Rīgas rajona tiesa šodien pieņēmusi izskatīšanai Satiksmes ministrijas (SM) prasības pieteikumu pret Latvijas nacionālo aviosabiedrību AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un tās vadītāju Bertoltu Fliku, informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Vilhovika. Rīgas rajona tiesa pēc Satiksmes ministrijas lūguma uzlikusi liegumu veikt airBaltic pamatkapitāla plielināšanu ar savulaik SAS obligācijām pēc 59 150 Ls nominālvērtības.

Rīgas rajona tiesas lēmums paredz aizliegt izdarīt atzīmes Air Baltic Corporation akcionāru reģistrā, kas atrodas Latvijas Centrālajā depozitārijā, kā arī liegumu Bertoltam Flikam veikt jebkādas darbības, kas saistītas ar pamatkapitāla palielinājumu un akciju ar kopējo vērtību 59 150 Ls, kuras izlaistas saskaņā ar 2002. gada 29. jūlija akcionāru (Latvijas valsts un SAS) sapulces lēmumu un akcijas emisijas noteikumiem, apmaksas reģistrēšanu komercreģistrā.

To, ka tiesas lēmums šobrīd nonācis Uzņēmumu reģistrā (UR), nenoliedz UR galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Sandis Karelis. Viņš atzīst, ka tiks izvērtēts saņemtais tiesas lēmums un tad veiktas attiecīgas darbības. DB jau rakstīja, ka septembra sākumā a/s Air Baltic Corporation valdes loceklis Bertolts Fliks iesniedza Uzņēmumu reģistrā saistībā ar pamatkapitāla izmaiņām – kompānijas apmaksāto pamatkapitālu palielināt par 59 109,8 Ls un sasniedzot parakstītā pamatkapitāla apjomu 534 725 Ls. DB jau rakstīja, ka UR valsts notārs, izskatot iesniegtos dokumentus, nolēma atlikt pieteikto ziņu reģistrāciju, jo notāra rīcībā esošajos dokumentos tika konstatētas savstarpēji pretrunīgas ziņas.

«Sarunas ar Airbus un Boeing par jaunu airBaltic lidmašīnu iegādi ir ļoti pozitīvas, izvēli par to, kādas markas lidmašīnas pirkt, pieņems airBaltic vadība.»

To intervijā DB sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, piebilstot, ka pēc sarunas grafika redzams, ka lēmums varētu tikt pieņemts mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka flotes atjaunošana Latvijas nacionālai aviokompānijai airBaltic jau labu laiku ir ļoti nozīmīgs jautājums. Pašlaik airBaltic tikai daļēji ir atteicies no neefektīvajām Fokker 50 markas lidmašīnām, savukārt tūrisma firmas paudušas DB savu neapmierinātību ar to, ka airBaltic nespēj piedāvāt atbilstošas lielās lidmašīnas tālākiem lidojumiem. Kā iepriekš sacījis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, šogad aviokompānija plānoja no 34 lidmašīnu parka pāriet uz 26, floti atjaunojot ar vai nu Airbus A319 vai Boeing 737- 700 markas lidmašīnām. Tiesa, lidmašīnu iegāde cieši saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību un jauna privātā investora atrašanu airBaltic, jo pašlaik 99,8% airBaltic akciju pieder valstij. Kā DB atzina A. Ronis, pašlaik jauna investora meklēšana airBaltic pārāk aktīvi nenotiek: «Ļoti svarīgi ir kompānijai parādīt, ka izstrādātais un iepriekš valdībā prezentētais biznesa plāns tiešām strādā, lai potenciālajiem investoriem tiešām rastos pārliecība, ka kompānija ir nostājusies uz stabilizācijas ceļa un līdz ar to arī tālāka izaugsme nav apšaubāma.»

Prasības apjoms – 70 miljoni latu – pret bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, iespējams, ir mākslīgi radīts airBaltic gada pārskata uzlabošanai, šodien raksta Dienas bizness.

