No nākamā gada par 6,85% tiks palielinātas kravas un kanāla maksas; komersanti par šādu soli uzzina no DB, prognozējot savu pakalpojumu cenu celšanos
. 

Kaut gan Rīgas brīvostā ir vienas no augstākajām ostu maksām teju visiem kuģu tipiem salīdzinājumā ar konkurējošajām Baltijas jūras reģiona austrumu krasta ostām un pastāv risks, ka tranzītkravu plūsmas varētu tikt novirzītas uz konkurējošām ostām, brīvostas valde nolēmusi paaugstināt divas no sešām ostas maksām. Lēmumu neatbalstīja vienīgi valdē esošais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.


Šobrīd Rīgas brīvostā ir noteikta kravas maksa, kanāla maksa, sanitārā maksa, piestātnes maksa, pasažieru maksa un mazo kuģu maksa. Savukārt kanāla maksu neiekasē no kuģa, kas maksā kravas maksu, izņemot atsevišķus gadījumus.


Pēc pārvaldes Mārketinga departamenta secinātā, lēmuma rezultātā visvairāk sadārdzināsies beramkravu un lejamkravu pārvadājumi, proti, tie, kas nodrošina lauvas tiesu (virs 80%) brīvostas kravu apgrozījumā. Turklāt abos segmentos maksu ziņā Rīga joprojām ir otra dārgākā osta aiz Klaipēdas un Tallinas.


Lēmuma pamatojumam brīvostas valdes un pārvaldes pārstāvji piesauc faktu, ka ostu maksas Rīgā nav mainītas kopš 2006. gada, bet cenas dažādiem pakalpojumiem, ko iepērk brīvosta, augušas par 60,5%. Finansiālais ieguvums no abu ostu maksu pieauguma par 6,85% nākamgad tiek lēsts 2,5 milj. eiro apmērā. «Rīgas brīvostas pārvaldes piedāvājumu paaugstināt ostu maksas neatbalstīju nevis tāpēc, ka to principā nevajadzētu šobrīd vērtēt vai darīt, bet tādēļ, ka netika sniegts pietiekams pamatojums un netika veikta padziļināta analīze, lai runātu par cenu celšanu un atbildētu, kādi pārvaldes mērķi ar šo paaugstināšanu tiks sasniegti. Nebija sagatavota investīciju un finanšu plāna analīze, lai atbildētu uz jautājumu, vai sagatavotais pieaugums sniegs pietiekami līdzekļu investīciju plānu īstenošanai un nebūs jāatgriežas pie ostu maksu paaugstināšanas tuvākajā laikā. Nebija analizētas esošās atlaides un tas, vai tās sasniedz savu mērķi, tādējādi, iespējams, atsakoties no maznozīmīgām atlaidēm, tiktu rasti nepieciešamie finanšu līdzekļi, bez kopējo ostas maksu paaugstināšanas, nemaz nerunājot par tirgus tendenču analīzi, iespējamām kravu plūsmu izmaiņām un kopējo ģeopolitisko situāciju, kā arī netika pieminēta Eiropas Padomes direktīva par sēra saturu kuģu degvielā, kas stājas spēkā ar 2015. gada 1. janvāri un kuras rezultātā kravu valdītājiem sadārdzinās transportēšanas izmaksas,» norāda Ģ. Greiškalns.

Tikmēr kuluāros tiek minēts iespējamais skaidrojums brīvostas valdes lēmumam, kuru A. Ameriks gan noraida. Proti, kravas un kanāla maksu paaugstināšana varētu būt smalki izspēlēts brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbildes sitiens tiem komersantiem (SIA Riga Coal Terminal pārstāvjiem), kuri viņu vainoja iepriekš parakstīto līgumu nepildīšanā. Lai kā arī valde būtu nobalsojusi, pārvaldnieks būtu ieguvējs. Proti, ostu maksu pacelšana papildinātu patukšo brīvostas pārvaldes kasi. Savukārt, ja nekas nemainītos, L. Loginovs varētu vainot valdi tajā, ka brīvostas pārvaldei trūkst naudas plānoto investīciju veikšanai. L. Loginovs uz DB zvaniem un īsziņās uzdotajiem jautājumiem pagaidām neatbildēja.


Visu rakstu Riskējot 
zaudēt 
kravas, Rīgas brīvosta ceļ maksu
 lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra