Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

Valsts robežsardze informē, ka sakarā ar pastiprinātu robežkontroles režīmu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, iedzīvotājiem tiek atteikta pierobežas joslas speciālo caurlaižu izsniegšana.

Lai arī pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas ir atcelts kopš 2024.gada 10.februāra, joprojām pastāv augsts nelegālās migrācijas un Baltkrievijas varas režīma īstenoto hibrīdapdraudējumu risks uz Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas, tāpēc līdz 2024.gada 10.martam pierobežas joslā uz šīs robežas ir noteikts pastiprināts robežkontroles režīms. Valsts robežsardze vērš uzmanību, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. panta piektās daļas pirmo punktu Valsts robežsardzei ir tiesības atteikt speciālo caurlaidi, ja attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

ASV Valsts departaments devis Latvijai «zaļo gaismu» iegādāties no Savienoto Valstu uzņēmuma četrus helikopterus «Black Hawk» un saistīto aprīkojumu, vēsta ASV militārais izdevums «Defense News».

Pirkuma summa aplēsta uz 200 miljoniem ASV dolāru (173 miljoniem eiro), ziņo «Defense News».Šis darījums «atbalstīs ārpolitiku un Savienoto Valstu nacionālo drošību, palīdzot uzlabot NATO sabiedroto drošību,» paziņojusi ASV Aizsardzības drošības sadarbības aģentūra (DSCA).

Paziņojumā norādīts, ka šie helikopteri sekmēs «savietojamību ar ASV un NATO spēkiem», kad nepieciešama ātra reaģēšana dažādās misijās un ātra karavīru izvietošana ar helikopteriem. «Šo helikopteru pārdošana Latvijai nozīmīgi palielinās tās spējas nodrošināt karavīru pārvietošanu, robežu drošību, pretterorisma pasākumus, medicīnisko evakuāciju, meklēšanu un glābšanu (..) un kaujas atbalstu visos laikapstākļos,» teikts DSCA paziņojumā.«Defense News» vēsta, ka galvenais helikopteru piegādātājs būs ASV uzņēmums «Sikorsky».

Satiksmes drošībai veltītā reida laikā policija trešdien no rīta Rīgā vienā no kravas automašīnām atklājusi arī vairākus imigrantus, kuru vidū vairāki bija nelegāli nodarbinātie, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas Sešos.

Auto policija aizturēja pirms plkst.8 no rīta, kad personas, kas Latvijā ieradušās no Moldovas, bija ceļā uz darbu būvobjektā. Izsaukta Valsts robežsardze, un izrādījies, ka astoņas no desmit personām strādā bez darba atļaujām.

Robežsardzē skaidro, ka šī ir pēdējā laikā lielākā grupa ar nelegāli nodarbinātajiem trešo valstu pilsoņiem.

«Šis ir pirmais gadījums, pie tam, tas nav konstatēts objektā, bet uz ielas. Saskaņā ar Imigrācijas likumu viņi var zaudēt tiesības uz uzturēšanās atļaujas pagarinājumu, jo tas ir viens no smagākajiem pārkāpumiem, kas tiek ņemts vērā pie nākamās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas,» stāstīja Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes inspektors Uldis Brikmanis. Pēc viņa teiktā, tas ir administratīvais pārkāpums un «nav nekas krimināls».

Valsts robežsardze pārtraukusi vairāku transnacionālo noziedzīgo grupējumu darbību, kas veic zagto luksus klases automašīnu un automašīnu ar mainītiem VIN numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības valstīm uz Krieviju. Par līdzdalību aizturēti arī astoņi robežsargi un viens muinieks, informē Valsts robežsardze.

Papildus minēto grupējumu dalībnieki veica tabakas izstrādājumu kontrabandu no Krievijas, slēpjot to automašīnu apdarē un speciāli izveidotajās slēptuvēs. Minētie tabakas izstrādājumi tika nogādāti uz Lietuvu un Poliju. Lai nodrošinātu valsts robežas netraucētu šķērsošanu, atsevišķi noziedzīgo grupējumu dalībnieki nodibināja kontaktus ar vairākiem robežsargiem, lai tie, par samaksu, nodrošinātu iepriekš sarunāto automašīnu paviršu robežpārbaudi, sekmējot noziedzīgās darbības.

