37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Līdz šim nebijušu izmēru birokrātisko aparātu ap sevi izvērsis Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Viņa birojā strādā 12 vietnieki un eksperti, vēsta laikraksts Telegraf.

FM valsts sekretāram ekonomija nerūpLaikraksts noskaidrojis, ka tik milzīgs aparāts vienam valsts sekretāram Finanšu ministrijā pirms M. Bičevska neesot bijis. Neskaitot paša valsts sekretāra algu, ik mēnesi viņa padomniekiem un vietniekiem algās tiek izmaksāti 13.3 tūkstoši latu.

«Nejēdzība! Valsts sekretāram nepienākas pašam savs birojs. Viņa pakļautībā jau tā ir viss administratīvais aparāts un katram departamentam ir savas funkcijas. .. Tā vienkārši ir papildus birokrātija!» teikusi Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba.

Rīgas domes Privatizācijas komisija saņēmusi neatkarīgu ekspertu veiktu Hotel de Rome ēkas novērtējumu, kurā noteikta publiskās izsoles sākumcena – 9 miljoni latu.

Šī cena ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā pirms gada apstiprinātajā Hotel de Rome privatizācijas projektā. Komisija ir izskatījusi SIA Eiroeksperts sniegto vērtējumu, taču nav pieņēmusi lēmumu, jo tās priekšsēdētājs Mārtiņš Greste (Jaunais laiks) uzskata, ka sākumcena ir pārāk zema. Turklāt eksperti vēl papildus pauduši viedokli, ka domei būtu jāatmaksā viesnīcas operatoram, SIA Reho, 1.5 miljoni latu, ko tas ieguldījis viesnīcā. Privatizācijas komisija lūgs atzinumu citam pieaicinātajam ekspertam - kompānijas NIRA fonds prezidentam Vadimam Markovam, kurš parasti piedaloties komisijas sēdēs, bet 23. februārī atradies ārzemēs, tādēļ viņa viedokli uzklausīs nākamajā komisijas sēdē, informēja M.Greste.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīcju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Redakcijas komentārs: Bez saimnieka gādības

Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Tomēr kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvu izsludināt ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Ar valdības rīkojumu Rīgas domei uzlikts par pienākumu vienoties ar tiem komersantiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 15.septembra, ievērojot visus tos administratīvos un finansiālos nosacījumus, balstoties uz kuriem jau patlaban ir noslēgti līgumi starp esošajiem komersantiem un pašvaldību.

Tāpat tiek uzdots līdz 13.septembrim izsludināt un noslēgt sarunu procedūru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tajā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā, komersanti nav gatavi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc 14.septembra. Tas nozīmē, ka sarunu procedūra jāveic par teritoriju, kas aptver aptuveni 12% Rīgas.

Kāpēc pie mums ierobežojumus biznesam jau teju pusgadu no vietas ievieš citu pēc cita, bet Igaunijā tādi bija vien uz īsu laiku – kamēr no jauna saslimušo skaits bija augstāks nekā pie mums? Atbilde droši vien katram sava, un gan jau pēc laika noskaidrosies, kā bijis patiesībā. Taču pāris versiju ir tādas, kas šķiet visai ticamas. Vismaz attiecībā uz mūsu valsti.

Jau esam rakstījuši par mūsdienu tendenci Latvijā no politiķu vai valsts pārvaldē strādājošo puses pārlieku visu regulēt. Ir prasības prasību galā un arī atskaites atskaišu galā. Ne viens vien uzņēmēju organizācijas pārstāvis ir paudis, ka valsts nevis dara visu, lai stimulētu ekonomikas attīstību, bet gan, lai aktīvi apkarotu uzņēmēju vēlmi strādāt, nodarboties ar biznesu. Rezultāts – likvidēto uzņēmumu jau ilgstoši ir krietni vairāk nekā jaundibināto. Un nepietiek vien ar nemitīgi mainīgiem un aizvien sarežģītākiem spēles noteikumiem, pastiprinās arī to izpildes kontrole.

