Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks rosina ierobežot pornogrāfijas demonstrēšanu skolu, baznīcu tuvumā un Vecrīgā.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzskata, ka pašreiz topošie Rīgas domes saistošie noteikumi par darbības atļauju izsniegšanu iestādēm, kas nodarbojas ar pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecību un demonstrēšanu ir pārāk vispārīgi. A. Ludviks aicina konkretizēt noteikumus un noteikt stingrākus ierobežojumus šāda rakstura vietām Rīgā tieši izglītības iestāžu un baznīcu tuvumā, kā arī paredzēt stingrākus nosacījumus šo iestāžu darbībai Vecrīgā, informēja Rīgas dome.

A. Ludviks atzīst, ka alternatīvs risinājums būtu ierobežot jebkāda veida reklāmas – izkārtnes un uzrakstus, kas liecinātu, ka konkrētajā vietā darbojas intīmpreču veikals vai erotikas salons. Pašreiz šādu iestāžu fasādi un logus nekautrīgi rotā reklāmas aicinājumi par ''jaunākajiem erotiskajiem piedāvājumiem”, ''jaunām video kabīnēm” un tamlīdzīgi. Vicemērs uzskata, ka ''īpaši skolu un baznīcu tuvumā tas nebūtu pieļaujams, jo negatīvi ietekmē bērnu, jauniešu un visas sabiedrības morāli”.

Rīgas domes vicemēriem šodien Rīgas mēram Jānim Birkam bija jāiesniedz konkrēti priekšlikumi izdevumu samazināšanai nākamajā gadā, tomēr izskanējušās idejas bija diametrāli atšķirīgas, līdz ar to nekas konkrēts pagaidām nav zināms.

Sākotnēji J. Birks bija uzdevis sagatavot priekšlikumus par to, kā varētu samazināt izdevumus nozaru departamentos. Vicemērs Jānis Dinevičs ierosināja apvienot Vides un Komunālo departamentu, tādējādi atbrīvojot apmēram 30 darbiniekus, varēšot ietaupīt apmēram pusmiljonu latu.

Savukārt Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks Db pastāstīja, ka īsti neredz jēgu darbinieku samazināšanai departamentos, bet drīzāk būtu jāatbrīvo administratīvos domes darbiniekus, piemēram, juristus, grāmatvežus un finansistus, jo to skaits visā Rīgas domē esot pārlieku liels. Viņš norādīja, ka, piemēram, Rīgas domes finansistu pienākumus varētu pildīt Finanšu departaments.

„Rīgas domes Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizē par 50%”, uzskata Rīga domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Mārketinga nodaļas budžets šogad, sastāda 719 584 latus, savukārt 2009. gadā mārketinga nodaļa plāno tērēt 669 580 latus, kas ir par 7% jeb 50 000 latiem mazāk.

Ludviks: Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizēSekojot A. Ludvika jūlijā parakstītajam rīkojumam par budžeta optimizāciju, Ārlietu pārvalde, kuras ietvaros darbojas arī Mārketinga nodaļa, iesniedza savu redzējumu par tēriņu samazinājumu. Vicemērs norāda, ka Mārketinga nodaļas priekšlikums budžeta optimizācijai 7% jeb 50 000 latu apmērā šī brīža apstākļos nav apmierinošs, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Mārketingam, protams, ir nozīmīga loma jebkura uzņēmuma vai organizācijas komunikācijā un attīstībā, taču ekonomisko grūtību apstākļos, ja vien mārketings nav organizācijas pamatdarbība, tas vērtējams kā papildus izdevumi jeb ekstra, ko nākas ierobežot,” norāda A. Ludviks.

Šodien, 3. septembrī, Rīgas vicemērs Almers Ludviks svinīga pasākuma laikā vēra A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas durvis Maskavas ielā 197. Jaunajam mācību gadam sākoties, Rīgas vicemērs pauž satraukumu par Pumpura skolas skolēnu drošību uz Maskavas ielas. Dodoties no un uz skolu, skolēniem vairākas reizes dienā var nāksies šķērsot ielas braucamo daļu, uz kuras nav nevienas ceļu satiksmes norādes. Jāatzīmē, ka otrā pusē ielai, Maskavas ielā 178, atrodas vēl viena mācību iestāde - Rīgas Lastādijas internātvidusskola.