2015.gadā Valsts robežsardzes kriminālizmeklēšanas struktūrvienību amatpersonas, veicot operatīvās darbības pasākumu kompleksu, pārtrauca vairāku zagto luksus klases automašīnu un automašīnu ar mainītiem VIN numuriem pārvietošanu pāri valsts robežai. Tāpat tika pārbaudītas vairākas automašīnas, kuru apdarē un speciāli izveidotajās slēptuvēs tika konstatēti kontrabandas tabakas izstrādājumi.

Nesen aizturētajiem Grebņevas robežkontroles punkta robežsargiem, kuri iesaistīti starptautiskā kontrabandistu grupējumā, kukuļos, iespējams, kopumā doti 5000 eiro.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone pastāstīja, ka starp aizturētajiem robežsargiem viens ir galvenais inspektors, divi vecākie inspektori, trīs inspektori un divi jaunākie inspektori. Četri robežsargi atvaļinājušies, diviem robežsargiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, bet diviem ir piemērots drošības līdzeklis, kas saistīts ar noteikta veida pienākumu veikšanas aizliegumu Valsts robežsardzē, tostarp veikt robežkontroli.

Viņa skaidroja, ka pierādījumi nostiprināti pērn decembrī un šogad. Šobrīd nav informācijas par noziegumos iesaistīto personu kopējo noziedzīgo darbību rezultātā gūto peļņas apmēru saistībā ar automašīnu ar mainītiem identifikācijas numuriem nogādāšanu no Eiropas Savienības uz Krieviju un muitošanai pakļauto preču kontrabandu.

Līdzšinējie uzņēmēju centieni panākt, lai valsts apkaro degvielas ievešanu un nelegālu tirdzniecību, cietuši neveiksmi.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA), atsaucoties uz Ministru prezidenta Aigara Kalvīša pausto atbalstu asociācijas izteiktajam priekšlikumam ar likumu noteikt degvielas deklarēšanu uz Latvijas un trešo valstu sauszemes robežām, Finanšu ministrijai (FM) iesniegusi likumprojektu. LDTA par likuma mērķi norādījusi novērst ar administratīviem pavaddokumentiem akcīzes precēm nenoformētas un citādi nedeklarētas degvielas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas un to valstu robežām, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Likumprojektā kā kompetentās iestādes norādītas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts robežsardze. Atspoguļota arī degvielas deklarēšanas kārtība un norādīts, kādai būtu jābūt iegūtās informācijas izmantošanas un apmaiņas kārtībai.

Bērza saplākšņa ražotāju Kuldīgā SIA Stiga RM pārsteigušas robežsardzes regulārās pārbaudes rūpnīcā un vairāku darbinieku administratīva sodīšana par to, ka pasei beidzies derīguma termiņš vai nav deklarēta dzīvesvieta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai pievērstu uzmanību šādai Valsts robežsardzes darbībai, SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš uzrakstījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Savā vēstulē A. Ramoliņš norāda, ka kopš 2014. gada, kad SIA Stiga RM pārņēma maksātnespējīgā uzņēmuma ražotni, tajā ieguldīti teju 30 milj. eiro un tiek plānotas vēl 7 milj. eiro investīcijas. Ražotnē nodarbināti 177 darbinieki, bet nākotnē to skaits pieaugs. Tomēr ar skumjām A. Ramoliņs atzīst, ka joprojām daudzas valsts institūcijas vēlas savu darbu organizēt represīvā un uzbrūkošā formā. Šāda situācija nav normāla. «Esam spiesti secināt, ka atsevišķas valsts iestādes, iespējams, pārkāpjot pilnvaras un neievērojot procedūras, sākušas īstenot agresīvu kontrolējošo darbību ne tikai pret uzņēmumiem, bet arī tieši pret darbiniekiem, tādējādi faktiski aizbiedējot jau tā trūkstošas darba rokas,» vēstulē raksta A. Ramoliņš. «Stiga RM viennozīmīgi piekrīt viedoklim, ka valstī jāvalda likumam un noteiktai kārtībai, bet iebilst pret formu, kādā institūcijas un ierēdņi, kurus algo nodokļu maksātāji, savas pilnvaras īsteno,» raksta A. Ramoliņš.

Valsts robežsardze saņem 16 jaunas automašīnas, Db.lv informēja Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Dace Ūdre.

Valsts robežsardze Šengenas konvencijas finanšu programmas ietvaros saņēma 11 jaunas Ford Mondeo automašīnas, kuras piegādā SIA Baltic Motors.

Transportlīdzekļus izmantos visas Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes un Galvenā pārvalde.

