Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

UAB Impuls LTU, viens no lielākajiem fitnesa nozares spēlētājiem Baltijas tirgū un vadošā fitnesa klubu ķēde Lietuvā, paplašina darbību, tuvākajā pusgadā atverot budžeta klases sporta klubu tīklu Latvijā, liecina tās sniegtā informācija.

2016. gada pirmajā pusē apmeklētājiem tiks atvērti divi budžeta klases sporta klubi Lemon Gym. Lai nodrošinātu tīkla paplašināšanos Latvijā un Lietuvā Impuls LTU šogad plāno investēt 3 miljonus eiro. 2016. gadā kompānija papildu investēs vēl 2 miljonus eiro, lai turpinātu īstenot biznesa paplašināšanos.

Impuls LTU izmanto divus atšķirīgus zīmolus Impuls un Lemon Gym. Impuls klubi ir premium klases sporta klubi, kas saviem klientiem piedāvā pilna servisa pakalpojumus. Šobrīd zem šī zīmola Lietuvā darbojas 11 sporta klubi. Savukārt, Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis vēra 2015.gadā. Šobrīd Viļnā darbojas četri šāda veida sporta klubi. Lemon Gym klientu skaits salīdzinoši īsā laika periodā esot sasniedzis 4000, taču kopējais Impuls un Lemon Gym fitnesa klubu apmeklētāju skaits Lietuvā patlaban ir 25 000.

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Globālais futbolistu tirgus 2014. gadā uzstādījis jaunu rekordu, jo par spēlētāju iegādi klubi samaksājuši vairāk nekā 3,5 miljardus eiro, liecina trešdien publicētais Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) ziņojums.

Anglija ar tās premjerlīgu ir lielākie investori, bet Brazīlijas futbolisti - visvairāk kārotie.

Gada laikā apmēram 13 000 spēlētāji mainījuši klubus par kopējo pārejas naudu 3,57 miljoniem eiro, kuros nav iekļauta komisijas maksa, ko saņem futbolistu aģenti, kuri savus kontus papildinājuši par 208 miljoniem eiro.

Eiropas klubi sadalījuši 87 procentus no spēlētāju pārejām iegūtās naudas, bet par pārejām starp Eiropas klubiem samaksāti 78 procenti kopējās naudas.

Lielākie tērētāji pasaulē bijuši Anglijas klubi ar vienu miljardu eiro. Savukārt Spānijas klubi ar 587 miljoniem izrādījušies lielākie ieguvēji pārdodot spēlētājus.

Maskava saglabājusi savu pozīciju kā pilsēta ar lielāko vidējo viesnīcas numura cenu pasaulē, atsaucoties uz ceļojumu aģentūras Hogg Robinson Group Plc apsekojuma rezultātiem, ziņo Bloomberg.

Vidējā cena pilsētā gada pirmajā pusē bijusi 256,83 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (407 ASV dolāri). Maskava saglabājusi šo pozīciju jau sesto gadu pēc kārtas.

Otrajā vietā atrodas Ženēva ar vidējo cenu 199,11 mārciņas, bet trešajā - Honkonga ar vidējo cenu 197,61 mārciņa.

Viesnīcu tirgus Eiropā un ASV stabilizējas, un vairākās pilsētās, tostarp Stokholmā un Cīrihē, vērojams, ka vidējā viesnīcas numura cena pieaug, norāda Hogg Robinson.

Sešu mēnešu laikā vidējā numura cena Stokholmā pieaugusi par 13%, Cīrihē - par 7%, bet Ženēvā - par 5%.

Abu Dabī bijis vērojams lielākais vidējās cenas samazinājums, proti, par 25%, kas daļēji saistīts ar jaunu viesnīcu attīstību. Cena samazinājusies arī Romā, Kopenhāgenā un Dubaijā.

Zviedrijas kapitāla SIA Interspiro Production, kas strādā Liepājas biznesa centrā, šogad nolēmis paplašināt ražošanu.