Tāpat ar šo prasību valsts puse, visticamāk, cer nostiprinātu savu sarunu pozīciju pret B. Fliku, kas paziņojis, ka gatavos prasību pret Latvijas valsti par viņam piederējušā uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) kapitāla daļu pārņemšanu un BAS piederējušo airBaltic akciju atsavināšanu pērnā gada nogalē. Nepieciešamības gadījumā B. Fliks ir gatavs turpināt tiesvedību pret Latvijas valsti arī ārzemju tiesās, bet Latvijas valsts pozīciju starptautiskās tiesās līdz šim veiksmīgi aizstāvēt nereti nav izdevies, piemēram, sagrieztā zviedru kuģa un a/s Latvijas gāze tarifu lietās.

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Augstākās tiesas Senāts izskatījis bijušā aviokompānijas vadītāja Bertolta Flika blakus sūdzību par prasības pieteikumu nepieņemšanu saistībā ar airBaltic akciju pārdošanu un nolēmis lēmumu atcelt, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Tas nozīmē, ka Rīgas apgabaltiesai būs vēlreiz jāskata jautājums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Jāatgādina, ka B. Fliks tiesā vērsās pret likvidējamo a/s Latvijas krājbanka un Satiksmes ministriju, jo tika pārkāpta vienošanās, ka līdz pagājušā gada beigām netiks veikti darījumi ar aviokompānijas akcijām. Proti Satiksmes ministrija izmantoja pirmpirkuma tiesības un nopirka 47,2% SIA Baltijas aviācijas sistēmas piederošās airBaltic akcijas, kas bija ieķīlātas Latvijas krājbankā. Kopējā darījuma summa bija 224,45 tūkst. Ls. Līdz ar šo darījumu par airBaltic lielāko īpašnieku kļuva Latvijas valsts.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

Iespējams, ka valsts prasības mērķis pret bijušo airBaltic prezidentu nav iegūt reālu naudu, bet gan uzlabot airBaltic bilanci, šodien raksta Dienas bizness.

Tas izriet no DB sarunām ar labi informētiem, lai arī neoficiāliem avotiem.

Viena no versijām ir tāda, ka pret bijušo airBaltic prezidentu un līdzīpašnieku Bertoltu Fliku varētu tikt vērsta prasība airBaltic 2010. un 2011. gada zaudējumu apmērā, kas varētu būt aptuveni 100 milj. Ls. Cita versija ir tāda, ka prasībai jābūt vismaz tik lielai, lai pārsniegtu B. Flika uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) aizdevuma apjomu airBaltic. Šī summa precīzi nav zināma, bet pēc DB aplēsēm varētu būt aptuveni 50 milj. Ls. Šajā gadījumā prasība pret B. Fliku kalpotu kā atskaite potenciālajam airBaltic pircējam, ka valsts prasības apjoms un airBaltic parāds BAS savstarpēji dzēšas, tātad ar laiku varētu tikt norakstīti. Ievilkt B. Fliku ilgstošā tiesvedībā valstij varētu būt izdevīgi arī no tāda viedokļa, ka B. Fliks gatavo prasību pret Latvijas valsti par BAS piederošo airBaltic akciju pārdošanu valstij, kā arī par BAS kapitāldaļu atsavināšanu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrības airBaltic akcionāriem aktuāls ir jautājums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, apstiprināja Satiksmes ministrijā (SM).

20. decembra akcionāru sanāksmē šo jautājumu bijis plānots izskatīt, taču tas ir atlikts.

Satiksmes ministrija arī apstiprina, ka saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu tā saņēmusi vēstuli no iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja un akcionāra Bertolta Flika, kurš norāda, ka viņa rīcībā ir informācija par lidsabiedrības akcionāru vēlmi palielināt pamatkapitālu 54 miljonu latu apmērā, un viņš aicina to nedarīt, jo tas samazināšot viņam pretlikumīgi atņemtās mantas vērtību.

Viņš arī lūdz kopumā izbeigt prettiesiskās darbības ar Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) mantu jeb komercķīlu.

Satiksmes ministrijā uzsver, ka atbilde uz šo vēstuli tiekot gatavota.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.

