar, gan bez kravas. Prāmja biļešu rezervēšanu un iegādi, kā arī kravu pārvadājumu pakalpojumu noformēšanu plānots uzsākt decembra sākumā RJL biļešu tirdzniecības kasēs. Avots:A/s Rīgas jūras līnija

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Zviedrija sākusi strādāt pie labojumiem likumā, kas aizliedz piekļuvi 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vrakam, ceturtdien paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Ministrs intervijā Zviedrijas Radio sacīja, ka Tieslietu ministrija darbu pie likuma labojumiem varētu pabeigt līdz martam, un piebilda, ka parlamentā pastāv plašs atbalsts labojumu veikšanai.

Tas nozīmē, ka varbūt jau vasarā būs iespējams ienirt pie prāmja vraka, sacīja Dambergs.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra nesen lūdza atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmiem caurumiem tajā.

Pēc šiem atklājumiem Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks kopīgu izmeklēšanu, kuru vadīs Igaunija.

Papildu caurumu izpētei, iespējams, tiks izcelta arī daļa vraka, norādījusi Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra.

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Pasažieru prāmja līnijas Ventspils – Sāremā kompānija „SLK Ferries” informē, ka 24. jūlijā no Sāremā uz Ventspili pasažieri bija ieradušies rekordlielā skaitā – 227 cilvēki un 63 transporta līdzekļi, savukārt vislielākais no Ventspils uz Igauniju izbraukušo cilvēku skaits ir bijis 22. jūlijā , kad uz Sāremā ar prāmi devās 194 pasažieri un 51 transporta līdzeklis, tai skaitā 4 treileri. Tāpat Sāremā prāmja kompānija informē, ka prāmja kustība no Ventspils uz Sāremā turpināsies arī septembrī, jo pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels. Septembrī prāmis kursēs četras reizes nedēļā un prāmja kustības grafiks tiks piemērots klientu vēlmēm. Tas kursēs tā, lai pasažieri no Ventspils un Sāremā varētu veikt arī vienas dienas ceļojumu. No 1.septembra prāmis no Mintu izies otrdienās plkst.10, trešdienās plkst.18, sestdienās plkst.8, bet svētdienās plkst.12. Prāmis no Ventspils izies trešdienās plkst.8, bet plkst.18 piektdienās, sestdienās un svētdienās. Pasažieru prāmis „Scania” starp Ventspili un Mintu ostu Igaunijā kursē kopš šī gada 17. maija. Kopš maršruta atklāšanas 18.maijā "SLK Ferries" prāmja pakalpojumus ir izmantojuši 7248 cilvēki. Maijā prāmi izmantojuši 525 pasažieri, jūnijā – 2832, bet līdz no 1. līdz 28. jūlijam 3891 cilvēki. Liela interese par prāmi ir gan latviešiem, gan igauņiem, lietuviešiem, somiem un vāciešiem.

Prāmja līnija Ventspils-Sāremā, kura tiks atvērta 17. maijā veiks 8 reisus nedēļā, četrus no Ventspils ostas un četrus no Sāremā. Saskaņā ar “SLK Ferries” valdes locekles Anu Lomp teikto, prāmja sākuma kustības sarakstu būs iespējams papildināt vadoties no pieprasījuma. “Pirmā pasažieru vietu reģistrācija jau tiek veikta, un interese par prāmi turpina pieaugt gan no Latvijas, gan no Igaunijas pusēm”, vēstīja Anu Lomp. No Ventspils prāmis aties Trešdienās plkst.1000, Piektdienās plkst. 1800, Sestdienās plkst. 1400 un Svētdienās plkst. 2000. No Sāremā prāmis aties Pirmdienās plkst. 1800, Trešdienās plkst.1800, Sestdienās plkst. 0800 un Svētdienās plkst. 1400. Biļetes jau ir iespējams pasūtīt un nopirkt tūrisma aģentūrās. Maijā braucienam ar prāmi ir pieejamas īpašas cenu atlaides. Jaunajā prāmja līnijā kursēs pasažieru prāmis “Scania”, uz kura ir 300 pasažieru vietu un kurš var uzņemt līdz 80 vieglās automašīnas. Uz kuģa būs pieejams bistro, bārs un restorāns, kurā būs iepējams pasūtīt a la carte ēdienus. Vasarā pasažieri atpūtai varēs izmantot saules klājus. Pirms darba uzsākšanas prāmim “Scania” tiks uzlaboti drošības parametri, atjaunota prāmja iekšējā apdare un inventārs. Prāmja līnija starp Latviju un Igaunijau tiks atvērta 2005.gada 17. maijā. Pasažieru biļetes cena vienā virzienā būs 16 eiro, no 1. jūlija – 18 eiro. Mintu osta atrodas uz Igaunijas lielākās salas Sāremā, tuvu Sorve pussalai, 43 kilometrus no Kuresāres.