Almers Ludviks: "Pašlaik uz Maskavas ielas konkrētajā ceļa posmā nav ne ceļa zīmes, ne gājēju pārejas, ne guļošā policista", nemaz nerunājot par luksoforu. Uz ielas satiksme ir intensīva - pa to brauc tramvajs un komerctransports. Autovadītājiem nav nevienas zīmes, kas vēstītu, ka jābrauc uzmanīgāk." A. Ludviks aicina skolu vadību Rīgā pievērst pastiprinātu uzmanību skolnieku drošībai uz ceļa braucamās daļas skolu tuvumā.

A. Pumpura Rīgas 11. pamatskola tika atklāta pēc divu gadu ilgas rekonstrukcijas un tās remontā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni latu. Šogad mācības Pumpura pamatskolā uzsāk vairāk nekā 300 skolēnu.

Almers Ludviks: "Prieks, ka projekts, kas ir labs Rīgas domes un skolas vadības sadarbības piemērs, ir veiksmīgi noslēdzies. Skola būs ieguvums ne vien bērniem, mācībspēkiem un vecākiem, bet arī visai Maskavas priekšpilsētai, veicinās bērnu vispusīgu attīstību un veidos ap sevi tīru un sakoptu vidi."

Kamēr Rīgas domi plosa kaislības par sabrukušo koalīciju un jaunas veidošanu, vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) asi kritizējis domes Vides departamentu par laikā neuzstādītām tualetēm.

A.Ludviks uzsver, ka jau kopš šī gada sākuma, viņš kā par tūrisma jautājumiem atbildīgais vicemērs ir vairākkārt aicinājis atbildīgo Rīgas domes struktūrvienību laikus uzstādīt sabiedriskās tualetes, taču izpildes termiņi nesaprotamu iemeslu dēļ vairākkārt mainīti. Pēdējais termiņš bija 1. jūnijs, tomēr arī tas netika ievērots. A.Ludviks uzskata, ka šāda veida rīcības trūkums no Vides departamenta puses ir nopietns signāls, ka «konkrētais departaments nav spējis vai gribējis risināt tualešu jautājumu un tam ir nopietnas problēmas».

A.Ludviks izteicies, ka «situācija joprojām ir zem jebkādas kritikas. Cilvēkiem apmeklējot pilsētas centru, ir ļoti ierobežotas iespējas civilizēti nokārtot savas dabiskās vajadzības.»

Rīgas vicemērs A. Ludviks: „Līdzībās runājot, mūsu pilsēta ir kā līgava, par kuru precinieki dzirdējuši sliktas tenkas. Nevarētu teikt, ka tā ir gluži tikumīga mātes meita, bet pieredzējusi, skaista un gudra gan."

Rīgai ir lieliski resursi, labs potenciāls tūrisma attīstībai un ārvalstu viesu piesaistei – tāds ir viens no ārvalstu tūrisma ekspertu atzinumiem, ar ko iepazinās Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC). Tieši bagātais kultūras mantojums, radoša pieeja uzņēmējdarbībai, pilsētas tuvums lidostai, tīrība un drošība esot Rīgas tūrisma stiprās puses.

Ar Rīgas domes finansiālo atbalstu uz Rīgu no 23. – 30. septembrim tika uzaicināti 160 ārvalstu tūrisma eksperti no 26 valstīm - tūrisma izglītības iestāžu pasniedzēji, pētnieki, pašvaldību pārstāvji, lai izvērtētu pilsētas tūrisma produktu piedāvājuma un servisu kvalitāti mūsu pilsētā un tuvākajos reģionos. Vērtējums ataino Rīgas stiprās puses, trūkumus, kā arī iespējas.

7. septembrī, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LP/LCC) atklāja pirmo reģionālo sporta centru Sarkandaugavā, Ziemeļu rajonā. Atklājot centru, A. Ludviks simboliski aizdedzināja lāpu un pastaigas solī iemēģināja jauno centra skrejceļu.