To redzam arī tagad – pandēmijas laikā. Kā tiek pieņemts kāds darbības ierobežojums, tā visus pārbaudīt uzreiz dodas ierēdņu armija, jo nevar taču pieļaut, ka kāds kaut kādā veidā tomēr mēģina kaut ko darīt, un ir taču valstij jāpelna ar soda naudām. Par to varējām pārliecināties arī pagājušajā nedēļā, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) lepni vēstīja, ka no 9. līdz 17. aprīlim konstatējis četrus veikalus, kuri neatļauti strādājuši pēc tam, kad 7. aprīlī stājās spēkā izmaiņas, kas daļai lielajos tirdzniecības centros esošo veikalu neļauj strādāt klātienē, kā arī izsniegt attālināti iegādātās preces. Tas, ka liegums kaut vai internetā veiktus pasūtījumus izsniegt veikaliem, kas skaitās esoši tirdzniecības centros, pats par sevi ir aplams, kontrolētājus, protams, neinteresē – parādījās iespēja vēl kādu kontrolēt un sodīt, to arī steidza darīt. Arī tas, ka šādi un tiem līdzīgi darbības aizliegumi var novest kādu uzņēmumu līdz bankrotam, šķiet, tādam PTAC nerūp – Latvijas birokrātijai vispār nav raksturīgi aizdomāties, no kurienes valsts kasē rodas nauda algu izmaksai viņiem. Arī interneta vidē ne reizi vien ir lasīts apmēram šāds viedoklis: ko tie uzņēmēji satraucas, ka nevar strādāt, – viņi taču saņems kompensāciju! Nav šaubu, ka šādiem cilvēkiem nerūp, ka, pirmkārt, nekādas kompensācijas nevar nosegt visus izdevumus un nevar pasargāt no tirgus pozīciju zaudēšanas, bet, otrkārt, ir arī skaidra sakarība – jo lielāki parādi, jo lielāks paredzams nodokļu slogs, lai tos atdotu, kas, saprotams, tieši skars uzņēmējus, nevis no budžeta finansētos. Birokrātiem svarīga ir atskaitīšanās par centību. Arī šajā gadījumā, kad ir noformēti akti par neatļautu tirdzniecību un PTAC pārstāve apliecina: "Ja komersanti turpinās darbību, Valsts policija veiks tālākās darbības to ierobežošanai." Sak, ja valsts aizliedz biznesam strādāt, tad nav ko spirināties pretī, un tos, kuri to nesaprot, var arī pavisam nomušīt – tad arī uz kompensācijām un pabalstiem valsts varēs ietaupīt.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

No apcietinājuma atbrīvots restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā aizturētais restorāna IT speciālists Edgars Štrombergs, savā ierakstā sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja «Vairāk saules» līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras iemaksāšanas šīs personas tika atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Apcietinājumā atradās «Vairāk saules» IT speciālists Štrombergs, kuram pēc atkārtotas piemērotā drošības līdzekļa izskatīšanas šā gada 27.jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma to atstāt spēkā.

Restorānu tīkla «Vairāk saules» IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, pastāstīja Štromberga advokāts Mareks Halturins.

Jurists norādīja, ka tiesas sēdē, kurā tika pārskatīts IT speciālistam piemērotais drošības līdzeklis, tika nolemts nomainīt drošības līdzekli - apcietinājumu - pret drošības naudu. Štrombergs tiesai un izmeklētājiem ir piedāvājis veikt poligrāfa jeb melu detektora testu, kā arī kases aparātu ekspertīzi, taču abi viņa lūgumi neesot uzklausīti.

Halturins piebilda, ka patlaban Štrombergam nav piemēroti cita rakstura drošības līdzekļi, taču izmeklētājs jebkurā brīdī var lemt par tādu piemērošanu.

Ar sabiedrisko attiecību firmas starpniecību nosūtītā komentārā Štrombergs apgalvo, ka nekad nav nodarbojies ar kases aparātu datu grozīšanu. Komentējot policijas atteikšanos veikt poligrāfa testu, IT speciālists norādīja, ka «tā ir ļoti netipiska rīcība un met papildu aizdomu ēnu pār atsevišķu policijas darbinieku patiesajiem motīviem šīs lietas izmeklēšanā».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir sākusi lidojumu laikā brīdināt savus pasažierus Rīgas lidostā nelietot Rīga Taxi pakalpojumus, kas brauc ar Mercedes markas automašīnām.

Par to pārliecinājās Db korespondente airBaltic lidojuma laikā, kad atskanēja paziņojums atturēties no melno Mercedes takšu pakalpojumu izmantošanas, tā vietā piedāvājot alternatīvu - aviokompānijas ekspressautobusu Airport Express.