Cilvēku skaits, par kuriem apstiprinātas ziņas, ka viņi zaudējuši dzīvību pirms nedēļas Dienvidkorejas piekrastē notikušajā prāmja Sewol avārijā, pieaudzis līdz 150, vēsta mediji. Vēl 150 cilvēki joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Traģiskā avārija notika 16.aprīlī Dienvidkorejas rietumu piekrastē.

Glābšanas un meklēšanas darbiem kļūstot intensīvākiem, akvalangisti trešdien kuģa vrakā uzgājuši arvien jaunu bojāgājušo mirstīgās atliekas, vēsta ziņu aģentūra Yonhap.

Kopumā uz avarējušā prāmja klāja atradās 476 pasažieri un apkalpes locekļi, arī 320 skolēni, kuri kopā ar 15 skolotājiem atradās ceļā uz Čedžu salu, kas ir populāra atpūtas vieta.

Izmeklētāji izslēguši iespēju, ka kuģis uztriecies kādai zemūdens klintij un tiek uzskatīts, ka prāmis apgāzies, zaudējot līdzsvaru pēc strauja pagrieziena.

Sestdien tika arestēts kuģa kapteinis, kas negadījuma brīdī neatradās prāmja vadības telpā, un vēl divi apkalpes locekļi.

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

Igaunijas kuģniecības kompānija "Saaremaa Shipping Company", kura nodrošina prāmju satiksmi maršrutā Ventspils-Sāremā, no septembra piedāvās vairākus jaunus pakalpojumus, tai skaitā iespēju doties 1,5 stundu ilgā kruīzā ar prāmi "Scania" pa Ventas upi un Baltijas jūru. Kruīza braucieni paredzēti otrdienās, ceturtdienās un piektdienās. Tāpat Sāremā prāmja kompānija informē, ka prāmja kustība no Ventspils uz Sāremā turpināsies arī septembrī, jo pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels. Septembrī prāmis kursēs četras reizes nedēļā un prāmja kustības grafiks tiks piemērots klientu vēlmēm. Tas kursēs tā, lai pasažieri no Ventspils un Sāremā varētu veikt arī vienas dienas ceļojumu. Augusta pirmajā pusē prāmja līnijā Ventspils - Mintu pārvadāti 3323 pasažieri. Aktīvākie ceļotāji joprojām ir Latvijas iedzīvotāji - uz Mintu augustā devušies 556 pasažieri, savukārt uz Ventspili visvairāk - 453 - devušies igauņi. Prāmja pasažieru vidū bijuši arī 119 lietuvieši, 107 vācieši un 37 somi. Pasažieru prāmis "Scania" starp Ventspili un Mintu ostu Igaunijā kursē kopš šā gada 18. maija.

ES nauda un valsts atbalsts seko politiskām simpātijām; pilsētas, kuru mēri nav tīkami valdībai, saņem vismazāk no pārpalikuma, kas netiek novirzīts Rīgai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) apkopojusi informāciju no ministrijām, kuru pārraudzībā ir trešā darbības programma - Infrastruktūra un pakalpojumi, raugoties no kopējā infrastruktūras projektu realizācijas apjoma, lauvas tiesa nonāks Rīgas pilsētai. RAPLM Reģionālās politikas nodaļas vadītāja Indra Ciukša norāda, ka šie skaitļi uzskatāmi par absolūto minimumu. Iespējams, ka pilsētas piesaistīs daudz lielāku finansējumu.

Pēc šiem datiem redzams, ka infrastruktūras programmās, kas paredz ierobežotu atlasi, proti, ministrijas jau zina, kuru projektu realizācijai tās dos finansējumu, Rīgā nonāks 69 % no pilsētu infrastruktūras uzlabošanai paredzētā finansējuma jeb 413 milj. eiro, kamēr daļa pilsētu nesaņems pat 10 milj. eiro tuvākajos gados. Šajā gadījumā gan netiek runāts par pašvaldību kā finansējuma saņēmēju, bet gan par pilsētu un tajā esošiem pakalpojumu un infrastruktūras sniedzējiem.

Sadalīs šauram lokam

Finanšu ministrija gan norāda, ka tai šobrīd nav pamata domāt, ka turpat 70% Infrastruktūras un pakalpojumiem paredzētā finansējuma nokļūs Rīgā vai Rīgas reģionā. Turklāt vadošā iestāde cer, ka liela daļa uz publisko sektoru vērstu ES fondu konkursu tiks administrēti neierobežotas projektu atlases veidā, "kas nozīmē, ka par šo līdzekļu plūsmu jeb sadali pa reģioniem prognozes izteikt būtu priekšlaicīgi un iepriekš neparedzami."