Almers Ludviks savā runā uzsvēra: "Mums ir talantīga, aktīva jaunā paaudze, kas spējīga uz augstiem sasniegumiem. Patiesi ceru, ka centrā ieguldītie līdzekļi sevi attaisnos un tas godam kalpos ne tikai bērnu un jauniešu centra apmeklētājiem, Puškina liceja skolniekiem, bet visiem Sarkandaugavas iedzīvotājiem. Īpaši aicinu jauno centru izmantot jauniešiem un ģimenēm ar bērniem."

"Šis centrs ir pilotprojekts, kas tuvākajā laikā ļaus izvērtēt un secināt, cik veiksmīga ir centra darbībā, kāda ir tā noslodze, kādi ir ieguvumi un, kādi trūkumi. Tas būs labs pamats un atspēriena punkts, lai spriestu par nākamo centru būvniecību Rīgā," atzīmē Almers Ludviks.

Lai risinātu situāciju, kad vecāki saņem atšķirīgu finansējumu par pirmsskolas vecuma bērnu, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzdevis Izglītības, jaunatnes un sporta departamentam izstrādāt priekšlikumu par ikmēneša pabalsta palielināšanu līdz 100 latiem visiem tiem vecākiem, kuru bērns netiek nodrošināts ar vietu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Priekšlikums Rīgas domes noteiktajā kārtībā tiks virzīts 2009. gada budžeta projektam, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Kompensācijai par bērna nenodrošināšanu ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē visiem nodokļu maksātājiem Rīgā jābūt vienādai. Situācija pašlaik ir netaisnīga – pašvaldība par dažiem bērniem maksā 123 latus, par citiem 50 latus vai 30 latus. No vecāku viedokļa, tajā nav loģikas. Situācija ir jālabo. Rīgai bērni ir vajadzīgi, un pašvaldībai jānodrošina līdzvērtīgs finansiālais atbalsts visiem Rīgas pašvaldībā dzīvojošiem bērniem,” deklarē A. Ludviks.

“Attiecībā uz finansēm jābūt stingam vienlīdzības principam. Tas nozīmē, ka jau sākot ar 2009. gada 1. janvāri vecākiem, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības izglītības iestādēs, būtu iespēja saņemt pabalstu 100 latu apmērā. Turklāt arī tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Šī iecere jāveic komplektā ar grozījumiem attiecīgajos Rīgas domes saistošajos noteikumos,” uzsver vicemērs.

Arī Rīgas vicemēram Almeram Ludvikam ir radušās idejas, kā varētu risināt sastrēgumu problēmu Rīgā. Uzzini, kādas tās ir, un izsaki savu viedokli!

Atgriežoties no darba vizītes Briselē, A. Ludviks (LPP/LC) secinājis, ka Rīga sastrēguma risināšanā varētu mācīties no vairāku Eiropas un pasaules pilsētu prakses, kad intensīvas satiksmes periodos uz ielu krustojumiem tiek izlikti satiksmes kustības regulētāji. Kā novērojis vicemērs, šādā veidā sastrēgumu problēma tiek risināta gan Briselē, gan Pekinā - regulētājs ātri reaģē uz situāciju un veicina vienmērīgu transporta plūsmu ielu krustojumos.

A. Ludviks norāda: "Kas notiek kritiskās sastrēguma situācijās? Braucēji mēģina pārbraukt krustojumu pie sarkanās gaismas, taču tālāk netiek, jo priekšā jau ir izveidojusies rinda. Tā rezultātā tiek nobloķēts krustojums. Tikai ar sodīšanu to atrisināt nevar. Lielajās pilsētās satiksmes regulētāji joprojām ir viens no plaši pielietotiem risinājumiem un palīdz organizēt satiksmes plūsmu kritiskajās sastrēguma stundās. Protams, ir jādomā par regulētāju drošību intensīvajā satiksmē, taču uzskatu, ka šis risinājuma variants Rīgai būtu jāapsver."

Trīsdesmit četri Rīgas domes deputāti uzskata, ka gan sabiedrības, gan piketētāju drošība ir apdraudēta atļautā geju praida dēļ, tāpēc pieprasa sasaukt atkārtotu Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisijas sēdi.