Marta beigās nacionālās lidsabiedrības a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru sapulcē pieņemtais lēmums par prasības celšanu pret airBaltic bijušo valdes locekli Bertoltu Fliku vēl nav izpildīts, taču patlaban «juristi aktīvi strādā pie prasības sagatavošanas», informē Satiksmes ministrijā (SM).

Ministrijā arī norāda, ka kvalitatīvas prasības sagatavošana ir laikietilpīgs process.

Kā ziņots, prasības celšana pret Fliku paredzēta saskaņā ar Komerclikuma 172.pantu - par airBaltic nodarītajiem zaudējumiem.

Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) - vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.

Valsts interešu aizsardzības nolūkos pirms prasības noformēšanas un iesniegšanas precīzas summas par prasības celšanu tiesas instancēm un cita informācija netiks sniegta.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada jūnijā pieņemts 21,41 tūkst. vīzu pieteikumu, kas ir par 32% vairāk nekā pērnajā jūnijā, kad tika pieņemti 16,23 tūkst. vīzu pieteikumu.

Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu jūnijā iekasēts 505,81 tūkst. Ls, kas ir apmēram par 101 tūkst. Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, DB informēja Ārlietu ministrija.

Visievērojamākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums jūnijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā. Salīdzinot attiecīgo laika periodu 2010. un 2011.gadā, tas pieaudzis par 75%, attiecīgi tie ir 138 vīzu pieteikumi pagājušā gada jūnijā un 241 vīzu pieteikums šā gada jūnijā.

Vīzu pieteikumu skaits par 74% pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā, kur pērn jūnijā pieņemti 243 vīzu pieteikumi, bet šogad jūnijā - 423. Procentuāli liels vīzu pieteikuma skaita pieaugums bijis arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā.

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi daļēji apmierināt prasītāju pieteikumu Zolitūdes traģēdijas civillietā, lemjot apķīlāt SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude kustamo mantu.

Tiesa noteikusi, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro. Tāpat tiesa nolēmusi ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi zemesgrāmatā domājamām daļām no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20, kas reģistrēta uz Homburg Zolitude vārda.

Lēmums par prasības nodrošināšanu ir izpildāms nekavējoties. Lēmums daļā par prasības nodrošināšanu nav pārsūdzams.

Savukārt lēmumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var pārsūdzēt desmit dienu laikā no piektdienas, 30.oktobra, kad tika pieņemts minētais tiesas lēmums.

Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums vispirms iepazīsies ar tiesas lēmumu un tikai pēc tam lems par tālāko rīcību, un sniegs plašāku komentāru.

Rīgas apgabaltiesa ir ierosinājusi lietu saistībā ar nacionālās aviokompānijas airBaltic prasību par 70 milj. Ls piedziņu no bijušā uzņēmuma vadītāja un līdzīpašnieka Bertolta Flika, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Aigars Bērziņš. Viņš arī piebilda, ka šobrīd gan vēl nav zināms, kad varētu notikt pirmā tiesas sēde šajā lietā.

Marta beigās airBaltic akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par prasības celšanu pret B.Fliku. Iepriekš Satiksmes ministrija norādīja, ka prasības celšana pret B.Fliku paredzēta saskaņā ar Komerclikuma 172.pantu - par airBaltic nodarītajiem zaudējumiem.

B.Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) - vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā airBaltic strādāja ar 83 miljonu zaudējumiem, savukārt ieņēmumi bija 228 miljoni latu. Pērn pārvadāti 3,35 miljoni pasažieru.

Pirmo civilprasību saistībā ar pērnā gada novembrī notikušo traģēdiju Zolitūdē, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, bojā gāja 54 cilvēki, Rīgas rajona tiesa izskatīs vien 2015.gada 17.martā.

Lietu šajā tiesā vērtēs tiesnese Irina Augustāne.

Savukārt Talsu rajona tiesā sēdes datums vēl nav nozīmēts, jo arvien rit termiņš paskaidrojumu sniegšanai.

Zolitūdes traģēdijas lietas ir ierosinātas arī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, un tagad šo lietu paredzējusi izskatīt tiesnese Maira Griķe. Pirms tam pieteikumu tiesnesis Raimonds Buls bija atstājis bez izskatīšanas, tomēr prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems lēma trūkumus nenovērst, bet gan iesniegt pieteikumu no jauna, lai tas tiktu citam tiesnesim.

