Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13 rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā 7.perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota 2.vietā.

Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Šajā starptautiskajā novērtējumā Ventspils brīvosta ir salīdzināta ar Apvienoto Arābu Emirātu Ķīnas, Malaizijas, Marokas u.c. valstu brīvzonām, vērtējot biznesa apstākļu vides kvalitāti. Vērtējuma piecdesmitniekā no Baltijas valstīm ir iekļautas arī Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona – 36.vietā, Rīgas brīvosta – 49.vietā un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā.

Lai pilnveidotu savu pārvaldības sistēmu un attīstības iespējas, Ventspils pilsēta arī turpmāk pieteiks savas darbības jomas dažādiem reprezentabliem starptautiskiem vērtējumiem, norāda Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

2012.gadā Ventspils brīvostā kopējais kravu apgrozījums sasniedzis 30,4 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,4 miljoniem tonnu jeb 13% pārsniedz iepriekš plānoto apjomu, informē Ventspils brīvosta.

Pēdējo reizi 30 miljonu tonnu robežu Ventspils brīvosta pārsniedza 2007.gadā, bet pirms tam – tikai līdz 2001.gadam, kad vēl darbojās naftas cauruļvads.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 16 miljoni tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – gandrīz astoņi miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 19% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kā arī jaunu akmeņogļu rekordapjomu Ventspils brīvostā. Trešais lielākais bijis Ro-Ro kravu apjoms – gandrīz divi miljoni tonnu, kas nedaudz pārsniedz 2011.gada līmeni un arī ir jauns Ro-Ro kravu rekordapjoms ostā. 2012.gadā Ventspils brīvostā bija arī jauns pasažieru skaita rekords – vairāk nekā 61 tūkstotis prāmju un kruīzu kuģu pasažieri.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

88 izdevēji šoreiz gada balvai bija pieteikuši vairāk nekā 200 ierakstus. Žūrija mūziķa Aivara Hermaņa vadībā atlasīja 79, kuri pretendēja uz Zelta mikrofonu 19 nominācijās.

No 19 nominācijām trīs Zelta mikrofonus ieguva dziedātājs Dons, tostarp par gada labāko dziesmu.

Uzvarētājus visās 19 nominācijās skatieties arī augstāk galerijā!

Gada labākā dziesma:

Dons - Pēdējā vēstule

Labākais metāla un rokmūzikas albums:

RŪSA - No vāka līdz vākam

Labākais pop albums:

Otra puse - Uzzīmē mani

Labākais pop-rock albums:

The Sound Poets - Tavs stāsts

Labākais kantri un šlāgermūzikas albums:

Mēs tikāmies... (Žoržs Siksna dzied Raimonda Paula dziesmas)

Labākais tautas mūzikas albums:

Auļi - Dižducis

Eiropas Komisija pieņēma lēmumu izbeigt pārkāpuma procedūru pret Latviju par Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, informē brīvostas pārvalde.

Tādējādi AS PKL Flote nav izdevies iegūt dominējošo stāvokli un iespēju paaugstināt velkoņu pakalpojumu maksas un savu peļņu.

Eiropas Komisija 2011. gadā saņēma sūdzību no AS PKL Flote, kurā tika apgalvots, ka tai tiek likti šķēršļi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā. Šī sūdzība tika iesniegta ar mērķi panākt, lai Rīgas brīvostas pārvalde izbeidz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi tiktu nodrošināts AS PKL Flote dominējošs stāvoklis velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, un iespējams, ka izmantojot tirgus varu, velkoņu pakalpojumu maksa Rīgas brīvostā varētu pieaugt pat divkārtīgi. Tas negatīvi ietekmētu Rīgas brīvostas kā tranzīta kravu apkalpotājas konkurētspēju, jo pieaugtu kuģa kopējās izmaksas par Rīgas brīvostas apmeklējumu, vai arī minētās papildu izmaksas būtu jāuzņemas Rīgas brīvostā strādājošām komercsabiedrībām.

2015. gada 12 mēnešos pieaudzis Rīgas brīvostā apkalpoto kruīzu kuģu skaits (+6 kuģi), kas ir par 10,3% kā 2014.gadā. Turklāt turpina palielināties kruīza kuģu vidējais lielums (+13,4%) salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne.

2015. gada 12 mēnešos ostā apkalpoti vidēji 3587 kuģi, visvairāk 1539 sauskravu kuģi, 753 tankkuģi, 564 konteinerkuģi un 410 balkeri. Kopumā kuģu ienācieni atsevišķos gada mēnešos sadalījušies vienmērīgi, bet lielākais apkalpoto kuģu skaits reģistrēts maijā un septembrī, kad ostā ienāca attiecīgi 317 un 316 tirdzniecības kuģi.

Tāpat 2015. gadā nedaudz palielinājies kuģu skaits, kuru GT ir no 6001 līdz 10 000, bet kā noturīga un pozitīva vērtējama tendence samazināties to kuģu skaitam, kuru GT ir zem 6001. Šī tendence liecina par to, ka ir attaisnojusies stratēģija attiecībā uz infrastruktūras attīstību un kuģu ceļa padziļināšana darbiem, kas ostā ļauj ienākt lielākas klases kuģiem. 39,7% no Rīgas brīvostā apkalpotajiem kuģiem ir virs 10 000 GT un to īpatsvars, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, turpina pieaugt.

Rīgas Brīvosta tērējusi aptuveni 60 tūkstošu latu lietām, kurām ar ostu darbu nav nekāda sakara. Draudziņas ģimnāzijā īrējusi sporta zāli, savu celiņu Olimpiskā centra peldbaseinā, trenažieru zāli, ūdens reklaksācijas centru un savu ložu Arēnā Rīga, kas vien izmaksā 37 tūkstošus latu.

Trešdienas vakarā, kad Arēnā Rīga spēlēja pašmāju Dinamo pret Prāgas klubu LEV, savā ložā ir Dinamo vadība – Aigars Kalvītis, Zigmārs Priede un Juris Savickis. Tikmēr Rīgas Brīvostas ložā ir nepiederošas personas. Tur hokeju skatās bijušais ostas vadītājs Andris Ārgalis ar dēlu un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Ārgalis norāda, ka iespēju paskatīties hokeju viņš sarunājis ar ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, tikmēr Elksniņš skaidro, ka saņēmis no ostas uzaicinājumu, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Ja Rīgas brīvosta publiskotu savu darbinieku algu apmērus, atklātos, ka katrs brīvostas administrācijas darbinieks pie algas vēl saņem 50% piemaksu par labi padarītu darbu. Šādas piemaksas Leonīds Loginovs nodrošinājis visiem, nepārtraukti un pilnā apjomā. Ja ostas administrācijas darbiniekam nepieciešama automašīna darba un privātajām vajadzībām, brīvostai Grāmatvedības likuma prasības nav problēma. Pretēji tām 2011. gadā 35 darbiniekiem izīrētas ostas mašīnas par 8 – 35 latiem mēnesī. Paveicies arī tiem desmit darbiniekiem, kam ir sava personīgā automašīna – brīvosta viņiem piemaksā 20 latus, par to, ka darbinieks arī darba darīšanās izmanto savu braucamo, ostas darbu raksturo raidījums.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Šobrīd varam teikt, ka Eiropas noteiktās sankcijas sadarbībai ar Krievijas uzņēmumiem Rīgas ostu nav skārušas

Rīgas ostas attīstības plāns ir gana ambiciozs. Brīvostai joprojām ir daudz neapgūtu teritoriju, kuru attīstības potenciāls ir ārkārtīgi liels. Nodokļu režīms Rīgas brīvostā ir pievilcīgs, lai veidotu ražotnes. Tā intervijā saka Rīgas brīvostas valdes locekle Baiba Broka.

Vai pielaides trūkums valsts noslēpumam jums netraucē pildīt amata pienākumus Rīgas brīvostā?

Nē, tas man netraucē pildīt amata pienākumus ne Rīgas brīvostā, ne arī kādā citā darbā, ko līdz šim esmu darījusi.

Vai pielaides valsts noslēpumam liegums, jūsuprāt, ir nodarījis kaitējumu jūsu profesionālajai reputācijai?

Profesionālajai reputācijai kaitējums nav nodarīts, uzņēmumi, kuros strādāju, novērtē manu profesionālo kvalifikāciju. Atsevišķos gadījumos intereses dēļ tiek uzdoti precizējoši jautājumi, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki visu šo epopeju uzskata par neskaidru, nesaprotamu un vērtē kā politski angažētu procesu. Institūcijās, kurās ir prasība pēc pielaides valsts noslēpumam, es nestrādāju. Lai gan varu teikt, ka virknē kapitālsabiedrību prasība pēc pielaides valsts noslēpumam ir pārspīlēta. Kaut vai Latvijas gaisa satiksmē – nu nav nepieciešams tur visiem valdes locekļiem būt ar pielaidi valsts noslēpumam. Es šajā uzņēmumā nostrādāju sešus gadus, un ne reizi man nav bijusi nepieciešamība to izmantot, lai iepazītos ar kādu dokumentu.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) finansēto fondu projektiem Ventspils brīvosta plāno uzlabot termināļiem sniegto pakalpojumu kvalitāti

Ventspils brīvostas pārvalde (VBP) steidz pabeigt iesāktos 2017 – 2013. gada plānošanas perioda projektus un gatavo pieteikumam jaunā plānošanas perioda projektus. To pamatmērķis ir panākt, lai Ventspils brīvosta atbilstu ES pamattīkla ostu prasībām, DB norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Jaunu piestātņu būvniecība nav plānota, taču pašreizējās ir jāremontē, kā arī jāuzlabo pievadceļi termināļiem.

Tukšā vietā

Pērn rudenī sāktā 12. piestātnes būvniecība paredzēta ģenerālkravu termināļa vajadzībām. Šī ir arī pēdējā dziļūdens (12 m) piestātne (280 m), ko varēja izbūvēt ostas iekšējā daļā, kur iepriekš piestātņu nebija, norāda VBP pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Piestātnes būvniecību par 15,5 milj. eiro veic Personu apvienība Hochtief solutions, LNK Industries. Piestātne tiek izbūvēta gandrīz no jauna, vietā, kur iepriekš bija pļava un privātmājas, piebilst LNK Industries būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns. Būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem šā gada novembrī. Savukārt nākamā gada laikā terminālim jāsāk strādāt pilnībā, saka I. Udodovs. Apmēram 10 ha teritoriju nomā SIA Eurohome Latvija, kas jaunajā universālajā terminālī plāno apkalpot dažādu veidu ģenerālās kravas. Attiecībā uz citiem VBP īstenotajiem infrastruktūras projektiem jau vēstīts, ka kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukcijas iepirkumā par uzvarētāju pasludināts LNK Industries Group, kas apņēmies darbus veikt par 2,29 milj. eiro. Savukārt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas renovāciju par 807,4 tūkst. eiro veic Personu apvienība SIA GT L, SIA ZRF GT Inspekt. Lai Baltic Coal Terminal varētu attīstīt otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 milj. tonnu, šogad ieplānota 1. muliņa demontāža. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 milj. eiro, tostarp 15,1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējums.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta uzskata, ka Konkurences padomes (KP) lēmums, kas nosaka, ka uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli atkritumu apsaimniekošanā Rīgas brīvostā, nav juridiski korekts, turklāt publiski izskanējušais KP lēmums nav atspoguļots pilnībā.

Db.lv jau vēstīja, ka SIA Eko Osta piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA Corvus Company, piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus.

Tikmēr Eko Ostas ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka, iespējams, KP ir tikusi maldināta no prasības iesniedzeja Corvus Company puses, neizklāstot visus argumentus un faktus situācijas atspoguļošanai, piemēram, ka minētais uzņēmums pats izvairoties slēgt līgumu ar Eko Ostu.

«Publiski ir izskanējis viedoklis, ka Eko Osta ir ierobežojusi Corvus Company darbību Rīgas brīvostā. Varam teikt, ka Eko Osta ar savam darbībām nekādā veidā nav ietekmējusi citu uzņēmumu konkurētspēju atkritumu savākšanā brīvostā, jo tiesības darboties Brīvostas teritorija var dot tikai atbildīgās valsts iestādes. Šogad esam divas reizes piedāvājuši SIA Corvus Company slēgt tipveida līgumu ar mums, bet uzņēmums vēlas vienpusīgi mainīt līgumu un kategoriski nepiekrīt vairākiem būtiskiem nosacījumiem, tostarp ķīmiskajiem kritērijiem, kas balstās gan uz starptautiskās vides aizsardzības normam, gan Latvijas vides likumdošanas prasībām,» sacīja I. Briedis.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Šis gads sācies ar ievērojamu pieaugumu darba spēka nodokļu ieņēmumos. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), sociālās apdrošināšanas iemaksu un veikto norēķinu par solidaritātes nodokli ieņēmumi šā gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, palielinājās par 38,2 miljoniem eiro jeb 12,6% (tai skaitā 6,2 miljoni eiro veselības finansēšanai).

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi šā gada janvārī bija par 34,1 miljons eiro jeb 43,0% lielāki nekā pērn janvārī, kas iezīmē, galvenokārt, Kohēzijas politikas ES fondu projektu īstenošanas aktivizēšanos. Kopējo ieņēmumu palielinājums sekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma kāpumu janvārī līdz 172,8 miljoniem eiro, kas ir par 51 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gada janvārī.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 879,8 miljoni eiro, par 83,1 miljonu eiro jeb 10,4% lielāki nekā pērn janvārī. Tostarp kopbudžeta nodokļu ieņēmumi palielinājās par 45,0 miljoniem eiro jeb 6,9%, tomēr tie bija mazāki nekā budžetā plānots. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns janvārī tika izpildīts par 98,8% un ieņēmumi bija par 8,5 miljoniem eiro mazāki nekā plānots. Labi pildījušies IIN ieņēmumi (6,4 miljoni eiro jeb 4,6% virs plāna) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (2,3 miljoni eiro jeb 1,3% virs plāna), ko sekmēja ienākumus saņēmušo darba ņēmēju skaita pieaugums un darba samaksas kāpums valstī. Jāizceļ IIN ieņēmumu palielinājums mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēs, kā arī operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

2017. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,8 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 16,1 % vairāk nekā 2016. gada janvārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 13,3 % un importa vērtība – par 18,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 808,7 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,1 milj. eiro.

Šī gada janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,1 % (2016. gada janvārī – 46,2 %).

Šī gada janvārī koka un koka izstrādājumu eksports bija par 22,3 milj. eiro jeb 16,6 % lielāks nekā 2016. gada janvārī, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 20,9 milj. eiro jeb 44,8 % lielāks, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 19,7 milj. eiro jeb 38,3 % lielāks, bet satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports bija par 15,6 milj. eiro jeb 46,3 % lielāks nekā pirms gada. Savukārt augu valsts produktu eksports 2017. gada janvārī bija par 11,5 milj. eiro jeb 18,4 % mazāks nekā 2016. gada janvārī.