«Ja tas notiek šogad, un neietekmē nākamā gada budžeta deficītu viss kārtībā. Ja nākamgad, tas Latvijai draud ar lielāku konsolidāciju un izdevumu samazinājumu,» atbildot uz jautājumu, vai valdība pieņēmusi pareizu lēmumu, atbalstot valsts dalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā, parādu segšanā, laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«Par pašu lēmumu: mēs ceram, ka valdībai ir precīzi aprēķini, kāpēc tā iegulda un kādi ir kopējie ieguldījumi, ja katru gadu jāieliek 20–30–40 miljoni latu. Savulaik šī kompānija bija Latvijas flagmanis, tā ienesa Latvijai naudu. Domājam, ka arī šobrīd, ja ir aprēķini, ka no netiešajiem pakalpojumiem, no cilvēku pārvadājumiem, tūristiem Latvija iegūst, tai skaitā caur to, ka palielinās viesnīcu, restorānu noslogotība un Latvijas ekonomika caur to pelna, tad viss ir kārtībā. Svarīgi, lai šādi aprēķini būtu,» turpinājis Rimšēvičs.
Pēc viņa domām, airBaltic situācija nav salīdzināma ar Parex bankas gadījumu. «Manuprāt, tās nekādi nav salīdzināmas. Ja Parex bankrotētu, Latvijā būtu bankrotējušas vēl vismaz piecas bankas un noguldījumu garantiju fonds uzreiz tiktu izslaucīts tukšs. Sekas būtu vienkārši dramatiskas. Turklāt, Parex bankai, ja nemaldos, 2008. gada rudenī tika meklēti pircēji, tie vienkārši neatradās, un valdība, lai arī lēni – trīs nedēļu laikā –, banku tomēr pārņēma. Kas attiecas uz airBaltic, šī situācija turpinās jau vairākus mēnešus, un kompānijas pārdošanas iespēja vispār nav izskatīta,» skaidrojis Rimšēvičs.
Db.lv jau rakstījis, ka valdība un kompānijas privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) jau vairākas nedēļas nespēj vienoties par kapitāla palielināšanu, kas sācis negatīvi ietekmēt gan aviokompānijas darbību, gan tēlu. Valdība 23.augustā nolēma, ka Latvijas valsts piedalīsies airBaltic glābšanā, taču izvirzīja tam vairākus nosacījumus.