Uzņēmums plāno uzstādīt divas jaunas ražošanas līnijas, kas palielinās saražotā produkta pievienoto vērtību, Db informēja SIA Interspiro Production ražošanas vadītājs Sandris Gusts. "Ja līdz šim mēs vairāk izejmateriālu ievedām un Liepājā montējām, tad tagad šeit veiksim gandrīz visu ražošanas ciklu," skaidroja S. Gusts. Jaunās iekārtas prasīs arī 3 - 4 jaunas darbavietas.

SIA Interspiro Production Liepājas biznesa centrā darbu sāka 2008. gadā, pusgada ražošanas apgrozījums ( saražotās produkcijas vērtība) bijusi aptuveni 1.5 miljoni latu.

Interspiro Production ir Zviedrijas kompānijas Interspiro AB meitasuzņēmums, tā produkcija ir elpošanas ekipējums ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un ķīmiski bīstamā sfērā strādājošajiem. Uzņēmumā Liepājā strādā ap 30 darbinieku. Mātes uzņēmuma filiāles atrodas arī citur Eiropā, Amerikā, Tālajos Austrumos. Interspiro AB ir daļa no uzņēmumu grupas OCENCO, kuras pamati likti ASV.

Fitnesa klubu tīkls Baltijā My Fitness pirmdien atvēris savu pirmo fitnesa klubu Lietuvā, ieguldot tajā 1,3 miljonus eiro.

«Pagājušajā gadā Igaunijas un Latvijas fitnesa klubu apmeklējumu skaits bija vairāk nekā trīs miljoni,» stāsta My Fitness valdes priekšsēdētājs Erkki Torns (Erkki Torn), piebilstot, ka klubam šobrīd ir vairāk nekā 55 000 biedru Igaunijā un Latvijā un paredzēts, ka šis skaits nākamajos gados strauji pieaugs. «Mums ir svarīgi katrā apmeklējuma reizē nodrošināt mūsu kluba biedrus ar nemainīgi augstu treniņu kvalitāti un aprīkojumu, kā arī ar elastīgiem līguma nosacījumiem,» uzsver E.Torns.

Vairāk nekā 1,3 miljoni eiro tika ieguldīti 140 kvadrātmetru lielajā klubā, kas tika atvērts vienā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas aktīvākajām ielām. Saskaņā ar Erkki Torna teikto, ienākot jaunā tirgū, atrašanās vietai ir ļoti nozīmīga loma. «Pieprasījums un interese par veselīgu dzīvesveidu un trenēšanos acīmredzami pieaug gan pie mums, gan citviet. Arī atrašanās vieta un cilvēku pieredze kļūst arvien svarīgāka,» paskaidro E.Torns, apsolot, ka nākamajos gados Lietuvā tiks atvērti vēl vairāki fitnesa klubi ar My Fitness modernākajām tehnoloģijām.

2022. gada pavasarī durvis vērs jauns “Lemon Gym” sporta klubs Rīgā, Grostonas ielā. Telpu iegādē un sporta kluba iekārtošanā uzņēmums investējis 750 000 eiro.

Uzņēmumā informē, ka šis būs viens no lielākajiem ķēdes sporta klubiem Latvijā. “Esam patiesi lepni, ka neskatoties uz sarežģītajiem pandēmijas apstākļiem, turpinām paplašināties, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstākās kvalitātes sporta klubus par pieejamu cenu. Jaunā sporta kluba platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, tā interjers tiks veidots atbilstoši jaunam konceptam, savukārt papildu trenažieru zālei klientiem būs pieejama pirts un arī grupu nodarbības, kas šobrīd pieejamas četros no sešiem sporta klubiem,” stāsta Impuls LTU valdes priekšsēdētāja Ingrida Damuliene.

Globālā pandēmija ir veicinājusi vairāku paradumu maiņu, tostarp arī to, kurus laikus cilvēki velta sportošanai. Ja pirms pandēmijas, cilvēki labprāt sportoja pēc darba laika, šobrīd tendences rāda, ka cilvēki labprāt vēlētos sportot agri no rīta vai pat nakts stundās.