Prāmis «Peterburg», kas kursē starp Karlshamnu Zviedrijā un Liepāju, pēc neliela ugunsgrēka mašintelpā dreifē Baltijas jūra netālu no Karlshamnas. Tā ziņo Zviedrijas avīzes Dagens Nyheter interneta versija. Tanī teikts, ka uz prāmja otrdienas vakarā ap pulks. 21 mašīntelpas elektroiekārtās izcēlies neliels ugunsgrēks, ko apkalpe nodzēsusi, taču kuģis zaudējis manevrēšanas spējas. Divi cilvēki cietuši ieelpojot dūmus un pārvesti krastā ar zviedru glābšanas laivu. Tāpat trīs no prāmja pasažieriem, kas pārsvarā ir kravas automašīnu šoferi, izvēlējās atstāt nelaimes piemeklēto kuģi. Uz prāmja joprojām atrodas 65 pasažieri. Zviedru velkoņa centieni «Peterburg» atkal nogādāt ostā bijuši veltīgi un izsaukts spēcīgāks velkonis no Rostokas, Vācijā. Nav zināms uz kurieni prāmis, kas palicis bez elektrības, tiks aizvilkts, raksta Dagens Nyheter atsaucoties uz aģentūru TT. Rakstā teikts, ka uz prāmja, kas bijis ceļā uz Liepāju, atrodas zviedru locis un glābšanas brigāde.

Igaunijas jūrniecības padome apturējusi ātrgaitas prāmja Linda Express darbības licenci uz laiku, kamēr izmeklēs pagājušajā nedēļā notikušo avāriju. Linda Express, kuru apsaimnieko kuģniecības kompānija Linda Line, sāka kursēt maršrutā Tallina–Helsinki tikai pirms divām nedēļām. Saskaņā ar avīzē Eesti Paevaleht vēstīto, piektdien uz prāmja notika negadījums. Tehnisku kļūmju dēļ mašīntelpā ielūda ūdens, prāmis zaudēja stabilitāti un krietni sasvērās. Avārijas laikā uz prāmja bija vairāk nekā 200 pasažieru. Par laimi prāmis ar samazinātu ātrumu spēja atgriezties Tallinas ostā. Tā kā dažus tehniskās lietas pārbauda Igaunijas institūcijas, bet citas — prāmja izgatavotājs Det Norske Veritas, paies diezgan ilgs laiks līdz prāmis atkal sāks kursēt, raksta avīze Aripaev.

Sākusies prāmja līnijas Sāremā-Ventspils 2007.gada sezonas biļešu pārdošana, Db.lv informēja Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra galvenā speciāliste Inguna Almbauere.

Visas biļetes ir ar 10 līdz 30 % lielu atlaidi, ja pasūtījumi tiek veikti periodā no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 31. martam.

Līdz 2007. gada 31. janvārim visas biļetes ir ar 30 % atlaide, Februārī prāmja biļetēm- 20 % atlaide un Martā- 10 % atlaide.

Skolu ekskursiju braucieniem atlaide no 30 līdz 50 %, atkarībā no laika perioda. Zemākas biļešu cenas ir bērnu grupām ar vismaz 20 skolēniem. Uz katru desmito skolēnu ir jābūt vienam pieaugušam pavadītājam. Bērni līdz 6 gadu vecumam var ceļot bez maksas. No 1. maija līdz 17. jūnijam un no Septembra mēneša ekskursijas braucieni skolēniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem būs ar 50 % atlaidi pasažieru biļetēm. No 18. jūnija līdz 31. augustam atlaide- 30 %. Grupas gidam un skolēnu pavadītājiem brauciens bez maksas.

Saskaņā ar NATO samita preses centra sniegto informāciju:

Piekļūšana Vecrīgai NATO samita dienās

Vecrīga iedzīvotājiem netiks slēgta, bet ir gaidāmi īslaicīgi ierobežojumi ap atsevišķiem objektiem. Gājējiem būs pieejama lielākā daļa Vecrīgas. Strādās arī Līvu laukuma suvenīru tirdzniecības vietas.

Gājēji Vecrīgā netraucēti varēs piekļūt no 13.janvāra ielas, 11.novembra krastmalas un Valdemāra ielas.

Iedzīvotājiem, kas šajās dienās izsauks taksometru Vecrīgas teritorijā, jāņem vērā, ka tie savus pasažierus varēs uzņemt 13.janvāra ielā vai 11.novembra krastmalas un Mārstaļu ielas krustojumā.