„Uzsveru, vēstulē pieprasīts atkārtoti sasaukt komisiju un atcelt komisijas pieņemto saskaņojumu 16.05.09 pieteiktajam gājienam Rīgas ielās un pulcēšanos Vērmanes dārzā, pamatojoties uz reālu sabiedrības drošības un tikumības apdraudējumu pilsētā”, vēstulē komisijas vadītājam un domes izpilddirektoram Andrim Grīnbergam norāda Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).

Vēstulē atgādināts, ka likumā Par pašvaldībām teikts, ka pašvaldībai ir pienākums „piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību”. Savukārt Satversmes 110. pantā minēts, ka „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Komisijā pieņemtais lēmums ir pretrunā ne tikai ar iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem, bet arī ar rīdzinieku interesēm, kuras tie pauduši iesūtītajās vēstulēs pret praida gājienu un sapulces rīkošanu Rīgā, izteicies A.Ludviks.

Rīgas pilsētas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) no darba vizītes Ķīnā atgriezies ar jauniem sadarbības kontaktiem izglītības jomā. Pekinas Normal Universitātes vadība, pēc A. Ludvika uzstāšanās, paudusi vēlmi sadarboties ar kādu no Latvijas augstskolām.

Pekinas Normal Universitāte Ķīnā ir viena no vecākajām un lielākajām mācību iestādēm. Universitātes vadība izteikusi priekšlikumu uzaicināt kādu no Latvijas mācībspēkiem informācijas tehnoloģiju jomā kā vieslektoru. Savukārt, Universitātes starptautiskais departaments būtu ieinteresēts noslēgt vienošanos ar kādu no augstskolām par studentu apmaiņas programmu. A. Ludviks jau tuvākajā laikā izsūtīs informāciju visām Latvijas augstskolām, kā arī informēs Izglītības ministriju.

25. septembrī A. Ludviks darba vizītes ietvaros viesojās Pekinas Normal Universitātē, kur augstskolas studentiem un universitātes vadībai sniedza prezentāciju par Rīgu.

Šodien, 15. novembrī, aprit 150 gadi, kopš nojaukti Rīgas pilsētas vaļņi, dodot impulsu visas pilsētas straujai attīstībai un izaugsmei. 1857. gada 15. novembrī tika nojaukts 2,5 metru augstais, ciešais nocietinājumu loks ap tagadējo vecpilsētu, kā rezultātā Rīgas teritoriālās robežas strauji paplašinājās un mainījās Rīgas statuss - tā kļuva par lielpilsētu, atgādina Rīgas dome.

Lai atcerētos šo vēsturisko notikumu un pārrunātu tā iekļaušanu pilsētas notikumu kalendārā, šodien darba grupas sanāksmē tikās Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC), Rīgas domes Ārlietu pārvaldes direktors Igors Graurs, Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības Rīgas ģeometrs valdes priekšsēdētājs Gunārs Silabriedis un Rīgas domes deputāts Dainis Stalts.

Domes amatpersonas atzina, ka Rīgas vaļņu nojaukšana ir bijis ļoti nozīmīgs pavērsiens pilsētas attīstībā, kas līdz šim palicis bez plašākas ievērības, un šis fakts būtu jāieraksta Rīgas atzīmējamo svētku kalendārā. Tāpat būtu jāveicina mūsu pilsētnieku izpratne par Rīgas attīstībai un izaugsmei nozīmīgiem pavērsieniem, šo notikumu vēsturisko kontekstu un pozitīvo ietekmi uz rīdzinieku dzīvi.

Trešdien, 14. novembrī Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) aicina uz tikšanos kruīza tūrisma attīstībā iesaistītos sadarbības partnerus. Sanāksmes mērķis ir izvērtēt, cik lielā mērā uzlabojusies partneru savstarpējā koordinācija kruīza tūrisma piesaistē, kā arī vienoties par turpmākajiem soļiem. Sanāksme notiks Rīgas domes 611. kabinetā plkst. 11.30, informēja Rīgas dome.

Kā atzīmē A. Ludviks, iesaistīto pušu savstarpējās koordinācijas un informācijas trūkums bija viens no būtiskākajiem līdzšinējiem šķēršļiem kruīza kuģu tūrisma attīstībā. Šobrīd jau ir sasniegts zināms progress – pēc pēdējās tikšanās jūnijā, Rīgas brīvostas pārvalde uzņēmusies koordinējošo funkciju un izveidojusi atsevišķu struktūrvienību - Kruīza kuģu un pasažieru daļu. Taču, kā uzsver vicemērs, tas, vai par rezultātiem varēsim runāt jau nākamajā sezonā, ir atkarīgs no kopīgu mērķu nospraušanas, un visu iesaistīto pušu ciešas sadarbības.

Tikšanās laikā jaunizveidotās Kruīzu kuģu un pasažieru daļas pārstāvji informēs par sadarbības plāniem ar Rīgas domi, Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centru un citām iesaistītajām pusēm kruīza tūrisma veicināšanā. Uz tikšanos aicināti pārstāvji no tūrisma aģentūrām, Rīgas brīvostas pārvaldes, Rīgas Centrālā Termināla, Rīgas pasažieru ostas, Rīgas domes un kuģu aģenti. Zināms, ka nodaļa izstrādā mārketinga vadlīnijas un stratēģiju kruīza tūrisma piesaistei.

Vecrīga jānosaka kā īpaša statusa zona Rīgā, kurā nav atļauts organizēt azartspēles, naktsklubus un striptīzklubus – tā - saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto aptauju - uzskata vairāk nekā puse rīdzinieku, informēja Rīgas dome.

Apkopotie dati liecina, ka 65% rīdzinieku atbalstītu vecpilsētas attīstību par īpaša statusa zonu, savukārt 23% visdrīzāk vai pilnībā - nē. Tikai nedaudz vairāk nekā 10% aptaujāto rīdzinieku nav viedokļa par šo jautājumu. Azartspēļu, naktsklubu un striptīzklubu ierobežošanu Vecrīgā visaktīvāk atbalsta Vidzemes rajona iedzīvotāji – kopumā 71,8%, savukārt vismazāk Ziemeļu rajona iedzīvotāji – tikai 44,3%.

Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC): „Vecrīga vistiešākā veidā saistās ar pilsētnieku identitāti, tāpēc pašsaprotami, ka rīdzinieki vēlas to redzēt kā īpašu. Apšaubāma rakstura vietu darbība vecpilsētā rīdziniekiem traucē. Jo tieši Vecrīga ir Rīgas sirds un pilsētas vizītkarte – tieši šeit atrodas vecākie Rīgas nami, baznīcas un saieta laukumi, kas simbolizē rīdzinieku vēsturi. ”

Rīgas domes un valsts institūciju tikšanās laikā lemts par iespējām apkarot tūristu apkrāpšanas gadījumus Vecrīgā. Apspriestais rīcības plāns paredz izstrādāt "uzņēmējdarbību ierobežojošu mehānismu" tām izklaides vietām, par kurām Valsts policija regulāri saņem iesniegumus par negodīgu rīcību attiecībā pret ārvalstniekiem.

Tāpat atbalstīta ideja izstrādāt vienotu informatīvu materiālu par apkrāpšanas riskiem, kas tiktu izplatīts caur visiem attiecīgajiem valsts un pašvaldības rīcībā esošajiem komunikāciju kanāliem. Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Marina Paņkova norādīja, ka pašlaik ministrija izvērtē, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas normatīvajā bāzē, lai noteiktu stingrākus ierobežojumus uzņēmējiem, par kuriem Valsts policija saņem sūdzības.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks solījis, ka pašvaldība turpmāk pievērsīs vēl lielāku uzmanību tūristu informēšanai par drošības jautājumiem. Jau šobrīd Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru izstrādā materiālu, lai ievietotu visās attiecīgajās mājas lapās, izplatītu viesnīcās un caur citiem attiecīgiem informācijas kanāliem. A.Ludviks arī noraidījis pārmetumus par domes bezdarbību krāpšanas gadījumu izskaušanā. "Izskanējušie apgalvojumi, ka Rīgas dome it kā neko nedarot krāpšanas jautājumu risināšanā nav pamatots, drīzāk - absurds. Ja mēs vēlamies vienkāršot problēmu un atrast kādu neizdarīgo, tad apkrāpšanas problēmu risināšana, vai tie būtu vietējie iedzīvotāji, vai tūristi, ir primāri Valsts policijas kompetence, kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Jo, pirmkārt, pašvaldība nereglamentē krogu un kafejnīcu darbību! Otrkārt, Pašvaldības policija regulāri veic reidus Vecrīgā, seko līdzi kārtībai uz ielas un ziņo Valsts policijai. Tieši Valsts policija ir atbildīga par šādu incidentu risināšanu. Taču novelt problēmu uz Valsts policiju būtu tikpat bezatbildīgi un neloģiski kā uz Rīgas domi. Jo ir skaidrs, ka katra puse godprātīgi un maksimāli savu pilnvaru robežās veic visus pasākumus un rezultātu var panākt tikai sadarbojoties,” tā A. Ludviks.

Šonedēļ Līvu laukumā, Vecrīgā tiek uzstādīta jauna, konteinera tipa sabiedriskā tualete, ko plānots atvērt 15. februārī. Lai noskaidrotu situāciju ar pārējo tualešu būvniecību pilsētas centrā pirms tūrisma sezonas sākšanās, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC) tikās ar Rīgas domes Vides departamenta pārvaldes vadītāju Uldi Petrēvicu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Tualešu būvniecībai Rīgas centrā ir gara vēsture; tā kļuvusi gluži vai par teiksmainu mītu, kas sagādā pamatīgas neērtības ceļotājiem. Tādēļ apsveicami, ka Vecrīgas centrā būs jauna funkcionāla tualete; tas ir pirmais reālais solis un būs patīkams pārsteigums mūsu pilsētas viesiem,” atzīmējis A. Ludviks.

Vides departamenta atbildīgā persona līdzšinējo kavēšanos tualešu uzstādīšanā skaidroja ar tehniskiem iemesliem. U. Petrēvics solīja, ka līdz šā gada 1. jūnijam Vecrīgā tiks uzstādītas un darbosies vēl trīs sabiedriskās tualetes – 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Poļu gāti, Kungu ielā pie Svaru ielas un 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Bīskapa gāti. Šobrīd Vides departaments veic apsaimniekošanas pretendentu piedāvājuma izvērtēšanu uzstādāmo tualešu nomai un apkalpošanai.

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Saktas puķu tirgus stikloto paviljonu būvniecībā, kura izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, līdzekļi no pašvaldības budžeta nav izlietoti, bet gan Rīgas domes struktūra Rīgas nami minēto darbu veikšanai ņēmusi aizņēmumu bankā, intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Ameriks stāstīja, ka Rīgas nami šo aizņēmumu ņēmusi komercdarbības veikšanai, jo Saktas puķu tirdziņš ir komercdarbība. «Nauda ņemta bankā un tagad 15 gadu laikā no nomas maksām tā tiks arī atdota,» sacīja Ameriks.

Tomēr uz jautājumu par dārgajām izmaksām vicemērs sacīja, ka paviljonu būvniecībai no vairākām institūcijām tika izvirzīti vairāki nosacījumi, piemēram, no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, jo Vērmanes dārzam ir valsts kultūras pieminekļa statuss un tā teritorijā izbūves ir sarežģītas.

Jau vēstīts, ka salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām ar rekordlielām būvniecības izmaksām izceļas Saktas puķu tirgus stiklotie paviljoni. To celtniecība izmaksājusi 2890 Ls/m2, kamēr Rīgas biržas restaurācija - 2430 Ls/m2, vai Skrundas pils – 690Ls/m2, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Piektdien, 13. jūnijā Rīgas sporta komandas delegācija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Almera Ludvika vadībā dosies uz Ventspili, lai piedalītos Latvijas II olimpiādē.

Šogad uz Ventspili cīņā par medaļām Rīgas delegācijas sastāvā dosies 334 sportisti un 72 treneri, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīdzinieki startēs 26 sporta veidos. Komandas sastāvā ir arī trīs Pekinas Olimpisko spēļu dalībnieki: smaiļotājs Krists Straume, vesermetējs Igors Sokolovs un šāvējs Afanasijs Kuzmins.

Vakar, 9. jūnijā Rīgas sporta komandas pārstāvji un sportisti pulcējās Rātsnamā, lai tiktos ar Rīgas vicemēru Ludviku un Rīgas domes Sporta pārvaldes Sporta veidu nodaļas vadītāju Intu Streiču.

Uzrunā olimpiešiem A. Ludviks vēlēja godam pārstāvēt Rīgas vārdu Latvijas olimpiskajās spēlēs, spraigu cīņu un izdošanos. Vicemērs pauda gandarījumu, ka Rīgas pašvaldības komanda tiks pārstāvēta īpaši kuplā sastāvā, kas skaita ziņā ir lielākā līdzšinējā Latvijas olimpisko spēļu vēsturē. A. Ludviks arī uzsvēra, ka Rīgas dome atbalsta un turpinās atbalstīt profesionālo sportu: „Tam ir un būs nozīmīga vieta Rīgas domes darba kārtībā.”

Pagājušā nedēļā uzturoties darba vizītē Briselē, Rīgas vicemērs Almers Ludviks pārliecinājās, ka Rīgas pilsētas biroja efektīvai darbībai nākamajā gadā nepieciešami papildus līdzekļi. Trīs gadu darbības laikā nesamērīgi audzis biroja pienākumu un uzdevumu apjoms, taču līdzšinējais finansējums 43 000 latu apmērā visus šos gadus palicis faktiski nemainīgs. Līdz šim biroja izdevumus uz pusēm sedza Rīgas dome un Rīgas Reģiona attīstības aģentūra, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Biroja vadītāja un Rīgas pilsētas pārstāve Briselē Egita Aizsilniece jau trešo gadu strādā viena, viņas uzdevums ir sniegt laicīgu informāciju par Eiropas Savienības finansējumu un piesaistīt partnerus Rīgas domes struktūrvienību projektiem. Aprēķināts, ka biroja turpmākai darbībai nepieciešams palielināt ikgadējo budžetu līdz 84 564 latiem un piesaistīt vēl vismaz vienu darbinieku. Salīdzinot izmaksas, jāatzīmē, ka, piemēram, Stokholmas reģiona pārstāvniecības gada budžets ir 3 miljoni eiro.

"Rīgas birojs Briselē ir nozīmīgākā pilsētas saikne ar Eiropas Savienību un tās fondiem. Ar biroja palīdzību piesaistītie Eiropas Savienības līdzekļi lielā mērā atslogo pilsētas budžetu. Ja šādas iespējas nebūtu, līdzekļus nāktos rast kaut kur citur. Taču mums jāsaskata vienkārša loģika – birojs nevar ilgstoši strādāt kredītā uz viena cilvēka entuziasma pamata. Ja mēs vēlamies maksimāli izmantot Eiropas Savienības finansējumu, mums jānodrošina lielāks pilsētas atbalsts un ieinteresētība," uzsver Almers Ludviks.

"Tas jau ir tikai tehniskas dabas jautājums," par nosaukuma Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris neatbilstību Adresācijas noteikumiem laikrakstam Diena sacījis Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).

Arī pārējie aptaujātie Rīgas domes deputāti uzskata, ka ievērojama valstsvīra iemūžināšanas dēļ var radīt izņēmumu Adresācijas noteikumos, kas paredz, ka ielu nosaukumos simbolu skaits, ieskaitot atstarpes, nedrīkst pārsniegt 30 zīmes.

Pēc Ārlietu ministrijas un Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājuma pirmdien Rīgas domes deputāti nolēma Basteja bulvāri pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica vārdā. No 1929.gada līdz 1941.gadam tam jau šāds nosaukums bija. Bulvāra pārdēvēšanu gan neatbalstīja ne pieminekļu padome, ne Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, ne lielākā daļa aptaujāto rīdzinieku. Jaunajam bulvāra nosaukumam gan ir formāls šķērslis — Adresācijas noteikumi paredz, ka ielas nosaukums nevar pārsniegt 30 zīmes.

Šodien, 18. septembrī, Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks (LP/LC) parakstījis protokolu par Rīgas iestāšanos Gastronomijas pilsētu apvienībā, Db.lv informēja Rīgas dome.

Saskaņā ar domes sniegto informāciju "tā ir prestiža apvienība, kurā šobrīd piedalās 20 pilsētas no visas pasaules, un tās mērķis ir sekmēt restorānu kvalitātes paaugstināšanu pilsētās. Līdztekus dalība Gastronomijas pilsētu apvienībā ļaus īstenot pilsētas mārketinga aktivitātes, kā pamatu izmantojot gastronomijas tēmu un piesaistīt lielāku tūristu interesi. Asociācijas galvenā mītne atrodas Lionā, kas tiek uzskatīta par Francijas gastronomijas galvaspilsētu".