Aviokompānija jau ilgāku laiku uzsākusi cīņu pret esošo sistēmu taksometru biznesā, vairākkārtīgi aizrādot gan Rīgas Domei, gan citām atbildīgajām institūcijām par nepietiekamu taksometru biznesa kontroli. Līdz ar to daudzi klienti Rīgā šobrīd tiekot apkrāpti, kas kaitē visai Latvijas tūrisma nozarei kopumā. Aviokompānija ir arī paziņojusi, ka veidos pati savu taksometru kompāniju, kas visticamāk strādās tieši Rīgas lidostā.

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Lielbritānijai Eiropas Savienības (ES) budžetā būs jāiemaksā divi miljardi eiro, jo Londona ir pieļāvusi plaša mēroga ķīniešu krāpnieku darbību, ievedot Lielbritānijā Ķīnas preces, trešdien paziņojis ES krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF).

«Mēs rekomendējām, lai Eiropas Komisija (EK) atgūst naudu no Apvienotās Karalistes,» OLAF pavēstīja aģentūrai AFP.

Birojs vaino Lielbritāniju, jo tā esot ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju, kā rezultātā ES muitas nodevās ir zaudējusi 1,99 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

«Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem,» šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

ASV šonedēļ turpinās kompāniju šā gada pirmā ceturkšņa finanšu rezultātu paziņošanas sezona. Līdzīgi kā pagājušonedēļ, ASV korporatīvie milži turpina patīkami pārsteigt.

Tā otrdien savus rezultātu publicēja klientu krāpniecībā apsūdzētā viena no pasaules lielākajām investīciju bankām - Goldman Sachs. Kompānijas finanšu atskaite atklāja, ka uzņēmuma peļņa pirmajā ceturksnī pieaugusi par veseliem 91% līdz 3,46 miljardiem ASV dolāru jeb 5,59 ASV dolāriem par akciju (vidēji gaidīja 4,14 USD peļņu uz akciju).

Jāpiebilst, ka pēc šo rādītāju publicēšanas Golman Sachs akcijas cena palielinājās par 1,6% līdz 163,3 ASV dolāriem. Jāpiebilst, ka 16. aprīlī, kad ASV Vērtspapīru un biržas komisija (SEC) nāca klajā ar Golman Sachs apsūdzību klientu krāpniecībā, reklamējot augsta riska hipotekāro aizdevumu vērtspapīrus, minētās bankas akcijas cena saruka par 13%.

Lielbritānijas muitas dienests trešdien noraidīja Eiropas Savienības (ES) krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) prasību Lielbritānijai iemaksāt ES budžetā 1,987 miljardus eiro kā muitas nodevas, ko ES zaudējusi Lielbritānijas pieļautas ķīniešu krāpnieku darbības dēļ.

OLAF trešdien bija paziņojis, ka Lielbritānija ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju par valstī ievestām Ķīnas precēm, galvenokārt tekstilizstrādājumiem un apaviem, kā rezultātā ES muitas nodevās zaudējusi 1,987 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem," šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Dienvidāfrikā izmeklē lietu par finanšu mahinācijām 1.2 miljardu dolāru apjomā, kurās cietuši arī Krievijas investori, atsaucoties uz The Daily Telegraph, ziņo lenta.ru.

Izmeklēšana tiek veikta pret uzņēmēju Bariju Tannenbaumu (Barry Tannenbaum), kā arī kompānijām Frankel Chemical un Frankel International.

Tostarp pats B. Tannenbaums, kas patlaban pārcēlies uz Austrāliju, noliedz apsūdzības krāpniecībā, paziņojot, ka viņš nekad nav mānījis investorus.

Tiek ziņots, ka B. Tannenbaums it kā darbojies pēc «Ponci shēmas» (līdzšinējie klienti saņem ieņēmumus uz jaunu klientu ieguldījumu rēķina), solot investoriem augstus procentus no farmaceitisko preparātu importa, ko pārdeva Frankel Chemical.

Investoriem tika paziņots, ka šī kompānija bija ekskluzīvs aktīvo vielu (Active Pharmaceutical Ingredients, API) izplatītājs daudziem vadošiem ārvalstu zāļu ražotājiem.