Latvijas zinātnieku pētījums atklāj, ko nozīmē ostā pārkrautās kravas un kādu finansiālu ieguldījumu tās dod gan valsts tautsaimniecības attīstībai, gan arī tieši valsts budžetam.

Izanalizējot datus par kravu apgrozījumu ostā, kravu struktūru, Rīgas brīvostas pārvaldes darbību un uzņēmumiem, kas iesaistīti kravu apstrādē un transportēšanā, zinātniskā uzņēmuma Ekspertīžu un informācijas centrs (E&IC) pētnieki noskaidrojuši, ka Latvijas komersanti saņem Ls 9,69 ienākumu par katru nosacīto kravas tonnu, kas tiek izvesta caur ostu, vēsta Rīgas brīvostas pārvalde. Ja krava tiek vesta caur valsti tranzītā, tad ieguvumi ir vēl lielāki – 10,32 Ls. Savukārt, ja krava vienkārši tiek eksportēta no Latvijas vai tiek importēta – tiek saņemti Ls 7,75.

No šīm summām valsts budžets saņem 1,16 Ls, bet pašvaldības budžets Ls 0,62 Ls. No katra pievienotās vērtības lata, ko rada Rīgas brīvosta, ostā strādājošās komercstruktūras rada 7,03 Ls  pievienotās vērtības. Ja tiek ņemti vērā ne tikai tie uzņēmēji, kas darbojas tieši ostā, bet arī to piegādātāji un otrā līmeņa piegādātāji (tie, kas nav saistīti tieši ar ostu), iespējamā pievienotās vērtības summa palielinās līdz 8,24 Ls .

Pētījuma autori īpaši atzīmē, ka minētās summas norāda tikai uz to ienākumu minimālo līmeni, ko privātie uzņēmumi un valsts iegūst no kravām, kas tiek vestas cauri valstij. Izmantojot multiplikācijas efektu, uzņēmēji bieži vien patiesībā nopelna vairāk, līdz pat 10 latiem.

E&CI veiktais pētījums ilga pusotru gadu, un to īstenoja aptuveni 20 cilvēku, tostarp Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, bijušais Ekonomikas institūta direktors, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Janovs (viņš aizgāja aizsaulē pagājušā gada beigās), bijušais Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ēriks Niedrītis, bijušais Finanšu ministrijas Nodokļu departamenta direktors Artūrs Kodoliņš, ekonomists Egils Fortiņš, sistemoloģijas speciālists Romāns Vitkovskis.    
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra