Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Jēkabpils lidlaukā 29. augustā notiks Latvijas Dragreisa Čempionāta 402 metru sacensības Jēkabpils Kauss 2009, kurās vienīgo reizi šogad klasiskajā dragreisa distancē sacentīsies visi Baltijas ātrākie braucēji.

Interneta vietnē www.forsaza.lv jau ir sākusies dalībnieku reģistrācia. Dalībnieki un skatītāji tur var iepazīties arī ar sacensību nolikumu un dienas plānu.

Sacensību atklāšana notiks 29. augustā plkst. 16.00, bet vērot kvalifikācijas braucienus skatītāji varēs jau no plkst. 15.00.

Bērniem līdz sešu gadu vecumam ieeja bez maksas. Biļetes iepriekšpārdošanā (Biļešu Serviss un DUS Statoil) var iegādāties par Ls 4, bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam – Ls 3. Biļešu cena pasākuma dienā Ls 5.

Sveicot visus lasītājus Valsts svētkos, db.lv iesaka pasākumus, kurus vērts apmeklēt svētku dienās. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumi Rīgā

14. — 18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Rīgas centrā gaismas festivāls Staro Rīga 2008

Izveidoti trīs pastaigu maršruti. Maršruts, kas iezīmēts sarkanā krāsā, sāksies uz AB dambja un noslēgsies Brīvības bulvārī, ļaujot apskatīt 14 izgaismotus objektus pilsētas centrā un Vecrīgā. Zilais maršruts sāksies 11.novembra krastmalā un, metot līkumu caur Kronvalda parku, staigātājus aizvedīs uz Vērmanes dārzu, iekļaujot 12 gaismas objektus, savukārt Zaļais maršruts ļaus apskatīt desmit izgaismotus objektus no Centrāltirgus Spīķeriem līdz Alberta ielai.

Četrus vakarus no 14. līdz 17.novembrim piemērotos laika apstākļos izgaismoto Rīgu būs iespējams apskatīt no kuģīša Maria, kas dosies braucienos pa Daugavu no plkst.16 līdz 23.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Ventspils Piedzīvojumu parkā, Saules ielā 141, sestdien, 16.maijā, no plkst. 12:00 notiks Ventspils tūrisma sezonas atklāšanas pasākums Atklāj vasaru Ventspilī.

Ventspilī jau vairākus gadus izveidojusies tradīcija – jauno tūrisma sezonu ieskandināt ar atraktīvām skolu un ģimeņu komandu sacensībām - Ģimeņu un draugu spēlēm un Skolu klašu spēlēm, kurās aicināti piedalīties ne tikai ventspilnieki, bet arī interesenti no Kurzemes un visas Latvijas.

Šogad īpaši atraktīva solās būtu Ģimeņu un draugu spēle par oriģinālāko nobraucienu no Piedzīvojumu kalna ar pašdarinātiem braucamrīkiem. Savukārt Skolu klašu spēlēs 1.-4. klašu grupa sacentīsies kameršļūkšanā no kalna un lodes ripināšanā, 5.-8. klašu grupa sacentīsies virves vilkšanā un nobraucienos ar kalnu skrejriteņiem, 9.-12. klašu grupa sacentīsies nūjošanā Ventspils stilā un tūrisma viktorīnā.

Par Rīgas svētku kulminācijas brīdi kļuva gandrīz pusstundu garā uguņošana 11.novembra krastmalā, kur savu māku rādīja astoņi Latvijas labākie uguņotāji.

Ar 2 252 skatītāju balsīm par labāko ugunsziedu meistaru tika atzīta firma Ugunsmeistars, kas sacensībās uguņoja kā sestie, un ieguva sacensību galveno balvu – tiesības uguņot Jaungada naktī Rīgā.

Otrajā vietā ar 1 117 balsīm palika Rīgas pirotehnika, kuri uzstājās ar septīto kārtas numuru, savukārt trešie ar 832 skatītāju balsīm ir Ugunsdārzi, kas uguņoja pēdējie.

Šī gada sacensību kopējais budžets bija 12 000 Ls, bet uzvarētājs saņema balvā tiesības uguņot Jaungada naktī par 6 000 Ls.

Balsošanas rezultāti:

1. Ugunsmeistars 2 252 (108 sms);

2. Rīgas pirotehnika 1 117 (60 sms);

3. Ugunsdārzi 832 (59 sms);

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētkos plāno pasniegt dāvanu 4-10 tuviniekiem, bet paši vienlaikus cer saņemt 3 dāvanas.

Privātpersonu finanšu institūta jaunākais pētījums par Ziemassvētku dāvanu iegādi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nolēmuši ietaupīt, samazinot apdāvināmo skaitu. 43% cilvēku šogad svētkos dāvanas grasās pasniegt mazākam tuvinieku skaitam nekā pērn, turklāt katrs trešais svētkos iepriecinās tikai pāris līdzcilvēkus, informē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Vienlaikus 46% aptaujas dalībnieku atzīst, ka šogad plānojuši dāvanas svētkos pasniegt tikpat lielam cilvēku skaitam kā pērn.

Institūta veiktais pētījums arī liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju neveic īpašus uzkrājumus Ziemassvētku dāvanu iegādei, jo uzskata, ka kopējā summa ir pārāk maza, lai to darītu.

Tieši mēnesis atlicis līdz augusta pēdējās dienās, 29. un 30.datumā, Liepājā un Liepājas apkaimē gatavotajam Latvijas rallija čempionāta posmam – rallijam Kurzeme 2009, kas pulcēs prāvu skaitu rallistu gan no Latvijas, gan no tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm.

Vēl jo vērienīgāks šis pasākums būs tādēļ, ka paralēli autorallija sacensībām šogad notiks arī rallijsprinta un rallijreida čempionāta posms, kas nozīmē ne tikai vairāk dalībnieku, bet arī lielāku sacīkšu auto daudzveidību un vairāk autosporta atmosfērā pavadīta laika divu dienu garumā. Citiem vārdiem – bez jau ierastajām čempionu cīņām N4 klasē redzēsim rallija vidē pazīstamos rallijreida apvidniekus, un ne mazāk spraigas cīņas gaidāmas rallijsprinta dalībnieku starpā.

Atšķirībā no rallijreida braucējiem rallijsprinta sacensību dalībniekiem šāda seriālu apvienošana būs jaunums. Lai gan rallijsprints un rallijs pēc būtības ir līdzīgas disciplīnas, zināmas atšķirības tomēr pastāv. Pirmām kārtām jau tie ir automobiļi, jo bez speciāli rallijam pielāgotajām mašīnām rallijsprintā ir dalībnieki, kuri brauc "road" klasē ar standarta jeb ielas automobiļiem. Šajā ieskaites grupā par uzvarētāju kļūst nevis ātrākais, bet precīzākais – tas, kurš pratis vislabāk ievērot regularitātes principus, distancē spējis visprecīzāk noturēt vidējo optimālo ātrumu un finišu sasniedzis ar iespējami mazāko nobīdi no laika normas.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) neizpratni izraisījis fakts, ka Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvji, kas nodarbojas ar sabiedrības informēšanu par ES vienotās valūtas eiro ieviešanu, to darījuši dārza svētkos.

Neizpratni valdības vadītājs pauda šodienas valdības sēdē, uzklausot ziņojumu par paveikto saistībā ar eiro ieviešanu.

Ziņojumā norādīts, ka šī gada 1.maijā Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupas locekļi no Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas piedalījās Latvijas piecgades ES dārza svētkos, kurus Vērmanes dārzā apmeklēja aptuveni 10 000 interesentu. Šajos svētkos bijuši izstādīti informatīvie stendi, kuros interesenti varējuši iepazīties ar informāciju par eiro un ES fondiem.

Ar eiro ieviešanu saistītās amatpersonas taisnojas, ka eiro popularizēšana veikta nevis privātos dārza svētkos, bet gan lielā publiskā pasākumā.

Lai nenodarītu ļaunumu savai un tuvinieku veselībai, Veselības ministrija (VM) svētku laikā aicina iedzīvotājus izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Tā vietā ministrija iesaka lietot kvasu, minerālūdeni, zāļu tējas, svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas.

Tāpat VM aicina izvēlēties drošus eglīšu rotājumus savam mājoklim un novietot tos pietiekamā attālumā no atklātas liesmas. Svecītes novietojiet drošā attālumā no degošiem rotājumiem, aizkariem utml. Raugieties, lai svecītēm nevarētu piekļūt bērni vai mājdzīvnieki un vienmēr nodzēsiet svecītes pirms gulētiešanas vai atstājot māju, norāda VM.

Savukārt pie svētku galda īpašu uzmanību ir jāvelta bērniem, lai viņi nevarētu applaucēties ar karstiem ēdieniem un dzērieniem, atzīmē VM.

Turklāt nepieļaujiet, ka pašu pagatavotie ēdieni ilgi atrastos istabas temperatūrā, un uzglabājiet tos ledusskapī nelielos traukos. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Pārtiku ir jāuzglabā ledusskapī vai aukstuma kastēs, pagrabos, lai tā nebojātos. Neiegādājieties un nelietojiet pārtikas produktus, kam ir slikta smarža, garša un kam ir beidzies derīguma termiņš, atgādina VM.

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Šo svētdien, 27.septembrī, pulksten 14:00 Biķernieku sporta bāzes stadionā notiks sacensības Rockstar Champions Race, kurās pirmo reizi Latvijā tiks noskaidrots, kura no pašmāju autosporta un motosporta zvaigznēm ir visātrākā neierastos apstākļos un neierastās disciplīnās.

Deviņpadsmit Rockstar Champions Race dalībnieku vidū ir tādas zvaigznes kā Mārtiņš Aleksandrovičs, Jānis Bogdanovičs, Ivars Caune, Aivis Egle, Jānis Horeliks, brāļi Neikšāni, Haralds Šlegelmihs, Karlīne Štāla, Ivars Vasaraudzis, Aldis Zēbergs un citi.

Visi šie sportisti sacentīsies trīs dažādās disciplīnās - auto šosejā, rallijkrosā un driftā, pie kam to darīs ar organizatoru sagādātām sporta automašīnām - auto šosejas sacensībām sagatavotiem BMW 320, B-600 klases bagijiem un driftam sagatavotu BMW M3.

Rockstar Champions Race uzaicinātie sportisti ir iepazinušies ar sacensībām atvēlētajiem sporta automobiļiem un trasi, kā arī ir veikuši treniņbraucienus. Sportisti esot atzinuši, ka drifts ir visneierastākā disciplīna, kas visprecīzāk parādīs to, kurš no sportistiem ir vislabākais un kurš būs spējīgs cīnīties par uzvaru šajās sacensībās.

23. un 24. maijā Mūsas trasē, Bauskā norisināsies FIA Eiropas Autokrosa čempionāta 3. posms, kuram pieteicies rekordliels dalībnieku skaits – 76 dalībnieki no 15 valstīm, starp tiem būs 13 dalībnieki, kuri pirmo reizi sacentīsies Mūsas trasē.

Šim sacensībām ir pieteikušies visi šī brīža stiprākie Eiropas autokrosa meistari, kas nozīmē, ka cīņa būs spraiga.

Bauskā piecpadsmit stiprākajiem Eiropas D-1 divīzijas braucējiem stāsies pretī arī divi labākie latviešu autokrosisti – Jānis Bogdanovičs ar Ford Focus un Aldis Zēbergs ar Toyota Corolla, kuri pirms šī čempionāta posma ir kārtīgi sagatavojuši tehniku un gatavojas pierādīt eiropiešiem kuri ir trases saimnieki.

Divīzijā D-3 uz starta deviņpadsmit sportisti. Tajā par turpināsies jau iepriekšējos divos čempionāta posmos aizsākusies cīņa, kurā šobrīd veiksmīgākais ir vācietis Deniss Engels, kura kontā ir 35 punkti. Latviju šajā klasē pārstāvēs Aleksejs Jaluņins, kurš pēdējo piecpadsmit gadu laikā nav laidis garām nevienu Eiropas čempionāta posmu, kas notiek Mūsas trasē.

Mežaparka Lielās estrādes koristu tribīnēs vienlaikus var atrasties 7400 cilvēku, bet pie nosacījuma, ka viņi visi ir informēti par nepieciešamo rīcību ekstremālās situācijās, tā estrādes apsaimniekotāja Rīgas meži pasūtītajā ekspertīzē secinājis būvinženieris Aigars Ūdris, kurš bija eksperts arī Zolitūdē sagruvušā lielveikala traģēdijas izpētē.

Kā vēstīts, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizācijas izvērtēšanas komisija gala ziņojumu apstiprinājusi bez pilna uzņēmuma Rīgas meži atzinuma par Mežaparka Lielās estrādes slodzes mērījumiem. Ziņojuma apstiprināšanas brīdī komisijai bija pieejams tikai daļējs atzinums. Komisijas vadītāja Evija Papule toreiz gan pārliecinoši norādīja, ka nākamajos svētkos vienlaicīgi uz estrādes neatradīsies tiks liels dalībnieku skaits, kā tas bijis līdz šim. Viņa skaidroja, ka tie varētu būt 6000-8000 dalībnieki vienlaikus. Šovasar notikušajos svētkos estrādē vienlaicīgi atradās vairāk nekā 12 000 dalībnieku.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Rīgā no 21. līdz 23.augustam norisināsies ikgadējās Rīgas svētku svinības. Lielākie svinību notikumi sagaidāmi 11.novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, taču līdztekus pilsētas centram par svinību noskaņu domāts arī Pārdaugavā, Bolderājā un citās pilsētas vietās, informēja Rīgas svētki 2009 preses sekretāre Līva Jēgere.

Viņa akcentēja, ka Rīgas svētku pasākumi ir vērsti uz apmeklētāju aktīvu līdzdalību svētku noskaņas radīšanā. Šogad svētku laikā notiks Rīgā vēl līdz šim nebijusi akcija Pilsēta - orķestris, kurā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai dzīves pārliecības. Akcijas intriga tiks atklāta 22.augustā, 11.novembra krastmalā plkst. 20:14.

Rīgas svētkos ikvienam būšot iespēja sev Rīgu atklāt no jauna, pamanot ikdienas steigā nemanītas vietas, kas slēpj sevī aizraujošu stāstu - jau no šodienas, 5.augusta, Rīgas centra grāmatnīcās var saņemt tradicionālās Rīgas svētku Lielās spēles karti un noteikumus. Spēles uzvarētāji tiks apbalvoti pasākumiem bagātākās dienas - 22.augusta - vakarā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.