Kopumā Valsts robežsardze paredz iegādāties 307 transportlīdzekļus, kuru kopējās izmaksas ir 9 054 300 EUR - 131 vieglās automašīnas, 60 mikroautobusi, 11 speciāli aprīkoti apvidus mikroautobusi, 22 apvidus automobīļi, 2 kravas automobīļi, 4 autobusi, 30 kvadracikli, 20 sniega motocikli, 17 motocikli, 7 traktori un 3 motorlaivas.

Iekšlietu ministrija noraidījusi Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītājas Elīnas Egles paustās bažas par Latvijas nespēju nodrošināt robežapsardzību un nepieciešamību darbam Latvijas Valsts robežsardzē piesaistīt citu valstu robežsargus, liecina Iekšlietu ministrijas paustā informācija.

Tāpat tikuši noraidīti apgalvojumi par to, ka robežsardze ir korumpēta, kas traucējot veikt robežapsardzības funkcijas.

«Līdz šim uz «zaļās» robežas aizturētās kontrabandas apjoms nav bijis ievērojams, salīdzinot ar muitas kontrolēs aizturēto kontrabandu, turklāt kontrabandas transportēšanu pāri «zaļajai» robežai lielos apmēros ir ļoti grūti realizēt, tāpēc kontrabandas apkarošana daudz lielākā mērā ir Valsts ieņēmumu dienesta un muitas kompetence,» skaidro Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone.

Tāpat Iekšlietu ministrija norāda, ka jau šobrīd Valsts robežsardze sadarbojas ar ārvalstu kolēģiem FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām) ietvaros.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Vai vairāk cilvēku turpmāk izvēlēsies pirkt veselības apdrošināšanu, nevis katru mēnesi veikt sociālās iemaksas? Par to RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs» sprieda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš uzskata, ka iespējami divi varianti: «No vienas puses – ja valsts ieplūdina vairāk naudas veselības aprūpes sistēmā, tad cilvēkiem ir cerība, ka valsts savā pusē to pakalpojumu nodrošinās. No otras puses – kāds atkal izlems iet to privāto ceļu, turpinot nemaksāt nodokļus.»

Abāšins raidījumā pauda pārliecību, ka cilvēki, kas šobrīd nemaksā nodokļus, arī nākotnē to nedarīs: «Kāds, kurš ir tajā melnajā zonā, izlems - tā vietā, lai katru mēnesi maksātu to simbolisko maksu valstij, es nopērku veselības apdrošināšanu.» Tomēr par to, vai vairāk cilvēku nākotnē pirks veselības apdrošināšanu, spriest esot pāragri. «Mēs nezinām, vai vairāk pirks. Tur būs vēl pēc gadiem jāpaskatās, kā tie svari nošūposies,» sacīja Abāšins.

Atbildot uz jautājumu par to, vai pirkt apdrošināšanu turpmāk būs izdevīgāk nekā veikt sociālās iemaksas, Abāšins sacīja, ka tas atkarīgs no tā, kāda veida apdrošināšanu cilvēks iegādājas. «Ja tā ir ļoti laba apdrošināšana, kur ir iekšā infarkti, insulti, nopietnā sirds ķirurģija, tad būs viss tas pats, ko dod valsts. Ja tā apdrošināšana nav tik pilna, tad būs iekšā ģimenes ārsti, neirologs, bet šīs te ļoti nopietnās kaites nebūs iekšā,» skaidroja Abāšins.

Ja 29. decembrī uz Latvijas Krājbankas papildu emisijas gandrīz 5 miljonu akcijām neparakstīsies bankas lielākais akcionārs Snoras Banka vai ar to saistītas kompānijas, tad citiem investoriem Krājbankas akcijas diezvai varētu interesēt, jo vienas akcijas pārdošanas cena ir 3 lati.

Tā Db atzina Parex Asset Management vecākais akciju analītiķis Jānis Praņēvičs.

Pēc J. Praņēviča teiktā, jau pašā sākumā banka nolēma papildu emitēt akcijās, lai kapitāla bāzes stiprināšanai injicētu papildu kapitālu no galvenā akcionāra – Snoras Bankas, jo «ir skaidrs, ka neviens ar lielo akcionāru nesaistīts invesors nepirks akcijas, jo cena ir 3 lati». Eksperts lēsa, ka šāda cena ir pārāk augsta ņemot vērā, ka tirgū Krājbankas akcijas var nopirkt par 80 santīmiem. «Arguments, ka daudz akcijas tirgū nevar nopirkt, neiztur kritiku. Var runāt par cenu 3 Ls, ja tirgū akciju cena būtu 2.8 Ls vai 2,5 Ls, un tad varētu domāt, ka lai dabūtu lielāku daudzums, būtu gatavi par to maksāt 10 % prēmiju,» lēsa J. Praņēvičs. Tiesa, viņam nebija skaidrs, kāpēc Snoras Banka nepiedalījās pirmajos divos posmos, bet pauda viedokli, ka, iespējams, banka piedalīsies trešajā posmā, jo bija vēlme atlikt naudas aizplūšanu uz pēdējo brīdi. «Es domāju, ka Snoras Bankai vajadzētu piedalīties. Ja nē, tad bezjēdzīga emisija,» secināja J. Praņēvičs.

Noslēgušies vairāki SIA Adugs Production izsludinātie iekārtu iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā iepirkumu vērtība ir 2,3 miljoni eiro.

Uzņēmums par 628 tūkstošiem pirks automatizēto sistēmu sīrupu pagatavošanai, par 221 tūkstoti eiro – vertikālo pakošanas līniju trauslo konditorejas izstrādājumu fasēšanai un pakošanai.

Par 100 tūkstošiem iecerēts pirks metāldetektorus konditorejas izstrādājumu līnijām, bet par 612 tūkstošiem – formēšanas iekārtas cepumu ražošanas līnijai.

30 tūkstošus eiro uzņēmums ieguldīs formēšanas ruļļu iegādei konditorejas izstrādājumu līnijai, bet par 2876 eiro tas pirks planetārā tipa mikserus džema maisīšanai.

Savukārt 758 tūkstošus eiro kompānija investēs vafeļu ražošanas līnijas iegādē.

Lai brīdinātu autovadītājus par iespējamo stāvēšanu vairākas diennaktis garā transportlīdzekļu rindā pie robežkontroles punktiem Latvijas – Krievijas pierobežā, Valsts robežsardze autovadītājiem, šķērsojot Latvijas – Lietuvas robežu izdala informatīvas lapas. Tajās lūgts izturēties ar sapratni un iegādāties nepieciešamo dzeramā ūdens un pārtikas daudzumu.

Lai informētu autovadītājus, kas dodas no Lietuvas caur Latviju tranzītā uz Krieviju par situāciju Latvijas – Krievijas pierobežā, Valsts robežsardze kopš piektdienas, 2006.gada 15.decembra, autovadītājiem, šķērsojot Lietuvas – Latvijas robežu, izsniedz noteikta parauga informatīvās lapas, Db.lv informēja Valsts robežsardzes Galvenās pārvalde.

Informatīvās lapas ir sagatavotas latviešu, lietuviešu, poļu un krievu valodās. Tās brīdi par automašīnu rindu garumu pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem, lūdz izturēties autovadītājus ar sapratni un iegādāties nepieciešamo dzeramā ūdens un pārtikas daudzumu.

Informatīvās lapas tiek izsniegtas tikai tiem šoferiem, kas gatavojas doties uz Krieviju caur Terehovas vai caur Grebņevas robežkontroles punktiem.

Pagājušajā nedēļā tika apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) finansējuma piešķiršana Latvijas ostu un loģistikas koridoru digitalizācijas projektam “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi”.

Projekta vadību ir uzņēmusies Rīgas brīvostas pārvalde, un tajā piedalīsies Ventspils ostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, VID Muitas pārvalde un Valsts robežsardze. Projekta ieviešanas finansējums ir 3,24 miljoni eiro, bet tā uzturēšanu un attīstību nākotnē nodrošinās pašas ostas.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Ostas procesu digitalizācija un automatizācija ir mūsdienīgas ostas ikdienas darba sastāvdaļa, kas, nodrošinot arvien efektīvāku ostas darbību, paaugstina tās konkurētspēju. Rīgas ostā aktīvi attīstām un investējam viedo tehnoloģiju un IT projektos, kā arī sadarbojamies ar Latvijas inovāciju uzņēmumiem un uzturam aktīvu pieredzes apmaiņu ar Eiropas ostu inovāciju līderiem - Roterdamas, Triestes, Stokholmas un Plimutas ostām. Tas ļauj mums atrasties viedo tehnoloģiju ieviešanas kopienā un uzņemties līderību arī šajā Latvijas transporta un loģistikas nozarei svarīgajā digitalizācijas projektā”.

Iepriekšēja pieteikšanās rindā elektroniski tiek atmesta rindu izsīkuma dēļ.