A. Ludviks: "Restorānu un pusdienošanas kultūra ir viennozīmīgs tūristu intereses objekts. Rīgā šī joma nav pietiekoši attīstīta un tai ir daudz izaugsmes iespēju. Mūsu mērķis ir celt apkalpošanas un ēdienu kvalitāti, sākot ar kafejnīcām un beidzot ar izsmalcinātiem restorāniem. Tāpat arī, iestājoties apvienībā, Rīgai ir unikāla iespēja izmantot asociācijas zīmolu un veicināt Rīgas starptautisko atpazīstamību."

Šodien, 18. septembrī, Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks (LP/LC) parakstīja protokolu par Rīgas iestāšanos "Gastronomijas pilsētu apvienībā". Tā ir prestiža apvienība, kurā šobrīd piedalās 20 pilsētas no visas pasaules, un tās mērķis ir sekmēt restorānu kvalitātes paaugstināšanu pilsētās. Līdztekus dalība "Gastronomijas pilsētu apvienībā" ļaus īstenot pilsētas mārketinga aktivitātes, kā pamatu izmantojot gastronomijas tēmu un piesaistīt lielāku tūristu interesi. Asociācijas galvenā mītne atrodas Lionā, kas tiek uzskatīta par Francijas gastronomijas galvaspilsētu.

Almers Ludviks: "Restorānu un pusdienošanas kultūra ir viennozīmīgs tūristu intereses objekts. Rīgā šī joma nav pietiekoši attīstīta un tai ir daudz izaugsmes iespēju. Mūsu mērķis ir celt apkalpošanas un ēdienu kvalitāti, sākot ar kafejnīcām un beidzot ar izsmalcinātiem restorāniem. Tāpat arī, iestājoties apvienībā, Rīgai ir unikāla iespēja izmantot asociācijas zīmolu un veicināt Rīgas starptautisko atpazīstamību."

Asociācijas ietvaros tiks īstenoti dažādi projekti: šefpavāru un restorānu skolu skolēnu apmaiņa, dažādu asociācijas pilsētu gastronomijas dienas, tiks veidota kopīga mājas lapa un ceļveži tūristiem. Minēto aktivitāšu īstenošanā Rīgas pašvaldība sadarbosies ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas Pavāru un konditoru apvienību, Latvijas Pavāru klubu un citām ieinteresētajām organizācijām.

Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki pašvaldībai piederošajam mežu apsaimniekotājam Rīgas meži plānots pievienot līdz pavasarim – nākamā gada 1.aprīlim, atklāj Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viņš klāstīja, ka pašlaik Rīgas meži pārvalda ārpus pilsētas esošās Rīgas pašvaldībai piederošās mežu teritorijas, kas ir divreiz lielākas par Rīgu – pašlaik Rīgas platība ir 30 tūkstoši hektāru, bet aiz Rīgas pilsētai pieder vēl 56 tūkstoši hektāru plašu teritoriju.

Par līdzekļiem, ko Rīgas meži nopelna no mežu izmantošanas, tiek kopti Rīgas pilsētas teritorijā esošie meži – Mežaparkā, Biķerniekos, Mangaļos un citviet, informēja vicemērs un norādīja, ka pašlaik "Rīgas meži" to dara ar saviem darbiniekiem un savu tehniku. Precīzi to pašu dara arī Rīgas dārzi un parki, tikai šī aģentūra pļauj un uztur kanālmalas un pilsētas parkus. «Rīgas dārzu un parku rīcībā ir tieši tāda pati tehnika kā Rīgas mežiem, lai gan to atbildībā ir nevis 4,5 tūkstoši hektāru pilsētas mežu, bet 270 hektāru kanālmalu, parku un skvēru teritoriju. Manuprāt, traktoriņš, ar ko tiek veikti šie darbi, varētu piederēt vienai organizācijai un vienu dienu sakopt vienu pilsētas zaļo zonu, bet citā kādu citu,» viņš paskaidroja.