Tāpat prasības pieteikumi par vairāku miljonu eiro kompensācijas piedziņu ir iesniegti vēl Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Katra no prasībām ir iesniegta par 70 miljonu eiro kompensācijas piedziņu.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks paziņojis, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar šodien izskanējušo informāciju par kapitāla palielināšanu.

airBaltic Ģenerālprokuratūrai sniegs pilnu informāciju (akcionāru sapulču un citu sanāksmju protokolus, dokumentus un atzinumus), ne tikai selektīvi izraudzītus vecus lēmumus, uz kuriem politiķi šobrīd atsaucoties publiskajā telpā.

airBaltic pēc iesnieguma nodošanas ģenerālprokuratūrai sola to arī publiskot, lai novērstu jebkādas spekulācijas un informācijas sagrozīšanas iespējas, uzsver B. Fliks.

Db.lv jau vēstīja, ka Baltijas aviācijas sistēmas apmaksājušas tā dēvētās SAS obligācijas, un tā par 12,4% cenšas palielināt ietekmi airBaltic. Lidsabiedrība atzīst, ka a/s airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir palielināts par 59 109,8 Ls un sasniedzis parakstītā pamatkapitāla apjomu - 534 725 Ls. Taču norāda, ka airBaltic vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Šāda situācija izveidojās sakarā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295 549 akcijas ar nominālu 0,20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām. Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59 110 latu nominālvērtībā, skaidro B. Fliks.

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.novembrim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki saistībā ar aptuveni 3,7 miljonu latu parāda piedziņu par bankai neatmaksātajiem kredītiem, jo atbildētāji piedāvā vest mierizlīguma sarunas.

Tiesas sēdes sākumā Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns iesniedza prasības grozījumus, kas samazināja piedziņas summu. Tiesa prasības grozījumus pieņēma. Savukārt atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe tiesai lūdza apturēt tiesvedību šajā lietā, kamēr spēkā nebūs stājies spriedums Reverta pamatprasībā par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu.

Grūbe arī papildināja, ka atbildētajiem nav iespējams veikt maksājumus par kredītiem, jo abu baņķieru naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada esot apķīlāti. Nodrošinājums sniedzoties gandrīz līdz 40 miljoniem latu.

Bitāns izteicās, kā šāds lūgums ir nepamatots un ir noraidāms, ko ņēma vērā arī tiesa, lūgumu noraidot. Pēc tam atbildētāju pārstāvji lūdza dot iespēju veikt sarunas par mierizlīgumu šajā lietā, ar ko gan vēl nebija iepazinusies Reverta. Prasītājas pārstāvjiem sazinoties ar klientu, tiesai tika paskaidrots, ka Reverta vēlas zināt «konkrētu ciparu» mierizlīgumam.

Snoras strīdā ar Latvijas valsti un Latvijas Krājbanku Bertoltu Fliku nepieaicinās, procesam izsludināts slēgts statuss.

Rīgas apgabaltiesa aizvadījusi pirmo tiesas sēdi lietā, kur prasību pret Latvijas valsti un likvidējamo a/s Latvijas Krājbanka (LKB) pagājušā gada nogalē iesniedza arī likvidējamā Lietuvas banka Snoras. Tā kā lieta saturot ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa nolēma to skatīt slēgtā sēdē. Snoras lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu 2011.gada 3.oktobra airBaltic glābšanas vienošanos, kuras rezultātā amatu zaudēja arī tās vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Snoras faktiski vēlas, lai 2011.gada nogalē valstij pārdotie 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja airBaltic privātajam akcionāram BAS, ko pārstāvēja B. Fliks, un kuras bija ieķīlātas LKB un Snoras, tiktu atdotas atpakaļ BAS. B. Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs iesniedza tiesā lūgumu B. Fliku pieaicināt šajā lietā trešās personas statusā. Tomēr tiesa šo lūgumu noraidījusi, tā vietā trešās personas statusā pieaicinot nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm: