Dienas Bizness

  • 23 ceturtdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8445

    USD: 1.0513

Ražošana

Leonīds Loginovs

Foto: LETA

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Loginovs gatavs rakstīt memuārus  5

Sola uzlabot ostu pārvaldību; mēģinās atlaist Rīgas brīvostas pārvaldnieku, kurš pēc tam gatavs rakstīt memuārus

Strauji tuvojoties oktobra sākumā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valdības ministri turpina izmantot ikvienu iespēju publicitātes un savas pazīstamības celšanai, vēl jo vairāk, ja viņu vēstījums ir pozitīvs. Satiksmes ministra Anrija Matīsa gadījumā gan jārunā par vairākām samilzušām problēmām, kuru ignorēšana šobrīd nebūtu iespējama pat tad, ja netuvotos parlamenta vēlēšanas. Proti, arvien acīmredzamāks kļūst vismaz pāris gadu procesā iesaistītajiem zināmais risks, ka netiks sasniegts Krievu salas projekta (ogļu pārkraušanas pārcelšana no Rīgas centra uz Daugavas kreiso krastu) mērķis un nebūs pilnībā attiecināms Kohēzijas fonda 77 milj. eiro līdzfinansējums. Tas savukārt liecina par to, ka valsts īsti nekontrolē, kā tiek izmantoti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. Tāpat degoši ir jautājumi par transporta jomas uzņēmumu problēmām Krievijas reakcijas dēļ uz ES sankcijām. Taču nav nekādu garantiju, ka atsevišķos jautājumos vienkārši tiek vilkts laiks, imitējot darbību, problēmas risinājumu atstājot nākamo 100 parlamenta deputātu ziņā.

Ielaistā kaite

Nākot pie varas 2011. gada rudenī, viens no koalīcijas partneriem – Reformu partija – kā vienu no saviem saukļiem izvēlējās ostu reformas. Pret tādu argumentu kā ostu pārvaldības uzlabošanas nepieciešamība ne Vienotībai, ne Nacionālajai apvienībai (VL-TB/LNNK) nekas iebilstams būt nevarēja. Tomēr veikt izmaiņas pēc būtības (nodrošināt reālu lēmumu pieņemšanas pārskatāmību un maksimālu labumu valstij no ostu darbības), riskējot ar atsevišķu tranzīta nozares dalībnieku interešu aizskaršanu, Vienotības politiķi negribēja. Tā vietā toreizējais bezpartejiskais ministrs Aivis Ronis kā pieredzējis politiķis izvēlējās spēli, kuras iznākums bija nojaušams vēl pirms tās uzsākšanas. Cita pēc citas tika izveidotas darba grupas, kuru aktivitātes izraisīja vien virspusējas izmaiņas normatīvajos aktos. Taču, tā kā reformisti neatkāpās, Satiksmes ministrija (SM) nolēma, ka Latvijas lielo ostu (Rīgas un Ventspils) darbību izvērtē Pasaules Banka (PB). Nekādu jaunu Ameriku 225 tūkst. eiro nodokļu maksātāju naudas vērtais pētījums neatklāja, pamatā atkārtojot vispārzināmus faktus vai ilgtspējīga biznesa principus. Savukārt nu jau A. Roni nomainījušajam satiksmes ministram A. Matīsam bija bubulis – notiekošais esošais PB pētījums, uz ko atsaukties, kad tika prasīts, kad tad ostu pārvaldības reformas beidzot tiks veiktas. Šobrīd ministrs, balstoties uz kārtējās SM darba grupas secinājumiem, kur izmantoti arī PB ieteikumi, sola, ka septembrī nāks klajā ar priekšlikumiem ostu darbības uzlabošanai. Tā kā netiek konkrēti minēts, kādas izmaiņas tiks rosinātas, kā arī tiek teikts, ka lēmumu tāpat nāksies pieņemt jaunajai Saeimai, rodas jautājums, vai A. Matīss un valdošā koalīcija tik tiešām grib veikt pārmaiņas ostu pārvaldībā. Atsevišķi Rīgas brīvostas esošie/bijušie valdes locekļi, kā arī komersanti norādījuši, ka nekas netraucēja veikt izmaiņas likumdošanā jau pirms diviem gadiem, ja vien būtu bijusi vēlēšanās. Līdz ar to atliek gaidīt jaunās Saeimas ievēlēšanu, kura lems, vai ostās tiks izveidota stipra izpildinstitūcija un nošķirta operacionālā vadība no politiskās pārraudzības. Šobrīd brīvostu valde ne tikai uzrauga, bet arī pieņem lēmumus par saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, līgumu slēgšanu par zemes nomu brīvostās.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka sarunas SM par ostu pārvaldību bijušas asas, tomēr viņu apmierinot, ka ministrija sagatavos ziņojumu, kurā risinās visus būtiskākos jautājumus. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka valstij jābūt lielākai ietekmei Rīgas ostā.

Pārvaldnieka atlaišana

Jautājumā par Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova nomaiņu SM un citu ministriju pārstāvjiem it kā nevar pārmest nevēlēšanos to darīt. Nu jau otro reizi četri valsts pārstāvji aicina ārkārtas sēdē gāzt L. Loginovu. Jau vēstīts, ka šis ierosinājums tiek pamatots ar to, ka noteiktajos termiņos netiekot pildīts valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura īstenošana ietilpst pārvaldnieka pienākumos. Pērnā gada martā ministriju pārstāvji aicināja atlaist L. Loginovu pēc Valsts kontroles ziņojuma, kurā tika konstatēts, ka kopumā Rīgas brīvostas pārvalde ar normatīvo aktu pārkāpumu neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības dēļ veikusi darījumus, radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar vairāk nekā 58 milj. eiro.

Saskaņā ar Likumu par ostām, lai Rīgas brīvostas pārvaldnieku atceltu no amata, valdes sēdē jāpiedalās vismaz sešiem locekļiem un vismaz pieciem no tiem jānobalso par atlaišanu. «Kas tad pa šīm nedēļām ir mainījies?» retoriski vaicā Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, atgādinot, ka, 18. augustā apmeklējot Krievu salu, no ministra nav skanējuši aicinājumi L. Loginovu atbrīvot. Viņš sagaida jaunus argumentus un konkrētus pārkāpumus, kuros valsts pārstāvji pārvaldnieku vainotu. A. Matīss gan nezinot, kā balsos pašvaldību pārstāvji brīvostas valdē, taču viņš brīdināja, ka pārvaldnieka neatlaišana var izraisīt kravu apgrozījuma kritumu, kas sekotu Krievu salas projekta savlaicīgas neīstenošanas dēļ. Proti, viena no problēmām ir, ka joprojām nav noslēgti līgumi ar komersantiem (Strek un Rīgas Centrālais Termināls) par darbības pārcelšanu. Turklāt termiņus pasākumiem saistībā ar Krievu salas projektu valde iepriekš noteikusi vienbalsīgi, līdz ar to lēmums par L. Loginova atlaišanu būtu jāpieņem solidāri. Vienīgi A. Amerika ambīcijas, vēloties ielikt amatā kādu sev pilnībā paklausīgu pārvaldnieku, varētu būt iemesls, lai domes pārstāvji valdē šoreiz mainītu savas domas, norāda bijušais brīvostas valdes loceklis Vadims Jerošenko, kura vietā pēc pašvaldību vēlēšanām pērn iecēla Ivaru Jakovelu. Savukārt pats pārvaldnieks Leonīds Loginovs uz jautājumu, ko darīs, ja valde viņu trešdien atbrīvos no amata, īsziņā DB atbildēja: «Braukšu uz kino.» Vaicāts, vai rakstīs memuārus, viņš apstiprināja: «Obligāti!»

Saistītie raksti

Reklāma