Sporta klubi pielāgojas situācijai un piedāvā nodarbības tiešsaistē; par atsaucību nesūdzas.

"Mēs esam pārorientējušies. Es nevarētu sūdzēties, ka mēs bēdājamies un mums iet slikti. Pagaidām esam labi tikuši pāri šai situācijai un piedāvājam treniņus internetā," biznesa portālam "db.lv" saka Kārlis Sprukts, "KSMR Fitness" līdzīpašnieks.

Viņš atzīst - jau kādu laiku domājis, ka varētu pamēģināt piedāvāt tiešsaistes treniņus, bet līdz šim komanda tam īsti neredzēja iemeslu. Tagad, kad sākās ārkārtas situācija, šī ideja atdzima un to nekavējoties īstenoja.

K. Sprukts secina, ka šāda līmeņa pārmaiņām ir vajadzīgs spēcīgs pamudinājums, kas šajā gadījumā ir pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, kuras laikā ir slēgti sporta klubi un daudzi cilvēki atrodas pašizolācijā.

Madrides Real jau ceturto gadu pēc kārtas saglabā pirmo vietu vērtīgāko (pēc ienākumiem) futbola klubu reitingā Deloitte Football Money League, ziņo rus.db.lv. Kopējie kluba ienākumi šajā sezonā ir 366 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk kā pagājušajā sezonā.

Otrās un trešās vietas ieguvēji arī nemainās jau vairākus gadus - Mančestras United ar 325 miljoniem eiro (21% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu), ieņem otro vietu, bet FC Barcelona ar 309 miljoniem eiro ierindojusies trešajā vietā (pieaugums 6%).

„Neskatoties uz to, ka 4% pieaugums ir mazākais pēdējo gadu laikā, klubs no 2000.gada savus ienākumus ir divkāršojis. Turklāt, kluba menedžeri ir paziņojuši, ka nākamgad ienākumi sasniegs 400 miljonus eiro. Ja tas notiks, tad pārējiem klubiem būs grūti cīnīties ar Real par pirmo vietu reitingā”, piebilst Valdis Mitenbergs, Deloitte Latvia biznesa attīstības direktors.

AS "My Fitness" savā īpašumā ieguvis otro lielāko fitnesa klubu tīklu Lietuvā - SIA Gym Plius (Gym+) no tās akcionāriem Airidas Kondratas un SIA INVEFINA.

Gym+ ir otrs lielākais fitnesa klubu operators Lietuvā un savu darbību īsteno kopumā 10 klubos Lietuvā, no kuriem seši klubi ir Viļņā, trīs klubi ir Kauņā un viens klubs - Panevēžā.

"Mēs sekojām Gym+ attīstībai jau pāris gadus. Paredzam tuvāko 12 mēnešu laikā atvērt vismaz septiņus jaunus fitnesa klubus Baltijā. Mūsu mērķis ir uzlabot standartus, ieviest jaunākās tendences, veicināt fitnesa attīstību un motivēt vairāk cilvēku dzīvot veselīgāk. Tagad mēs varam to nodrošināt vēl lielākā mērogā visā Baltijā," teic MyFitness izpilddirektors Erki Torns (Erkki Torn).

Pēc jauno klubu ieguves MyFitness apvieno jau 47 fitnesa klubus un vairāk nekā 100 000 dalībnieku visā Baltijā.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latvijas fitnesa klubu tirgus dalībnieks Atlētika pārtraucis savu 12 gadu ilgo pastāvēšanu un turpmāk bijušajās Atlētika telpās Rīgā Imantā, Zolitūdē un Barona Centrā sporta klubu pakalpojumus nodrošinās MyFitness, informē uzņēmumā.

Šovasar MyFitness jau ir atvēris divus sporta klubus, un, pievienojot šos trīs klubus, līdz 2017. gada decembrim MyFitness Rīgā kopā būs 11 klubi.

«Nesen veiksmīgi tika parakstīti ilgtermiņa nomas līgumi ar iznomātājiem, kur līdz šim darbojās Atlētika. Mūsu vēlme ir uzlabot MyFitness klubu pieejamību Rīgas rajonos, tāpēc mēs neapstāsimies pie sasniegtā un turpmākajos 2 gados atvērsim vēl vismaz 5 jaunus klubus Rīgā,» skaidro MyFitness Valdes priekšsēdētājs Erkki Torn.

«Novembrī mēs uzsāksim zīmola maiņu un veiksim nepieciešamos uzlabojumus klubos, tādēļ jau no 1. decembra visi trīs klubi sāks darboties ar nosaukumu MyFitness,» stāsta MyFitness Latvia vadītājs Ēriks Nadziņš.

Augsta līmeņa sportistu piesaiste Latvijas komandām nodokļu dēļ izmaksā daudz dārgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā.

Augstie nodokļi

«Tieši nodokļu politika attiecībā uz sportistu ienākumiem Latviju padara konkurētnespējīgu sportistu - zvaigžņu piesaistē, jo esam čempioni nodokļu likmes lielumā,» uzsver zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka, piemēram, ārvalstu sportistam no bruto algas 100 000 Ls uz rokas Latvijā paliek 68 250 Ls, Zviedrijā - 79 050 Ls, Lietuvā - 82 450 Ls un Igaunijā pat 85 000 Ls. «Tātad viena un tāda paša līmeņa leģionāra piesaistīšana Latvijas komandai izmaksā vismaz par ceturtdaļu dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā,» norāda J. Zelmenis. Tas, viņaprāt, ir arī galvenais iemesls, kāpēc Lietuvā ir tādi basketbola superklubi kā Lietuvas Rytas un Žalgiris, kuri var piesaistīt Eiropas līmeņa zvaigznes un plūkt laurus prestižos Eiropas turnīros (vīriešu basketbola klubs Lietuvas Rytas 2005. gadā izcīnīja prestižo ULEB kausu, otrs prestižākais kauss aiz Eirolīgas ).

Pērn Latvijas tirgū ienāca Lietuvas fitnesa klubu ķēde Impuls group ar budžeta klases sporta klubu ķēdi Lemon Gym; ar līdzšinējiem rezultātiem kompānija ir apmierināta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs aizvien turpinām savu attīstību, meklējam jaunas un labas vietas un mērķējam uz tirgus līdera pozīciju saglabāšanu Baltijā – gan kā budžeta sporta klubu ķēde, gan kā lielākā uzņēmumu grupa, kas strādā ar sporta un fitnesa klubu darījumiem,» saka Vidmants Šugždinis (Vidmantas Šiugždinis), fitnesa klubu ķēdes Lemon Gym pārvaldītāja Impuls LTU valdes priekšsēdētājs un SIA Gym LV valdes loceklis.

«Latvijā turpināsim darboties Rīgā, kur vēl aizvien redzam daudz iespēju un atrašanās vietu. Rīgā 2017. gadā tiks atvērti divi līdz trīs jauni Lemon Gym klubi. Mūsu klubi kļūst lielāki – iepriekš to platība bija aptuveni 1000m², bet mūsu jaunākais atvērtais klubs ir gandrīz 1300m² liels. Mūsu jaunie klubi būs līdz pat 1500m² plaši,» saka V. Šugždinis.

Eiropas Savienības informācijas aģentūra no 31.marta līdz 19.aprīlim organizē seminārus "Latvija – gads Eiropas Savienībā". Semināru galvenā mērkauditorija ir skolotāji. Ņemot vērā to, ka 1.maijā aprit gads kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kā arī 2004.gada aprīlī un septembrī Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta rīkoto semināru skolotājiem dalībnieku pozitīvo novērtējumu un ieteikumus, Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA) ar Konrāda Adenauera fonda atbalstu rīko seminārus skolotājiem "Latvija – gads Eiropas Savienībā". Dalībnieki tiks iepazīstināti ar Latvijas dalības ES aktuālajiem jautājumiem, Eiropas Padomes iniciatīvu "Eiropas pilsonības caur izglītību gads", kā arī saņems LR Ārlietu ministrijas izstrādāto metodoloģisko materiālu par Līgumu par konstitūciju Eiropai un citus jaunākos informatīvos materiālus par ES jautājumiem. Eiropas klubi skolās ir sadarbības starp skolēniem un skolotājiem veicināšanas veids ar mērķi sekmēt viņu zināšanas par Eiropu, Latvijas integrāciju ES un Eiropas Padomi, kā arī veicināt pasākumus, kas saistīti ar izglītības sniegšanu par Eiropu. Latvijā projekts "Eiropas klubi skolās" tika uzsākts 2002.gada pavasarī. Šobrīd dažādās Latvijas skolās darbojas 26 Eiropas klubi. Eiropas Savienības informācijas aģentūra ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kas savu darbu uzsāka 2005.gada 1.februārī, pārņemot sabiedrības informēšanas par ES funkcijas no Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta. Tā izveidota, lai nodrošinātu sabiedrību ar pilnīgu, precīzu, aktuālu un viegli pieejamu informāciju par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā. Informāciju sagatavoja Dace Apsīte, Eiropas Savienības informācijas aģentūras projektu vadītāja.

Šogad jau otro gadu pēc kārtas Latvijas Fitnesa un veselības veicināšanas nozares asociācija (LFVVNA) organizē projektu Esi aktīva, Latvija!, kura ietvaros būs iespēja bez maksas apmeklēt fitnesa klubus.

Pasākums notiks laika posmā no 22. līdz 25.septembrim un tajā piedalīsies vairāk nekā 30 Latvijas fitnesa klubi, un pirmo reizi līdzīgas aktivitātes plāno organizēt arī vairāki Lietuvas un Igaunijas klubi.

Projekta mērķis esot veicināt iedzīvotāju interesi un palielināt zināšanas par fitnesu un veselīgu dzīvesveidu, motivējot cilvēkus vairāk pievērsties fiziskām aktivitātēm ikdienā, kā arī mazināt sabiedrībā valdošo priekšstatu, ka fitnesa klubi ir piemēroti tikai jauniem un skaistiem cilvēkiem.

Sporta klubu SIA "My Fitness" apgrozījums 2019.gadā palielinājies par 1,39 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, ir par 24,06%, liecina "Lursoft" dati.

Kā teikts iesniegtajā pārskatā, pieaugums panākts, pateicoties 2 jaunu klubu atvēršanai un palielinātajai pastāvīgo klientu bāzei. 2019.gada beigās SIA "My Fitness" tīklā ietilpa 13 fitnesa klubi Rīgā, savukārt vēl divi klubi bijuši projekta plānošanas stadijā, paredzot tos atklāt šogad.

Pēc 2017. un 2018.gada zaudējumiem, pagājušajā gadā SIA "My Fitness" atkal atsācis strādāt ar peļņu. Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka pēc nodokļu nomaksas tā pērn bijusi 200,6 tūkstoši eiro, savukārt apgrozījums - 7,16 miljoni eiro. SIA "My Fitness" nākamajā pārskata gadā plānojis aktīvi strādāt pie tirgus daļas palielināšanas un nostiprināšanas, liekot uzsvaru uz aktīvo kluba biedru skaita palielinājumu un esošo klubu modernizācijas, kā arī apzinot jaunu klubu potenciālās atrašanās vietas galvaspilsētā, teikts pārskatā.

Anglijas premjerlīgas klubs Manchester United ir izkritis no bagātāko pasaules futbola kluba saraksta pirmā trijnieka. Klubs ir noslīdējis no otrās vietas uz ceturto, ziņo deloitte.com.

Manchester United izskrišana no pirmā trijnieka ir saistīta ar stadiona uzlabošanas darbiem, kurā tika ieguldīti lieli līdzekļi. Eksperti prognozē, ka klubs nākamajā sezonā varētu atgriesties pirmajā trijniekā.

Anglijas premjerlīgas klubs Chelsea sarakstā ieņem sesto vietu, bet skaidrs ir tas, ka Romāna Abramoviča ambīcijas spēlētāju pirkšanā varētu ļaut pēc gada Chelsea klubam ierindoties jau pirmajā trijniekā, vai pat līdera pozīcijā.

Spānijas giganti Real Madrid un Barcelona nostiprinājuši līderpozīcija saraksta augšgalā.

Anglijas klubi kopumā ir visbagātākie, jo astoņi Anglijas premjerlīgas klubi ir ierindojušies 20 bagātāko klubu sarakstā

Šā gada janvārī Anglijas Premjerlīgas klubi pērkot un pārdodot spēlētājus ir iztērējuši 150 miljonus GBP, ziņo BBC.

Šā gada janvārī Anglijas Premjerlīgas klubi ir iztērējuši 150 miljonus GBP, kas ir krietni vairāk nekā pērn, kad tika iztērēti 60 miljoni GBP, liecina Deloitte pētījums.

Visvairāk naudu iztērējusi Londonas Chelsea (27 milj. GBP) un Totenhamas Hotspur (20 milj. GBP).

Visvairāk par vienu spēlētāju ir samaksājusi Londonas Chelsea, kas no Boltonas Wanderers iegādājās Nikolā Anelku (Nicolas Anelka), samaksājot 15 miljonus GBP.

Šo varētu skaidrot ar to, ka klubi ir saņēmuši reklāmdevēju naudu, ar kuras palīdzību tie cenšas uzlabot komandu sastāvus, tādējādi palielinot savas iespējas cīņā par čempiona titulu.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

TUI Hotels & Resorts ir ierindots 13 vietā pēc amerikāņu viesnīcu žurnāla “Hotels” izveidotā pasaules “Top 300” viesnīcu saraksta. Noteicošais lielums uzņēmumu pozicionēšanai ir viesnīcu istabu skaits. TUI Hotels & Resorts ir spējis uzlabot savu pozīciju neskatoties uz naktsmītņu uzņēmumiem, kuri galvenokārt apkalpo biznesa un atpūtas viesnīcas, vairāk koncentrējoties uz atpūtas viesnīcu piedāvājumu. Arī nākotnē pieturēsies pie šī “kursa”. Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību Turcijā, Ēģiptē, Karību jūras valstīs, Meksikā, Grieķijā, Bulgārijā un Horvātijā. Jāatzīmē, ka pie TUI Hotels & Resorts produktiem tiek pieskaitītas Riu, Robinson, Grupotel, Magic Life, Grecotel, Iberotel, Dorfhotel viesnīcas, kā arī Nordotel un Atlantica Hotels. Avots: Eiropa.lv

Interneta vietne Twitter plāno veikt savu pirmo parādzīmju emisiju, piesaistot aptuveni 1,5 miljardus ASV dolāru, raksta binarytribune.com.

Kompānija, kura savas akcijas biržā sāka kotēt pērnā gada novembrī un joprojām nespēj strādāt ar peļņu, informējusi, ka finansējumu plāno izmantot nākotnes pirkšanas darījumiem un darbības paplašināšanai.

Kompānijas pārstāve Natālija Mijake atteikusies sniegt sīkākus komentārus par parādzīmju pārdošanu.

Kompānijas lēmums emitēt parādzīmes seko tikai pāris mēnešus pēc tam, kad tika nomainīts uzņēmuma finanšu direktors, amatā ievēlot bijušo Goldman Sachs baņķieri Antoniju Noto, kurš palīdzēja Twitter veikt sākotnējo publisko piedāvājumu.

Viens no SunTrust Robinson Humphrey analītiķiem – Roberts Peks – sacījis Bloomberg, ka šī ir pirmā A. Noto ietekme uz uzņēmuma darbību – viņš ir gudrs un saprot, kad tirgus sniedz kompānijai iespēju palielināt kapitālu par izdevīgu cenu.