Papildus informācija par nokļūšanu līdz lidostai 28. novembrī

Pasažieriem, kuriem izlidošana plānota ar agrajiem rīta reisiem 28.novembrī būs iespēja ar privāto transportu un taksometru piebraukt pie starptautiskās lidostas Rīga terminālam. Šo iespēju varēs izmantot līdz pl.7:30. Pēc 7:30 visiem transporta līdzekļiem būs jāpamet lidostas teritorija.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs ar lāzerstariem veic 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraka trīsdimensiju (3D) skenēšanu.

3D lāzerskenēšanas mērķis ir izveidot vraka un tā tuvākās apkārtnes punktu mākoni, kas pēc tam ļaus izgatavot vraka 3D modeli. Tāpat tiks pētīts vraks un apkārtne jūras dzelmē, kā arī ar augsto tehnoloģiju aprīkojumu tiks pētīts nogrimušā prāmja automašīnu klājs.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojā informēja, ka pētniecības kuģis "Sweet", kuram ir Nīderlandes karogs, pirmdien ieradies "Estonia" nogrimšanas vietā. Darbi sākās ar aprīkojuma izmēģināšanu un kalibrēšanu. Pētniecības darbi jūrā tiks veikti nepārtraukti visu diennakti.

Biroja direktors Renē Arikass klāstīja, ka vispirms pēc iespējas detalizētāk tiks pētīts automašīnu klājs. Tehniski sarežģītajā procesā eksperti centīsies iegūt pēc iespējas pilnīgāk priekšstatu par situāciju uz šī klāja, piemēram, deformācijām, vai durvis un šahtas bijušas atvērtas vai aizvērtas.

Prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu plānots atjaunot 20. decembrī, kad prāmis Baltic Kristina zem Latvijas karoga varētu doties pirmajā reisā. Precīzs prāmja izbraukšanas laiks tiks paziņots decembra sākumā, kad pēc prāmja kustības grafika apstiprināšanas Zviedrijas ostas administrācijā. Uz prāmja ir vietas 512 pasažieriem, 50 viegaljām un 30 kravas automašīnām. Lētākā brauciena biļete vienā virzienā sēdvietu salonā maksās 20 Ls, lētākajā kajītē vienai personai — 25 Ls, A un B klases kajītē cena vienā virzienā ir aplitūdā no 40 — 50 Ls, bet abos — no 70 — 80 Ls. Automašīnu pārvadājumu cena būs 35 Ls vienā virzienā, savukārt kravas pārvadājumu cena būs atkarīga no treilera tipa un garuma. Baltic Kristina uz Zviedriju varētu doties trīs reizes nedēļā — pirmdienās, trešdienās un piektdienās, bet plānotais baruciena ilgums — 17,5 stundas. Prāmja kustības grafiks izveidots tā, lai katru otro nedēļas nogali varētu pavadīt vai nu Stokholmā vai Rīgā.

Attiecībā uz jaunās pramja līnijas Sāremā-Ventspils uzsākšanu, prāmja operators “SLK Ferries” un autobusu kompānija “Sārbuss” atvērs autobusa maršrutu no Mintu ostas uz Sāmsalas lielāko pilsētu Kuresāre. Saskaņā ar “SLK Ferries” valdes locekles Anu Lomp teikto, pašreiz nav precīzi zināms, cik daudz potenciālo pasažieru uz Mintu brauks ar savu auto vai ekskursijas autobusu, tādēļ maršruta autobusa saraksts tiek rūpīgi apdomāts. “Tas ir pilnīgi noteikti zināms, ka autobusa maršruts tiks atvērts 17. maijā. Autobusa kustības saraksts un cenas tiks izveidotas nākošās nedēļas laikā”, vēstīja Anu Lomp. Anu Lomp piebilda, ja sākotnejais autobusu reisu skaits būs nepietiekams, tiks veikti papildu reisi. “Mēs centīsimies būt cik vien iespējams elastīgi un gatavi reaģēt uz pieprasījumu”, izteicās Anu Lomp. Prāmja līnija starp Latviju un Igaunijau tiks atvērta 2005.gada 17. maijā. Pasažieru biļetes cena būs 16 eiro, no 1. jūlija – 18 eiro. Mintu osta atrodas uz Igaunijas lielākās salas Sāremā, tuvu Sorve pussalai, 43 kilometrus no Kuresāres. Marta sākumā Sāremā kuģu kompānija nodibināja filiāli “SLK Ferries”, lai varētu strādāt prāmja līnijā Ventspils – Mintu.