Satiksmes ministrija kopā ar citām ministrijām saskaņos nepieciešamos grozījumus Robežsardzes likumā, lai arī turpmāk Robežsardze varētu administrēt kravas auto rindas uz valsts austrumu robežas, bet sistēma, kas iepriekš ļautu reģistrēties robežas šķērsošanai internetā ieviesta netiks, lēmis Ministru kabinets.

Tas, protams, notiks, ja vien valdība kārtējo reizi nemainīs savas domas vai saskaņošanas procesam neradīsies pēkšņi šķēršļi e-rindu epopejā, kas ilgst jau vairāk nekā gadu. Citus variantus gan SM valsts ssekretāra vietnieks Uldis Reimanis šobrīd nepieļauj. Jāpiebilst, ka vakar no rīta Terehovā rindu robežas šķērsošanai nebija.

ASV robežsardze atklājusi sarežģītas konstrukcijas tuneli ar ierīkotu apgaismojumu, ūdens sūkņiem un ventilācijas sistēmu. Tunelis izrakts zem Arizonas-Meksikas robežas, vēsta Reuters.

Tunelis atrodas 250 pēdu jeb aptuveni 76 metru dziļumā. Tas sākas kādā pamestā ēkā Nogalesā, Meksikā un ved uz pilsētu ar tādu pašu nosaukumu – Nogalesa, Arizonas štatā.

Kontrabandistu tuneli izmeklēšanas laikā atklāja ASV robežsardze, sadarbojoties ar ASV Narkotiku apkarošanas administrāciju un Meksikas valdību.

«Tunelis ir dauzkārt sarežģītāks nekā tie, kurus mums ir izdevies atklāt līdz šim,» pavēstīja patruļas pārstāvis Rendijs Hils.

«Tunelis izrakts cauri klintij, tad tajā ievilkta elektrība, ūdens sūkņi un ventilācijas sistēmas. Šis ir lielisks piemērs, cik milzīgu risku ir gatavi uzņemties kontrabandisti, turklāt cik laikietilpīgs ir kontrabandas tuneļa rakšanā ieguldītais darbs,» piebilst patruļas pārstāvis.

Ministru kabinets (MK) otrdien atkārtoti izsludināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no trešdienas, 13.marta, līdz 12.septembrim.

Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī.

Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.

Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Iekšlietu dienesti – Valsts policija, Valsts Robežsardze, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tiks pakļauti strukturālām reformām.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijā tapušo informatīvo ziņojumu, ar kuru šodien iepazinās Ministru kabinets, Latvijā plānots izveidot piecus reģionālos centrus.

Vidzemes reģionālo centru veidos Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Limbažu un Valmieras struktūras, iekšlietu dienestu reģionālais centrs atradīsies Valmierā. Zemgales reģionālo centru veidos Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Tukuma un Jelgavas struktūras, bet reģionālais centrs atradīsies Jelgavā.

Latgales reģionālo centru veidos Balvu, Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes iekšlietu struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Daugavpilī. Savukārt Kurzemes reģionālo centru veidos Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu un Ventspils iekšlietu struktūras ar reģionālā centra atrašanās vietu Liepājā, bet Rīgas reģionālajā centrā iekļaus Rīgas reģionālo pārvaldi, Jūrmalas un Ogres struktūras. Rīgas reģionālais centrs atradīsies Rīgā.

Sakarā ar Īslandes vulkāna radītajiem sarežģījumiem gaisa satiksmē, Valsts robežsardze nolēmusi nelikt šķēršļus izceļošanai ar nederīgām vīzām.

Tā kā jau vairākas dienas no lidostas ir atcelti visi reisi un daudziem Latvijas tūristiem piespiedu aizkavēšanās dēļ nebūs iespējamas pamest valsti līdz iepriekš izsniegtās Šengenas vīzas termiņa beigām, Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienojusies par kārtību, kad un kā ārzemniekiem pašreizējā situācijā nepieciešams vīzu pagarināt.

Ja paredzēts izbraukt no Latvijas tieši uz trešo valsti, piemēram, ar vilcienu dodoties uz Krieviju, bet vīzai beidzies derīguma termiņš, sods netiks piemērots, taču būs jāpierāda, ka iepriekš bija paredzēts ceļot ar lidmašīnu un vīzas termiņa pārsniegšana ir saistīta ar aizkavētajiem lidojumiem. To apliecina lidmašīnas biļete vai izziņa no aviokompānijas.